Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Valsts prezidenta valstsvizīti Lietuvas Republikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.2011., Nr. 24 (4422) https://www.vestnesis.lv/ta/id/225717

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrs: Par patēriņa cenu izmaiņām 2011.gada janvārī

Vēl šajā numurā

11.02.2011., Nr. 24 (4422)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Valsts prezidenta valstsvizīti Lietuvas Republikā


Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers no 9. līdz 11.februārim uzturas valstsvizītē Lietuvas Republikā, kur vizītes pirmajā dienā pasniedza Latvijas augstākos apbalvojumus Lietuvas sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem (skat. zemāk). Savukārt vakar, 10.februārī, Valdis Zatlers tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti (attēlā), piedalījās premjerministra Andrjusa Kubiļus rīkotajās darba pusdienās, tikās ar Seima priekšsēdētājas vietnieku Aļģi Kašetu, kā arī Antakalna kapsētā piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā un uzrunāja Latvijas un Lietuvas biznesa foruma dalībniekus. Šodien Latvijas Valsts prezidents Klaipēdā piedalās biznesa seminārā, tiekas ar pilsētas domes vadību un latviešu kopienas pārstāvjiem. Atgriešanās Latvijā – šovakar
Foto: Toms Kalniņš, VPK

Latvijas Valsts prezidents  Valdis  Zatlers  un Lietuvas prezidente  Daļa  Grībauskaite  kopīgā preses konferencē:

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite:

Valstsvizītē mūsu kaimiņvalsts prezidentu redzējām pirms desmit gadiem. Priecājos, ka mūsu attiecības saglabājas ļoti labas tik daudzu gadu garumā. Protams, tā ir simboliska vizīte, kas liecina, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti svarīga abām valstīm un to vadītājiem. Bez šaubām – šī vizīte ir būtiska ne tikai simboliski, bet arī tādēļ, ka mūsu tautas ir ļoti tuvas gan savā vēsturē, gan arī domāšanā, kultūrā, valodā. Protams, ļoti tuvas ir arī mūsu valstu ekonomiskās intereses.

Tikšanās laikā runājām gan par sadarbību Eiropas Savienības ietvaros, kad daudzas pozīcijas ir kopīgi jāsaskaņo, gan par vienam otra atbalstu. Runājām arī par sadarbību NATO ietvaros. Militārajā sadarbībā šogad ir paredzētas arī kopīgas NATO militārās mācības. Cerams, ka šajās mācībās piedalīsies visi trīs prezidenti, simboliski, protams. Mums ir daudzas jomas un sfēras, kur mūsu sadarbība būs ļoti būtiska abām tautām, un ceru, ka arī visam reģionam, Eiropas Savienībai un NATO.

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Cienītās dāmas, godātie kungi! Vispirms es gribu pateikties prezidentei Grībauskaitei par ielūgumu apmeklēt valstsvizītē Lietuvu. Pirmais, ko gribu teikt, ka arī es ielūdzu prezidenti Grībauskaiti apmeklēt valstsvizītē Latviju viņai piemērotā laikā.

Protams, valstsvizīte reizi desmit gados, lai izrādītu cieņu savai kaimiņvalstij, savai tautai. Tajā pašā laikā apmēram trīsarpus gados esmu bijis Lietuvā vismaz septiņas reizes oficiāli un vēl dažas reizes arī privāti. Un es turpināšu braukt uz Lietuvu, jo, manuprāt, Latvijai tā ir tuvākā valsts ne tikai tāpēc, ka mums ir kopējas izcelšanās saknes, kopējas, ļoti tuvas baltu valodas, bet arī tāpēc, ka mūs vieno gan Baltijas jūra, gan kopēja robeža.

Mūsu sadarbībā vienmēr būs iespējas to attīstīt vēl vairāk gan kultūrā, gan ekonomikā. Šis ir mērķis, ko mēģinām panākt arī šajā vizītē. Vispirms sarunas par galvenajiem projektiem, par enerģētiku, par enerģētikas politiku mūsu reģionā – reģions varētu būt gan Baltijas valstis, gan Baltijas valstis plus Ziemeļvalstis, gan arī visa Eiropas Savienība. Manuprāt, ja mēs izvirzām mērķi daudz vairāk integrēt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu gan sabiedrības, gan politiskos, gan arī ekonomiskos spēkus, mums jāprot pašiem efektīvi sadarboties savā starpā – Latvijai ar Lietuvu, Igaunijai ar Latviju un Lietuvu. Ja mums šī sadarbība būs veiksmīga, tad arī mērķis, ko esam deklarējuši, ka vēlamies veidot vienotu ekonomikas un kultūras zonu ap Baltijas jūru, būs daudz vieglāk sasniedzams.

Vēl es gribu uzsvērt, ka Lietuva Latvijai ir importa un eksporta partneris numur viens – gan lielākā valsts, uz kuru eksportējam, gan arī lielākā valsts, no kuras importējam. Tā tas būs arī turpmāk, jo katrai valstij ir drusku citāda ekonomiskā sakaru struktūra atkarībā no saviem kaimiņiem, atkarībā no savām prioritātēm. Vēlreiz gribu uzsvērt, mums kopīgi, Latvijai un Lietuvai, ir jāstrādā pie ekonomiskām prioritātēm. Ja mēs gribam būt konkurētspējīgi gan šajā reģionā, gan arī pasaulē un būt ar savu ietekmi Eiropā, mums jāpalielina sava ekonomiskā sadarbība tieši stratēģisku un lielu projektu realizācijā. Nav ko kautrēties – mums jāiet turpmāk daudz, daudz ciešāk kopā.

Vēlreiz paldies par to, ka mani ļoti sirsnīgi uzņēmām šeit, Lietuvā, un ka es šeit vienmēr jūtos kā gaidīts viesis.

Jautājums: Mans jautājums būtu Lietuvas prezidentei. Kāds ir jūsu viedoklis par to, ka būtu kāda programma, kuras ietvaros mācītos latviešu valodu kā svešvalodu? Ko jūs domājat par sadarbību ar Latviju kultūras un zinātnes jomā?

D.Grībauskaite: Ļoti ceru, ka tāda programma pastāv. Man māj ar galvu, ka tik tiešām ir tāda programma. Pēdējās vizītes laikā es biju arī lietuviešu skolā Rīgā. Ļoti priecājos, ka mazākumtautību jautājuma ziņā lietuviešu izcelsmes iedzīvotājiem ir ļoti labas mācību iespējas. Mēs ļoti priecājamies, ka šāda sadarbība starp abām valstīm ir atklāta un ar lielu cieņu vienam pret otru, pret kaimiņu pārstāvjiem, kuri dzīvo abās valstīs. Varu apliecināt, ka Lietuva tādu politiku ievēros arī turpmāk. Priecājos, ka Latvijā esmu atradusi tik tiešām daudz skaistu piemēru, kā kopienas var mācīties dzīvot un kurus tik labi pieņem latviešu tauta.

Jautājums: Man ir jautājums mūsu viesim Zatlera kungam. Mūsu Lietuvas politiķi baidās, ka gadījumā, ja Latvija dabūs Baltijas reģiona gāzes termināļa projektu un finansējumu no Eiropas Komisijas, nebūs neatkarības no “Gazprom”. Vai Latvija var apliecināt, ka neviens no “Gazprom” uzņēmumiem necels šādu termināli, un varbūt Latvija var atbalstīt Lietuvas projektu, kurā ir zināms, ka “Gazprom” vispār nepiedalās?

V.Zatlers: Vispirms es gribu, lai šajā jautājumā būtu ļoti liela skaidrība. Mūsu mērķis gan Lietuvā, gan Latvijā ir ieviest Eiropas direktīvu – tātad atdalīt ražotājus no pārvades tīkliem. Abas valstis šo direktīvu ieviesīs.

Tad konkrētāk par sašķidrinātās gāzes termināli: ir ļoti daudz dažādu ideju un projektu, aiz kuriem bieži vien stāv viens piegādātājs – “Gazprom”, kā jūs arī to domājāt. Projektu, ko šobrīd piedāvā Latvija, ir uzticēts veidot enerģijas kompānijai “Latvenergo”, kura ir vislielākā gāzes patērētāja Latvijā un ir ieinteresēta pēc iespējas zemākā gāzes cenā. Tātad šai kompānijai, kura simtprocentīgi pieder Latvijas valstij saskaņā ar konstitucionālo likumu, ir interese nopirkt gāzi pēc iespējas lētāk. Lai nopirktu gāzi pēc iespējas lētāk, mums ir nepieciešams reāls gāzes tirgus ar vairākiem piegādātājiem, un šī kompānija ir ieinteresēta šādā tirgū. Tas būtu par biznesa motīviem.

Protams, ja mēs gribam veidot gāzes tirgu, kur ir vairāki piegādātāji, mums ir nepieciešams vai nu gāzes vads, vai sašķidrinātās gāzes terminālis. Acīmredzot vadus būvēt nebūs tik vienkārši, jo jāzina, no kurienes šis piegādātājs varētu nākt, un ģeogrāfiskais stāvoklis mums liek domāt par sašķidrinātās gāzes termināli.

Kāpēc tieši Rīgā? Ja mēs domājam par reģionālu alternatīvu apgādi, tad pašreizējā gāzes sadales sistēma (tātad tīkli, kurus veidoja inženieri, nevis politiķi – mēs visi to zinām, ka tajā laikā nebija politiska dalījuma starp gāzes piegādātāju un patērētāju) ir samērā loģiska. Tātad distribūcija sākas Rīgā ar lielas jaudas gāzes vadu, nevis ar mazas jaudas gāzes vadu un ar jau eksistējošu gāzes krātuvi. Ieguldījumi infrastruktūrā šeit būtu minimāli. Šāds projekts būtu obligāti papildināms ar gāzes vada savienojumu uz Somiju, starp Igauniju un Somiju, un arī ar nākotnē savienojamu gāzes vadu uz Poliju, lai rezultātā mēs iegūtu reālu gāzes tirgu, kurā būtu vairāki piegādātāji un varbūt mēs pirktu gāzi arī pēc biržas principiem. Tas ir stratēģisks nākotnes jautājums, un mūsu valstīm ir jāizšķiras, ko mēs vēlamies. Bet vēlreiz gribu uzsvērt, tā kā jūsu jautājumā jau bija ietverta gandrīz jūsu pašas atbilde, šis ir reģionāls projekts ar mērķi tieši ieviest Eiropas direktīvu, nevis pretoties tai.

D.Grībauskaite: Es mazliet papildināšu, ja iespējams. Protams, Lietuva atbalsta visus centienus – gan Lietuvas, gan Latvijas, lai nodrošinātu gāzes tirgu izveidošanu, kuri nebūtu atkarīgi no viena piegādātāja. Mums ir ļoti laba pieredze elektrības biržas veidošanā, abas valstis cenšas, lai izveidotos arī gāzes tirgus nākotnē. Ir vairāki ceļi un veidi. Protams, infrastruktūra un gāzes vadu savienošana ar Ziemeļvalstīm un Poliju caur šo valstu teritorijām. Vai pietiek ar vienu termināli visā Baltija piekrastē – tas ir atsevišķs jautājums. Mēs cenšamies jebkādā veidā, lai mums būtu garantija un alternatīvas piegādes ziņā. Tāpēc Lietuva pagaidām neatsakās un plāno mazas jaudas termināli savā teritorijā, bet mēs neiebildīsim, ja Latvija būvēs lielāku centru. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tur arī atrodas liela krātuve. Tas palīdzētu gan Igaunijai, gan Lietuvai, un nākotnes gāzes tirgum būs garantijas, būs stabils tirgus. Abi projekti viens ar otru nav pretrunā, un Latvijas prezidents vēlreiz apliecināja, ka šis projekts tiks atdots valsts uzņēmumam, nevis privātuzņēmumam. Valsts rokās būs arī Lietuvas uzņēmums, kas būvēs šo termināli. Tātad tas dos drošības garantijas abām valstīm, lai nākotnē šie uzņēmumi nenokļūtu pie tā piegādātāja, no kura mēs cenšamies iegūt alternatīvas.

Jautājums: Jautājums abiem prezidentiem par vienotību. Pagājušajā nedēļā bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis teica, ka Baltijas vienotības vairs nav, ka mēs katra esam atsevišķa valsts. Arī no igauņiem var dzirdēt, ka nu viņiem tagad ir eiro, ka viņi ir tuvāk Skandināvijai un Ziemeļvalstīm un ka vairs nav tās Baltijas vienotības. Vai nav tā, ka Latvija un Lietuva palikušas vienas, vai arī vispār nav vienotības ne Eiropas Savienībā, ne NATO. Vai mums ir vienotība?

D.Grībauskaite: Pirms 20 gadiem mēs apvienojāmies, lai varētu cīnīties ne tikai par izdzīvošanu, bet arī lai cīnītos pret militāro agresiju. Vienotība bija viena veida. Tagad, pēc 20 gadiem, mēs esam vienoti – mēs esam gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan NATO dalībvalstis. Katram vēstures periodam piemīt sava vienotības kvalitāte. Katru gadu tā būs citāda, tieši tāda, kāda būs nepieciešama mūsu valstīm. Politiskā, morālā, kultūras vienotība saglabāsies, bet veidi, protams, atšķirsies un mainīsies. Skatīties uz tām vienotības formām, kas bija pagātnē, nav nekādas jēgas un nepieciešamības.

V.Zatlers: Ziniet, vienotību vienmēr pārbauda, kad ir kāds apdraudējums. Es domāju, ka ikviens gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā ir pilnīgi pārliecināts: ja kādai no mūsu valstīm draudētu kāds apdraudējums, mēs sekundes simtdaļās parādītu un demonstrētu visai pasaulei savu ļoti stingro vienotību.

Šobrīd es piekrītu prezidentei Grībauskaitei, ka mēs esam vienu organizāciju biedri – Eiropas Savienības valstis, NATO dalībvalstis, mēs arī kādu dienu būsim visi eirozonā, jo Latvija ir izvirzījusi sasniegt šādu mērķi 2014.gadā. Tie ir ārējie kritēriji, kas faktiski jau apliecina mūsu vienotību. Vienmēr mūsu valstīm būs atšķirīgais, vienmēr mūsu valstīm būs savas intereses, bet es uzsvēršu vēlreiz: mēs demonstrēsim savu spēju sadarboties kopīgos ekonomiskos projektos savas valsts un savas tautas labā. Mūsu vienotībai parādīsies arī citas izpausmes, un to pasaulē vienmēr novērtēs, un ne tikai novērtēs, bet arī respektēs. Situācija, par kuru mēs šaubāmies, – ja kāds no mums būtu apdraudēts, nekad arī neiestāsies. Mums jāmāk būt vienotiem arī tad, kad esam brīvi.

Jautājums: Es vēlos jautāt prezidentam Zatleram. Daži Latvijas politiķi nepiekrīt jūsu atbalstam Lietuvas atomelektrostacijai un uzskata, ka ir labāk pirkt elektrību no Kaļiņingradas. Vai Lietuva joprojām var cerēt uz Latvijas atbalstu attiecībā uz šīm nesaskaņām? Par šo pašu tēmu vēlos jautāt arī mūsu prezidentei. Prezidente, kāda būtu jūsu pozīcija, vai Lietuvai ir vērts izskatīt jaunās atomelektrostacijas būvniecību situācijā, kad mums nav investora?

V.Zatlers: Latvija vienmēr ir bijis uzticams Lietuvas partneris, un, ja reiz mēs pirms nu jau gandrīz pirms pieciem gadiem noslēdzam Traķu vienošanos, Latvija nevienu dienu no tā nav atkāpusies, arī šodien neatkāpjas un arī turpmāk neatkāpsies. Mēs esam konsekventi savā atbalstā un savā izvēlē, ko izdarījām pirms pieciem gadiem. Projekta realizācijā mēs arī uzticamies Lietuvai. Tas ir atkarīgs no Lietuvas izlēmības, no Lietuvas apņemšanās un arī spējas šo projektu realizēt.

D.Grībauskaite: Tādi projekti kā atomelektrostacija, kas bija reģionā pirms 20 gadiem, ir un paliks ļoti svarīgi visam reģionam, visām trim Baltijas valstīm. Lietuvai ir infrastruktūra, bāze tādu uzņēmumu būvēšanai. Turklāt Lietuva ir ierakstījusi savā enerģētikas stratēģijā, ka vēlas palikt jauktas enerģētikas valsts, tajā skaitā arī ar atomelektrostaciju. Bez šaubām, mēs varam izpildīt tādu projektu, jāmeklē optimālais investors un jāveic aprēķini. Galvenais, ko Lietuva grib panākt, pirmkārt, ir konkurētspējīga elektrības tirgus radīšana, iekļaušanās “Nord Pool” sistēmā. Latvijai jāsāk tajā šogad piedalīties. Pusi no savas elektroenerģijas jāiegādājas tirgū par konkurētspējīgām cenām, lai ģeopolitiski būtu alternatīva. Lietuva uz to arī virzīsies. Kad tas būs? Šobrīd notiek sarunas un mūsu iespējas nav pietiekami skaidras datumu ziņā, jo mums datuma pagaidām nav. Taču mērķis, lai mums būtu konkurētspējīgs tirgus un daļēji arī neatkarīga piegāde no otra avota, ir ģeopolitisks valsts mērķis, mūsu neatkarības mērķis ne tikai enerģētiskajai, bet arī politiskajai neatkarībai.


Valsts prezidenta preses dienesta sagatavots Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 10.februāra kopīgās preses konferences transkripts

 

Valsts prezidents  Valdis  Zatlers  Lietuvas prezidentes rīkotajās valsts vakariņās:

Ļoti cienījamā prezidentes kundze [Daļa Grībauskaite]!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Esmu patiesi priecīgs atkal būt Lietuvā. Ikreiz, viesojoties jūsu brīnišķīgajā zemē, skaidri sajūtu, ka Lietuva nav tikai viena no Latvijas kaimiņvalstīm. Tā patiesi ir mūsu brāļu un māsu zeme. Mūsu baltu valodas ir kā mājas pamats kopīgai sapratnei, draudzībai un nākotnei. Esmu pārliecināts, ka mūsu tautu ciešās saiknes, kas veidojušās gadsimtu gaitā, kļūs arvien stiprākas un ciešākas.

Prezidentes kundze!

Šis gads, tāpat kā 2010., Latvijai un Lietuvai ir ļoti zīmīgs. Mēs svinam mūsu neatkarību atjaunošanas 20.gadadienu, atzīmējam to, ka pirms 20 gadiem Latvija un Lietuva kā neatkarīgas valstis atgriezās starptautiskajā apritē, un pieminam barikāžu laiku, kas nesa traģiskus zaudējumus, bet deva arī iedvesmu un lielu ticību saviem spēkiem.

Atceroties pārliecību un vienotību, kas pirms 20 gadiem mūs vadīja pretim lielajam mērķim, mēs no jauna apzināmies, cik nozīmīgas ir mūsu kaimiņattiecības un cik lielas lietas kopā spējam paveikt.

Prezidentes kundze!

Pēc neatkarības atgūšanas, īstenojot fundamentālas reformas savās valstīs, uzsākot integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, būvējot uz tirgus principiem balstītu tautsaimniecību, bieži vien esam bijuši konkurenti. Latvijas un Lietuvas līdzība un ģeogrāfiskais tuvums padara mūs par dabiskiem sāncenšiem, un jāatzīst, ka savstarpējā konkurence ir daudzkārt bijusi reāls abu valstu attīstību un izaugsmi veicinošs spēks.

Tomēr mūsdienu globalizācijas laikmetā aizvien biežāk saskaramies ar situācijām, kad šāda sāncensība vairs nav izdevīga ne Latvijai, ne Lietuvai. Mūsu uzdevums šodien ir identificēt jomas, kurās kopīgai rīcībai būtu ievērojamas priekšrocības. Tieši tālredzīga abu valstu sadarbības politika noteiks mūsu valstu attīstības ceļu ilgtermiņā.

Mūsu pienākums ir veidot vienotu redzējumu, izvirzīt kopīgus mērķus un rīkoties saskaņoti, piemēram, enerģētikas un lielo transporta infrastruktūras projektu jomā. Koordinēta pieeja un darbība, kā arī resursu konsolidācija ļautu veicināt mūsu ražotāju ieiešanu pasaules tirgos.

Tāpat neaizmirsīsim par sadarbību Eiropas Savienības un NATO ietvaros un mūsu draudzību un sadarbību trīs Baltijas valstu un Baltijas un Ziemeļvalstu starpā.

Prezidentes kundze!

Šis gads Lietuvai ir nozīmīgs ne tikai spilgtu politisku notikumu dēļ. Šis ir lielais basketbola gads. Man ir patiess prieks, ka arī Latvijas valsts izlase piedalīsies 2011.gada Eiropas čempionātā Lietuvā, un, tā kā mūsu izlasēm nav lemts spēlēt vienā grupā, ceru, ka tiksimies finālā!

Prezidentes kundze!

Jūsu dzimtas saknes ir meklējamas Biržu rajona Latveļa ciemā, kas mums ļauj uzskatīt jūs par savējo. Ir liela veiksme, ka varam teikt – mums līdzās ir savējie. Arī ikdienā paturēsim prātā to vienotību, ko esam jutuši izšķirošos brīžos, un strādāsim, lai ilgtermiņā nodrošinātu mūsu valstu un tautu izaugsmi vienotā reģionā.

Es uzsaucu šo tostu par jums, prezidentes kundze, par jūsu un lietuviešu tautas veselību un laimi, par Latvijas un Lietuvas vienotību un uzplaukumu!

Lai dzīvo Latvija! Lai dzīvo Lietuva!

 

Valsts prezidents  Valdis  Zatlers  Latvijas–Lietuvas biznesa forumā:

Augsti godātā prezidentes kundze [Daļa Grībauskaite]!

Ekselences, godātie ministri, uzņēmēji no Lietuvas un Latvijas, godātās dāmas un kungi!

Esmu patiesi pagodināts par iespēju uzrunāt Latvijas–Lietuvas biznesa foruma dalībniekus un godātos viesus. Esmu gandarīts par iespēju runāt par veiksmīgo sadarbību starp Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem.

Vispirms, lūdzu, ļaujiet pateikties šā pasākuma organizētājiem – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un Viļņas Tirdzniecības, industrijas un amatniecības kamerai. Abas organizācijas foruma organizēšanā ieguldīja ļoti nozīmīgu darbu.

Dāmas un kungi, Latvija un Lietuva savstarpēji bauda izcili veiksmīgu sadarbību. Mums ir kopējs vēsturiskais mantojums, mūsu starpā ir arī tuvas kultūras saites. Tas ļauj nodrošināt praktisku sadarbību gan oficiālajā, gan arī nevalstiskajā līmenī.

Lietuva tradicionāli bijusi viens no Latvijas būtiskākajiem tirdzniecības partneriem. Šajā vizītē kopā ar mani ir ieradusies uzņēmēju delegācija, tā pierādot, ka Latvijas uzņēmējus interesē daudz plašāka ekonomiskā sadarbība nākotnē.

Esam sevišķi gandarīti par abpusēji izdevīgu pārrobežu sadarbību. Latvija apsveic interesi, kādu lietuviešu uzņēmēji ir demonstrējuši, mūsu valstī veicot investīcijas un attīstot uzņēmējdarbību. Tomēr tā ir tikai viena medaļas puse.

Mums kā Baltijas valstu pārstāvjiem ir jāsadarbojas ne tikai vēsturisku un ģeogrāfisku faktoru dēļ. Mums jādomā arī par pašreizējām ekonomiskajām tendencēm un to virzību. Latvijas un Lietuvas valdībai ir jāmeklē papildu iespējas sadarboties, lai abas valstis spētu konsolidēt savu konkurētspēju mūsu globalizētajā pasaulē.

Uzņēmējdarbības iniciatīva visu trīs Baltijas valstu līmenī piesaistīs augstākas kvalitātes ārvalstu investīcijas mūsu reģionā, tā pilnveidojot kopējo Baltijas valstu kapacitāti. Mums jādomā par to, kā harmonizēt biznesa apstākļus mūsu valstīs, lai veidotu integrētāku un pozitīvāku uzņēmējdarbības vidi.

Jāsaka arī, ka sadarbība ļauj vieglāk identificēt salīdzinošas priekšrocības un specializāciju, ja runa ir par precēm un pakalpojumiem. Tas šajā ziņā var nodrošināt savstarpēju sadarbību. Sadarbībā pamatota stratēģija ļaus apvienot resursus, lai nodrošinātu koplietošanas infrastruktūru, iekārtas un pakalpojumus. Tāpat tā ļaus mums sasniegt maksimālas iespējas. Mēs spēsim atteikties no interesēm, kādas saistāmas ar konkurenci, tā vietā atrodot iespējas, kuras rada sadarbība. Ja darbosimies kopā, mēs saglabāsim un uzlabosim savu konkurētspēju.

Mums jāveicina izaugsme mūsu valstīs, mobilizējot vietējos aktīvus un resursus, lai izmantotu mūsu specifiskās un konkurētspējīgās priekšrocības, tā nodrošinot savstarpējo sadarbību un daudzreiz ātrāku ekonomisko izaugsmi.

Tāpēc vēlos aicināt visus foruma apmeklētājus domāt ne tikai par to, ko jūs ražojat un izplatāt. Mēs jau tagad esam abpusēji nozīmīgi tirdzniecības partneri. Aicinu jūs meklēt veidus, kā sadarboties jaunu un konkurētspējīgu projektu un inovatīvu produktu pilnveidošanā.

Dāmas un kungi, nacionālajā līmenī saredzu divas iespējas sadarbībai. Runa ir par enerģētikas sektoru, kā arī par mūsu ceļu un transporta infrastruktūras kopējo attīstību.

Enerģētikas jomā mūsu priekšā ir nozīmīgi izaicinājumi. Pirmkārt, runa ir par Visaginas atomelektrostacijas celtniecību Lietuvā. Jums jau ir adekvāta pārvades infrastruktūra, pieredze un darbaspēks ar nepieciešamo un specifisko prasmi. Tā ir jūsu priekšrocība. Varu apliecināt, ka Latvijas valdība un energokompānija “Latvenergo” pilnībā atbalsta šo projektu.

Otrkārt, ir iespēja Latvijā izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Arī tā ir iespējama atbilde izaicinājumiem, ar kādiem mēs šajā reģionā saskaramies. Šāda veida terminālis Baltijas jūras austrumkrastā ir nepieciešams, lai nodrošinātu energoresursu drošību, kā arī lai dažādotu dabasgāzes piegādes ceļus.

Kāpēc tas būtu darāms tieši Latvijā? Tas ir tāpēc, ka mums ir gāzes krātuve, kā arī adekvāta gāzes izplatīšanas infrastruktūra. Šīs priekšrocības radījuši nevis politiķi, bet gan inženieri. Tas nozīmē, ka tīkla pamatā ir nopietni pētījumi un sociāls un ekonomisks pamatojums.

Šajā gadījumā galvenais ir tas, ka katra no mūsu valstīm var izmantot tās specifiskās iespējas, priekšrocības, kompetences un resursus. Tad energoresursu jomā varam sadarboties efektīvāk, lai nodrošinātu vislabākos rezultātos šo stratēģiski būtisko projektu kontekstā.

Otrā prioritāte ir ceļu un transporta infrastruktūras attīstība. Pārrobežu infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs elements pārrobežas sadarbībā, lai veicinātu mūsu valstu sociāla un ekonomiska rakstura saites.

Lai mēs spētu turpināt to mērķu sasniegšanu, kas veidojās mums iestājoties Šengenas zonā, mums ir jāatjauno un jāuzlabo ceļi, kuri mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem nākamajos gados būs steidzami nepieciešami.

Latvijas valdība ir gatava spert praktiskus soļus, lai veicinātu pārrobežas ceļu restaurāciju. Taču mums jādomā ne jau par ceļiem vien. Tāpat mums jādomā par izdevīgu un ātru transportu starptautiskajā un reģionālajā līmenī. Runa ir par autobusu, dzelzceļa un gaisma satiksmi. Tas viss jau tagad ir mūsu starptautisko attiecību darba kārtībā.

Dāmas un kungi, esmu pārliecināts, ka šī valstsvizīte stimulēs aktīvāku rīcību un sadarbību abās mūsu kopējās robežas pusēs. Mēs nedrīkstam būt tikai konkurenti, mums jāpiedāvā un jāizmanto katras puses spēks un konkrētās priekšrocības. Tas ļaus uzlabot produktivitāti, kā arī inovācijas, kas vajadzīgas, lai izstrādātu starptautiski konkurētspējīgu produkciju. Mūsu reģionam jābūt ļoti konkurētspējīgam. Tikai tā mēs spēsim nodrošināt veiksmi mūsu kopējā nākotnē.

Valsts galvu līmenī šodien jau esam apliecinājuši gatavību sadarboties cieši, lai pilnveidotu jau tagad ļoti labās un sirsnīgās attiecības starp mūsu valstīm. Aicinu arī mūsu uzņēmējus meklēt jaunas un dziļākas sadarbības iespējas.

Vēlu jums visiem veiksmi. Ceru, ka atradīsit jaunas idejas un iespējas, lai veidotu ciešu, veiksmīgu un ilgtspējīgu sadarbību uzņēmējdarbības jomā, kā arī lai veicinātu Latvijas un Lietuvas ekonomisko attīstību mūsu abu tautu labā.

Pateicos par uzmanību!

 

Pasniedzot Latvijas valsts apbalvojumus Lietuvas darbiniekiem


Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar Latvijas augstāko apbalvojumu saņēmušajiem Lietuvas sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem
Foto: Toms Kalniņš, VPK

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!