Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valdības 100 dienās paveikto un šajā gadā plānoto. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.2011., Nr. 24 (4422) https://www.vestnesis.lv/ta/id/225711

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 10.februārī

Vēl šajā numurā

11.02.2011., Nr. 24 (4422)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valdības 100 dienās paveikto un šajā gadā plānoto

Ministru prezidents  Valdis  Dombrovskis:

10.februāri, informējot par padarīto valdības pirmajās 100 dienās, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra: “Lai gan reformas nav populāras, tās ir jāturpina, jo, atliekot reformas uz vēlāku laiku, nopietnam apdraudējumam tiek pakļauta valsts finansiālā un ekonomiskā dzīvotspēja, kā arī sabiedrības uzticēšanās valdībai.” Premjers norādīja, ka politiķiem jāspēj strādāt Latvijas izaugsmei, nevis īslaicīgam politiskās popularitātes reitingam.

Ministru prezidents kā svarīgāko valdības paveikto darbu minēja savlaicīgu 2011.gada budžeta pieņemšanu, veicot konsolidācijas pasākumus par 288 miljoniem latu un panākot 5,5% budžeta deficītu, kas ir mazāks par starptautiskā aizdevuma programmā noteiktajiem 6%.

Savukārt kā tuvākajā laikā valdības svarīgāko veicamo uzdevumu premjers norādīja papildu konsolidācijas pasākumu veikšanu un vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. V.Dombrovskis informēja, ka šobrīd ir panākta vienošanās par 27 miljonu latu konsolidāciju, efektivizējot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, samazinot atalgojumu fondu par 5% vai nodarbināto skaitu ministrijās par 10%, ieviešot speciālu atļauju nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, pārskatot akcīzes nodokli benzīnam un palielinot nodokli azartspēlēm.

Premjers kā būtiskāko valdības nākotnes uzdevumu norādīja strukturālo reformu turpināšanu, kas samazinātu administratīvo slogu komersantiem un valsts pārvaldes iestādēm, uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti, īstenotu strukturālās reformas finanšu ietilpīgākajās politikas jomās, piemēram, uz rezultātiem orientētas augstākās izglītības sistēmas izveidi, un īstenotu valsts finanšu reformu, nodrošinot ilgtspējīgu nodokļu sistēmu un ieviešot taupības principus. Tāpat Ministru prezidents norādīja, ka valdības nākotnes prioritārie uzdevumi ir ēnu ekonomikas apkarošana un stingra fiskālā politika, bezdarba mazināšana, sociālā budžeta ilgtspēja, valsts uzņēmumu pārvaldības un darbības rezultātu uzlabošana, funkciju auditu veikšana, civildienesta sistēmas reforma un enerģētikas politikas pilnveidošana.

Raksturojot Latvijas tautsaimniecību, premjers norādīja, ka ekonomiskās attīstības cikla zemākais punkts tika sasniegts 2009.gadā, bet no 2010.gada sākuma ir vērojama makroekonomisko rādītāju uzlabošanās. Jau četrus ceturkšņus pēc kārtas 2010.gadā ir vērojama sezonāli izlīdzināta ekonomikas izaugsme pret iepriekšējo periodu 1,1% apjomā. V.Dombrovkis uzsvēra, ka galvenie ekonomikas dzinējspēki ir eksports un rūpniecība – rūpniecības apjoms 2010.gadā ir pieaudzis par 13%, bet eksports – par 29%. Latvijas ekonomikas atveseļošanos apliecina arī starptautisko reitingu aģentūru pozitīvie novērtējumi.

Ministru prezidents norādīja, ka viens no valdības būtiskākajiem darbiem ir bijis Eiropas Savienības fondu apguves paātrināšana, ko apliecina apguves dinamikas rādītāji kopš 2008.gada, kurā tika apgūti 90 miljoni latu, 2009.gadā – 388 miljoni latu, bet 2010.gadā – 453 miljoni latu.

Tāpat Latvijas ekonomikas stabilizāciju veicināja eksportu tirgu paplašināšana, fiskālās disciplīnas principu iedzīvināšana, Latvijas enerģētikas drošības stiprināšana, mikrouzņēmumu atbalsts, gāzes piegādes cenu samazinājums par 15%, zvejniekiem atliktais PVN maksājums un sāktais darbs pie Norvēģijas finanšu instrumentu apguves.

Preses konferencē premjers informēja arī par valsts pārvaldes jomā paveikto, norādot, ka tiesnešu, prokuroru un pašvaldību darbinieku atalgojums tika iekļauts vienotajā atlīdzības sistēmā, panākta tiesas procesu gaitas paātrināšana un tiesu noslogotības mazināšana, Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros 59 novadu pašvaldības saņēma 110 autobusus, reorganizēja 17 valsts arhīvu sistēmas iestādes un reorganizēja arī Autotransporta inspekciju, funkcijas nododot Valsts policijai.

Saeima V.Dombrovska otro valdību apstiprināja 2010.gada 3.novembrī.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

Aizsardzības ministrs  Artis  Pabriks:

10.februārī aprit simts dienas, kopš aizsardzības ministra amatā stājies Artis Pabriks. Izvērtējot šajā laikā padarīto, aizsardzības ministrs A.Pabriks secina, ka ielicis pamatus Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības padziļināšanai, kā arī veicis vairākus pasākumus Zemessardzes stiprināšanai.

A.Pabriks Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministriem iesniedzis priekšlikumu un saņēmis atbalstu Baltijas valstu sadarbības padziļināšanai, sekmējot bruņoto spēku savstarpējo savietojamību, attīstot sadarbību aizsardzības plānošanas jautājumos un nodrošinot budžetā pieejamo līdzekļu efektīvāku izmantošanu, piemēram, veicot kopīgus iepirkumus. Līdz maijam tiks izstrādāts konkrēts rīcības plāns sadarbības padziļināšanai. Tāpat ir sākts dialogs ar Ziemeļvalstīm par sadarbības padziļināšanu vairākās jomās, piemēram, vienotu kaujas grupu izveidi ES Kaujas grupas ietvaros, kopējām militārām mācībām u.c.

Ministrs veicis vairākus pasākumus, lai veicinātu Zemessardzes attīstību, piemēram, panākta vienošanās par zemessargu iesaistīšanu atbalsta sniegšanā Valsts policijai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, kā arī minimāli atjaunoti līdzekļi, lai nodrošinātu kompensācijas zemessargiem par dienesta pienākumu veikšanu papildus viņu tiešajam darbam.

Tāpat ministrs norāda, ka šo trīs mēnešu laikā nodrošināts, ka nemilitāro kravu tranzīts uz Afganistānu var turpināt attīstīties un pieaugt, veicinot Latvijas ekonomikas izaugsmi. Sākts darbs, lai nodrošinātu iespējas veikt kravu tranzītu arī pretējā virzienā. Savukārt šogad ar Luksemburgas finansiālo atbalstu Nacionālie bruņotie spēki (NBS) iesaistīsies ES vadītajā operācijā ATALANTA Somālijā.

Ministrs arī sācis sarunas ar NATO dalībvalstīm, kuras, veicot aizsardzības nozares reformas, gatavojas nopietni samazināt savu ekipējumu un ir gatavas ar atvieglotiem noteikumiem nodot to Latvijai. Šī ir iespēja ierobežotā aizsardzības budžeta apstākļos veikt NBS vienību kaujas spēju uzlabošanu, celt karavīru motivāciju un ilgtermiņa interesi par dienestu.

Savukārt šā gada laikā ministrija strādās pie jaunas Valsts aizsardzības koncepcijas un jauna NBS attīstības plāna izstrādes nākamajiem 12 gadiem. Kā prioritāti ministrs noteicis arī Jaunsardzes darba intensitātes atjaunošanu iepriekšējo gadu līmenī, lai panāktu, ka Jaunsardze kļūst par NBS un Zemessardzes rekrutēšanas bāzi. Tāpat plānots sākt militārās izglītības sistēmas reorganizāciju, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

Finanšu ministrs  Andris  Vilks:

Šonedēļ otrajai Valda Dombrovska vadītajai valdībai aprit 100 dienas kopš tās apstiprināšanas Saeimā 2010.gada 3.novembrī. Finanšu ministrs Andris Vilks kā svarīgākos paveiktos darbus savas darbības pirmajos mēnešos atzīmē izstrādāto 2011.gada valsts budžetu, kura deficīts plānots zem 6% no IKP, līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanu, kā arī pārmērīga valsts budžeta deficīta samazināšanu.

“Pirmās valdības simts dienas ir bijušas ļoti intensīva un rūpīga darba piepildītas, jo ļoti īsā laikā bija jāizstrādā gada budžets. Jāatzīmē, ka par tā būtiskākajiem principiem mums izdevās vienoties arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Šīs vienošanās apliecina, ka budžets ir sagatavots Latvijas sabiedrības interesēs. Patlaban ir ļoti svarīgi panākt vienošanos par papildu nepieciešamo konsolidāciju, lai pilnībā pabeigtu darbu pie gada budžeta,” norāda finanšu ministrs A.Vilks.

Šajā īsajā darba laikā valdība spēja panākt, ka budžetā tika iestrādāts progresivitātes princips nodokļu politikas izmaiņās, kas nodrošina virzību uz lielāka sociālā taisnīguma principa ieviešanu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tika samazināta par vienu procentu līdz 25%, bet sociālo iemaksu likme pieauga par diviem procentiem līdz 35,09%. Papildus tam tika palielināts neapliekamais minimums no 35 līdz 45 latiem, tika palielināts arī atvieglojums par apgādībā esošajiem no 63 līdz 70 latiem, kā arī minimālā alga tika palielināta no 180 līdz 200 latiem.

Šā gada valsts budžetā 1,167 miljardi latu ir paredzēti Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai. Tas ir vēsturiski lielākais līdz šim valsts budžeta izdevumos iekļautais attīstības izdevumu apjoms, kas jāizmanto maksimāli efektīvi kā papildu resurss valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai.

Pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā starptautiskā reitingu aģentūra “Standard & Poor’s” paaugstināja Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi no BB uz BB+, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Tāpat Japānas reitingu aģentūra “Rating and Investment Information, Inc.” uzlaboja Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu par divām pakāpēm no negatīva uz pozitīvu, saglabājot stabilu kredītreitingu iepriekšējā līmenī (BB+). “Lai sagaidītu pārējo kredītreitingu aģentūru novērtējumu, valdībai nekavējoties ir jāvienojas par turpmākiem pasākumiem budžeta konsolidācijai un strukturālo reformu īstenošanai,” skaidro A.Vilks.

Valsts kredītreitinga uzlabošanos noteica tādi faktori kā valdības īstenotās reformas, veiktie fiskālās konsolidācijas pasākumi, valsts makroekonomisko rādītāju un konkurētspējas uzlabošanās. Valsts kredītreitinga uzlabojums raksturo valsts reputācijas atjaunošanos starptautiskajos kapitāla tirgos un nodrošina valdībai lētāku un brīvāku pieeju finanšu resursiem, kas nepieciešami valsts budžeta izpildei un valsts parāda pārfinansēšanai, kā arī veicina privātā sektora – uzņēmēju un komercbanku – iespējas piesaistīt ārvalstu finanšu investīcijas.

Šajā laikā Finanšu ministrija (FM) ir pārskatījusi iepirkumu procedūras. Pārskatot publisko iepirkumu likumu, tika noteikts pienākums pasūtītājiem nodrošināt brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildu nepieciešamajiem dokumentiem, nosakot arī tiesības saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām. Tādējādi komersantiem ir nodrošināta ātra, ērta bezmaksas piekļuve iepirkuma procedūru dokumentiem un vienlaikus samazināts administratīvais slogs saistībā ar dokumentu kopēšanu un izsniegšanu.

Tāpat ministrija ir ieguldījusi ievērojumu darbu ēnu ekonomikas apkarošanā, lai mazinātu uzņēmējiem administratīvo slogu, kā arī stiprinātu kontrolējošo iestāžu kapacitāti. 2011.gadā viena no valdības prioritātēm ir ēnu ekonomikas apkarošana, tāpēc šobrīd tiek turpināts darbs pie uzticamāko uzņēmēju saraksta (“baltā saraksta”) veidošanas, kā arī atbildīgās iestādes pastiprināti realizē pasākumus, kas mazina nelegālās ekonomikas īpatsvaru.

Šis darba periods bija produktīvs arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi (bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa un dabas resursu nodokļa, kuru ieņēmumi tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem) bija iekasēti virs plānotā. Piemēram, 2010.gada ceturtajā ceturksnī tika iekasēts vairāk par 40,4 miljoniem latu jeb 4,6% no plānotā, bet šā gada janvārī budžeta ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 13,5% jeb 37,5 miljoniem latu no plānotā apjoma.

Turpinot jau iesākto darbu, FM svarīgākie uzdevumi 2011.gadam ir fiskālās politikas ilgtspējas stiprināšana, lai nepieļautu 2012.gada valsts budžeta deficītu virs 3%, kā arī nodrošinātu virzību uz vidēja termiņa budžeta ieviešanu. Ministrija turpinās rūpīgu darbu pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna konsekventas īstenošanas, nodrošinot nozīmīgu valsts budžeta ienākumu pieaugumu.

Tāpat ir svarīgi nodrošināt ES fondu efektīvāku izmantošanu, nodrošinot šo līdzekļu ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā, kā arī novēršot neefektīvu un nesavlaicīgu līdzekļu apguvi. Ministrija arī turpinās strukturālo reformu īstenošanu publiskajā sektorā.

Aleksis Jarockis, ministra preses sekretārs

 

Izglītības un zinātnes ministrs  Rolands  Broks:

10.februārī apritēja 100 dienas, kopš Rolands Broks ir izglītības un zinātnes ministrs. Atskatoties uz šo laiku, ministrs atzīmē, ka veikti būtiski darbi, īpaši uzsverot īstenotos pasākumus saistībā ar strukturālo reformu nodrošināšanu.

Pirmais nozīmīgākais un viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija 2011.gada valsts budžeta projekta sagatavošana, jo četru miljonu latu konsolidācija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām nebija vienkārša, īpaši ievērojot pēdējos divos gados veikto būtisko līdzekļu samazinājumu vairāk nekā par 260 miljoniem latu.

Kā nākamo būtiskāko ministrs min darbu, kas saistīts ar normatīvās bāzes sakārtošanu un sagatavošanu turpmāko strukturālo reformu veikšanai augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī profesionālajā izglītībā.

Piemēram, augstākajā izglītībā tas saistīts ar kvalitātes paaugstināšanu, finansēšanas modeli, kas akcentē kvalitāti un rezultātus. Šobrīd ir sagatavots Augstskolu likuma grozījumu projekts: lai radītu nosacījumus kopīgu studiju programmu veidošanai; lai paaugstinātu kvalitātes prasības programmu izstrādē un īstenošanā, t.i., studentu noslodzes palielināšana un izmaiņas kontaktstundās, lai maksimāli izmantotu studiju laiku un resursus; lai pilnveidotu prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai un kompetencei, ieviešot starptautiskus kvalitātes kritērijus; lai sakārtotu normas neformālā ceļā iegūto prasmju atzīšanai; lai ieviestu normas, kas veicina eksportspēju u.c.

Saistībā ar strukturālo reformu veikšanu augstākajā izglītībā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi “Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana”. Tādējādi jau tuvākajā laikā tiks sākta šīs aktivitātes pirmā kārta – studiju programmu starptautiska izvērtēšana, lai novērtētu to kvalitāti pa studiju virzieniem, tādējādi veicinot konkurētspēju, ilgtspēju, efektīvu līdzekļu izmantošanu, novēršot programmu nelietderīgu dublēšanos reģionu ietvaros. Savukārt otrajā kārtā plānots sniegt atbalstu labākajām studiju programmām, programmu izstrādei ES valodās, akadēmiskā personāla konkurētspējas pilnveidei.

R.Broks akcentēja, ka zinātnē notiek virzība uz resursu konsolidācija un pētniecības infrastruktūras sakārtošanu, veidojot deviņus valsts nozīmes pētniecības centrus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes “Zinātnes infrastruktūras attīstība” 1.projektu iesniegumu atlases kārtu” ir uzaicinātas zinātniskās organizācijas līgumu slēgšanai 56 miljonu latu apmērā pētniecības infrastruktūras pilnveidei. Šobrīd tiek izstrādāti t.s. otrās kārtas noteikumi, kas veicinās pētnieku un uzņēmēju sadarbību, un šiem mērķiem paredzēti 46 miljoni latu.

Profesionālajā izglītībā Izglītības un zinātnes ministrija turpina īstenot plānveidīgas reformas, kuru galvenais mērķis ir kvalitatīva, pieejama un resursefektīva profesionālās izglītības sistēma, kas atbilst reģionu un nozaru vajadzībām. Profesionālā izglītība, kas spēj nodrošināt speciālistu sagatavošanu un pieaugušo tālākizglītības iespējas attiecīgā reģiona vajadzībām un spēj operatīvi reaģēt uz reģiona darba tirgus pieprasījumu. Centri, kuros ir ne tikai kvalitatīva mācību materiāli tehniskā bāze, bet arī atbilstoši sadzīves apstākļi – dienesta viesnīcas. Lai uzlabotu profesionālo izglītību, tiek ieguldīti 68 miljoni latu ERAF finansējuma. Tādēļ ir izstrādāti kritēriji kompetences centra statusa piešķiršanai, kas apspriesti un saskaņoti ar sociālajiem un sadarbības partneriem un iesniegti valdībā.

Runājot par 2011.gada valsts budžeta iespējamo konsolidāciju un pedagogu algām, R.Broks uzsver, ka skolotāju atalgojums veidojas gan no kontakstundu skaita, gan darba, ko skolotājs veic ārpus kontaktsundām, piemēram, gatavošanās stundām, rakstu darbu labošana, konustācijas. Ministraprāt, no darba tiesību viedokļa nav adekvāta pieeja, ja nemaksā par padarīto darbu.

Agnese Korbe, ministra padomniece

 

Labklājības ministre  Ilona  Jurševska:

10.februārī apritēja 100 dienas, kopš labklājības ministres amatā stājusies Ilona Jurševska. Kā būtiskākos darbus pirmajos trīs mēnešos labklājības ministre uzskata pamatu ielikšanu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai, aktīvo nodarbinātības pasākumu pilnveidi, jaunu pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī atbalsta veicināšanu ģimenēm ar bērniem.

Labklājības ministres amata pienākumu pildīšanas laikā valdībā apstiprināta Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, kas paredz vairākus pasākumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Tāpat, sākot ar šā gada 1.janvāri, spēkā stājies jaunais Invaliditātes likums, kas nosaka vairāku jaunu, no valsts budžeta apmaksātu pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Proti, lai uzlabotu ikdienas dzīvi, cilvēki ar I grupas redzes invaliditāti var saņemt pabalstu asistenta pakalpojumu izmantošanai līdz 10 stundām nedēļā. Savukārt ģimenes, kurās bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte, var bez maksas saņemt psihologa konsultācijas.

Tāpat Invaliditātes likuma īstenošana veicinās invaliditātes riska mazināšanu, nodrošinot cilvēkiem savlaicīgu darba spēju atjaunošanu. Proti, jau no gada sākuma cilvēkiem tiek noteikta arī prognozējamā invaliditāte, tādējādi nodrošinot viņam iespēju prioritāri saņemt valsts apmaksātus ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši ģimenes ārsta izstrādātam individuālajam rehabilitācijas plānam.

I.Jurševska trīs mēnešu laikā veikusi arī vairākus pasākumus aktīvās nodarbinātības pasākumu pilnveidei. Lai nodarbinātības veicināšanas pasākumos varētu iesaistīties iespējami plašāks cilvēku loks, 2011.gadā ir piešķirts vairāk nekā 17 miljonu latu papildu finansējums, kas novirzīts bezdarbnieku iesaistei darba praktizēšanā pašvaldībās ar 100 latu stipendiju, subsidētajās darba vietās un bezdarbnieku apmācībai.

Savukārt bezdarbnieku apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas celšanas un neformālās izglītības pasākumu īstenošanā ieviesta jauna kuponu sistēma jeb princips “nauda seko bezdarbniekam”. Vienlaikus izstrādāti jauni nodarbinātības pasākumi jauniešiem bezdarbniekiem – “Darbnīcas jauniešiem”, “Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam” un “Darba vieta jaunietim”.

Veicot darba pienākumus, I.Jurševska veiksmīgi stiprinājusi sadarbību ar dažādu sabiedrības grupu intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām (NVO). Tā, piemēram, labklājības ministre noslēgusi sadarbības līgumus ar 11 gan cilvēku ar invaliditāti, gan daudzbērnu ģimeņu un audžuģimeņu, gan sieviešu un citu sabiedrības interešu pārstāvošajām NVO. Tāpat sabiedrības pārstāvji aicināti piedalīties vairākās nozīmīgās darba sanāksmēs, piemēram, diskusijās par ģimenes valsts pabalsta izmaksu un sarunās par sociāli atbildīgu elektrības tarifu paaugstināšanu, ņemot vērā daudzbērnu ģimeņu un trūcīgu ģimeņu ar bērniem intereses. Vienlaikus kopīgi panākta 20% auto transporta nodokļa atlaide daudzbērnu ģimenēm.

Tāpat valsts turpina sniegt atbalstu pašvaldībām primāro sociālās palīdzības pabalstu – garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta – izmaksai.

Savukārt šā gada laikā I.Jurševskas galvenie uzdevumi būs panāk LM izstrādāto ģimenes valsts pamatnostādņu 2011.–2013.gadam apstiprināšanu valdībā. Tāpat paredzēts, ka Demogrāfijas lietu padomi plānots izveidot tiešā valdības vadītāja pārziņā. Tas nepieciešams, lai veicinātu augstākā līmeņa amatpersonu un ekspertu diskusijas par demogrāfijas jautājumiem un sniegtu konsultatīvu atbalstu valdībai lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, kuri ietekmē valsts demogrāfiskos rādītājus.

Vienlaikus šogad paredzēts noteikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību prioritāros virzienus, kuros viņiem piedāvāt apmācību programmas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, un attīstīt bezdarbnieku apmācību procesu pēc apmācību kuponu metodes. Plānots veikt pasākumus situācijas uzlabošanai darba aizsardzības jomā un darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanai 2011.–2013.gadā.

Liene Užule, ministres preses sekretāre

 

Satiksmes ministrs  Uldis  Augulis:

Apritējušas satiksmes ministra Ulda Auguļa 100 dienas ministra amatā. “Simts dienas vienlaikus ir gan īss, gan pietiekami ilgs laiks, lai parādītu darba rezultātus valstij nozīmīgajā transporta un sakaru nozarē,” uzskata U.Augulis.

Viens no nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem ir Satiksmes ministrijas spēja 100% apmērā apgūt 2010.gadā plānoto ES fondu finansējumu. Ministrijas pārziņā esošo ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda aktivitātēs apstiprinātajos projektos finansējuma saņēmējiem pērn veikti 95 miljonu latu maksājumi. Tai skaitā apgūti 33,9 miljoni latu no citu nozaru (ministriju) neapgūtās naudas.

“Transporta nozarē arī turpmāk liela nozīme būs ES fondu finansējumam, un viens no ministrijas galvenajiem uzdevumiem būs darbs Eiropas virzienā,” uzsver ministrs, kurš janvārī tikās ar ES konkurences komisāru Hoakinu Almunju, transporta komisāru Sīmu Kallasu un attīstības komisāru Andri Piebalgu, bet 9.februārī atgriezās no neformālās ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmes Budapeštā.

“Mums vienlīdz aktuāli ir gan ES projekti, gan sadarbība ar mūsu kaimiņvalstīm Austrumos – tas attiecas gan uz autoceļu tīkla sakārtošanu, gan transporta sistēmas izveidi, gan sadarbību autopārvadājumu jomā. Šāda Latvijas nostāja tiek pausta arī sarunās Eiropas Komisijā un tur esam sajutuši atbalstu – ne velti arī ES plānotajā TEN-T transporta tīkla attīstības dokumentā uzsvērta sadarbības nepieciešamība arī ar trešajām valstīm,” par sarunu rezultātiem Eiropā stāsta ministrs.

100 dienās ir skaidri iezīmējies mērķis turpināt strādāt pie tā, lai Latviju šķērsotu tranzīta koridori, kas savieno ES un kaimiņvalstis. Tāpēc tiks turpināts mērķtiecīgs darbs pie transporta un sakaru infrastruktūras sakārtošanas un attīstīšanas, kas ir pamats uzņēmējdarbības un reģionu attīstībai.

Kā viens no veiksmīgākajiem valsts pārvaldes strukturālo reformu piemēriem tiek minēts lēmums likvidēt Satiksmes ministrijas padotības iestādi Autotransporta inspekciju un to funkciju nodošana Valsts policijai. Tas nozīmē, ka no 1.aprīļa visas funkcijas, kas saistītas ar kontroli un pārkāpumu novēršanu pasažieru un kravu autopārvadājumu jomā, pildīs viena iestāde – Valsts policija.

Arī sakaru nozarē 100 dienās pieņemti vairāki būtiski lēmumi – Latvijā izstrādāta Eiropā unikāla e-paraksta tehnoloģija – e-paraksts tagad lietojams interneta vidē www.eparaksts.lv. Nav nepieciešamas viedkartes, īpašas ierīces un programmatūra. Tas nozīmē, ka cilvēks elektroniski varēs pieprasīt, piemēram, bērna kopšanas pabalstu tā vietā, lai dotos uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Šobrīd pieteikties pakalpojumam var Latvijas bibliotēkās. Satiksmes ministrija jau ir sākusi darbu pie likumdošanas bāzes sakārtošanas, lai e-parakstu padarītu pieejamāku un vienkāršāk izmantojamu.

Satiksmes ministrs savas darbības pirmajās 100 dienās pieņēmis vairākus lēmumus, kas attiecas uz sabiedrības iespējām saņemt informāciju par notikumiem valstī un pasaulē. Piemēram, jau pirmajās darba dienās ministra amatā tika dots rīkojums saglabāt abonētās preses piegādi arī sestdienās, lai gan iepriekšējā VAS “Latvijas Pasts” vadība piedāvāja piecu dienu piegādes modeli. Tāpat ministrija atradusi risinājumu, lai nodrošinātu reģionālo televīziju apraidi – no 1.februāra tās skatāmas LTV7 kanālā. “Tāda rīcība bija nepieciešama, jo 1.februārī reģionālajām televīzijām beidzās bezmaksas testa režīms ciparu TV apraidē, bet maksāt pilnu maksu par ēteru ciparu apraides sistēmā reģionālās televīzijas nevar atļauties,” norāda ministrs.

Vērtējot paveikto pirmajās simts dienās ministra amatā, U.Augulis kā vienu no nepieciešamiem uzdevumiem, kas bija jāizdara, min ministrijai pārraudzībā esošo uzņēmumu sakārtošanu, tostarp arī vadības nomaiņu tajos. Transporta un sakaru nozare vienmēr bijusi sabiedrības uzmanības centrā, jo tās tieši un nepastarpināti skar katru Latvijas iedzīvotāju – ceļu sakārtotība un kvalitāte, elektronisko pakalpojumu ieviešana, lidostu un ostu attīstība, transporta pakalpojumi, sakaru un satiksmes drošība. Tāpēc uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams skaidrs, sabiedrībai saprotams un galvenais uz uzņēmuma attīstību balstīts biznesa plāns, profesionāla vadība un sadarbība ar sociālajiem partneriem. “Esmu uzņēmies atbildību par nozari, un valsts kapitālsabiedrībām ir jāspēj strādāt efektīvāk. Uzskatu arī, ka bez šīm izmaiņām sasniegt šos mērķus būtu daudz sarežģītāk vai atsevišķos gadījumos pat neiespējami,” uzsver U.Augulis.

Satiksmes ministrs šai laikā sācis aktīvu dialogu ar nozares asociācijām un nevalstiskajām organizācijām, lai stiprinātu sabiedrības līdzdalību nozaru attīstībā.

Kopumā raksturojot paveikto 100 darba dienās, U.Augulis atzīmē ministrijas kolektīva darbu: “Daudzi uzdevumi, kas šobrīd paveikti, bija jau procesā, vēl citus esam veiksmīgi iesākuši. Ir gandarījums par kolēģiem, kuri ir gatavi produktīvi strādāt izvirzīto mērķu sasniegšanā.”

Ināra Pomere, ministra padomniece

 

Veselības ministrs  Juris  Bārzdiņš:

Politikā pirmās simts dienas pēc amatā stāšanās tradicionāli tiek uzskatītas par tādu kā iesildīšanās periodu, kad jāiepazīstas ar jaunajiem pienākumiem, esošo darba organizāciju, jomas normatīvo regulējumu u.tml. Tas ir laiks, kurā jāiestrādājas un kurā arī mediji pietaupa attiecīgās personas darbības priekšlaicīgu vērtējumu. Laiks, kad stājos amatā sakrita ar nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas periodu, turklāt finansējums veselības jomai, pretēji prognozētajam, tika samazināts. Tādēļ šo sākumu visai nosacīti var uzskatīt par iesildīšanos.

Atskatoties uz padarīto, vēlos akcentēt vairākas lietas.

• Noteikta skaidra veselības aprūpes nozares prioritāte – ģimenes ārstu, primārajā aprūpē strādājošo ārstu palīgu un māsu pieejamības uzlabošana un viņu atbildības palielināšana par iedzīvotāju veselības veicināšanu, pacientu ar hroniskām slimībām un vecu cilvēku aprūpi dzīvesvietā.

Primārā veselības aprūpe ir visas veselības aprūpes nozares stūrakmens, tādēļ pakāpeniski jāmainās gan pašu ārstu, gan arī sabiedrības attieksmei pret ģimenes ārstu sniegto aprūpi. Tiekoties ar ģimenes ārstu asociācijām, vienmēr īpaši akcentēju primārās veselības aprūpes lomu – tā ir iedzīvotāju veselības rādītājus ietekmējošākā un izmaksu efektīvākā veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kurai jākļūst arvien pieejamākai. Lai to pilnveidotu, šobrīd sadarbībā ar ģimenes ārstiem un Latvijas Pašvaldību savienību norit intensīvs darbs pie papildu pieejamības un kvalitātes kritēriju un ģimenes ārstu novērtējuma apmaksas kārtības izstrādes. Jaunajai kvalitātes programmai varēs pievienoties brīvprātīgi, un tā radīs iespēju prasmīgāk strādājošos ārstus papildus finansiāli motivēt, kā arī popularizēt. Tāpat ģimenes ārstu pieejamības un darba organizācijas jautājumi tiek pārrunāti ar pašvaldību pārstāvjiem, jo tieši pašvaldību darbinieki vislabāk zina savu iedzīvotāju vajadzības un veicamos uzlabojumus. Šis darbs turpināsies līdz rudenim, kad tiks pieņemti konkrēti grozījumi esošajā regulējumā.

• Aktualizēta veselīga dzīvesveida un uztura nozīme sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā.

Lai uzlabotu sabiedrības veselības rādītājus nākotnē, īpaša uzmanība jāvelta veselīga dzīvesveida, tai skaitā veselīga uztura, nozīmes aktualizēšanai. Tādēļ ir sākta diskusija par dzīvesveida un uztura paradumu maiņu, kas ieguvusi plašu rezonansi sabiedrībā un citu nozaru pārstāvju vidū.

Lai pilnvērtīgi un plašākā iesaistīto lokā vienotos par labākajiem risinājumiem samilzušo sabiedrības veselības problēmu novēršanai, tika pagarināts sabiedriskās apspriešanas termiņš izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam, lai visi interesenti varētu piedalīties ar konkrētiem priekšlikumiem dokumenta izstrādē. Diskusiju rezultātā ar Latvijas pārtikas ražotājiem un Latvijas reklāmas un mediju aģentūru speciālistiem panākta vienota izpratne par veselīga uztura veicināšanas nepieciešamību. Ražotāji, kā arī reklāmas un mediju aģentūru pārstāvji ir izteikuši gatavību sniegt ieguldījumu cilvēku izglītošanā un informēšanā par veselīgu uzturu, kā arī pašregulējošo mehānismu ieviešanā.

Papildus tam ir sākts darbs arī pie alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas plāna 2012.–2014.gadam izstrādes. Jaunākie pieejamie dati liecina, ka 2009.gadā ir būtiski samazinājies alkohola patēriņš, kā arī samazinājies pacientu skaits, kuri cieš no veselības problēmām, kas saistītas ar alkohola lietošanu – aknu cirozes, alkohola izraisītām psihozēm, taču jāturpina īstenot politiku, kas samazinātu alkohola patēriņu.

• Veikti pasākumi valsts līdzekļu efektīvākai izmantošanai slimnīcu sektorā

Lai uzlabotu līdzekļu izlietošanas efektivitāti un rastu iespēju salīdzināt gan iestāžu administratīvos izdevumus, gan vienādu diagnožu ārstēšanās izmaksas, 2011.gadā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajās universitātes slimnīcā, kā arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā un pārējās kopumā 14 slimnīcās, ieviesta vienota finanšu uzskaites un uzraudzības sistēma.

No 2011.gada sākuma par vienādu ārstniecības pamata pakalpojumu veikšanu reģionālām un universitātes slimnīcām apmaksas tarifi ir pielīdzināti izmaksu efektīvāko pakalpojumu sniedzēju izmaksām šo slimnīcu grupā. Resursu efektīvai izmantošanai un stacionāra ārstēšanas laika samazināšanai kopējā slimnīcu finansējumā ir palielināta ambulatorās aprūpes un dienas stacionāru darbības nodrošinājumam pieejamā finansējuma īpatsvars.

Veselības ministrijas darba grupa, kurā piedalās arī pašvaldību, slimnīcu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, ir sākusi lokālo un aprūpes slimnīcu darbības izvērtējumu. Darba grupas uzdevums ir izvērtēt pieejamos resursus minimāli nepieciešamās diennakts palīdzības nodrošināšanai, kā arī iedzīvotāju vajadzībām atbilstošo plānveida stacionāra, dienas stacionāra un ambulatoro pakalpojumu apjomu.

• Panākts kompensējamo zāļu izmaksu samazinājums un sagatavota sociālā kampaņa “Ārstējies nepārmaksājot!”.

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju saņemt valsts kompensētos medikamentus arī pēc veselības budžeta samazināšanas un pievienotās vērtības nodokļa palielināšanas, tika sāktas sarunas ar zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem par iespējamajiem problēmas risinājumiem. Rezultātā tika panākta vienošanās, ka šogad ražotāji un lieltirgotāji solidāri segs deficītu, ja nepieciešamais kompensējamo medikamentu apjoms būs lielāks par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat no 4 uz 1% samazināts pieļaujamais lieltirgotavas uzcenojums dārgākajiem medikamentiem. Lai panāktu kompensējamo zāļu cenu samazinājumu un līdz ar to uzlabotu zāļu pieejamību lielākam pacientu skaitam, ieviesti vairāki pasākumi, kas paredz konkurences veicināšanu zāļu ražotājiem, lētāku medikamentu ienākšanu kompensējamo medikamentu sistēmā un ātrāku un efektīvāku sarakstā esošo medikamentu cenu samazinājuma mehānismu.

Savukārt C hepatīta ārstēšanas atvieglošanai, ņemot vērā slimības ārstēšanās smagumu, tās norisi un pacienta līdzmaksājumu apjomu, kas ir viens no augstākajiem kompensējamo medikamentu sistēmā, Veselības ministrija ierosinājusi paaugstināt valsts kompensācijas daļu C hepatīta ārstēšanai no 50% uz 75% (Jautājums tika izskatīts 2011.gada 13.janvāra valsts sekretāru sanāksmē.).

Lai informētu iedzīvotājus par iespējām izvēlēties lētākus līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus, šā gada februārī tiks uzsākta mediju kampaņa “Ārstējies nepārmaksājot!”.

… Lai iestrādātos, 100 dienas ir pietiekami, bet, lai rastu risinājumus jautājumiem, kurus gadiem ilgi nav varēts atrisināt, – ar šo laiku objektīvi ir par maz. 100 dienās nav iespējams izmainīt sabiedrības attieksmi pret personīgo veselību un dzīvesveidu, vai pārliecināt ārstniecības iestāžu vadību un pacientus par nepieciešamajām reformām, lai ar pieejamajiem finanšu līdzekļiem tiktu nodrošināta iedzīvotājiem maksimāli laba veselības aprūpe.

Darāmā ir daudz, tādēļ ministrijā strādājam pie visdažādāko jautājumu risināšanas. Diemžēl daudzas lietas atduras pret nepietiekamo finansējumu. Nozares finansējums 3,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta objektīvi ir niecīgs salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Finansējums nozarei nākamajos gados noteikti jāpalielina, bet arī līdz tam ir iespējams veikt noteiktas reformas, no kuru īstenošanas negrasos atkāpties.

Nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka sabiedrības veselība ir lielākā valsts bagātība un tai jābūt prioritātei. Lēmumu pieņemšana ikvienā tautsaimniecības nozarē ir jābalsta uz principu “veselība visās politikās”. Atcerēsimies, ka ārstniecība ietekmē cilvēka mūža ilgumu aptuveni par desmito daļu – pārējo nosaka dzīvesveids, iedzimtība, vides un sociālie faktori.

Neaizmirsīsim arī, ko mēs paši varam darīt savas veselības uzlabošanai – atmest smēķēšanu, samazināt alkohola patēriņu, mazāk uzturā lietot produktus ar lielu sāls, cukura un tauku saturu, vairāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Ievērojot šos vienkāršos padomus ikdienā, tiek samazināts slimību risks nākotnē, turklāt jau šobrīd tas ļaus jums justies labāk.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!