Pasaules vēstnesis

Daidžests. 3. — 5.

Citu rakstītais marts

Nr. 4 (4)

"Vai Igaunijai izdosies jauns politiskais starts"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 99.92.03.

Parlamenta vēlēšanas —

skandalozu politiķu

armijas parāde

Igaunijas vēlētāji un vēlētājas 7. martā, atbilstoši parlamenta trešajām vēlēšanām kopš valsts neatkarības atgūšanas, izšķirsies starp labējo partiju aliansi un Edgara Savisāra centra partiju. Bīstami ir tas, ka vesela rinda vadošo politiķu no visām nometnēm ir iesaistīta politiskajos skandālos. Grēcinieki cer uz vēlētāju pacietību.

Igaunijai aiz muguras ir samērā nemierīgs likumdošanas periods. Politisko notikumu gaitu pagājušajos četros gados pārsvarā šķita nosakām finansu skandāli, noklausīšanās afēras un tamlīdzīgas nebūšanas, kas vienam ministru prezidentam maksāja amatu un lika krist divām valdībām. Ņemot vērā tīri bezgalīgās politiskās obstrukcijas, tās sekmes, ko uzrādīja izpildvara, tomēr ir pārsteidzošas. Valdībai ne tikai ir izdevies nemaldīgi turpināt radikālo ekonomisko reformu kursu, bet ir pat sasniegts šo centienu vainagojums - Igaunija kā vienīgā Baltijas valsts uzsāk uzņemšanas sarunas ar ES.

Aicinājums

pēc progresīva kursa

Tas, ko centrs piedāvā programmatiski, Rietumeiropā labi piestāvētu sociāldemokrātiskai partijai tās tradicionālajā izpratnē. Kā izsakās Savisārs, tad brūces, kādas ir radījusi pēdējo gadu radikālā reformu politika, beidzot ir jāsāk ārstēt. Ar mērķētu pārdales politiku viņš vēlas samazināt atšķirības starp bagātību un nabadzību, starp pilsētām un laukiem.

Savisāra programmas pamatu veido progresīvas nodokļu skalas ieviešana, ar kuru viņš vēlas "ķerties klāt" labāk nodrošinātajiem. Klāt tam nāk tas, ka ir jāpalielina pensionāru pensijas un valsts maksātie naudas pabalsti bērniem. Tāpat arī lielākas subsīdijas būtu jāpiešķir lauksaimniecībai un reģioniem, kuri atrodas tālu no Tallinas.

Apvaldīts ekonomikas

liberālisms

Ja arī nepatika pret Savisāru labējās partijas šobrīd vēl vieno, tad tās pašas par sevi ir viss kas cits, tikai ne viendabīgs bloks. Spektra pašā galā darbojas reformu partija, kas aizstāv ārkārtīgi liberālu programmu, valsti vēlas "iegrožot" un runā par spēcīgu ekonomiku un brīvu uzņēmējdarbību. Par partijas aizsargpatronu, kā to apliecina reformu deputāts Kalevs Kuks, tiek uzskatīts Ludvigs Erhards un par ekonomikas politiskās orientācijas virzienu - piecdesmito gadu Vācija.

Pretmetu reformu partijai labējo nometnē veido moderāti, kuri par mērķiem izvirza lielāku sociālo drošību un lielāku strādnieku aizsardzību no bezdarba.

Šie sociālie jautājumi, šķiet, lielu prioritāti bauda arī pie citām pilsoniskajām partijām, proti, pie nacionālkonservatīvās Pro Patria .

Labējajam partijām tagad ir jāmeklē atbildes par radītajiem labklājības "caurumiem", ja tās nevēlas pazaudēt ticamību vēlētāju vidū. Labējām partijām ekskurss sociālajā politikā neapšaubāmi ir kas jauns, pirms četriem gadiem viņi vairumā tika iestājušies par brašu ekonomikas liberālismu bez "kad" un "bet".

Labējo sabojātā slava

Protams, pilsoniskā nometne ar mahinācijām nav kļuvusi skaistāka un tieši finansiālās kļūdas it kā šķiet kļuvušas par tās specialitāti. Jau nedaudz vēlāka datuma ir Pro - Patria šefa un bijuša ministru prezidenta Marta Lāra sasaiste nepārskatāmā ieroču skandālā, kura nākšana atklātībā viņam 1994. gadā maksāja amatu.

Tiesās vēl neatrisināts - un daudz eksplozīvāks - ir process pret pašreizējo reformu partijas prezidentu un bijušo Centrālās bankas šefu Sīmu Kallasu. Viņam ir jāatbild par valsts naudas pazušanu 10 miljonu dolāru apjomā, afēru, kas attiecas uz viņa darbību, pildot Centrālās bankas pārvaldnieka pienākumus. Šis jautājums ir eksplozīvs ne visbeidzot tādēļ, ka Kallass ir viena no visperspektīvākajām kandidatūrām uz ministru prezidenta posteni.

Neaptraipīta reputācija labējo partiju vidū ir vienīgi moderātu šefam Andresam Tarandam, kurš 1994. un 1995. gadā īsu laiku tika veicis valdības funkcijas kā Marta Lāra pēctecis. Viņam tiek prognozētas arī labas izredzes izvirzīties pret Savisāru vērstā labējo valdībā.

Nešaubīgi ES virzienā

Šobrīd pašreizējais ministru prezidents Marts Sīmans nelielo pārāk lielas ilūzijas palikt savā amatā. Kā viņš tika uzsvēris sarunā Valsts kancelejā, viņš un viņa mazā koalīcijas partija turpmākajā cīņā par varu labākajā gadījumā spēlēs marģinālu lomu; tomēr viņš cer, ka tā spēs būt izšķiroša. Vienlaicīgi arī Sīmans uzsvēra, ka prorietumnieciskais Igaunijas ārpolitiskais kurss netiks ietekmēts. 2003. gada 1. janvārī, tā viņš prognozē, Igaunija, kā plānots iestāsies Eiropas Savienībā.