Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 10. februāra rīkojums Nr. 54 "Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2011.gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.02.2011., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/225784

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.44

Par A.Vilka komandējumu

Vēl šajā numurā

15.02.2011., Nr. 25

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 54

Pieņemts: 10.02.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.54

Rīgā 2011.gada 10.februārī (prot. Nr.8 20.§)

Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2011.gadam

1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2011.gadam (turpmāk – plāns).

2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plāna uzdevumu izpildi noteiktajos termiņos.

3. Atbildīgajām institūcijām līdz 2011.gada 31.maijam, 30.septembrim un 30.decembrim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi.

4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju un vadības grupas (izveidota ar Ministru prezidenta 2010.gada 30.marta rīkojumu Nr.133 "Par vadības grupu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai") sēdē izteiktos viedokļus:

4.1. līdz 2011.gada 1.jūlijam un 2012.gada 15.februārim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi;

4.2. līdz 2012.gada 15.februārim iesniegt Ministru kabinetā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2012.gadam.

5. Valsts kancelejai nodrošināt plānā iekļauto uzdevumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministra vietā –
finanšu ministrs A.Vilks



 

(Ministru kabineta
2011.gada 10.februāra
rīkojums Nr.54)

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2011.gadam

SATURS

Kopsavilkums.

Ievads.

Pasaules Bankas pētījums "Doing Business".

Uzņēmējdarbības uzsākšana.

Būvniecības atļaujas.

Nekustamā īpašuma reģistrācija.

Kredītu reģistrs.

Investoru aizsardzība.

Nodokļu administrēšana.

Pārrobežu tirdzniecība.

Līgumu izpilde.

Uzņēmējdarbības izbeigšana.

Darbinieku nodarbināšana.

Elektroenerģijas pieslēgums.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2011.gadam.

SAĪSINĀJUMI

EDS – Elektroniskā deklarēšanas sistēma

EM – Ekonomikas ministrija

ES – Eiropas Savienība

FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija

FM – Finanšu ministrija

IIN – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

LM – Labklājības ministrija

MK – Ministru kabinets

MVU – Mazie un vidējie uzņēmumi

NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra

PVN – Pievienotās vērtības nodoklis

SIA – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SM – Satiksmes ministrija

SPRK – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

TM – Tieslietu ministrija

UR – Uzņēmumu reģistrs

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra

VZD – Valsts zemes dienests

VZN – Valsts Zemesgrāmatas nodaļa

Kopsavilkums

Viena no Latvijas ekonomikas ilgtermiņa galvenajām prioritātēm, kas ir izvirzīta valdības deklarācijā ir uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīga vide.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus.

Latvijā izplatītākais instruments, lai novērtētu uzņēmējdarbības vidi, ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business. Pasaules Banka Doing Business 2011.gada radītājos Latviju starp 183 pasaules valstīm ir ierindojusi 24.vietā, kas ir par 3 vietām augstāk nekā 2010.gada pētījumā, un 9.vietā starp ES dalībvalstīm. Salīdzinoši – Doing Business pētījumā 2011.gadam Igaunija ieņem 17.vietu, bet Lietuva – 23.vietu.

Doing Business 2011.gadam pētījumā uzņēmējdarbības vide vērtēta 9 aspektos un Latvijas vērtējums ir sekojošs:

· 6.vieta – kredītu reģistrs (saglabāta vieta);

· 14.vieta – līgumu izpilde (saglabāta vieta);

· 16.vieta – pārrobežu tirdzniecība (saglabāta vieta);

· 53.vieta – uzņēmējdarbības uzsākšana (zaudēts reitings par 2 vietām);

· 57.vieta – īpašuma reģistrācija (uzlabots reitings par 4 vietām);

· 59.vieta – investoru tiesību aizsardzība (zaudēts reitings par 2 vietām);

· 59.vieta – nodokļu administrēšana (zaudēts reitings par 3 vietām);

· 79.vieta – būvniecības atļaujas (zaudēts reitings par 2 vietām);

· 80.vieta – uzņēmējdarbības izbeigšana (uzlabots reitings par 9 vietām).

Lai apsteigtu savus reģionālos konkurentus un pozicionētu Latviju kā uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu tautsaimniecību, nepieciešams veikt straujākas reformas un ir jāpieņem uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus lēmumus, jo īpaši jomās, kur Latvijas reitings attiecīgi pārsniedz 50.vietu.

Līdz ar to Plāna 2011.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas Doing Business pētījuma rādītājiem, galvenokārt sekojošās jomās.

Uzņēmējdarbības uzsākšanā jāveic reformas, kas saistītas ar komersanta reģistrāciju par PVN maksātāju, jānodrošina uzņēmumu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā tiešsaistē, tostarp, jāveicina pamatkapitāla apliecinošo dokumentu reģistrēšana elektroniski, kā arī ir jānodrošina ar uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistīto ziņu publicēšana "Latvijas Vēstnesī" tikai elektroniski. Plānā paredzēto pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 23 vietām (no 53.vietas uz 30.vietu) un par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

Investoru tiesību aizsardzībā nepieciešams pārskatīt jautājumu, kas saistās uzņēmuma likumisko tiesību darījumu slēgšanu. Ir jāparedz ārēja auditora pārbaudes pielietošanu pirms biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stājas spēkā. Tāpat ir jānosaka normatīvajos aktos tādu normu iekļaušanu, kas akcionāriem ļauj tiesības prasīt atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes locekļa, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi un darījums pēc būtības ir prettiesisks – negodīgs vai kaitē citiem akcionāriem, kā arī ir izvērtējamas tiesības tiesai anulēt darījumu veiksmīgas akcionāru prasības gadījumā. Minēto pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu investoru aizsardzības jomā par 54 vietām (no 59.vietas uz 5.vietu) un kopējā novērtējumā par 4 vietām (no 24.vietas uz 20.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

Nodokļu administrēšanas jomā ir jāizveido "soli pa solim" aprakstus (metodisko norādījumu) VSAOI, IIN un PVN paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un uzņēmēju apmācību EDS lietošanā nodrošināšana samazinātu šo nodokļu atskaišu grāmatošanai nepieciešamo laiku un nodrošinātu Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 32 vietām (no 59.vietas uz 28.vietu) un kopējā novērtējumā par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

Būvniecības procesā jaunā Būvniecības likuma pieņemšana 2011.gadā (apstiprināts MK un pirmo reiz iesniegts Saeimā 2010.gada 6.jūnijā) būtiski uzlabos Latvijas būvniecības saskaņošanas procesa rādītājus Doing Business pētījumā – esošo 186 dienu un 24 procedūru vietā paredzētas 69 dienas un 6 procedūras. Būvniecības likumprojekta pieņemšana Latvijas kāpumu būvniecības jomā par 77 vietām (uz 1.vietu) un kopējā reitinga celšanu par 6 vietām (uz 18.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos. Plānots Būvniecības likumu iesniegt MK atkārtoti 2011.gada februārī.

Lai samazinātu dienu skaitu, kas nepieciešams plānošanas un arhitektūras procesam, tehnisko normatīvu un būvprojekta akcepta iegūšanai, kā arī noteikt minimālo būvatļaujas saņemšanas termiņu Plānā ir izvirzīti pasākumi, kas kalpos arī kā papildus uzņēmējdarbību vienkāršojošs process jaunā Būvniecības likuma kontekstā. Minētie priekšlikumi kopā samazinātu būvniecības procesā noteikto dienu skaitu no 180 dienām uz 65 dienām, nodrošinot Latvijas kāpumu būvniecības jomā par 36 vietām (uz 43.vietu) un kopējā reitinga celšanu par 4 vietām (uz 20.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

Realizējot Plānā 2011.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā iegūtu 9.vietu starp visām 183 pasaules valstīm.

Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2011.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas.

Kopumā Plānā 2011.gadam ietverts 31 pasākums, par kuru izpildi ir noteikta atbildīgā institūcija: Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un to padotībā esošas iestādes.

Plāns 2011.gadam ir izstrādāts, balstoties uz Tautsaimniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī līdzatbildīgo ministriju un uzņēmēju izteiktajiem priekšlikumiem.

Plāns regulāri tiek pārskatīts un tāpēc EM aicina uzņēmēju pārstāvošās organizācijas, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus, ekspertus sniegt priekšlikumus papildus pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Ievads

Valsts konkurētspējas pamatā ir konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru sekmīga darbība ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Šādas vides nodrošināšana ir valsts pārvaldes pamatuzdevums. Uzņēmējdarbības veikšanu būtiski ietekmē gan atbilstošas infrastruktūras pieejamība, gan atbalsta pieejamība, bet ne mazāk svarīga ir normatīvā vide, kurā uzņēmējs darbojas.

Viena no Latvijas ekonomikas ilgtermiņa galvenajām prioritātēm, kas ir izvirzīta valdības deklarācijā ir uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīga vide.

Lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus, Ekonomikas ministrijā kopš 1999.gada tiek sagatavots un MK tiek apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns (turpmāk – Plāns).

Ikgadējā Plānā ietvertas gan Latvijas ekonomiskās prioritātes, gan uzņēmēju paustie priekšlikumi. Lai novērtētu uzņēmējdarbības vidi, Latvijā izplatītākie instrumenti ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business, kā arī Administratīvo procedūru ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pētījums, ar kuru palīdzību tiek izzināts Latvijas uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem faktoriem un sagatavots veicamo uzdevumu saraksts Plāna ietvaros.

Līdz šim Plāns ir sastādīts katru gadu kā atsevišķs plānošanas dokuments. Tomēr šobrīd ir īpaši nepieciešams pārskatīt uzņēmējdarbības regulējošos normatīvos aktus un valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus, un novērtējot to efektivitāti, īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā. Tāpēc Plāns 2011.gadam iekļauj pasākumus uz 2 gadiem, ar iespēju to papildināt, identificējot jaunus uzņēmēju darbību apgrūtinošus un tūlītēji risināmus pasākumus.

Plāna 2011.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajāiekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas Doing Business pētījuma rādītājiem tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodokļu administrēšana, nekustamā īpašuma reģistrēšana, ārējā tirdzniecība, elektroniskā pārvalde un būvniecības regulējuma pilnveidošana un citas jomas.

Plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no:

1. Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību 11.11.apakšpunkta – turpināsim novērst uzņēmējdarbības attīstību ierobežojošos birokrātiskos šķēršļus;

2. Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (apstiprināta ar MK 2010.gada 16.novembrī protokola Nr.64 57.§). Programmā kā viens no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālajiem izaicinājumiem un politikas rīcības virzieniem ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu un e-pakalpojumu ieviešanu saimnieciskās darbības veicējiem;

3. Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam (apstiprinātas 2008.gada 3.jūnija MK sēdē). Pamatnostādņu mērķis ir tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas valsts pārvaldes izveide, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām. Viens no rīcības virzieniem – administratīvo procedūru vienkāršošana, administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana, paredz "izstrādāt ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, vienkāršojot administratīvās procedūras un samazinot administratīvās izmaksas un slogu saimnieciskās darbības veicējiem";

4. "Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.-2013.gadam" (apstiprināta ar MK 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406). Programmas viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai visā Latvijas teritorijā, lai paaugstinātu komersantu, īpaši mazo un vidējo komersantu, konkurētspēju, jaunu komersantu izveidi un attīstību un mazinātu negatīvās sociāli ekonomiskās attīstības atšķirības valsts teritorijā. Iepriekš minēto mērķi paredzēts sasniegt, īstenojot sekojošu rīcības virzienu radīt labvēlīgu komercdarbības vidi, samazināt administratīvos šķēršļus un barjeras.

Pasaules Bankas pētījums "Doing Business"

Pasaules Bankas Doing Business pētījums (www.doingbusinss.org) ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš ik gadus mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs. Doing Business kvantitatīvi mēra un salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un procedūras – gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo.

Doing Business pētījums nav tikai kvalitatīvs, aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, bet kvantitatīvs indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības regulējumu 183 dažādās pasaules valstīs.

Gadskārtējais uzņēmējdarbības vides reitings un pievienotais tematiskais ziņojums tiek veidots jau septiņus gadus. Doing Business mēra likumdošanu 10 jomās, kas skar visus uzņēmējsabiedrības "dzīves cikla" posmus: uzņēmējdarbības uzsākšanu, būvniecības saskaņošanu, darbinieku nodarbināšanu, īpašuma reģistrēšanu, kredītu reģistrus, investoru aizsardzību, nodokļu maksāšanu, importa un eksporta procedūras, līgumsaistību izpildi un uzņēmējdarbības izbeigšanu.

Doing Business pētījumā 2011.gadam nav ietverta "darbinieku nodarbināšana", jo tiek mainīta metodoloģija, lai rastu līdzsvaru starp elastīgumu un sociālo drošību, bet papildus ir iekļauta metodoloģija  elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procedūrām, kas atspoguļosies nākamajā Doing Business pētījumā 2012.gadam.

Latvijas un ES dalībvalstu vietas Pasaules Bankas pētījumā  Doing Business 2011.gadā

 (uzņēmējdarbības vide kopumā)

Latvija Doing Business 2011.gada indeksā starp 183 pasaules valstīm ierindota 24.vietā, kas ir par 3 vietām augstāk nekā Doing Business pētījumā 2010.gadam, un ir 9.vietā starp ES dalībvalstīm. Vienlaikus Igaunija ieņem 17.vietu, bet Lietuva – 23.vietu.

Latvija ir ierindota starp tām valstīm (85% no visām Doing Business pētījumā ietvertajām), kurā pēdējos 5 gados veiktās reformas ir atvieglojušas uzņēmējdarbības veikšanu, tajā pašā laikā Igaunija un Lietuva ir ierindota grupā, kurā uzņēmējdarbības veikšana ir kļuvusi grūtāka.

Jāatzīst, ka valstis, kurās ir maksimāli elektronizēti pakalpojumi ieņem Doing Business reitinga pirmās vietas, savukārt Latvijā e-pakalpojumu ieviešana ir kritiska visās jomās.

Latvijas salīdzinošie rādītāji Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2010.gadā un 2011.gadā

Latvijas kāpums Doing Business 2011.gada pētījumā ir panākts mērķtiecīgi ieviešot reformas 2009.gadā un 2010.gadā tādās uzņēmējdarbības jomās, kas saistītas ar maksātnespējas procesa pilnveidošanu, ieviešot ārpustiesas izlīguma procesu, kā arī saīsinot maksātnespējas procedūru laiku, un reformām pārrobežu tirdzniecības jomā, ieviešot elektronisko muitas deklarēšanas sistēmu, samazinot laiku, kas nepieciešams eksporta-importa procedūru veikšanai. Ir atvieglota nekustamā īpašuma reģistrēšana, ieviešot iespēju Zemesgrāmatu tiesnešiem pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu tiešsaistes režīmā.

Latvijas rādītāju izmaiņas Doing Business pētījumā 2011.gadam pret attiecīgajiem 2010.gada rādītājiem

Latvijas rādītāji Doing Business pētījumā

2010.gads

2011.gads

Izmaiņas

Uzņēmējdarbības uzsākšana

51

53

-2

Būvniecības atļaujas

77

79

-2

Kredītu reģistrs

6

6

0

Īpašuma reģistrācija

61

57

+4

Investoru tiesību aizsardzība

57

59

-2

Nodokļu maksāšana

56

59

-3

Pārrobežu tirdzniecība

16

16

0

Līgumu izpilde

14

14

0

Uzņēmējdarbības izbeigšana

89

80

+9

Kopējā vieta

27

24

+3

2010.gada ietvaros ir atvieglota uzņēmumu saimnieciskā darbība un samazinātas tiem piemērojamās administratīvās procedūras. Vienlaikus jāatzīmē, ka jomās, kurās Latvijas vieta pazeminājusies, tas noticis tāpēc, ka citas valstis, veicot tajās reformas, ir apsteigušas Latviju.

Plāna 2011.gada ietvaros ir izvirzīti pasākumi, lai uzlabotu Latvijas pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business. Šo pasākumu ieviešana Latvijā ir svarīga Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas nodrošināšanā un investīcijām labvēlīgas vides veidošanā ne tikai salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, bet arī pasaules mērogā.

Latvijas pozīcijas starptautiskajā reitingā ir tieši atkarīgas no izvirzīto pasākumu ieviešanas un piemērošanas kvalitātes, korektas informācijas sagatavošanas, uz kuru balstīts Pasaules Bankas vērtējums, kā arī no citās valstīs veiktajām reformām uzņēmējdarbības jomā.

Jānorāda, ka visu Plānā 2011.gadam izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums tiek modelēts uz Doing Business 2011.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas.

· Uzņēmējdarbības uzsākšana

Joma

Doing Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Uzņēmējdarbības uzsākšana

Procedūru skaits

5

5

5

Ilgums (dienas)

16

16

16

Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju

1,5

2,1

2,3

Minimālais pamatkapitāls (% no IKP uz 1 iedzīvotāju)

15,9

14,2

16,9

Reitings

53

51

35

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

2010.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmējdarbības veikšanu:

1) pagarināti valdes locekļu pilnvaru termiņi – noteikts beztermiņa pilnvaru termiņš sabiedrību ar ierobežotu atbildību amatpersonām, savukārt akciju sabiedrībām – pagarināts uz 5 gadiem;

2) kā pamatkapitālu apliecinošs dokuments der ne tikai bankas izsniegta izziņa;

3) nav jāiesniedz kapitālsabiedrību amatpersonu paraksta paraugi.

Tāpat no 2010.gada 1.jūnija nodrošināta iespēja vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt pieteikumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, nodrošināta uzņēmumu reģistrācijas apliecību izsniegšana elektroniski, kā arī samazināts dienu skaits reģistrācijai par PVN maksātāju no 15 uz 10 dienām.

Komerclikuma grozījumi, kas paredz iespēju dibināt SIA ar pamatkapitālu, kas ir mazāks par 2000 latiem, ir devuši būtisku stimulu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaistīšanai uzņēmējdarbībā. No 2010.gada maija līdz decembrim ieskaitot kopējais Komercreģistrā reģistrētais samazinātā pamatkapitāla uzņēmumu skaits – 5179 SIA jeb 57% no kopējā reģistrēto SIA skaita minētajā periodā.

Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar Doing Business metodoloģiju, tiek vērtētas procedūras, kas ir attiecināmas uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir 2000 latu, tāpēc šis atvieglojums, lai arī ārkārtīgi būtisks uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanā, tomēr neietekmēs Latvijas rādītājus Doing Business pētījumā.

Neskatoties uz īstenotajām aktivitātēm, t.sk., pat uzlabojot Latvijas rādītāju uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksu ziņā, tomēr Latvija uzņēmējdarbības uzsākšanā ir zaudējusi Doing Business 2011.gada pētījumā pozīciju par 2 vietām, ierindojoties 53.vietā, kas skaidrojams ar citu dalībvalstu veiktajām reformām. Piemēram, Jaunzēlande joprojām saglabā 1.vietu, jo ir ieviesta uzņēmuma reģistrācija tiešsaistes režīmā, t.sk., nodevu apmaksa, PVN nodokļu maksāšanas statusa pieteikšana, (www.companies.govt.nz), tādējādi procesam atvēlot 1 dienu un 1 administratīvo prasību.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Lai uzlabotu Latvijas vietu uzņēmējdarbības uzsākšanas rādītājā, ir jāveic reformas, kas saistītas ar komersanta reģistrāciju par PVN maksātāju. Līdz šim PVN maksātāju reģistrācija aizņem 10 dienas un tā būtiski ietekmē uzņēmējdarbības uzsākšanas laiku. Nepieciešams nodrošināt, ka PVN maksātāju reģistrācija norit ne ilgāk par 5 darba dienām, ja uzņēmums atbilst uzticama  uzņēmuma pazīmēm.

٧ Nodrošinot, ka PVN maksātāju reģistrācija norit ne ilgāk par 5 darba dienām, ja uzņēmums atbilst uzticama  uzņēmuma pazīmēm, Latvijas vieta minētajā jomā tiktu paaugstināta 9 vietām (uz 44 vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu)  kopējā reitingā 2011.gada rādītājos (ieekonomējot 5 dienas) pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Tikpat svarīgi ir nodrošināt uzņēmumu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā tiešsaistē. 2010.gada 27.aprīļa MK sēdē (protokola Nr.21 50.§) tika pieņemts lēmums nepagarināt 2001.gada 7.augustā starp Tieslietu ministriju un SIA "Lursoft" noslēgtā līguma Nr. PA110/2001 par Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas licenci un apkalpošanu darbību pēc tā termiņa beigām, tādējādi izbeidzot ar SIA "Lursoft" noslēgto līgumu 2011.gada 7.augustā, vienlaikus nodrošinot, ka Uzņēmumu reģistra nepārveidotie dati pēc 2011.gada 7.augusta uz vienādiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami jebkurai trešajai personai atkal izmantošanai. Izpildot šajā MK sēdē uzdoto, lai nodrošinātu Uzņēmumu reģistru ar informācijas sistēmu pēc 2011.gada 7.augusta, Uzņēmumu reģistrs ir uzsācis Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana" īstenošanu. Projekta realizācija paredzēta divos posmos:

1) līdz 2011.gada 1.augustam tiks izstrādāta Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma, kas nodrošinās iestādes pamatfunkciju veikšanu, kā arī tiks izstrādāts gan juridiskais, gan tehniskais risinājums informācijas nodošanai atkal izmantotājiem;

2) no 2011.gada 8.augusta līdz 2012.gada 27.aprīlim tiks izstrādāti un ieviesti jauni Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumi (t.sk., e- reģistrācija).

٧ E-pakalpojumu, t.sk., e-reģistrācija, valsts nodevu nomaksa tiešsaistē, ieviešana uzņēmumu reģistrēšanā ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā – pieņemot, ka atsevišķi tiek uzskaitīts apmeklējums pie notāra un bankas konta atvēršana, tiek veikta PVN maksātāja statusa iegūšana Latvijas vieta minētajā jomā tiktu paaugstināta par 1 vietu (uz 52.vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā reitingā 2011.gada rādītājos (ieekonomējot 2 dienas) pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Pamatkapitāla apliecinošo dokumentu reģistrēšana elektroniski. Grozījumi Komerclikumā paredz, ka kapitālsabiedrības dibinātāji kā apliecinājumu par apmaksāto pamatkapitālu var iesniegt ne vien komercreģistra iestādei adresētu bankas izziņu, bet arī citu bankas izdotu dokumentu, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu, piemēram, konta pārskatu, maksājuma uzdevumu, u.tml. Tomēr uzsvars ir uz to, ka minēto dokumentu ir izdevusi (tātad arī parakstījusi) banka. Nepieciešams nodrošināt UR sadarbību ar Latvijas bankām, lai nodrošinātu, ka ar 2012.gada 1.maiju tiek pilnībā ieviesta e-reģistrācija.

٧ Nodrošinot UR sadarbību ar Latvijas bankām par komersanta apmaksāto pamatkapitālu pārbaudi un atbrīvojot komersantu sniegt šāda veida informāciju, paaugstināsim Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā par 7 vietām jomā (uz 46.vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā novērtējumā (ieekonomējot 1 procedūru un 1 dienu) pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Ar uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistīto ziņu publicēšana "Latvijas Vēstnesī" tikai elektroniski (samazināsies izmaksas, kas saistītas ar izsludināmo ziņu publikāciju "Latvijas Vēstnesī", kā arī samazināsies komercreģistra ierakstu izsludināšanai nepieciešamais laiks). Šobrīd VSIA "Latvijas Vēstnesis" ir tehniski gatavs pāriet uz oficiālu elektronisku publikāciju, tomēr šādām pārmaiņām ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, jo saskaņā ar likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 2. pantu vienīgi preses izdevumam "Latvijas Vēstnesis" ir oficiāls raksturs. Ieviešot oficiālu elektronisku publikāciju un atsakoties no "Latvijas Vēstneša" papīra formā, ar uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistīto ziņu izsludināšanas izmaksas tiks samazinātas par aptuveni 20%. Nodrošinot tikai elektronisku komercreģistra ierakstu datu apstrādi un publicējamo ziņu nodošanu "Latvijas Vēstnesim" šīs izmaksas var samazināt vēl vairāk..

٧ Elektroniskās publikācijas "Latvijas Vēstnesī" samazinātu Latvijas uzņēmēju uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas un ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā par 6 vietām jomā (uz 47.vietu) un 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Pēc Ekonomikas ministrijā veiktajām aplēsēm, visu minēto pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 23 vietām (no 53.vietas uz 30.vietu) un par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

· Būvniecības atļaujas

Joma

Doing Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Būvniecības atļaujas

Procedūru skaits

24

25

25

Ilgums (dienas)

186

187

187

Izmaksas (% no ienākuma uz 1 iedzīvotāju)

19,3

17,3

20,6

Reitings

79

77

78

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

2010.gadā tika apstiprināts MK un pirmo reizi iesniegts Saeimā 2010.gada 6.jūnijā jaunais likumprojekts "Būvniecības likums", kas paredz vienkāršot būvniecības procesu un samazināt būvniecības saskaņošanas procedūru ilgumu: esošo 186 dienu un 24 procedūru vietā paredzētas 69 dienas un 6 procedūras, ierobežojot būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu un maksimāli patērējamo laiku. Tāpat paredzēts diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves. Plānots Būvniecības likumu iesniegt MK atkārtoti 2011.gada februārī.

Būvatļauju saņemšanas jomā Latvija, salīdzinot ar saviem kaimiņiem, Lietuvu un Igauniju, Doing Business 2011.gada indeksā atradās vissliktākajā – 79.vietā. Būvniecības likumprojekta pieņemšana 2011.gadā būtiski uzlabos Latvijas būvniecības saskaņošanas procesa rādītājus Doing Business pētījumā.

٧ Būvniecības likumprojekta pieņemšana ierindotu Latviju šajā jomā 1.vietā (t.i., par 78 vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 6 vietām (no 24.vietas uz 18.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tādējādi Latvija būvniecības procesā būtu labākais piemērs pasaulē.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

EM Plānā 2011.gadam paredz samazināt dienu skaitu, kas nepieciešams plānošanas un arhitektūras procesam, tehnisko normatīvu un būvprojekta akcepta iegūšanai, kā arī noteikt minimālo būvatļaujas saņemšanas termiņu. Šobrīd MK 01.04.1997. noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" nosaka minēto procedūru nodrošināšanai 180 dienas, kas būtiski apgrūtina uzņēmēju saimniecisko darbību plānošanas un arhitektūras procesu. Izvirzīto pasākumu īstenošana kalpos arī kā papildus uzņēmējdarbību vienkāršojošs process jaunā Būvniecības likuma kontekstā.

٧ Minētie priekšlikumi kopā samazinātu būvniecības procesā attiecīgajām procedūrām noteikto dienu skaitu no 180 dienām uz 65 dienām, līdz ar to paaugstinātu Latvijas pozīcijas Doing Business būvniecības jomā par 36 vietām (no 79.vietas uz 43.vietu) un 4 vietām (no 24.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Tāpat ir jānodrošina Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā un Būvniecības informācijas sistēmā ietverto e-pakalpojumu ieviešana. Šo pasākumu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas.

Kā piemērs ir Nīderlandē ieviestā e-pakalpojuma prakse – kopš 2010.gada 1.oktobra ir izveidota vienas pieturas pieeja ar būvniecības procesu saistīto atļauju saņemšanai no konkrētās pašvaldības, nodrošinot dokumentu iesniegšanu tiešsasaistē, piemēram, šādiem dokumentiem: būvniecības atļauja, vides atļauja, piebraucamā ceļa izbūves atļauja, nojaukšanas atļauja u.c.

· Nekustamā īpašuma reģistrācija

Joma

Doing Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Īpašuma reģistrācija

Procedūru skaits

6

6

7

Ilgums (dienas)

42

45

50

Izmaksas (% no īpašuma vērtības)

2,0

2,0

2,0

Reitings

57

61

79

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 29. un 30.punktu ar 2010.gada 1.jūliju izziņa par samaksātu nekustamā īpašuma nodokli zemesgrāmatu nodaļā vairs nav jāiesniedz. Zemesgrāmatu nodaļa par parādu neesamību pārliecinās tiešsaistes datu pārraides režīmā. Ja tiek konstatēts, ka par attiecīgo nekustamo īpašumu nodoklis nav pilnībā nomaksāts, reģistrācija tiek atteikta līdz nodokļa nomaksas brīdim. Ja pašvaldība nav nodrošinājusi zemesgrāmatu nodaļai iespēju pārliecināties par nodokļa parāda neesamību, tad zemesgrāmatā reģistrē īpašnieka maiņu bez pārliecināšanās.

Pateicoties nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu tiešsaistes režīma ieviešanai zemesgrāmatu nodaļās, nekustamā īpašuma jomā Latvija ierindota 57.vietā, kas ir par 4 vietām augstāk salīdzinājumā ar Doing Business 2010.gada rādītāju.

Tāpat Likums "Par pašvaldībām", kas stājušies spēkā 2010.gada 1.oktobrī, nosaka, ka pašvaldībām pirmpirkuma tiesību izmantošanu turpmāk pamatojama ne tikai ar nepieciešamību šo īpašumu izmantot pašvaldību funkciju īstenošanai, bet arī ar šīs funkcijas īstenošanai attiecīgā nekustamajā īpašumā atbilstošiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Tāpat precizēta vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība un termiņi, t.sk., nosakot, ka izziņa par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības tiek izsniegta 5 darba dienu laikā. Šobrīd Doing Business pētījumā ir identificētas 20 darba dienas lēmuma par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības izsniegšanai. Minētie grozījumi vēl nav iekļauti Doing Business 2011.gada indeksā.

٧ Grozījumi Likumā par pašvaldībām uzlabos Doing Business 2012.gada novērtējumu, iespējams paaugstinot Latvijas pozīciju par 10 vietām (no 57.vietas uz 47.vietu) un par 1 vietu (no 24.vietas uz 23.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Jānodrošina vienas pieturas aģentūras princips īpašuma datu reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā. Jebkurai fiziskai un juridiskai personai, noteiktos gadījumos, lai nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā jāvēršas vismaz divās institūcijās: Valsts zemes dienestā – lai reģistrētu nekustamā īpašuma objektu, un Zemesgrāmatā – lai nostiprinātu īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma objektu. Nepieciešams noteikt, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu aktualizācija notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku.

٧ Vienas pieturas aģentūras princips īpašuma datu un īpašumtiesību nostiprināšanā, samazinātu nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo laiku un izmaksas formalitāšu kārtošanai un tādējādi uzlabotu Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā.

· Kredītu reģistrs

Joma

Doing Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Kredītu reģistrs

Tiesību apjoma koeficients (0-10)

9

9

9

Kredītu informācijas indekss (0-6)

5

5

4

Publisko kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita)

57,2

46,5

3,7

Privāto kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita)

0,0

0,0

0,0

Reitings

6

6

12

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvijas rādītājs Doing Business 2011.gadam kredītu reģistra jomā joprojām ir viens no vislabākajiem pasaulē, ierindojot to 6.vietā aiz Malaizijas, Lielbritānijas, Jaunzēlandes un ieņemot vienādas pozīcijas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Singapūru un Izraēlu.

Latvijā Kredītu reģistrs izveidots saskaņā ar Kredītiestāžu likuma, Krājaizdevu sabiedrību likuma, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma, un Latvijas Bankas Kredītu reģistra noteikumu, Maksas par Kredītu reģistra izmantošanu apmēra un maksāšanas kārtības un Noteikumu elektroniskai informācijas apmaiņai ar Latvijas Banku prasībām. Kredītu reģistrs izveidots, ievērojot Latvijas Republikas MK 2007.gada 6.marta sēdē atbalstīto Finanšu ministrijas "Ziņojumu par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem".

Kredītu reģistru uztur un ziņas no tā sniedz Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvalde. Šajā reģistrā ir informācija par visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām (pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņa agrākajām saistībām saglabājas).

Visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles, to meitas sabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības ir Kredītu reģistra dalībnieki. 2010.gada 21.decembrī reģistrā ir reģistrēti 96 dalībnieki.

Kredītu reģistra dalībnieki ievada ziņas par katru izsniegtu aizdevumu/saistību, kā arī Kredītu reģistrā automātiski reģistrēta parādnieku informācija, kura līdz tam bija reģistrēta Parādnieku reģistrā. Kredītu reģistra informācija ir pieejama tā dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Bankai un aizņēmējiem (tikai par sevi). Dalībnieki par saviem aizņēmējiem saņem pilnu informāciju, bet par citiem aizņēmējiem – ierobežotu.

· Investoru aizsardzība

Joma

Doing Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Investoru tiesību aizsardzība

Darījumu caurspīdīguma indekss (0-10)

5

5

5

Direktora atbildības indekss (0-10)

4

4

4

Akcionāru tiesību indekss (0-10)

8

8

8

Investoru tiesību aizsardzības indekss (0-10)

5,7

5,7

5,7

Reitings

59

57

53

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvijā darījumu caurspīdīgumu, uzņēmēju atbildību un tiesības, kā arī investoru tiesību aizsardzību regulē Komerclikums, Gada pārskatu likums, Finanšu instrumentu tirgus likums un Civillikuma normas.

Kā uzrāda Doing Business metodoloģija, tad Latvijas vieta pēdējos gados tiek būtiski pasliktinājusies – kopumā ir zaudētas 6 vietas 2 gadu laikā, Latviju Doing Business 2011.gada pētījumā ierindojot 59.vietā, kas skaidrojams ar citu valstu pasākumiem investīciju vides uzlabošanai.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Ņemot vērā Latvijas pozīciju pasliktināšanos Doing Business rādītājos šajā jomā, kā steidzami dienas kārtībā ir:

1) jāpārskata uzņēmuma likumisko tiesību darījumu slēgšana. Komerclikuma 309.pants nosaka, ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms valdes sēdes protokolā. Komerclikumā jāparedz, ja dalībnieku sapulce pieņem valdes kompetencē esošo lēmumu, tad tiem dalībniekiem, kuriem ir interešu konflikts, nav balsstiesību;

2) jānodrošina Uzņēmēju, kas ir valdes loceklis attiecīgajos uzņēmumos, darījumu caurskatāmība. Komerclikumā jāparedz norma, kas paredz pilnīgas un detalizētas informācijas par darījumu sniegšanu, nosakot valdes loceklim pienākumu sniegt valdei pilnīgu informāciju par būtiskiem faktiem saistībā ar interesēm Pircēja – Pārdevēja darījumā. Ja Latvijas normatīvajos aktos noteiktu, ka ir nepieciešams valdes akcepts iesaistīto pušu darījumiem, kas sastāda mazāk par 15% no sabiedrības aktīviem, un dalībnieku akcepts, ja virs 15%, tas ļautu būtiski uzlabot savas pozīcijas starptautiskajā reitingā.

3) jāparedz ārēja auditora pārbaudes pielietošanu pirms biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stājas spēkā;

4) jānosaka akcionāriem tiesības prasīt individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes locekļa, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi un darījums pēc būtības ir prettiesisks – negodīgs vai kaitē citiem akcionāriem;

5) izvērtējamas tiesības tiesai anulēt darījumu veiksmīgas akcionāru prasības gadījumā, ja tas neradīs papildu apgrūtinājumus tālākai uzņēmējdarbībai. Uzņēmuma saimnieciskās darbības samazināšanās vai apturēšana ir iespējama tikai dēļ pārdevēja krāpšanas vai ļaunprātīgas rīcības. Tomēr, saskaņā ar Civillikumu ir noteikti gadījumi, kad darījums var tikt atzīts par spēkā neesošu, piemēram, ja darījums ir neatļauts, tā mērķis ir pret reliģiju, labiem tikumiem vai darījumu ir veikts, lai izvairītos no tiesību aktiem, vai ja tas ir būtiski tika pieļauta kļūda.

Īstenojot izvirzītos pasākumus ārvalstu investoru aizsardzības jomā ir aplēšams, ka tā kopējais rādītājs 2011.gada pētījumā tiktu uzlabots par 2,9 punktiem jeb būtu 8,6 punkti – darījumu caurskatāmības indeksā līdzšinējo 5 punktu vietā varētu nodrošināt 10 punktus, direktora atbildības indeksā varētu panākt papildus 4 punktus un pieņemot, ka akcionāru tiesību indeksa rādītājs paliek nemainīgs – 8 punkti.

٧ Kopumā minēto pasākumu ieviešana investoru aizsardzības jomā nodrošinātu Latvijas kāpumu par 54 vietām (no 59.vietas uz 5.vietu) un par 6 vietām (no 24.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

· Nodokļu administrēšana

Joma

Doing Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Nodokļi

Maksājumu skaits

7

7

7

Ilgums (stundas)

293

279

279

Kopējā nodokļu likme (% no peļņas)

38,5

38,5

33,0

Reitings

59

56

37

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Nodokļu administrēšanas vienkāršošanā 2010.gada 1.septembrī ir stājies spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas nosaka iespēju mikrouzņēmumiem pieteikties iegūt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un tā saimnieciskajai darbībai piemērot  9% likmi, kas ir galīgs maksājums. Šī stimula ieviešana, pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, veicinājusi 2733 jaunu uzņēmumu – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju – reģistrēšanu (VID dati uz 2011.gada 5.janvāri).

Lai gan likums ir absolūti inovatīvs uzņēmējdarbības veicināšanai, jāatzīmē, ka Mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana neatstās ietekmi uz Latvijas vietu Doing Business pētījumā, jo saskaņā ar pētījuma metodoloģiju tiek vērtētas reformas, kas attiecināmas uz "parastu" uzņēmumu.

Latvija Doing Business 2011.gada rādītājos nodokļu administrēšanas jomā ir ierindojusies 59.vietā starp visām pasaules valstīm, kas ir par 3 pozīcijām zemāk nekā gadu iepriekš.

Jānorāda, ka sākot ar 2011.gada 1.janvāri nodokļu un informatīvās deklarācijas VID ir jāiesniedz tikai elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, samazinās uzņēmumu nodokļu saistību izpildei patērēto laiku.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Lai uzlabotu Latvijas vietu Doing Business 2012.gadam, kā jautājumi ir izvirzāmi sekojoši pasākumi:

Ir jāuzlabo uzņēmēju prasmes, lai sniegtu VSAOI un IIN paziņojumus EDS. Nodokļu administrēšanā visvairāk laika aizņem VSAOI un IIN deklarāciju sastādīšana un nodokļa nomaksa. Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka VSAOI administrēšanas prasības aizņem 165 stundas gadā. No 01.01.2011. ir noteikts, ka uzņēmēju atskaišu iesniegšana VID norit tikai ar EDS starpniecību, kas sniegs būtisku atvieglojumu uzņēmēju prasību sniegt atskaites izpildē. Tomēr, lai minētais instruments strādātu efektīvi nepieciešams nodrošināt uzņēmējus ar informāciju par EDS pielietošanu VSAOI un IIN paziņojumu sastādīšanai. Nepieciešams nodrošināt "soli pa solim" (metodisko norādījumu) aprakstu izveidošanu VSAOI un IIN paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un veikt uzņēmēju apmācības EDS lietošanā, lai sniegtu VSAOI un IIN paziņojumus.

٧ Metodisko norādījumu jeb "soli pa solim" aprakstu izveidošana VSAOI un IIN paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un uzņēmēju apmācību EDS lietošanā nodrošināšana samazinātu VSAOI un IIN paziņojumu sastādīšanai nepieciešamo laiku un varētu nodrošināt Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 24 vietām (uz 35.vietu) un kopējā novērtējumā par 2 vietām (uz 22.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Ir jāuzlabo uzņēmēju prasmes, lai sniegtu PVN paziņojumus EDS. No 01.01.2011. ir noteikts, ka uzņēmēju atskaišu iesniegšana VID norit tikai ar EDS starpniecību, kas sniegs būtisku atvieglojumu uzņēmēju prasību sniegt atskaites izpildē. Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka būtisku apgrūtinājumu uzņēmējiem līdz šim sniedz PVN atskaišu aizpildīšana – PVN formalitātes aizņem 97 stundas gadā. Salīdzinoši – Igaunijā PVN grāmatošana aizņem tikai 37 stundas gadā. Nepieciešams nodrošināt "soli pa solim" aprakstu izveidošanu PVN paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un nodrošināt uzņēmēju apmācības EDS lietošanā, lai sniegtu PVN paziņojumus.

٧ "Soli pa solim" aprakstu izveidošana PVN paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un uzņēmēju apmācību EDS lietošanā nodrošināšana samazinātu PVN paziņojumu sastādīšanai nepieciešamo laiku par 60 stundām no 97 stundām līdz 37 stundām gadā varētu nodrošināt Latvijas nodokļu administrēšanas jomā par 8 vietām (uz 51.vietu) un kopējā novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

 Uzņēmēju prasmju, lai sniegtu PVN, VSAOI un IIN paziņojumus EDS, uzlabošana, t.sk., apmācību veikšana, nodrošinātu Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 32 vietām (no 59.vietas uz 28.vietu) un kopējā novērtējumā par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

· Pārrobežu tirdzniecība (muita)

Joma

Doing Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Ārējā tirdzniecība

Eksporta veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits

5

5

5

Eksporta veikšanai nepieciešamais laiks (dienas)

10

13

13

Maksa standarta partijai eksportam (ASV $ par konteineru)

600

600

900

Importa veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits

6

6

6

Importa veikšanai nepieciešamais laiks (dienas)

11

12

12

Maksa standarta partijai importam (ASV $ par konteineru)

801

801

850

Reitings

16

16

17

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Pārrobežu tirdzniecības jomā pateicoties elektronisko muitas deklarēšanas sistēmas ieviešanai, tādējādi samazinot laiku, kas nepieciešams eksporta-importa procedūru veikšanai, Doing Business 2011.gadam Latvija saglabāja 16.vietu. Minētās sistēmas ieviešana ir atzīta par būtiskām reformām uzņēmējdarbības veicināšanai.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Ir jānodrošina muitošanas standarta ieviešana. Muitošanas standarta projektā, ko izstrādājis Valsts ieņēmumu dienests, paredzēts, ka, ja muitošanai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un muitojamās preces ir uzrādītas muitai, eksportējot vai importējot muitošanas minimālais laiks – 10 minūtes, vidējais – 125 minūtes, maksimālais – 240 minūtes, kas atbilst praksē īstenotajiem termiņiem. Minētā standarta apstiprināšana un ieviešana praksē nodrošinātu standartizētu muitošanas procesu, visās muitas iestādēs, kā arī veicinātu klientorientētu un efektīvu muitas kontroli.

Kā arī nepieciešams izveidot centralizētas muitošanas vietas, kas nodrošina pakalpojumus visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Papildus norādāms, ka ir svarīgi nodrošināt vienkāršākas un ātrākas procedūras uzticamajiem un atzītajiem uzņēmējiem muitas jomā. Atzītais komersants ir komersants, kurš ir uzticams ar muitu saistīto darbību kontekstā un tādēļ tam ir tiesības izmantot priekšrocības visā Eiropas Kopienā. Savukārt Latvijā VID Muitas pārvaldē tiek veidots uzticamo uzņēmēju saraksts (kas šobrīd sastāda ap 60 uzņēmumu). Uzņēmēju pievienošanās uzticamo vai atzīto uzņēmēju sarakstam nodrošinātu tiem vienkāršotākas un ātrākas procedūras muitošanai. Līdz ar to VID ir jānodrošina praksē ātrāka pakalpojuma sniegšanu uzticamajiem uzņēmējiem muitas jomā. Minētais pasākums ir iekļauts Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (8.punkts), līdz ar to Plānā 2011.gadam tas netiek paredzēts, bet tā īstenošanas rezultātā (t.i., MK apstiprinātajā koncepcijā noteikto principu piemērošanu uzticamajiem uzņēmējiem muitas jomā, nodrošinot tiem vienkāršotākas un ātrākas procedūras muitošanai) Latvijai nodrošinātu vienkāršotākas un ātrākas procedūras uzticamajiem uzņēmējiem muitas jomā, kā arī varētu attiecīgi nodrošināt Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā par 4 vietām (uz 12.vietu) un kopējā novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

٧ Izvirzītie pasākumi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas rādītājus turpmāko gadu Doing Business pētījumos, t.i., attiecīgi varētu nodrošināt Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā par 4 vietām (uz 12.vietu) un kopējā novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, samazinot nepieciešamo administratīvo procedūru skaitu un izmaksas.

· Līgumu izpilde

Joma

Doing Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Līgumu izpilde

Procedūru skaits

27

27

27

Ilgums (dienas)

309

309

279

Izmaksas (% no prasības apjoma)

23,1

23,1

16,0

Reitings

14

15

2

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvijā līgumu izpildes jomu regulē Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Administratīvā procesa pārkāpumu kodekss, Maksātnespējas likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.

Doing Business 2011.gadam līgumu izpildes jomā Latvija ir uzlabojusi savu rādītāju par 1 vietu, pakāpjoties no 15.vietas uz 14.vietu.

Saskaņā ar Doing Business aprakstīto metodoloģiju, prasītājs tiesā iesniedz pieteikumu par zaudējumu un parādu piedziņu (pircējs nav samaksājis par piegādāto preci). Atbilstoši Tiesu administrācijas statistikas datiem, tiesa pieteikumu skata no 8,5 līdz 18 mēnešiem.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Lai uzlabotu minētās jomas rādītājus, tiesu sistēmā ir jānodrošina e-pakalpojumu izmantošana un informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas, kā arī citi pakalpojumi, kas sekmē tiesu pieejamību. Tiesu administrācija īsteno Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija Latvijā", kura ietvaros paredzēta Tiesu datu izplatīšanas sistēmas un Tiesu informatīvās sistēmas programmatūras papildinājumu izstrāde.

· Uzņēmējdarbības izbeigšana

Joma

Doing Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Uzņēmējdarbības izbeigšana

Maksātnespējas procesa ilgums (gadi)

3

3,0

3,0

Procesa izmaksas (% no īpašuma vērtības)

13

13

13

Apmierināto prasību koeficients (centi no 1 dolāra)

31,9

29,0

29,0

Reitings

80

89

89

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

2009.gadā 1.jūnijā tika veikti grozījumi bijušajā Maksātnespējas likumā (līdz 2010.gada 1.novembrim spēkā esošs), kas vērstas uz maksātnespējas procesu pieejamību, ātrumu, vienkāršību un efektivitāti, paredzot, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās ir iespēja izmantot divus procesus: tiesiskā aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu. Pateicoties minēto grozījumu ieviešanai, uzņēmējdarbības izbeigšanas jomā Latvija ir pakāpusies par 9 vietām, ierindojoties 80.vietā Doing Business rādītājos 2011.gadam.

2010.gada 1.novembrī stājies spēkā jaunais Maksātnespējas likums, kas ir plašāks un vienlīdz labvēlīgs visiem komersantiem neatkarīgi no to juridiskā statusa. Prognozējams, ka Doing Business rādītāju par maksātnespējas procesa garumu, izmaksas un apmierināto prasību koeficientu ietekmēs tādi Maksātnespējas likuma uzlabojumi kā:

1) samazināts termiņš maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanai un tiesas sprieduma pasludināšanai,

2) nav paredzēta maksātnespējas ierosināšana kā patstāvīga procesuālā stadija un līdz ar to iespējams nodrošināt, ka lieta tiek izskatīta vienas tiesas sēdes laikā;

3) vairs nav paredzēts "bilances tests", kā rezultātā samazinās tiesai vērtējamo jautājumu loks;

4) nav paredzēta nepieciešamība iecelt administratoru pēc maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas tiesā un administratora pienākumu vērtēt, vai parādnieks ir atzīstams par maksātnespējīgu;

5) visiem kreditoriem ir noteikts 1 mēnesis kreditoru prasījumu pieteikšanai, kā arī nav nepieciešams obligāti sasaukt pirmo, kārtējo un noslēguma kreditoru sapulci;

6) noteikts termiņš 2 mēneši parādnieka mantas pārdošanas plāna sastādīšanai un noteikts, ka visa parādnieka manta pārdodama 6 mēnešu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas – iepriekš  termiņš netika paredzēts, pieļaujot mantas pārdošanas procedūras novilcināšanu;

7) nav paredzēta sanācijas vai izlīguma iespējamība maksātnespējas procesā;

8) ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu saistītie šā procesa izdevumi nedrīkst pārsniegt 5 % apmēru no parādnieka aktīvu atsavināšanas ieņēmumu kopsummas – iepriekš šāds ierobežojums netika paredzēts;

9) pieļauta parādnieka mantas pārdošana arī bez izsoles, lai pēc iespējas ātrāk un dārgāk pārdot mantu, kā arī neieķīlātās mantas izsoles procedūra ir saīsināta;

10) noteikts, ka administratoram jāizvērtē iespēju pārdot parādnieka uzņēmumu kopumā, tādējādi sekmējot lielāku atgūstamo kopējo līdzekļu apjomu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likumu maksātnespējas process sākas ar tā pasludināšanu (tiesas spriedums) un beidzas ar tā tiesas lēmumu par tā izbeigšanu, savukārt Doing Business metodoloģija paredz, ka maksātnespējas process sākas ar brīdinājuma iesniegšanu.

Tomēr tas būtiski neietekmē maksātnespējas procesa kopējo novērtējuma uzlabošanos. Kopumā aplēšot maksātnespējas ilgumu, paredzams, ka tas samazināts no Doing Business 2011.gadam uzrādītajiem 3 gadiem līdz aptuveni 1 gadam un 1 mēnesim. Tāpat procesa izmaksas sastāda uz pusi mazāku summu – aptuveni 7% līdzšinējo 13 % vietā. Kā arī plānojams, ka apmierināto prasību koeficients varētu pieaugt par 50%.

٧ Pateicoties jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanai, Latvijas pozīcijas uzņēmējdarbības izbeigšanas jomā varētu paaugstināties par 50 vietām (no 80.vietas uz 30.vietu) un kopējā novērtējumā par 4 vietām (no 24.vietas uz 20.vietu) 2011.gada Doing Business rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

· Darbinieku nodarbināšana

Joma

Doing Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Darba tiesisko attiecību regulēšana

Darbā pieņemšanas indekss (0-100)

Nav datu

50

50

Darba laika elastīguma indekss (0-100)

Nav datu

40

40

Atlaišanas no darba indekss (0-100)

Nav datu

40

40

Nodarbināšanas elastīguma indekss (0-100)

Nav datu

43

43

Atlaišanas izmaksas (apmaksātās darba nedēļas)

Nav datu

17

17

Reitings

Nav datu

128

125

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Doing Business pētījumā 2011.gadam nav ietverta "darbinieku nodarbināšana", jo tiek mainīta metodoloģija, lai rastu līdzsvaru starp elastīgumu un sociālo drošību. Šīs jomas rādītāji tiks iekļauti nākamajā Doing Business 2012.gadam pētījumā.

Latvijas darba tiesības regulējošie normatīvajos aktos noteiktās administratīvās prasības Doing Business 2010. gadā ierindoja Latviju 128.vietā pasaulē, kas ir par 3 vietām zemāk nekā 2009.gadā.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Lai uzlabotu Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā šajā jomā, piedāvājam īstenot sekojošus pasākumus.

Ir jāizstrādā priekšlikumi elastdrošības principa stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai, labvēlīgas investīciju vides attīstīšanai un turpmākai nodarbinātības veicināšanai.

Viens no Doing Business rādītājiem, kas tiek vērtēts, ir iespējas noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Saskaņā ar Darba likuma 45.panta pirmo daļu, uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par trim gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Piemēram, Igaunijas Darba līgumu likums (spēkā no 2009.gada 1.jūlija) tāpat kā Latvijas Darba likums noteic principu, ka darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku, tomēr atsevišķos gadījumos, ja tas ir attaisnots ar pamatotiem iemesliem, kas izriet no darba rakstura, īpaši ar darba apjoma pagaidu pieaugumu vai ar sezonas darbu veikšanu, ir iespējams slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Šāds darba līgums ir slēdzams uz laiku, kas nepārsniedz 5 gadus. Arī Lietuvā darba līguma uz noteiktu laiku termiņš nedrīkst pārsniegt 5 gadus. Pagarinot terminētā darba līguma maksimālo termiņu iespējams uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā. Tāpat Doing Business apskata darba samaksas normas par virsstundām, nakts darbu un citus kritērijus. Līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt normatīvo regulējumu un izstrādāt priekšlikumus elastdrošības principu stiprināšanai, līdzsvarojot darba devēju un darbinieku intereses..

٧ Minētā pasākuma ieviešanas rezultātā iespējams uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā 2012.gadam pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka darba devējam ir pienākums paziņot trešajai pusei (NVA) par katra darbinieka atlaišanu tikai kolektīvās atlaišanas gadījumos (ja atlaižamo darbinieku skaits ir vismaz 10 procenti no darbinieku skaita 30 dienu laikā, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 100, bet mazāk nekā 300 darbiniekus). Paziņojumu sniegšana par katra darbinieka atlaišanu rada uzņēmumiem, jo īpaši MVU, saimnieciskajai darbībai papildus administratīvo slogu. Ņemot vērā, ka Pasaules Bankas metodoloģija kā kritisku šo prasību uzskata uzņēmumiem, kuru darbinieku atlaišana aptver 9 darbiniekus, nepieciešams svītrot Darba likuma 104.panta otro daļu. Minētais pasākums nav iekļauts Plānā 2011.gadam, jo minētā norma ir iekļauta Darba likuma grozījumu projektā, kas iesniegts MK izskatīšanai 2011.gada 31.janvārī.

٧ Atceļot ziņojumus par darbinieku atlaišanu, iespējams jau laicīgi uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā 2012.gadam pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

· Elektroenerģijas pieslēgums

Pasaules Bankas indikators "Elektrības pieslēgums"

(situācijas salīdzinājums starp valstīm 2011.gadā)

Valsts

Procedūru skaits

Ilgums (dienas)

Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju)

Vācija

3

17

51,9

Lietuva

4

98

46,0

Igaunija

4

111

229,1

Latvija

6

198

405,2

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Elektrības pieslēguma joma Doing Business pētījumā līdz šim nav bijusi atsevišķi apskatīta. Arī šogad tā nav iekļauta valstu reitingos, tikai atspoguļoti apkopotie dati.

Analizējot Doing Business 2011.gadam pētījumā ietvertajā Latvijas situācijas novērtējumā par enerģijas pieslēgšanu, konstatējam, ka Latvijas rādītāji nav konkurētspējīgi Baltijas valstu vidū.

MK 2010.gada 1.novembra noteikumu Nr.1024 "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība" 16.punkts nosaka ka elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai izstrādā vienkāršotu tehnisko projektu vai tehnisko projektu gadījumos, ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem un elektrolīniju garums mazāks par 1000 metriem. Ņemot vērā iepriekšminēto var secināt, ka elektrotīklu var klasificēt kā tādu, kuram ir nepieciešams vienkāršotais tehniskais projekts.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Lai samazinātu norādīto elektroenerģijas pieslēguma ilgumu, kā tūlītējs pasākums ir jāparedz īsāku tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā. Šo prasību nosaka SPRK 2009.gada 1.aprīļa lēmums Nr.74 "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem". Nepieciešams minētā SPRK lēmumā veikt grozījumus, tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā paredzot  30 dienu vietā 10 dienas, tādējādi paātrinot procesu par 20 dienām.

٧ Samazinot tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā, iespējams samazināt Latvijas kopējo procedūru ilgumu Doing Business rādītājā elektroenerģijas pieslēgumam par 20 dienām pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Tāpat, analizējot novērtējumā iekļautos datus, nepieciešams sniegt pamatotu informāciju Pasaules Bankai par sekojošiem jautājumiem.

Doing Business pētījumā 2011.gadam ir uzrādīts, ka rakšanas atļaujas saņemšana VAS "Latvijas Valsts" ceļi ir uzskaitāma kā atsevišķa procedūra uzņēmējam, kuram ir nepieciešams enerģijas pieslēgums, kas novērtējumā iekļauta kā viena papildus procedūra un aizņem 5 dienas. Jāprecizē, ka rakšanas atļauju iegūst būvniecības uzņēmums, kurš ir uzvarējis konkursā uz elektrotīkla izbūves darbiem, nevis pasūtītājs.

٧ Precizējot informāciju par rakšanas atļaujas nepieciešamību, iespējams samazināt Latvijas kopējo procedūru ilgumu Doing Business rādītājā elektroenerģijas pieslēgumam par 5 dienām un 1 procedūru pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Jāpārskata elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādei un saskaņošanai nepieciešamo laiku. Elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādi un saskaņošanu nodrošina attiecīgi specializējies uzņēmums (projektētājs), kurš pakalpojumu nodrošina atbilstoši tirgus cenām un kopējam pieprasījumam. Ņemot vērā Doing Business modelēto situāciju, plānojams, ka projektēšanas darbi neaizņem 105 dienas, bet gan – aptuveni 60 dienas. Ekonomikas ministrija ir nosūtījusi vēstules ar jautājumu par projektēšanas darbu ilgumu 3 projektēšanas uzņēmumiem. Saņemot informāciju no attiecīgajiem projektētājiem, būs iespējams pārskatīt novērtējuma atbilstību esošajai situācijai un izvirzīt papildus veicamos pasākumus situācijas uzlabošanai.

Līdzīga situācija kā elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādē un saskaņošanā ir ar elektrotīkla izbūvi. Pēc Ekonomikas ministrijā veiktajiem aprēķiniem elektrotīkla izbūve varētu aizņemt aptuveni 30 dienas norādīto 60 dienu vietā.

Papildus nepieciešama Latvijas puses argumentācija, ka pieslēguma izbūves darbu pabeigšanas gaidīšanas procedūra var tikt apvienota ar procedūru, kas paredz, ka klients iesniedz AS "Sadales tīkls" "Aktu par lietotāja elektroietaišu izbūvi" un AS "Sadales tīkls" veic pieslēguma vietas pārbaudi, uzskaites ķēžu noplombēšanu, lietotāja pieslēgšanu elektrotīklam, pieņemot Pasaules Bankas nosacījumus, ka iekšējā elektroinstalācija noliktavā jau ir pabeigta un abi minētie procesi tiek veikti vienlaicīgi.

Veicot iepriekš minētās korekcijas, Latvijai Doing Business 2011.gada rādītājos varētu var samazināt 2 procedūras un 97 dienas, tādējādi nodrošinot elektroenerģijas pieslēgumā 4 procedūras, kas aizņem 101 dienu pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Realizējot Plānā 2011.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā iegūtu 8.vietu starp visām 183 pasaules valstīm, ierindojoties aiz Singapūras, Ķīnas, Jaunzēlandes, Lielbritānijas, ASV, Dānijas un Kanādas.

Jāatzīmē, ka visās jomās pozitīvu novērtējumu Doing Business pētījumā 2012.gadam Latvija varētu iegūt pateicoties 2010.gada 12.oktobra MK noteikumiem Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu", kas turpmāk nosaka valsts iestādēm nepieprasīt "zilos zīmodziņus" par maksas pakalpojumiem, valsts nodevām, kā arī nodokļu maksājumiem.

Tāpat 2010.gada nogalē valdībā panāktā vienošanās, ka ir svarīgi veicināt efektīvāko pakalpojumu sniegšanas kanālu izmantošanu, diferencējot pakalpojuma saņemšanas nosacījumus, ņemot vērā pakalpojuma elektroniskā kanāla priekšrocības (t.i., piemērojot principu – elektroniski piesakoties ir lētāk un ātrāk), sniegs pozitīvus rezultātus Latvijas uzņēmējdarbības sakārtošanā, t.sk., uzlabos starptautisko partneru vērtējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Lai turpinātu administratīvā sloga samazināšanu un pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar ekspertiem no līdzatbildīgajām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām ir sagatavojusi administratīvo procedūru skaitu un izmaksas samazinošus pasākumus Plānā 2011.gadam, liekot uzsvaru uz Doing Business 2011.gada pētījumā ietverto rādītāju uzlabošanu un galveno uzmanību vēršot uz iespēju saņemt elektroniskos pakalpojumus, tādējādi atvieglojot uzņēmēju saimniecisko darbību.

Norādāms, ka Latvijas rādītāju uzlabošana Doing Business pētījumā rada nepieciešamos priekšnoteikumus konkurētspējīgas un investīcijām labvēlīgas vides veidošanai, kā arī var spēlēt būtisku lomu Latvijas kā konkurētspējīgas un investoriem saistošas valsts ekonomikas nodrošināšanā.

Saskaņā ar Plāna rīkojumu paredzēta atbildīgo institūciju uzraudzība par Plānā paredzēto uzdevumu izpildi, sniedzot regulāras atskaites par sasniegto progresu tām uzdoto uzdevumu izpildē. Tāpat arī Valsts kanceleja nodrošina Plānā iekļauto uzdevumu izpildes uzraudzību.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota arī vadības grupa Plāna izpildes koordinēšanai (turpmāk – Vadības grupa), kas koordinē un uzrauga kārtējā gada Plāna izpildi. Vadības grupas sastāvā ir par Plānā iekļauto pasākumu atbildīgo institūciju pārstāvji. Vadības grupas vadītājs ir ekonomikas ministrs.

Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta ietvaros. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums un par tālāko rīcību lems MK.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2011.gadam

Sasaiste ar pamatnostādnēs noteiktajiem politikas mērķiem, rīcības virzieniem vai uzdevumiem

MĒRĶIS: vienkārši un kvalitatīvi uzņēmējdarbībā pakalpojumi: vairāk e-pakalpojumu!

Paredzētais finansējums (LVL) un tā avoti

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai

Izpildes termiņi

Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas

Tiešās darbības

Paredzētais finansējuma avots (latos) un tā apmēri

Rīcības virziens mērķa sasniegšanai:

1. Uzņēmējdarbības uzsākšana

1.1. Uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas kārtības ieviešana

2010.gada 27.aprīļa MK sēdē (protokola Nr.21 50.§) tika pieņemts lēmums nepagarināt 2001. gada 7. augustā starp Tieslietu ministriju un SIA "Lursoft" noslēgtā līguma Nr. PA 110/2001 par Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas licenci un apkalpošanu darbību pēc tā termiņa beigām, tādējādi izbeidzot ar SIA "Lursoft" noslēgto līgumu 2011.gada 7.augustā, vienlaikus nodrošinot, ka Uzņēmumu reģistra nepārveidotie dati pēc 2011.gada 7.augusta uz vienādiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami jebkurai trešajai personai atkal izmantošanai. Izpildot šajā MK sēdē uzdoto, lai nodrošinātu Uzņēmumu reģistru ar informācijas sistēmu pēc 2011. gada 7. augusta, Uzņēmumu reģistrs ir uzsācis Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana" īstenošanu. Projekta realizācija paredzēta divos posmos:

1) līdz 2011.gada 1.augustam tiks izstrādāta Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma, kas nodrošinās iestādes pamatfunkciju veikšanu, kā arī tiks izstrādāts gan juridiskais, gan tehniskais risinājums informācijas nodošanai atkal izmantotājiem;

2) no 2011.gada 8.augusta līdz 2012.gada 27.aprīlim tiks izstrādāti un ieviesti jauni Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumi (t.sk. e- reģistrācija).

Projekta turpmākā attīstība:

- paredzēts paaugstināt pakalpojuma elektronizācijas līmeni - klients varēs dokumentus ne tikai iesniegt, bet arī aizpildīt tiešsaistē, vienlaikus salīdzinot datus ar citās valsts informācijas sistēmās esošiem datiem, apmaksāt valsts nodevas un saņemt Uzņēmumu reģistra lēmumu;

- pakalpojums tiks nodrošināts arī citu reģistru (piemēram, biedrību un nodibinājumu, politisko partiju) subjektiem;

- tiks nodrošināta efektīvāka reģistrācijas procedūra (dokumentu izskatīšana un lēmuma pieņemšana), jo dati tiks saņemti elektroniski un strukturēti (tie nebūs jāievada manuāli);

- rezultātā iespējams samazināt pakalpojuma sniegšanas termiņus, cilvēkresursu un finansiālo ieguldījumu apjomu, kā arī samazināsies kļūdaini aizpildīto dokumentu skaits.

Nepieciešams:

1. izstrādāt Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu, kas nodrošinās iestādes pamatfunkciju veikšanu, izstrādāt gan juridisko un tehnisko risinājumu informācijas nodošanai atkal izmantotājiem;

2. nodrošināt uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas kārtības praktisku ieviešanu ar 2012.gada 1.maiju.

E-pakalpojumu, t.sk., e-reģistrācija, valsts nodevu nomaksa tiešsaistē ieviešana uzņēmumu reģistrēšanā būtiski ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā – pieņemot, ka atsevišķi tiek uzskaitīts apmeklējums pie notāra un bankas konta atvēršana, tiek veikta PVN maksātāja statusa iegūšana Latvijas vieta minētajā jomā tiktu paaugstināta par 1 vietu (uz 52.vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā reitingā 2011.gada rādītājos (ieekonomējot 2 dienas).

1. 01.08.2011.

2. 30.04.2012.

TM, UR 1. Izstrādāt Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu, kas nodrošinās iestādes pamatfunkciju veikšanu, kā arī izstrādāt gan juridisko un tehnisko risinājumu informācijas nodošanai atkal izmantotājiem.

2. Nodrošināt uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas kārtības praktisku ieviešanu ar 2012.gada 1.maiju.

Normatīvo aktu sagatavošana TM, UR budžeta ietvaros.
1.2. Pamatkapitāla apliecinošo dokumentu reģistrēšana elektroniski

Grozījumi Komerclikumā paredz, ka kapitālsabiedrības dibinātāji kā apliecinājumu par apmaksāto pamatkapitālu var iesniegt ne vien komercreģistra iestādei adresētu bankas izziņu, bet arī citu bankas izdotu dokumentu, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu, piemēram, konta pārskatu, maksājuma uzdevumu, u.tml. Tomēr uzsvars ir uz to, ka minēto dokumentu ir izdevusi (tātad arī parakstījusi) banka.

1. Nepieciešams nodrošināt UR sadarbību ar Latvijas bankām, lai nodrošinātu, ka ar 2012.gada 1.maiju tiek pilnībā ieviesta e-reģistrācija.

Nodrošinot UR sadarbību ar Latvijas bankām par komersanta apmaksāto pamatkapitālu pārbaudi un atbrīvojot komersantu sniegt šāda veida informāciju, samazināsim Doing Business pētījumā attiecīgajā jomā uzrādīto par 1 dienu un 1 procedūru.

1.30.04.2012. TM, UR

Sadarbībā ar Latvijas bankām (Latvijas Komerc-banku asociācija)

Nodrošināt UR sadarbību ar Latvijas bankām, tādējādi nodrošinot, ka ar 2012.gada 1.maiju tiek pilnībā ieviesta e-reģistrācija. Normatīvo aktu sagatavošana TM, UR budžeta ietvaros.
1.3. PVN maksātāju reģistrācijas termiņa samazināšana

Saskaņā ar MK 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1649 "Grozījumi MK noteikumos Nr.933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtību"" no 01.06.2010. ir stājusies spēkā norma, kas paredz PVN maksātāju automātisku reģistrāciju vienlaikus ar uzņēmuma reģistrāciju. Proti, no 01.06.2010. vienlaikus ar komersanta ierakstīšanu komercreģistrā var iesniegt pieteikumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā. Minētais nodrošināts atbilstoši MK 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 noteikumu "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" 40.1 panta redakcijai, kas stājās spēkā 2010.gada 1.jūnijā.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem vienas PVN reģistrācijas apliecības izdošanai tiek patērētas 120 minūtes, kas finansiālā izteiksmē ir 9,96 lati (ieskaitot administratīvās izmaksas). 2009.gadā izsniegtas 16 217 reģistrācijas apliecības, kā izpildei izmantoti aptuveni 56 072 lati.

Līdz šim PVN maksātāju reģistrācija aizņem 10 dienas un tā būtiski ietekmē uzņēmējdarbības uzsākšanas laiku. Nepieciešams nodrošināt, ka PVN maksātāju reģistrācija norit ne ilgāk par 5 darba dienām, ja uzņēmums atbilst uzticama  uzņēmuma pazīmēm.

Nepieciešams:

1. nodrošināt, ka PVN maksātāju reģistrācija norit ne ilgāk par 5 darba dienām, ja uzņēmums atbilst uzticama  uzņēmuma pazīmēm.

2. iesniegt Ekonomikas ministrijā informāciju par VID nepieciešamo laiku PVN maksātāju reģistrācijai, t.sk, statistikas datiem par katru mēnesi no 01.06.2010. līdz 31.05.2011.

Nodrošinot, ka PVN maksātāju reģistrācija norit ne ilgāk par 5 darba dienām, ja uzņēmums atbilst uzticama  uzņēmuma pazīmēm, tas ļaus samazināt kopējo patērējamo laiku šīm procedūrām par 5 dienām, tādējādi Latvijas vieta Doing Business pētījuma minētajā jomā tiktu paaugstināta par 9 vietām (uz 44 vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā reitingā 2011.gada rādītājos.

Minētais jautājums arī ir identificēts kā problēma un iekļauts Valsts Kancelejas funkciju audita komersantu uzraudzības jomas priekšlikumos.

1.31.12.2011.

2. 31.05.2011.

VID 1. Nodrošināt, ka PVN maksātāju reģistrācija norit ne ilgāk par 5 darba dienām, ja uzņēmums atbilst uzticama  uzņēmuma pazīmēm.

2. Iesniegt Ekonomikas ministrijā informāciju par VID nepieciešamo laiku PVN maksātāju reģistrācijai, t.sk, statistikas datiem par katru mēnesi no 01.06.2010. līdz 31.05.2011.

 
1.4. Ar uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistīto ziņu publicēšana "Latvijas Vēstnesī" tikai elektroniski (samazināsies izmaksas, kas saistītas ar izsludināmo ziņu publikāciju "Latvijas Vēstnesī", kā arī samazināsies komercreģistra ierakstu izsludināšanai nepieciešamais laiks).

Šobrīd maksa par uzņēmumu reģistra ierakstu izsludināšanu noteikta ar Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumiem Nr.599 "Noteikumi par komercreģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību". Maksimālais publikācijas izmaksas apmērs saskaņā ar šiem Ministru kabineta noteikumiem ir 24 lati, reģistrējot jaunu komercsabiedrību. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Oficiālo publikāciju likumprojektu, ar kuru plānots ieviest valsts oficiālu elektronisku publikāciju ar 2011. gada 1. jūliju. Atsakoties no oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" izdošanas papīra formātā un ieviešot oficiālu elektronisku publikāciju, ar uzņēmumu reģistra ierakstu izsludināšanu saistītās izmaksas plānots samazināt par aptuveni 20%. Nodrošinot tikai elektronisku komercreģistra ierakstu datu apstrādi un publicējamo ziņu nodošanu "Latvijas Vēstnesim" šādu ziņu publicēšanas izmaksām būtu vēl vairāk jāsamazinās.

Šobrīd "Latvijas Vēstnesis" ir tehniski gatavs pāriet uz oficiālo publikāciju tikai elektroniski, taču tam šobrīd nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā.

1. Nepieciešams iesniegt MK Oficiālo publikāciju likumprojektu, lai nodrošinātu atteikšanos no oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" papīra formā un ieviestu oficiālu elektronisko publikāciju, tādējādi nodrošinot, ka ar uzņēmumu reģistra ziņu izsludināšanu saistītās izmaksas tiek samazinātas par aptuveni 20%.

Elektroniskās publikācijas "Latvijas Vēstnesī" samazinātu Latvijas uzņēmēju uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas un ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā par 6 vietām jomā (uz 47.vietu) un 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā novērtējumā.

Minētais jautājums arī ir identificēts kā problēma un iekļauts Valsts Kancelejas funkciju audita komersantu uzraudzības jomas priekšlikumos.

01.04.2011. TM Noteiktā kārtībā iesniegt MK Oficiālo publikāciju likumprojektu, lai nodrošinātu valsts oficiālas elektroniskas publikācijas ieviešanu un atteikšanos no "Latvijas Vēstneša" papīra formātā, tādējādi nodrošinot, ka ar uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistīto ziņu izsludināšanas "Latvijas Vēstnesī" izmaksas tiek samazinātas par aptuveni 20%. Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros.
1.5. Atteikšanās no komersanta vai komersanta filiāles reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas papīra formā un iesniegšanas attiecīgajās institūcijās.

Komersanta vai komersanta filiāles reģistrācijas faktu apliecina attiecīgs ieraksts komercreģistrā, kas tiek izdarīts pēc valsts notāra attiecīga lēmuma pieņemšanas, un aktuālās ziņas par konkrēto komersantu vai komersanta filiāli apliecina attiecīgi komercreģistra ieraksti vai komersanta lietai pievienotie dokumenti. Līdz ar to reģistrācijas apliecības izsniegšanai nav juridiskas nozīmes. Turklāt ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

Nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, nodrošinot, ka valsts un pašvaldību institūcijas nepieprasa no komersantiem reģistrācijas apliecības papīra versiju, kā arī nodrošinot, ka papīra reģistrācijas apliecības netiek izmantotas civiltiesiskajā apritē:

1. iesniegt izskatīšanai MK protokollēmuma projektu un informatīvā ziņojuma projektu "Par turpmākās rīcības nodrošināšanu regulējuma par tiesību subjekta reģistrācijas apliecības izsniegšanu tikai pēc tā rakstveida pieprasījuma", kas paredz turpmāko rīcību ministrijām atbilstoši to kompetencei, lai no 2012.gada būtu iespējams atteikties no tiesību subjekta no reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas papīra formā.

2. veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, nosakot, ka no 2012. gada 1.janvāra valsts un pašvaldību iestādes nepieprasa tiesību subjektam uzrādīt reģistrācijas apliecību, iesniegt tās kopiju vai uzrādīt reģistrācijas apliecībā norādītos datus.

Minētais jautājums arī ir identificēts kā problēma un iekļauts Valsts Kancelejas funkciju audita komersantu uzraudzības jomas priekšlikumos.

1. 01.03.2011.

2. 31.12.2011.

1.TM, UR, sadarbībā ar EM, FM

2.Atbildīgāsministrijas un tās padotībā esošās iestādes

1. Iesniegt izskatīšanai MK protokollēmuma projektu un informatīvā ziņojuma projektu "Par turpmākās rīcības nodrošināšanu regulējuma par tiesību subjekta reģistrācijas apliecības izsniegšanu tikai pēc tā rakstveida pieprasījuma", kas paredz turpmāko rīcību ministrijām atbilstoši to kompetencei, lai no 2012.gada būtu iespējams atteikties no tiesību subjekta no reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas papīra formā.

2. Noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, nosakot, ka no 2012. gada 1.janvāra valsts un pašvaldību iestādes nepieprasa tiesību subjektam uzrādīt reģistrācijas apliecību, iesniegt tās kopiju vai uzrādīt reģistrācijas apliecībā norādītos datus.

Normatīvo aktu sagatavošana TM, UR, EM, SM, FM budžeta ietvaros.
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: 2. Būvniecības process
2.1. Plānošanas un arhitektūras procesa termiņa samazināšana

Šobrīd MK 01.04.1997. noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 35.punkts paredz pieslēgšanās tehnisko prasību sagatavošanas un izsniegšanai termiņu 30 dienas no iesnieguma saņemšanas brīža, kas būtiski apgrūtina uzņēmēju saimniecisko darbību plānošanas un arhitektūras procesu.

Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka plānošanas un arhitektūras uzdevuma iegūšanai nepieciešamas 45 dienas no iesnieguma saņemšanas brīža (pēc nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegtās informācijas).

1. Nepieciešams MK 01.04.1997. noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 35.punktā noteikto pieslēgšanās tehnisko prasību sagatavošanas un izsniegšanai termiņu samazināt no 30 dienām uz 10 dienām, tādējādi paātrinot plānošanas un arhitektūras procesam noteikto laiku par 20 dienām.

01.04.2011. EM Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus MK 01.04.1997. noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", paredzot būvniecības iesnieguma – uzskaites kartes izskatīšanas kārtības termiņu 10 darba dienas no iesnieguma saņemšanas brīža. Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta ietvaros.
2.2. Termiņa samazināšana tehnisko noteikumu iegūšanai no:

1) Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes;

2) elektrības piegādātāja;

3) ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmuma;

4) telekompānijas.

Šobrīd MK 01.04.1997. noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 42.punkts (šo noteikumu 2. un 2.1 pielikuma 3.nodaļā minētās pieslēgšanās tehniskās prasības) paredz pieslēgšanās tehnisko prasību sagatavošanas un izsniegšanas termiņu 30 dienas no iesnieguma saņemšanas brīža. Tehnisko noteikumi tiek iegūti no Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes, elektrības piegādātāja, ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmuma, telekompānijas.

Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka katrai tehnisko prasību sagatavošanai un izsniegšanai nepieciešamas 28 dienas no iesnieguma saņemšanas brīža (pēc nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegtās informācijas).

1. Nepieciešams MK 01.04.1997. noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 42.punktā noteikto termiņu katru tehnisko noteikumu saņemšanai (t.i., no Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes, elektrības piegādātāja, ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmuma un telekompānijas) samazināt no 30 dienām uz 10 darba dienām.

Kopā minēto 4 tehnisko normatīvu iegūšanai nepieciešamo termiņš tiktu paātrināts par 80 dienām (no 120 uz 40 dienām) un nodrošinātu Doing Business novērtējumā Latvijas vietas kāpumu par 25 vietām jomā (uz 54.vietu) un 3 vietām (uz 21.vietu) kopējā novērtējumā.

01.04.2011. EM Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus MK 01.04.1997. noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", paredzot pieslēgšanās tehniskās prasības sagatavošanas un izsniegšanas termiņu 10 darba dienas (no iesnieguma saņemšanas brīža) no:

1) Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes;

2) elektrības piegādātāja;

3) ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmuma;

4) telekompānijas.

Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta ietvaros.
2.3. Lēmuma par būvprojekta akcepta pieņemšanu termiņa samazināšana

Šobrīd MK 01.04.1997. noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 112.punkts nosaka, ka pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājam nepieciešams saņemt būvatļauju. Savukārt šā likuma 102.pants nosaka būvprojekta akcepta pieņemšanas termiņu 30 dienas.

Arī Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka būvprojekta akcepta saņemšanai nepieciešamas 30 dienas no iesnieguma saņemšanas brīža (pēc nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegtās informācijas).

1. Nepieciešams MK 01.04.1997. noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 102.pantā noteikto būvprojekta akcepta saņemšanas termiņu samazināt no 30 dienām uz 10 dienām.

Tādējādi tiktu paātrināts būvprojekta akcepta saņemšanas process par 20 dienām un nodrošinātu Doing Business novērtējumā Latvijas vietas kāpumu par 7 vietām jomā (uz 72.vietu) un 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā novērtējumā.

01.04.2011. EM Noteiktā kārtībā iesniegt MK 01.04.1997. noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", paredzot būvprojekta akcepta lēmuma pieņemšanai termiņu 10 darba dienas. Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta ietvaros.
2.4. Būvatļaujas izsniegšanas samazināta termiņa noteikšana

Šobrīd MK 01.04.1997. noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 112.punkts nosaka, ka pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājam nepieciešams saņemt būvatļauju, tomēr minētajos noteikumos nav minēts termiņš kādā ir izsniedzama būvatļauja. Līdz ar būvatļaujas izsniegšanas termiņš tiek organizēts pēc Administratīvā procesa likumā noteiktajiem termiņiem.

Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka būvatļaujas saņemšana praktiski aizņem 14 dienas (pēc nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegtās informācijas).

1. Nepieciešams MK 01.04.1997. noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" būvatļaujas izsniegšanai noteikt termiņu 5 darba dienas.

Nosakot termiņu būvatļaujas izsniegšanai 5 darba dienas, tiktu samazināts laiks par 9 dienām un nodrošināts Doing Business novērtējumā Latvijas vietas kāpumu par 4 vietām jomā (uz 75.vietu) un 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā novērtējumā.

01.04.2011. EM Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus MK 01.04.1997. noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" nosakot būvatļaujas izsniegšanas termiņu 5 darba dienas. Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta ietvaros.
2.5. E-pakalpojumu pieejamības veicināšana – projekts "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde"

(3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/004)

Tā nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā. Sistēma garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm – pašvaldību būvvaldēm, Ekonomikas ministrijai ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredz, ka dokumenti būs elektroniskā formā un arī komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt elektroniski.

1. Nepieciešams nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes ieviešanu un Būvniecības informācijas sistēmas teksta un telpisko datu nodošanu VZD pārziņā esošajām Valsts informācijas sistēmām, atbilstoši Būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepcijai.

1. 31.12.2011.

2. 30.06.2012.

1.  EM

Būvvalde (pašvaldība),

VARAM, VRAA

2. TM, VZD, VRAA, EM, Būvvalde, VARAM

1. Nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes ieviešanu.

2. Nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas teksta un telpisko datu nodošana VZD pārziņā esošajām Valsts informācijas sistēmām, atbilstoši Būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepcijai.

 
2.6. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) 1.kārtas izstrāde

TAPIS nodrošinās nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, vietējā līmeņa dokumentu – vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālo plānojumu un detālplānojumu, kā arī visu līmeņu tematisko plānojumu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu, datu apkopošanu no citām valsts informācijas sistēmām, teritorijas attīstības plānošanas procesu atbalstu un sabiedrisko apspriešanu. Paredzēts jauns elektroniskais pakalpojums "Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu", kas būs pieejams visiem interesentiem.

TAPIS nodrošinās rīku, ar kā palīdzību pašvaldības varēs atjaunot zemes izmantošanas informāciju, savietojot dažādu valsts reģistru ģeotelpiskos datus, t.sk., ar Būvniecības informācijas sistēmu. Sistēmas ieviešanas rezultātā komersanti iegūs risinājumu ar interaktīvas kartes un dažādu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu palīdzību ērti meklēt un saņemt nepieciešamo ģeotelpisko informāciju, iesniegt priekšlikumus, piedalīties sabiedriskajās apspriešanās. Tādējādi tiks uzlabota pieejamība informācijai par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem, kā arī nodrošināta informācijas ticamība.

TAPIS ieviešanai plānotas 3 kārtas: 1.kārta – 2011.g 4.cet.; 2.kārta – 2012.g. 4.cet.; 3.kārta – 2013.g 4.cet.

Nepieciešams:

1. TAPIS ieviešanas 1.kārtā īstenot šādas aktivitātes:

1) TAPIS izmēģinājuma ieviešana piecās vietējās pašvaldībās;

2) izstrādāts TAPIS darbības tiesiskais pamatojums un noformulēti priekšlikumi normatīvajam regulējumam.

2. TAPIS ietvaros:

1) veikt TAPIS integrāciju ar citām Valsts informācijas sistēmām;

2) izveidot e-pakalpojumu "Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu".

1. 31.12.2011.

2. 31.12.2012.

1. VARAM, VRAA, TM, VZD

2. VARAM, VRAA, TM, VZD

1. TAPIS ieviešanas 1.kārtā īstenot šādas aktivitātes:

1) TAPIS izmēģinājuma ieviešana piecās vietējās pašvaldībās;

2) izstrādāts TAPIS darbības tiesiskais pamatojums un noformulēti priekšlikumi normatīvajam regulējumam.

2. TAPIS ietvaros:

1) veikta TAPIS integrācija ar citām Valsts informācijas sistēmām

2) izveidots e-pakalpojums – "Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu".

 
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: 3. Nekustamā īpašuma reģistrācija  
3.1. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana īpašuma datu reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā

Jebkurai fiziskai un juridiskai personai, lai reģistrētu ar nekustamo īpašumu saistīto informāciju un nostiprinātu īpašuma tiesības jāvēršas vismaz divās institūcijās:

- Valsts zemes dienestā – lai reģistrētu nekustamā īpašuma objektu;

- Zemesgrāmatā – lai nostiprinātu īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma objektu.

Vienlaikus norādāms, ka šāda nepieciešamība apmeklēt divas iestādes – Valsts zemes dienestu un zemesgrāmatu - fiziskām un juridiskām personām rodas tikai gadījumos, kad nepieciešams noteikt nekustamā īpašuma objektu un reģistrēt datus vai izmaiņas Kadastra reģistrā:

- nekustamais īpašums tiek pirmoreiz ierakstīts zemesgrāmatā;

- nekustamais īpašums tiek sadalīts vairākos īpašumos vai apvienots vienā īpašumā;

- tiek grozīts nekustamā īpašuma sastāvs (ēku būvniecība, nojaukšana).

Ievērojot vienas pieturas aģentūras izveides pamatprincipus, iespēja, ka likumā noteiktos gadījumos Nekustamā īpašuma kadastrā vai valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu aktualizācijas notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku būtiski atvieglotu gan komersantam, gan jebkurai citai fiziskai vai juridiskajai personai nekustamā īpašuma un īpašumtiesību reģistrācijas procesu un samazinātu saistītās izmaksas.

1. Nepieciešams veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, nosakot, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu aktualizācija notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku.

Vienas pieturas aģentūras princips īpašuma datu un īpašumtiesību reģistrēšanā, sniegtu iespēju ne tikai uzlabot Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā, bet arī atvieglot nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo laiku un izmaksas formalitāšu kārtošanai.

 Minētais jautājums arī ir identificēts kā problēma un iekļauts Valsts Kancelejas funkciju audita komersantu uzraudzības jomas priekšlikumos.

01.08.2011. TM, VZD, VZN Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, nosakot, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu aktualizācija notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku.

.

Normatīvo aktu sagatavošana TM, VZD, VZN budžeta ietvaros.
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 4.Investoru tiesību aizsardzība  
4.1. Likumisko tiesību kārtot darījumus sakārtošana

Saskaņā ar Komerclikuma 301.pantu, valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību, tā pārzina un vada sabiedrības lietas, atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību. Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem.

Ar šā likuma 309.pantu noteikts, ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms valdes sēdes protokolā. Valdes loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šīs prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

Doing Business 2011.gadā uzrāda 2 punktus uzņēmuma likumisko tiesību darījumu slēgšanā. Lai iegūtu maksimālos 3 punktus, nepieciešams noteikt, ka, ja dalībnieku sapulce pieņem valdes kompetencē esošo lēmumu, tad tiem dalībniekiem, kuri ir ieinteresēti lēmumu pieņemšanā, nav balsstiesību.

1. Nepieciešams veikt grozījumus Komerclikumā, kas paredz, ja dalībnieku sapulce pieņem valdes kompetencē esošo lēmumu, tad tiem dalībniekiem, kuriem ir interešu konflikts, nav balsstiesību.

Nodrošinot minētā pasākuma īstenošanu, iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju par 15 vietām (no 59.vietas uz 44.vietu) un par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business novērtējuma 2011.gadam rādītājos.

01.09.2011. TM Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus Komerclikumā, kas paredz, ja dalībnieku sapulce pieņem valdes kompetencē esošo lēmumu, tad tiem dalībniekiem, kuriem ir interešu konflikts, nav balsstiesību. Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros
4.2. Pilnīgas informācijas sniegšana par darījumiem

Komerclikums paredz ierobežojumus valdes locekļiem, savukārt Doing Business kāzuss attiecas uz akciju kontrolpaketes turētāju darījumā iesaistītajos uzņēmumos (koncernu tiesības). Saskaņā ar Komerclikuma 309.pantu valdes loceklim kā kontrolpaketes turētājam ir pienākums ziņot par interešu konfliktu.

Doing Business 2011.gadā uzrāda 1 punktu uzņēmuma likumisko tiesību darījumu slēgšanā. Lai saņemtu 2 punktus vērtējumu Doing Business reitingā, kontrolpaketes turētājam jāparedz pilnīgas un detalizētas informācijas par darījumu sniegšana.

1. Nepieciešams veikt grozījumus Komerclikumā, kas paredz, ka valdes loceklim, kurš vienlaikus ir lielākais sabiedrības akcionārs, ir jāinformē pārējos valdes locekļus ne tikai par interešu konfliktu, bet arī par darījuma nosacījumiem.

Nodrošinot minētā pasākuma īstenošanu, iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju par 15 vietām (no 59.vietas uz 44.vietu) un par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business novērtējuma 2011.gadam rādītājos.

01.09.2011. TM Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus Komerclikumā, kas paredz, ka valdes loceklim, kurš vienlaikus ir lielākais sabiedrības akcionārs, ir jāinformē pārējos valdes locekļus ne tikai par interešu konfliktu, bet arī par darījuma nosacījumiem. Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros
4.3. Uzņēmēju, kas ir valdes loceklis attiecīgajos uzņēmumos, darījumu caurskatāmības nodrošināšana

Doing Business 2011.gadā uzrāda 1 punktu valdes locekļu darījumu apraksta caurskatāmības kritērijā. Lai iegūtu maksimālos 2 punktu vērtējumu, Komerclikumā jāparedz norma, kas paredz pilnīgas un detalizētas informācijas par darījumu sniegšanu, nosakot valdes loceklim pienākumu sniegt valdei pilnīgu informāciju par būtiskiem faktiem saistībā ar interesēm Pircēja – Pārdevēja darījumā.

Ja Latvijas normatīvajos aktos noteiktu, ka ir nepieciešams valdes akcepts iesaistīto pušu darījumiem (piemēram, valdes loceklis ir abos uzņēmumos, starp kuriem tiek slēgts darījums), kas sastāda mazāk par 15% no sabiedrības aktīviem, un dalībnieku akcepts, ja virs 15%, tas ļautu būtiski uzlabot savas pozīcijas starptautiskajā reitingā.

Nepieciešams:

1. veikt grozījumus Komerclikumā, kas paredz pilnīgas un detalizētas informācijas par darījumu sniegšanu, nosakot valdes loceklim pienākumu sniegt valdei pilnīgu informāciju par būtiskiem faktiem saistībā ar interešu konfliktu (tajā skaitā, ja valdes loceklis ir sabiedrības ir darījumā iesaistītās sabiedrības liekākais akcionārs).

2. veikt grozījumus Komerclikumā, kas noteiktu, ka ir nepieciešams valdes akcepts iesaistīto pušu darījumiem, kas sastāda mazāk par 15% no sabiedrības aktīviem, un dalībnieku akcepts, ja virs 15%.

Nodrošinot minētā pasākuma īstenošanu, iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju par 15 vietām (no 59.vietas uz 44.vietu) un par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business novērtējuma 2011.gadam rādītājos.

1.01.09.2011.

2. 01.09.2011.

TM 1. Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus Komerclikumā, kas paredz pilnīgas un detalizētas informācijas par darījumu sniegšanu, nosakot valdes loceklim pienākumu sniegt valdei pilnīgu informāciju par būtiskiem faktiem saistībā ar interešu konfliktu (tajā skaitā, ja valdes loceklis ir sabiedrības ir darījumā iesaistītās sabiedrības liekākais akcionārs).

2. Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus Komerclikumā, kas noteiktu, ka ir nepieciešams valdes akcepts iesaistīto pušu darījumiem, kas sastāda mazāk par 15% no sabiedrības aktīviem, un dalībnieku akcepts, ja virs 15%.

Normatīvo aktu sagatavošana FM, TM budžeta ietvaros
4.4. Ārēja auditora pārbaudes pielietošana, lai biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stātos spēkā

Doing Business 2011.gadā uzrāda 0 punktu, norādot, ka nav Latvijā nav nodrošināta iespēja piesaistīt ārējās institūcijas biržā kotēto akciju sabiedrību slēgtajiem darījumiem, kas satur interešu konfliktu, un sniegt to novērtējumu pirms darījumu slēgšanas.

Nodrošinot iespēju, ka darījumu pirms slēgšanas pārbaudi veic ārēja institūcija, iespējams panākt 1 punkta guvumu Latvijas rādītājos Doing Business investoru aizsardzības jomas reitingā.

Nepieciešams:

1. sniegt izvērtējumu par ārēja auditora pārbaudes pielietošanas iespēju, lai biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stātos spēkā;

2. veikt grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, ietverot nosacījumu par ārējas institūcijas pārbaudes iespējamību tikai biržā kotētām akciju sabiedrībām un darījumam, kas satur interešu konfliktu.

Nodrošinot minētā pasākuma īstenošanu, iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju par 15 vietām (no 59.vietas uz 44.vietu) un par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business novērtējuma 2011.gadam rādītājos.

1. 01.04.2011.

2. 01.10.2011.

FM, FKTK 1. Noteiktā kārtībā iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par ārēja auditora pārbaudes pielietošanas iespēju, lai biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stātos spēkā.

2. Pēc minētā ziņojuma ar izvērtējumu par ārēja auditora pārbaudes pielietošanas iespēju, lai biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stātos spēkā. Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos, ietverot nosacījumu par ārējas institūcijas pārbaudes iespējamību tikai biržā kotētām akciju sabiedrībām un darījumam, kas satur interešu konfliktu.

Normatīvo aktu sagatavošana FM, FKTK budžeta ietvaros
4.5. Akcionāru tiesības prasīt individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi 

Komerclikuma 169.pants nosaka  valdes un padomes locekļu atbildību:

1) valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam;

2) valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai;

3) valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks;

4) valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā.

Šā likuma 287.pants nosaka, ka celt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var:
1) padome, valde vai atsevišķi to locekļi, kā arī revidents;
2) jebkurš akcionārs (ja lēmums ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, publiskajām interesēm vai labiem tikumiem, aizskar trešo personu tiesības un ir pretrunā ar likumu vai statūtiem), ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, — izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, u.c.

Šā likuma 172.pants sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret dibinātājiem, valdes padomes locekļiem, ja to pieprasa dalībnieku mazākums (1/10 no pamatkapitāla līdzdalība 50 00 latu).

Savukārt Koncernu likuma 29.pants nosaka izšķirošās ietekmes īstenošanas robežas:

1) ja nav noslēgts pārvaldes līgums, valdošais uzņēmums nedrīkst izmantot savu ietekmi, lai pamudinātu atkarīgo sabiedrību noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai arī veikt citu tai neizdevīgu pasākumu, ja vien netiek atlīdzināti šāda darījuma vai pasākuma rezultātā radušies zaudējumi.

2) ja minētie zaudējumi pārskata gada laikā netiek faktiski atlīdzināti, valdošais uzņēmums līdz tā pārskata gada beigām, kurā šie zaudējumi radušies, rakstveidā informē atkarīgo sabiedrību, kad un kādā veidā zaudējumi ir atlīdzināmi, piešķirot atkarīgajai sabiedrībai atbilstošas prasījuma tiesības.

Doing Business 2011.gadā uzrāda 0 punktu par akcionāru tiesībām prasīt atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes par darījuma laikā notikušajiem zaudējumiem uzņēmumam, jo ir identificēts, ka konkrētajā gadījumā, investoru tiesību aizsargāšana gadījumu izpētes, ieinteresētā puse (valdes vai padomes loceklis) ir atbildīga par nodarītajiem zaudējumiem uzņēmumam, ietekmējot pārējos valdes locekļus, tomēr ir noteikts, ka arī pārējie valdes locekļi atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti uzņēmumam to nevērības dēļ. T.i., pašreizējās likumdošanas normas paredz solidāru valdes atbildību par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrībai, bet neparedz individuālu valdes locekļa atbildību, ja viņa darbības/ bezdarbības rezultātā noslēgts darījums, kas pēc būtības ir prettiesisks – negodīgs vai kaitē uzņēmuma interesēm vai citiem akcionāriem.

Minētā pasākuma ieviešana nodrošinātu Doing Business rādītājam 2 punktus, līdzšinējo 0 punktu vietā.

1. Nepieciešams veikt grozījumus Komerclikumā, kas paredz akcionāriem tiesības prasīt atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes locekļa, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi un darījums pēc būtības ir prettiesisks – negodīgs vai kaitē citiem akcionāriem.

Nodrošinot minētā pasākuma īstenošanu, iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju par 15 vietām (no 59.vietas uz 44.vietu) un par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business novērtējuma 2011.gadam rādītājos.

01.09.2011. TM Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus Komerclikumā, kas paredz akcionāriem tiesības prasīt arī individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi  un darījums pēc būtības ir prettiesisks – negodīgs vai kaitē citiem akcionāriem. Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros
4.6. Tiesības tiesai anulēt darījumu veiksmīgas akcionāru prasības gadījumā, ja tas neradīs papildu apgrūtinājumus tālākai uzņēmējdarbībai

Uzņēmuma saimnieciskās darbības samazināšanās vai apturēšana ir iespējama tikai dēļ pārdevēja krāpšanas vai ļaunprātīgas rīcības. Tomēr, saskaņā ar Civillikumu ir noteikti gadījumi, kad darījums var tikt atzīts par spēkā neesošu, piemēram, ja darījums ir neatļauts, tā mērķis ir pret reliģiju, labiem tikumiem vai darījumu ir veikts, lai izvairītos no tiesību aktiem, vai ja tas ir būtiski tika pieļauta kļūda.

Doing Business 2011.gadā uzrāda 1 punktu no 2 iespējamiem, norādot, ka Latvijā nav iespējas tiesai lemt par darījuma spēkā esamību, ja tas ir negodīgs pret pārējiem akcionāriem un ir saistīts ar interešu konfliktu.

1. Nepieciešams veikt grozījumus Komerclikumā, kas paredz uzņēmuma (t.sk., koncernu) darbību regulējošo normu iekļaušanu, kas paredz tiesa var atcelt darījumu, ja tas neradīs papildu apgrūtinājumus tālākai uzņēmējdarbībai.

Nodrošinot minētā pasākuma īstenošanu, iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju par 15 vietām (no 59.vietas uz 44.vietu) un par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business novērtējuma 2011.gadam rādītājos.

01.09.2011. TM Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus Komerclikumā, kas paredz uzņēmuma (t.sk., koncernu) darbību regulējošo normu iekļaušanu, kas paredz tiesa var atcelt darījumu, ja tas neradīs papildu apgrūtinājumus tālākai uzņēmējdarbībai. Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 5. Nodokļu administrēšana  
5.1. Uzņēmēju prasmju uzlabošana, lai sniegtu PVN taksācijas perioda deklarācijas EDS

No 01.01.2011. ir noteikts, ka uzņēmējiem deklarācijas jāiesniedz VID elektroniski, izmantojot EDS, kas būtiski samazinās laiku, kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai. Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka būtisku apgrūtinājumu uzņēmējiem līdz šim sniedz PVN atskaišu aizpildīšana – PVN formalitātes aizņem 97 stundas gadā. Salīdzinoši – Igaunijā aizņem tikai 37 stundas gadā. Tomēr, lai minētais instruments strādātu efektīvi nepieciešams nodrošināt uzņēmējus ar informāciju par EDS pielietošanu PVN paziņojumu sastādīšanai

Nepieciešams:

1.nodrošināt "soli pa solim" aprakstu (metodisko norādījumu) izveidošanu PVN taksācijas perioda deklarācijas aizpildīšanai EDS.

2.nodrošināt uzņēmēju apmācības EDS lietošanā, tai skaitā PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanā EDS, tādejādi uzlabotu uzņēmēju prasmes grāmatvedības administrēšanā..

Provizoriski "soli pa solim" aprakstu izveidošana PVN taksācijas perioda deklarācijas aizpildīšanai EDS un uzņēmēju apmācību EDS lietošanā nodrošināšana samazinātu PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanai nepieciešamo laiku par 60 stundām no 97 stundām līdz 37 stundām gadā varētu nodrošināt Latvijas nodokļu administrēšanas jomā par 8 vietām (uz 51.vietu) un kopējā novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

1.01.05.2011.

2.31.12.2011.

FM, VID 1.Nodrošināt "soli pa solim" aprakstu (metodisko norādījumu) izveidošanu PVN taksācijas perioda deklarācijas aizpildīšanu EDS.

2.Nodrošināt uzņēmēju apmācības EDS lietošanā, t.sk., PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanā EDS, tādejādi uzlabotu uzņēmēju prasmes EDS.

Informācijas sagatavošana FM, VID budžeta ietvaros.
5.2.Uzņēmēju prasmju uzlabošana, lai sniegtu paziņojumu par VSAOI un IIN EDS

Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka nodokļu administrēšanā visvairāk laika aizņem paziņojuma par VSAOI un IIN sastādīšana un nodokļa nomaksa. Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka VSOAI administrēšanas prasības aizņem 165 stundas.

No 01.01.2011. ir noteikts, ka uzņēmējiem deklarācijas jāsniedz  VID elektroniski, izmantojot EDS , kas būtiski samazinās laiku, kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai. Tomēr, lai minētais instruments strādātu efektīvi nepieciešams nodrošināt uzņēmējus ar informāciju par paziņojuma par VSAOI un IIN aizpildīšanu.

Nepieciešams:

1.nodrošināt "soli pa solim" (metodisko norādījumu) aprakstu izveidošanu paziņojuma par VSAOI un IIN aizpildīšanai EDS.

2. nodrošināt uzņēmēju apmācības EDS lietošanā, tai skaitā paziņojuma par VSAOI un IIN sagatavošanā EDS, tādejādi  uzlabotu uzņēmēju prasmes grāmatvedības administrēšanā.

 Metodisko norādījumu jeb "soli pa solim" aprakstu izveidošana paziņojuma par VSAOI un IIN aizpildīšanai EDS un uzņēmēju apmācību EDS lietošanā nodrošināšana samazinātu paziņojuma par VSAOI un IIN sagatavošanai nepieciešamo laiku un nodrošinātu Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 24 vietām (uz 35.vietu) un kopējā novērtējumā par 2 vietām (uz 22.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

1.01.05.2011.

2.31.12.2011.

FM, VID 1.Nodrošināt "soli pa solim" aprakstu (metodisko norādījumu) izveidošanu paziņojuma par VSAOI un IIN aizpildīšanu EDS.

2.Nodrošināt uzņēmēju apmācības EDS lietošanā, t.sk., paziņojuma par VSAOI un IIN sagatavošanu EDS, tādējādi uzlabotu uzņēmēju prasmes EDS lietošanā.

Informācijas sagatavošana FM, VID budžeta ietvaros.
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 6. Pārrobežu tirdzniecība - muita  
6.1. Muitošanai nepieciešamā laika samazināšana

Valsts ieņēmumu dienesta muitošanas standarts ir VID iekšējais normatīvais akts, kura projektu plānots apstiprināt 2011.gadā. Muitošanas standarts nosaka muitošanas un muitas kontroles pamatprincipus un prasības, kuras jāievēro visām muitas amatpersonām. Muitošanas standarta projektā, ko izstrādājis Valsts ieņēmumu dienests, paredzēts, ka eksportējot vai importējot muitošanai paredzētais minimālais laiks – 10 minūtes, vidējais – 125 minūtes, maksimālais – 240 minūtes, kas atbilst praksē īstenotajiem termiņiem.

Doing Business 2011.gadā uzrāda, ka muitošanai un tehniskai kontrolei nepieciešamas 10 dienas.

Līdz ar to ir jāievieš vienotu muitošanas standartu, kas būtiski samazinātu kravu muitošanai patērēto laiku un paātrinās muitošanas procesu. Tāpat ātrākai muitas procedūru norisei nepieciešams ieviest centralizētas muitošanas vietas, kas nodrošina pakalpojumus visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Nepieciešams:

1. apstiprināt VID iekšējo normatīvo aktu par muitošanas standartu, nosakot, ka eksportējot vai importējot muitošanai minimālais laiks ir 10 minūtes, vidējais – 125 minūtes, maksimālais – 240 minūtes.

2. izveidot centralizētas muitošanas vietas, kas nodrošina muitas pakalpojumu sniegšanu visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Ieviešot muitošanas standartu, tas nodrošinātu
arī labās prakses pārņemšanu visās muitas iestādēs Latvijā un varētu samazināt muitošanai nepieciešamo laiku, kā arī varētu attiecīgi nodrošināt Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā par 4 vietām (uz 12.vietu) un kopējā novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

1. 01.06.2011.

2. 01.07.2011.

FM, VID 1. Apstiprināt VID muitošanasstandartu, nosakot, ka eksportējot vai importējot muitošanai minimālais laiks ir 10 minūtes, vidējais – 125 minūtes, maksimālais – 240 minūtes.

2. Izveidot centralizētas muitošanas vietas, kas nodrošina muitas pakalpojumu sniegšanu visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Normatīvo aktu un iekšējo normatīvo aktu sagatavošana FM, VID budžeta ietvaros.
6.2. Projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma"(SKLOIS) īstenošana

Plānotā projekta ietvaros paredzēta sekojošu e-pakalpojumu ieviešana:

1) standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot lietotāju saskarni;

2) standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa saskarni;

3) informācija par kravas statusiem, statistikas atskaites.

SKLOIS piemērošanas būtiskākie ieguvumi būtu "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešana arī kravu pārvadājumu jomā, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un novērsīs informācijas dublēšanu. Tāpat tiktu samazināts starptautisko kravu noformēšanai nepieciešamais laiks, jo informāciju būtu iespējams iesniegt elektroniski.

Nepieciešams:

1. iesniegt MK apstiprināšanai "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izveide", lai nodrošinātu "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanas uzsākšanu arī kravu pārvadājumu jomā.

2. nodrošināt plānotā projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu.

Ieviešot minēto pasākumu, tas nodrošinātu vienkāršotākas un ātrākas muitas procedūras uzņēmējiem, kā arī varētu attiecīgi nodrošināt Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā par 4 vietām (uz 12.vietu) un kopējā novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos.

1.01.03.2011.

2.31.12.2013.

SM 1. Izstrādāt un iesniegt MK rīkojuma projektu "Par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas darbības apraksta koncepciju", lai nodrošinātu "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanas uzsākšanu arī kravu pārvadājumu jomā.

2. Nodrošināt projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu.

 
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 7. Līgumsaistību izpilde  
7.1. E-pakalpojumu nodrošināšana tiesvedības procesā

Tiesu administrācija realizē Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija Latvijā". Projekta ietvaros paredzēta Tiesu datu izplatīšanas sistēmas un Tiesu informatīvās sistēmas programmatūras papildinājumu izstrāde.

Līdz šim projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros vairāk uzmanības pievērsts plānotajai video un audio aparatūras uzstādīšanai Latvijas tiesu zālēs, bet projekta ietvaros paredzētas arī citas aktivitātes, kas ir ne mazāk nozīmīgas un ne mazāk būtiskas, nodrošinot sabiedrībai daudz saprotamāku komunikāciju ar tiesām un vienkāršāku informācijas ieguvi par katram iedzīvotājam, kurš saskaras ar tiesu sistēmu, interesējošiem jautājumiem – t.i., e-pakalpojumi, interneta izmantošana informācijas ieguvē, kā arī citi pakalpojumiem, kas sekmētu tiesu pieejamību.

Plānots, ka pēc projekta pilnīgas realizācijas tiesvedības procesos iesaistītajiem dalībniekiem nebūs personīgi jāierodas tiesā, lai iepazītos ar nolēmumiem savā lietā, jo tas būs izdarāms internetā – būs iespējams iegūt informāciju par visiem nolēmumiem konkrētajā lietā, bet ierasties tiesā vajadzēs vien tad, ja būs nepieciešams saņemt nolēmuma norakstu, lai to iesniegtu kādā iestādē. Tāpat būs iespējams iepazīties arī ar tiesu praksi.

Viens no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" virzieniem ir arī vienotu dokumentu formu izstrāde. Vienotu paraugu pieejamība internetā nodrošinātu labās prakses paraugu pieteikumu sastādīšanā, kas ievērojami atvieglotu pieteikumu iesniedzējiem dokumentu sagatavošanu.

Tāpat viens no e-pakalpojumiem šajā jomā būtu arī iespēja elektroniski iesniegt tiesā noteiktus iesniegumu vai pieteikumu veidus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu.

E-pakalpojumu un moderno tehnoloģiju sniegto iespēju pilnvērtīga ieviešana sniegs tādas priekšrocības kā ātrāka saziņa ar tiesu iestādēm, ievērojama izmaksu samazināšana, tiesu pieejamības palielināšanās, daudz plašākas iespējas iepazīties ar tiesu praksi.

1. Nepieciešams turpināt īstenot projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" īstenošanu, nodrošinot iespēju iegūt elektroniski ar nolēmumiem, vienotu paraugu izstrādi, un citiem elektroniskajiem pakalpojumiem.

30.12.2012. TM Īstenot projektu "Tiesu modernizācija Latvijā", nodrošinot tiesvedības procesos iesaistītajiem dalībniekiem iespēju iegūt informāciju par nolēmumiem internetā, vienotu dokumentu paraugu izstrādi, un citiem elektroniskajiem pakalpojumiem.  
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 8.Darbinieku nodarbināšana  
8.1. Priekšlikumu elastdrošības principu stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās izstrāde - tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai, labvēlīgas investīciju vides attīstīšanai un turpmākai nodarbinātības veicināšanai.

Viens no Doing Business rādītājiem, kas tiek vērtēts, ir iespējas noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Saskaņā ar Darba likuma 45.panta pirmo daļu, uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par trim gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Piemēram, Igaunijas Darba līgumu likums (spēkā no 2009.gada 1.jūlija) tāpat kā Latvijas Darba likums noteic principu, ka darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku, tomēr atsevišķos gadījumos, ja tas ir attaisnots ar pamatotiem iemesliem, kas izriet no darba rakstura, īpaši ar darba apjoma pagaidu pieaugumu vai ar sezonas darbu veikšanu, ir iespējams slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Šāds darba līgums ir slēdzams uz laiku, kas nepārsniedz 5 gadus. Arī Lietuvā darba līguma uz noteiktu laiku termiņš nedrīkst pārsniegt 5 gadus. Pagarinot terminētā darba līguma maksimālo termiņu iespējams uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā. Tāpat Doing Business apskata darba samaksas normas par virsstundām, nakts darbu un citus kritērijus. Līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt normatīvo regulējumu un izstrādāt priekšlikumus elastdrošības principu stiprināšanai, līdzsvarojot darba devēju un darbinieku intereses.

1. Nepieciešams noteiktā kārtībā iesniegt MK informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem elastdrošības principu stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās.

Minētā pasākuma ieviešanas rezultātā iespējams uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā 2012.gadam pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

30.09.2011. LM Noteiktā kārtībā iesniegt MK informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem elastdrošības principu stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās. Normatīvo aktu sagatavošana LM  budžeta ietvaros
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 9.Elektroenerģijas pieslēgums  
9.1.Elektroenerģijas sistēmas pieslēguma tehnisko noteikumu izstrādes termiņu samazināšana

MK 2010.gada 1. novembra noteikumu Nr.1024 "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība" 16. punkts nosaka ka elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai izstrādā vienkāršotu tehnisko projektu vai tehnisko projektu gadījumos ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem un elektrolīniju garums mazāks par 1000 metriem.

SPRK 04.04.2009. lēmumu Nr.74 apstiprināto noteikumu "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem" 7.punkts nosaka 30 dienu termiņu no pieteikuma saņemšanas sistēmas operatoram izsniegt sistēmas lietotājam skaidrus un tehniski pamatotus tehniskos noteikumus, kuros nosaka pieslēguma vietu un tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai.

1. Nepieciešams SPRK 2009.gada 1.aprīļa lēmuma Nr.74 apstiprināto noteikumu "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem" 7.punktā veikt grozījumus, tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā paredzot  30 dienu vietā 10 dienas.

Samazinot tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā, iespējams samazināt Latvijas kopējo procedūru ilgumu Doing Business rādītājā elektroenerģijas pieslēgumam par 20 dienām.

01.05.2011. EM, SPRK Izdarīt izmaiņas ar SPRK 2009.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.74 apstiprināto noteikumu "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem" 7.punktā, paredzot 10 dienas tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā. Normatīvo aktu sagatavošana EM, SPRK  budžeta ietvaros
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 10.E-pakalpojumu attīstība  
10.1. Projekta "Automātiskās ziņojumu apmaiņas sistēmas pilnveidošana" īstenošana

2010.gada 27.oktobrī stājās spēkā MK noteikumi Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu", kuri turpmāks nosaka vienotu kārtību, atļaut valsts iestādēm nepieprasīt "zilos zīmodziņus" par maksas pakalpojumiem, valsts nodevām, kā arī nodokļu maksājumiem.

Projekta "Automātiskās ziņojumu apmaiņas sistēmas pilnveidošana" ietvaros paredzēts nodrošināt e-pakalpojuma "Informācija par valsts budžetā veiktā maksājuma statusu" ieviešanu, kas būtiski atvieglotu uzņēmēju administratīvo procedūru kārtošanu un samazinātu izdevumus, kā arī sniegtu caurskatāmību par uzņēmēju valsts budžetā veiktajiem maksājumiem, neapgrūtinot uzņēmējus ar izziņu kā apliecinājumu par veiktajiem maksas pakalpojumiem, valsts nodevām, kā arī nodokļu maksājumiem iesniegšanu.

1. Nepieciešams nodrošināt e-pakalpojuma "Informācija par valsts budžetā veiktā maksājuma statusu" pieejamību ar 01.01.2012.

01.01.2012. FM, Valsts Kase Nodrošināt e-pakalpojuma "Informācija par valsts budžetā veiktā maksājuma statusu" pieejamību ar 01.01.2012.  
10.2. E-pakalpojumu pieejamības veicināšana – vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv sadaļas uzņēmējiem izveidošana

Projekta ietvaros ir jānodrošina uzņēmējiem vienas pieturas kontaktpunktu – vienotas  vides informācijas pieprasījumiem par pakalpojumiem saistītiem ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu ieviešana.

Minēto pasākumu plānots īstenot projekta "E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība" ietvaros.

(3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/017)

1. Nepieciešams nodrošināt uzņēmējiem vienas pieturas konktakpunktu, kur vienuviet var saņemt detalizētu un precīzu informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām administratīvajām formalitātēm un iespējām elektroniski veikt nepieciešamās procedūras.

30.06.2012. VARAM, VRAA Nodrošināt uzņēmējiem vienas pieturas kontaktpunktu – vienotas vides informācijas pieprasījumiem par pakalpojumiem saistītiem ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu ieviešana (nodrošināt iespēju iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieprasīt informāciju un konsultācijas ar uzņēmējdarbības veikšanu saistītos jautājumos portālā www.latvija.lv), t.sk., ceļu kartes izveidošana.  
10.3. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošana

Lai izveidotu virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv regulējumu un nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, nepieciešams izstrādāt  attiecīgus normatīvo aktu projektus.

1. Nepieciešams izstrādāt normatīvo aktu projektus, nosakot virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv  regulējumu, vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā.

01.10.2012. VARAM

sadarbībā ar attiecīgajām par nozari atbildīgajām ministrijām

Noteiktā kārtībā iesniegt MK normatīvo aktu projektus, nosakot virtuālās vienas pieturas aģentūras portāla www.latvija.lv regulējumu, vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā. Normatīvo aktu sagatavošana atbildīgo nozaru ministriju budžeta ietvaros
10.4. Vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā pilotprojekta pašvaldībās ierobežotu pakalpojumu apjomu testēšanai īstenošana

VARAM sadarbībā ar attiecīgām par nozari atbildīgajām ministrijām un to padotības iestādēm plāno īstenot vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā pilotprojektu vismaz vienā pašvaldībā ierobežotu pakalpojumu apjomu testēšanai.

1. Nepieciešams īstenot vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā pilotprojektu vismaz vienā pašvaldībā ierobežotu pakalpojumu apjoma testēšanai.

31.12.2011. VARAM sadarbībā ar attiecīgajām par nozari atbildīgajām ministrijām Īstenot vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā pilotprojektu vismaz vienā pašvaldībā ierobežotu pakalpojumu apjoma testēšanai.  
10.5. Ceļa kartes uzņēmējiem Doing Business noteiktos uzņēmējdarbības procesos

Lai atvieglotu uzņēmējiem pārskatīt attiecīgās uzņēmējdarbības jomas noteiktā regulējuma specifiku un izrietošās prasības, nodrošinot to caurskatāmību un paredzamību, un ņemot vērā arī Doing Business vērtē galvenos uzņēmējdarbības procesus, nepieciešams aprakstīt uzņēmējiem tipiskos darbību scenārijus, atbilstoši Doing Business metodoloģijai, un sagatavot pamācības par iespējam nepieciešamās procedūras veikt elektroniski.

Ir jānodrošina uzņēmējiem ne tikai atsevišķu pakalpojumu aprakstus, bet arī jāsniedz detalizētus un visaptverošus uzņēmējam nepieciešamus darbības situācijas aprakstus par dažādiem uzņēmējdarbības procesiem, aptverot dažādu iestāžu pakalpojumus, tādējādi sniedzot uzņēmējam saprotamā veidā un vienkopus nepieciešamu informāciju par administratīvajām formulitātēm attiecīgajā uzņēmējdarbības posmā, neatkarīgi no atbildīgās institūcijas par pakalpojuma sniegšanu.

Nepieciešams:

1. aprakstīt uzņēmējiem tipiskos darbību scenārijus, ņemot vērā arī Doing Business noteiktos uzņēmējdarbības procesus un situācijas, un sagatavot pamācības par iespējam nepieciešamās procedūras veikt elektroniski;

2. publicēt uzņēmējdarbības situāciju aprakstus vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.

1. 30.04.2011.

2. 15.05.2011.

VARAM sadarbībā ar EM un visām atbildīgajām ministrijām un iestādēm 1. Aprakstīt uzņēmējiem tipiskos darbību scenārijus, ņemot vērā arī Doing Business noteiktos uzņēmējdarbības procesus un situācijas, un sagatavot pamācības par iespējam nepieciešamās procedūras veikt elektroniski.

2. Publicēt uzņēmējdarbības situāciju aprakstus vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.

 
10.6. Dokumentu iesniegšana un saņemšana elektroniski

Atvieglot kārtību, kādā uzņēmēji var pieteikties un saņemt nepieciešamās atļaujas un licences, t.sk., nodrošinot iespēju šos pakalpojumus pieteikt un saņemt elektroniski, tādējādi atvieglojot uzņēmējiem administratīvo procedūru veikšanu un panākot mazāku iestāžu apmeklējumu skaitu, kā arī samazinot laiku, kas uzņēmējam jāvada iestādēs, lai saņemtu uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamos pakalpojumus.

1. Nepieciešams veikt grozījumus nozaru speciālajos normatīvajos aktos, kas spēkā esošajā redakcijā nosaka pakalpojumus pieteikt un saņemt papīra veidā (tos grozot, nodrošināt iespēju atļaujas, licences, atskaites, pārskatus u.c. pieteikt un saņemt elektroniski).

31.12.2011. Visas atbildīgās ministrijas, VARAM Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus nozaru speciālajos normatīvajos aktos, kas spēkā esošajā redakcijā nosaka pakalpojumus pieteikt un saņemt papīra veidā, (tos grozot, nodrošināt iespēju atļaujas, licences, atskaites, pārskatus u.c. pieteikt un saņemt elektroniski).  

Ekonomikas ministra vietā –
finanšu ministrs  A.Vilks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!