Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs intervijā Dinai Gailītei un Jānim Plepam. Ministra mērķis ir tieslietu nozares modernizācija

Jau pirmajās sava darba nedēļās tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam bija jāiztur principiāla cīņa, kas izpelnījās arī lielu juridiskās sabiedrības viļņošanos, – tā bija tiesnešu algu reforma un iekļaušana vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Nekāds iesildīšanās laiks tieslietu ministra amatā viņam netika dots. Skaļie notikumi atstāja ēnā citus A.Štokenberga politiskos mērķus tieslietu nozarē. Par dažiem no tiem – šajā ministra sarunā ar “Jurista Vārdu”. Kaut gan, protams, arī jautājumu par tiesnešu algu reformu apiet nebija iespējams. Stājoties ministra amatā, tika izteikta apņemšanās uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti. Valdības deklarācijas tieslietu sadaļā kā pirmais darba uzdevums norādīts – stiprināt tiesu varas neatkarību un atbildību, tiesu pieejamību, nodrošināt savlaicīgu lietu izskatīšanu.

• Baiba Rudevska. Arī saistību bezstrīdus piespiedu izpildei jābūt taisnīgai

2011.gada 1.februāra “Jurista Vārdā” tika publicēts divu autoru – A.Pešudova un V.Vitovska – raksts “Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas”. Minētā publikācija acīmredzot tapusi kā asa atbilde uz Augstākās tiesas 2010.gada tiesu prakses apkopojumu “Tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā”. Šis raksts laikam neatstāja vienaldzīgu nevienu tā lasītāju, tostarp arī mani. Kādēļ? No vienas puses, šeit redzam patiesi ekstrēmu piemēru, kā jurists nedrīkst spriest un argumentēt. Mēs redzam, cik groteskās formās dažkārt var izpausties tiesību formālisms, it īpaši, ja tas ir iesēts mūsu sabiedrībā valdošās kolektīvās anomijas augsnē. Redzam, cik tālu var aiziet tiesiska un ētiska nihilisma pārņemts kreditors, lai par katru cenu apmierinātu savu alkatību. No otras puses, aplūkojamajam rakstam ir arī zināma pozitīva vērtība: tas ir šokējis, bet arī izraisījis polemiku. Šajā nelielajā replikā īsi pakavēšos tikai pie dažiem juridiskajiem aspektiem, kas minēti abu autoru rakstā.

• Martins Osis. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas institūta būtība

Žurnālā “Jurista Vārds” (Nr.5, 01.02.2011.) tika publicēts raksts “Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas”, kura autori A.Pešudovs un V.Vitovskis izklāstījuši savu viedokli attiecībā uz civilprocesa regulējumu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā un esošo normu interpretāciju. Ja distancējas no viedokļa izklāsta stila un argumentācijas kultūras aspektiem minētajā rakstā, arī saturiski autoru viedoklis nav viennozīmīgs. Šajā rakstā tiks sniegts īss autora skatījums uz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas institūta būtību un ietverta polemika ar raksta autoriem, kuru uzskatiem šo rindu autors nepiekrīt.

• Aldis Pundurs. Apsūdzība kriminālprocesā, apsūdzības saturs, apsūdzības grozīšana

Jautājums, kas ir apsūdzība kriminālprocesā, sākumā var likties triviāls, taču visiem pieņemamu atbildi līdz šim nav izdevies atrast. Apsūdzību literatūrā sauc gan par tiesas sprieduma projektu, ko tiesai piedāvā apsūdzētājs, gan par kriminālu prasību pret atbildētāju apsūdzēto, ko tiesā uztur prokurors. Kriminālprocesa likumā vārds “apsūdzība” ir lietots kā sinonīms prokurora lēmumam par personas saukšanu pie kriminālatbildības. Taču šāda pieeja atklāj tikai apsūdzības vienu pusi – apsūdzības procesuālo formu pirmstiesas kriminālprocesā, bet ne apsūdzības materiālo saturu. Apsūdzību kriminālprocesā var apskatīt no divām pusēm: a) no apsūdzības procesuālās formas un b) no apsūdzības materiālā satura.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv