Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2011. gada 20. janvāra Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.02.2011., Nr. 21 (4419) https://www.vestnesis.lv/ta/id/225419

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā

Vēl šajā numurā

08.02.2011., Nr. 21 (4419)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 20.01.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ciltsdarbs — zootehnisko pasākumu komplekss mērķtiecīgai dzīvnieku audzēšanai un to ģenētisko un saimnieciski derīgo īpašību izkopšanai, kurā ietilpst pareiza uzskaite, izlase, atlase, ēdināšana, turēšana un kopšana;

2) ciltsgrāmata:

a) informācijas krājums par lauksaimniecības dzīvnieku izcelšanos, produktivitāti un ciltsvērtību,

b) informācijas krājums par mājas (istabas) dzīvnieku izcelšanos;

3) ciltsraksti — mājas (istabas) dzīvnieka izcelšanos raksturojošs dokuments;

4) ciltsvērtība — atsevišķa dzīvnieka un attiecīgās populācijas izkopjamās pazīmes vidējo rādītāju ģenētiski noteiktā starpība;

5) ģenētiskie resursi — skaitliski nelielas lauksaimniecības dzīvnieku sugas, šķirnes un populācijas, kurām ir kultūrvēsturiska, zinātniska vai saimnieciska vērtība;

6) izcelsmes sertifikāts — lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas vai embrija izcelšanos un ciltsvērtību raksturojošs dokuments;

7) lauksaimniecības dzīvnieki — liellopi, cūkas, aitas, kazas, zirgi, kažokzvēri, truši, mājputni, medus bites (Apis mellifera L.) un savvaļas sugu dzīvnieki, kas ierobežotās platībās tiek turēti produkcijas ieguvei;

8) mājas (istabas) dzīvnieki — suņi, kaķi, mājas (istabas) seski;

9) pārraudzība — process, kas nodrošina kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti un eksterjeru un šo datu reģistrēšanu;

10) sertificēts vaislas materiāls — lauksaimniecības dzīvnieka sperma, olšūna vai embrijs, kurš atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un attiecībā uz kuru ir saņemts vaislas materiāla sertifikāts;

11) sertificēts vaislinieks — vīriešu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks, kurš atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un attiecībā uz kuru ir saņemts vaislinieka sertifikāts;

12) šķirne — vienas sugas dzīvnieku populācija, kurai ir ģenētiski noteiktas līdzīgas īpašības;

13) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecība — saimniecība, kura pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, kas nodarbojas ar noteiktas šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu saskaņā ar ciltsdarba programmu, un kurai ir piešķirts šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statuss;

14) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija — komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas nodarbojas ar noteiktas lauksaimniecības dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju;

15) šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija — komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas nodarbojas ar noteiktas mājas (istabas) dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju;

16) vaislas lauksaimniecības dzīvnieks — lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst vai paredzēts iegūt pēcnācējus;

17) virspārraudzība — individuālās lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības sistēmas sastāvdaļa, kuras ietvaros pārbauda piena ražības un kvalitātes datu ticamību.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas attīstību valstī, lai:

1) veicinātu lopkopības nozaru ilgtspējīgu attīstību, sekmētu kvalitatīvu ganāmpulku izaudzēšanu un ekonomisku lopkopības produkcijas ražošanu;

2) saglabātu un uzlabotu lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti un konkurētspēju, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu;

3) saglabātu un aizsargātu ģenētisko resursu daudzveidību kā nacionālo vērtību;

4) veicinātu augstvērtīgu mājas (istabas) dzīvnieku iegūšanu.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic ciltsdarbu un nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku un mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu, kā arī uz valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām, kas pilda ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus.

4.pants. Zemkopības ministrijas kompetence

Zemkopības ministrija koordinē:

1) vienotu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas stratēģiju;

2) finansējuma piesaisti ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītajam ciltsdarbam;

3) ģenētisko resursu saglabāšanu.

5.pants. Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” kompetence

Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” (turpmāk — datu centrs):

1) uztur un kārto vienotu lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku un novietņu reģistru;

2) uztur un kārto ciltsdarbā iesaistīto personu reģistru normatīvajos aktos par ciltsdarbu noteiktajā kārtībā;

3) piešķir identifikācijas numurus valstī audzējamiem lauksaimniecības dzīvniekiem;

4) uztur un kārto ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītā ciltsdarba informācijas datubāzi;

5) uztur un kārto ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītā ciltsdarba arhīvu;

6) atbilstoši šā likuma 7.panta pirmajai daļai izvērtē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus un piešķir šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu;

7) reģistrē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrā;

8) izsniedz fiziskajām personām šā likuma 13.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos sertifikātus un apliecības. Datu centrs var sertifikātu un apliecību izsniegšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt ar līgumu privātpersonai vai citai publiskai personai;

9) apstiprina un reģistrē jaunas lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes. Lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes apstiprināšanas un reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

10) veic slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību. Datu centrs var slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt ar līgumu privātpersonai vai citai publiskai personai;

11) anulē pārraudzības datus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par pārraudzību;

12) uz laiku aptur šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un to fizisko personu darbību, kuras veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, vai anulē minētajām organizācijām un personām izsniegtos dokumentus, kas ļauj tām darboties attiecīgajā jomā, ja šo organizāciju un personu darbība neatbilst normatīvajiem aktiem par ciltsdarbu;

13) uz laiku aptur šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas darbību vai izslēdz šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju no šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistra, ja tā gada laikā atkārtoti pārkāpusi normatīvos aktus par ciltsdarbu.

6.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence

(1) Šā likuma un normatīvo aktu par ciltsdarbu ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

(2) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir pienākums:

1) apmeklēt un kontrolēt šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, pieprasīt no tām dokumentus un informāciju;

2) kontrolēt to fizisko personu darbību, kuras veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, kā arī kontrolēt, kā ganāmpulku īpašnieki ievēro šā likuma 10. un 11.panta prasības, un pieprasīt no šīm personām dokumentus un informāciju;

3) kontrolēt šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas, pieprasīt no tām dokumentus un informāciju, ja ir saņemta sūdzība par iespējamu organizācijas darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem par ciltsdarbu.

(3) Pārtikas un veterinārais dienests informē datu centru par šā panta otrajā daļā minēto organizāciju un personu darbībā konstatētajiem pārkāpumiem.

7.pants. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas kompetence

(1) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas atbilstības kritērijus un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija pilda šādus ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus:

1) izstrādā, apstiprina un īsteno lauksaimniecības dzīvnieku sugām un šķirnēm paredzētas ciltsdarba programmas, kā arī ģenētisko resursu saglabāšanas programmas;

2) kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsgrāmatu. Kārtību, kādā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija kārto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatu, nosaka Ministru kabinets;

3) izsniedz izcelsmes sertifikātu attiecībā uz pārdošanai paredzētiem vaislas dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem;

4) izvērtē saimniecības, kas nodarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, un piešķir tām šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības atbilstības kritērijus un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

5) sertificē liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaisliniekus, to spermu, olšūnas un embrijus. Minēto sugu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets;

6) organizē ciltsvērtības noteikšanas pasākumus, izsoles un līdzdalību lauksaimniecības dzīvnieku izstādēs;

7) pārstāv šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju intereses ciltsdarba jomā Latvijā un ārvalstīs.

(3) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, pildot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir funkcionāli pakļautas datu centram.

8.pants. Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas kārtība un kompetence

(1) Lai izsniegtu ciltsrakstus un reģistrētu mājas (istabas) dzīvniekus ciltsgrāmatā, komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums reģistrējas datu centra šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrā. Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija kārto mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatu un izsniedz šo dzīvnieku ciltsrakstus, nosaka Ministru kabinets.

(3) Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija ir atbildīga par mājas (istabas) dzīvnieku ciltsrakstos un ciltsgrāmatā norādīto informāciju.

9.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, dzīvnieku apzīmēšana

(1) Visi lauksaimniecības dzīvnieki, to ganāmpulki un novietnes ir reģistrējamas un visi lauksaimniecības dzīvnieki apzīmējami. Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Par ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un zirga pases izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir apzīmējami un reģistrējami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu.

10.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku pēcnācēju ieguve

(1) Liellopu un zirgu pēcnācējus iegūst no sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla.

(2) Aitu un kazu ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību, pēcnācējus iegūst no sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla.

(3) Cūku ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību, pēcnācējus iegūst no:

1) sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla, ja iegūtos pēcnācējus atstāj vaislai;

2) vaisliniekiem un vaislas materiāla, kam zināma izcelsme vismaz divās paaudzēs, ja iegūtos pēcnācējus nobaro gaļas iegūšanai.

11.pants. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju nodrošināšana ar izcelsmes sertifikātu

(1) Vaislas lauksaimniecības dzīvnieka īpašnieks nodrošina ar izcelsmes sertifikātu:

1) pārdošanai paredzētu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju;

2) Latvijā ievestu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju.

(2) Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmos datus un kārtību, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu attiecībā uz pārdošanai paredzētu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju, nosaka Ministru kabinets.

12.pants. Pārraudzība, zirgu darbspēju novērtēšana un dalība sacensībās

(1) Pārraudzība ir brīvprātīgs pasākums, ko ganāmpulkā nodrošina tā īpašnieks. Lauksaimniecības dzīvnieku sugu pārraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Zirgu darbspēju novērtēšanas noteikumus un kārtību, kādā zirgi piedalās sacensībās, nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Prasības personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju

(1) Lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu veic fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu un noslēgusi līgumu ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju par informācijas apmaiņu un vienotu datu ieguves metodiku.

(2) Lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību veic:

1) fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārraudzību apmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un ievēro vienotu datu ieguves metodiku;

2) vienā ganāmpulkā — fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu apliecību, atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārraudzību apmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un ievēro vienotu datu ieguves metodiku.

(3) Lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu veic:

1) fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu;

2) vienā ganāmpulkā — fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu apliecību.

(4) Lauksaimniecības dzīvnieku olšūnu un embriju transplantāciju veic fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu.

(5) Fiziskajām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, paredzētās apmācības kārtību, kā arī kārtību, kādā šīm personām izsniedz un anulē attiecīgus sertifikātus un apliecības, nosaka Ministru kabinets.

(6) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā sertifikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Pārtikas un veterinārā dienesta un datu centra lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas lēmumus, kas pieņemti saistībā ar tai deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, var apstrīdēt datu centrā. Attiecīgo datu centra lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ciltsdarba likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 10.nr.; 1999, 2.nr.; 2000, 8.nr.; 2004, 2., 23.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 21.nr.; 2009, 14.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1988.gada 19.decembra direktīvas 88/661/EEK par zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām;

2) Padomes 1989.gada 30.maija direktīvas 89/361/EEK par tīršķirnes vaislas aitām un kazām;

3) Padomes 1990.gada 26.jūnija direktīvas 90/427/EEK par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem;

4) Padomes 1991.gada 25.marta direktīvas 91/174/EEK, ar ko nosaka zootehnikas un ģenealoģijas prasības tīršķirnes dzīvnieku pārdošanai un ar ko izdara grozījumus direktīvās 77/504/EEK un 90/425/EEK;

5) Padomes 1994.gada 23.jūnija direktīvas 94/28/EK, ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešajām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un kura groza direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem;

6) Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/157/EK par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem (Dokuments attiecas uz EEZ).

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 20.janvārī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2011.gada 8.februārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!