Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs, starp Daugavu un Dubnu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.1999., Nr. 66/67 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22561

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

06.03.1999., Nr. 66/67

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PAŠVALDĪBĀS

Mēs, starp Daugavu un Dubnu

Visvaldis Gercāns, Preiļu rajona Līvānu pilsētas

domes priekšsēdētājs, rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Latvijas pašvaldību kopumā Līvāni kļuvuši ievērojami ar savdabīgo situāciju: nav otra rajona Latvijā, kur centra pilsētā būtu mazāk iedzīvotāju nekā blakuspilsētā (attiecība — 10869 un 9061), turklāt patlaban iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā Līvānos ir lielāks nekā vidēji valstī. Te ir daudz kvalificētu stikla pūtēju, kokapstrādes speciālistu, tehnologu, pedagogu, grāmatvežu, šoferu, tirdzniecības darbinieku un citu nozaru lietpratēju. Tomēr bezdarbnieku daudzums patlaban sasniedzis 27 procentus no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Kāds komentārs te būtu iespējams?

— Man šajā ziņā varbūt ir lielāka pieredze nekā vienam otram kolēģim domē. Jo varu sevi uzskatīt par savējo: esmu cēlies tepat no Daugavas pretējā krasta, no Biržiem, mācījos Jēkabpils vidusskolā, 1986. gadā pabeidzu studijas Latvijas Universitātes "fizmatos". Tad atgriezos savā pusē, šejienes mājbūves kombinātā Līvānos strādāju par programmētāju. Toreiz tas bija prāvs uzņēmums, ap 900 darbinieku.

Mana sabiedriskā darbība sākās ar Tautas fronti, īpaši ar pašvaldību vēlēšanām 1994. gada maijā. Tad kļuvu par vienu no vienpadsmit Līvānu domes deputātiem. Bet vispār man ir gribējies darīt arī daudz ko citu: studiju laikā biju viens no Universitātes kora "Juventus" dziedātājiem, paspēju piedalīties arī Medicīnas akadēmijas korī, un tas man deva iespēju apmeklēt 12 Eiropas valstis. Ar Preiļu rajona skolotāju kori divreiz esam dziedājuši Francijā. Lai nu vēl kāds saka, ka jaunība esot neizmantoto iespēju zeme...

Protams, vēl samērā nesen man par pašvaldībām bija tikai aptuvens priekšstats, toties tagad varu justies diezgan droši, jo gadi nākuši ar savu pieredzi. Patlaban mūs ietekmē bezdarba augstais līmenis, arī psiholoģiski tas skāris gandrīz katru ģimeni. Pie mums bez darba ir 1800 līvāniešu, turklāt 1200 no tiem ir ilgstoši bezdarbnieki. Tas tāpēc, ka, objektīvi raugoties, deviņdesmito gadu sākuma lielie uzņēmumi — mājbūves kombināts, būvmateriālu ražošanas apvienība, kūdras fabrika un pat slavenais "Līvānu stikls" — savā sākotnējā veidolā tirgus apstākļos nevarēja eksistēt. Ražošanas pārkārtošana, pieprasījuma samazināšanās un citi faktori ietekmēja darba vietu skaitu.

Tomēr mēs atzīstam, ka mums joprojām ir 19 rūpniecības un 78 apkalpojošās sfēras uzņēmumi, to skaitā 42 tirdzniecības objekti. Nekur nav pazudis "Līvānu stikls" ar savu trauku ražotni, pieņemas spēkā optisko šķiedru ražošanas kopuzņēmums "Andaoptec". Jā, mēs varam paļauties uz tādiem vīriem, kādi Līvānos ir Imants Bušs un Daumants Pfafrods, nevaru neteikt, ka "Līvānu mājas un logi", kur izgatavo bērnu gultiņas un logus, sāka ar pāris desmitiem darbinieku, tomēr tagad tur jau ir darbs septiņdesmit meistariem.

Tālab faktiski nav vietas bezcerībai, kaut rūpju un raižu ir gana. Mani kā domes priekšsēdētāju (šajā amatā esmu kopš 1994. gada jūnija) visvairāk sāpina jaunās paaudzes situācija. Līvānos ir divas vidusskolas (1050 audzēkņu vienā, 700 — otrā), un esam apsekojuši skolēnu materiālās iespējas. Tās ir apgrūtinātas vismaz 700 jaunajiem cilvēkiem, bet nevaram rast līdzekļus brīvpusdienām, daudzi bērni slimo nepilnvērtīga uztura un kādreizējā intensīvā vides piesārņojuma seku dēļ.

— Jums ir bijusi iespēja apmeklēt ārvalstis, nav noslēpums, ka ievērojamu daļu jau minēto un vēl neminēto Līvānu uzņēmumu produkcijas eksportē uz citām zemēm. Kāda varētu būt šī virzība turpmāk?

— Praktisko sakaru ziņā mūsu uzņēmējiem ir ne mazums problēmu: savulaik produkciju ķertin izķēra, turpretī tagad ražotājiem kontakti jāmeklē pašiem, un šajā ziņā visiem neveicas vienādi gludi. Labs atspaids uzņēmējiem ir reģionālais fonds, no kura var gūt finansējumu īpaši atbalstāmā novada programmu ietvaros. Bet arī starptautiskie kontakti jāmeklē mums pašiem, un pavisam nesen pēc mūsu aicinājuma septiņas Latgales pilsētas apmeklēja CESO apvienības (varētu tulkot tā — Kanādas brīvprātīgie padomdevēji uzņēmējdarbībai) pārstāvis Džeiks Savackis no Manitobas provinces. Katra pilsēta, kur viņš viesojās, saņēma kanādiešu analīzi par iespējām uzlabot pašvaldību struktūru un veicināt uzņēmējdarbību. Tāda sadarbība mums ir ļoti pa prātam.

— Tomēr jums arī pašam ir savi kontakti, sevišķi saskaņā ar 1997.gada aprīlī izveidoto Latgales pilsētu savienību, kas nesen — februāra sākumā — oficiāli stājusies Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra uzskaitē.

— Latgales pilsētu savienība vēl ir tikai ceļa sākumā. Līdz šim ir izdevies pats svarīgākais: kopš savienības dibināšanas formālās kopsapulces 1998.gada 5.jūnijā Dagdā esam pratuši būt un palikt kopā un ieturēt sākotnējo ritmu: tikties katra mēneša pirmajā piektdienā. Tagad ārpus mūsu "ietekmes sfēras" it kā ir palikusi vienīgi Viļaka, tomēr mūsu darbošanās ir atvērta visiem, kam par to kāda interese. Arī februāra sākumā kopā ar mums bija Gulbenes pārstāvis, un mēs šādu attieksmi uzskatām par loģisku un pašsaprotamu. Man pašam šāda rosīšanās nākusi ar atziņu par absolūtu nepieciešamību papildināt zināšanas. Tagad gandrīz katru sestdienu braucu uz Rīgu, lai būtu klāt Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultātes maģistratūras otrā kursa studentu nodarbībās. Tajās nemitīgi saprotu to, cik maz mēs tomēr zinām. Arī to, ka maģistrantūra spēj dot daudz vairāk, nekā varam iedomāties, jo arī pats šo studiju jēdziens vēl tikko sāk iesakņoties.

Manuprāt, šajā apritē vissvarīgākā ir kopības apziņa, kas nekādi nav saistīta ar šauru lokālpatriotismu. Bet varbūt tieši Latgalei kopības sajūta ir īpaši būtiska. Jā, mēs lasām arī "Latvijas Vēstnesī", ka, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja Māra Kučinska rosināti, kopš šī gada sākuma regulāri pulcējas Ziemeļvidzemes pilsētu vadītāji. Jo mēs varam būt stipri savā vienotībā.

Tajā pašā laikā es apzinos, ka ikvienai vietai, arī Līvāniem, ir tikai savas, vienīgi mums raksturīgas problēmas. Kaut vai tas, ka vajadzētu nieka 150 tūkstošus latu, lai novestu līdz galam 1992.gadā uzsākto un pārtraukto sporta zāles celtniecību. Droši vien tā patlaban būtu tikai utopija, ja no Līvāniem, teiksim, uz Dignājas pagastu pāri Daugavai varētu uzcelt tiltu, lai nebūtu jābrauc uz Jēkabpili vai Daugavpili? Mēs katru pavasari izjūtam to, ka devītajā dienā pēc ledus iešanas ir visaugstākais ūdens līmenis. Jā, arī vakardienas "Līvānu Vēstīs" var lasīt ziņu par to, ka pavasarī varētu applūst 1,6 kvadrātkilometrus liela platība un ka plūdu joslā ir 98 dzīvojamās mājas ar vismaz 300 līvāniešiem. Jo Dubnas deltas īpatnība ir tāda, ka palu laikā strauji ceļas ūdens līmenis un tad jau ir par vēlu domāt, kas notiks Ubagu līcī, Krasta ielā, Celtuves ielā, Domes ielā vai citur, ieskaitot Jersikas pagasta Grāverus un bijušo glābšanas staciju.

— Šādās sarunās nav iespējams neminēt administratīvi teritoriālo reformu, kas aktuāla katram novadam. Jūs man rādījāt divas iespaidīgas mapes ar zīmīgu virsrakstu "Līvānu pilsētas un Jersikas, Rožupes un Turku pagastu apvienošanās iespēju izpētes projekts." Tas izstrādāts atbilstoši valsts pasūtījumam un pabeigts 1998.gada decembrī. Vairāk nekā simt lappusēs uzkrāts vērienīgs materiāls. Kāda varētu būt turpmākā virzība?

— Galavārds piederēs iedzīvotājiem. Rādās, ka noskaņojuma ziņā vistuvāk kopībai ir līvānieši, Rožupes un Turku pagasta cilvēki. Ģeogrāfiski mums tuva ir arī Jersika, tomēr viņi pagaidām liekas stipri atturīgi. Jaunas idejas varētu rasties arī nākamajā piektdienā, jo 12.martā tieši Līvānos pulcēsies LPS pilsētu savienības valdes locekļi savā izbraukuma sēdē.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!