• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valdības 100 dienās paveikto. Par valdības iecerēto. Rīcības programma (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.1999., Nr. 66/67 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22529

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satversmes tiesai: jauna mājvieta, jaunas iespējas, un agrākie likumā noteiktie uzdevumi

Vēl šajā numurā

06.03.1999., Nr. 66/67

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valdības 100 dienās paveikto.

Par valdības iecerēto. Rīcības programma

Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Par valdībā 100 dienās paveikto

I. Darbs valsts aizsardzības organizācijas jomā

1. Tiek izstrādāti priekšlikumi Nacionālo bruņoto spēku likuma projekta izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā.

2. Izvērtēts un sagatavots atzinums Nacionālās drošības likuma projektam izskatīšanai 2. lasījumā Saeimā.

3. Iesniegšanai valdībai tiek gatavots Karavīra statusa un dienesta gaitas likuma projekts.

4. Tiek izstrādāti grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā un ir izsūtīti saskaņošanai ar Aizsardzības ministrijas struktūrvienībām.

5. Ministru kabinetā apstiprināta Jaunatnes izglītības koncepcija valsts aizsardzības jomā. Tiek izstrādāta vienota sistēma valsts militārās mācības apguvē vispārizglītojošajās skolās. Tiek pilnveidota jaunsargu sistēma, tās programma un mērķi, veikti aprēķini finansu nodrošinājumam.

6. Tiek izstrādāts augstskolu studentu un absolventu militārās mācības tipveida nolikums. Izvērtēta civilo augstskolu studentu apmācības kvalitatīvie aspekti un problēmu cēloņi

7. Izstrādāta kārtība un plāni militārā personāla pārstrukturizācijai atbilstoši NATO prasībām. Tiek veidots profesionāls instruktoru un virsniek–vietnieku sastāvs.

8. Tiek izstrādāts Aizsardzības ministrijas un aizsardzības ministra biroja pārstrukturizācijas un nostiprināšanas projekts.

9. Tiek izstrādāts Krasta apsardzes koncepcijas projekts.

10. Tiek veikta Militārā pretizlūkošanas dienesta reorganizācija un normatīvo dokumentu izstrāde un apstiprināšana.

11. Izdota aizsardzības ministra pavēle Nr. 49 par NBS sardzes dienesta kvalitatīvo aspektu izvērtēšanu un pastiprināšanu.

12. Ar aizsardzības ministra 06.01.1999.g. pavēli Nr.5 apstiprināts Kara muzeja nolikums.

13. Tiek izstrādāta NBS autotransporta koncepcija.

14. Izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projekts "Par bāzes līniju punktu koordinātēm".

II. Darbs plānošanas jomā

1. Izstrādāts aizsardzības sistēmas ikgadējās plānošanas cikls, tiek pilnveidota plānošanas, programmēšanas un budžeta, finansu kontroles un audita sistēma.

2. Izstrādāta precizēta Militāro draudu analīze, kas nodrošina pamatu aizsardzības koncepcijas un aizsardzības plāna pilnveidošanai.

3. Uzsākts darbs pie Valsts aizsardzības koncepcijas precizēšanas un Valsts aizsardzības plāna.

4. Tiek pārskatīta un precizēta Latvijas AM un NBS sadarbība ar partnervalstīm un to palīdzības iespējas un nepieciešamība.

III. Integrācija NATO

1. Tiek veidots profesionāls, NATO sistēmā darbojies AM un NBS padomnieku sastāvs aizsardzības ministra birojā.

2. 1999.gada 28.janvārī Saeima pieņēma likumu "Par papildu protokolu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas ( NATO ) dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram", līgumam par to bruņoto spēku statusu".

2. Sagatavots un iesniegts NATO pārskats par dalību Plānošanas un pārskata procesā (PARP) 1997.—1998.gadā.

3. Sagatavota NATO — Latvijas Individuālā sadarbības programma (IPP) 1999.gadam.

4. Tiek gatavota programma — pārskats ģen. H. Kivenāra ieteikumu un prasību izpildei.

5. Izstrādāts pārskats par Latvijas plāna integrācijai NATO izpildi, tiek izstrādāti priekšlikumi NATO Integrācijas padomes darbībai 1999.gadam.

6. Tiek gatavota NATO PARP grupas vizīte Latvijā, kuras uzdevums ir nodrošināt Latvijas dalības sagatavošanu PARP procesā 1999.—2000.gadā. NATO priekšlikumi šajā jomā ir saskaņoti ar Dāniju, Lietuvu un Igauniju. Ir noteikti NBS mērķi savietojamībai ar NATO 1999.gadam.

7. Parakstīšanai tiek gatavoti divpusējie līgumi militārajā jomā ar Ungāriju, Turciju, Slovākiju, Austriju, Grieķiju, Spāniju.

IV. Budžeta līdzekļu izlietojumu

caurskatāmības panākšana

1. Izstrādāts LR Aizsardzības ministrijas 1999.gada budžeta paskaidrojuma raksts.

2.Sagatavota informācija par Aizsardzības ministrijas 1998. gada budžeta izpildi.

3.Tiek izstrādāta neatkarīgas finansu kontroles un audita sistēma.

4.Veiktas finansiāli saimnieciskās darbības dokumentālās revīzijas Materiāli tehnisko līdzekļu bāzē, ZS 51. bataljonā, ZS 46. bataljonā, Jūras spēku mācību centrā.

5.Uzsākts darbs pie aizsardzības sistēmas nekustamā īpašuma izvērtēšanas.

6.Paveikta nekustamā īpašuma inventarizācija.

7. Ir izveidotas komisijas, lai sakārtotu Jūras spēku Dienvidu rajona piestātņu problēmas. Tiek izvērtēta Kara ostas Bolderājā efektivitāte un tās izmantošanas Jūras spēku vajadzībām stratēģiskie aspekti.

8.Izveidota komisija " Katrim Stella " piegādāto ieroču kvalitātes un lietderības izvērtēšanai.

V. Baltijas valstu sadarbība

1.1999.gada 28.janvārī Saeima pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu".

2. 1998.gada 11.decembrī Kauņā parakstīts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas vienošanās memorands par Baltijas Aizsardzības koledžas darbību, pārvaldīšanu un finansēšanu.

3. 1999. gada 25. februārī notiek Baltijas aizsardzības koledžas oficiālā inaugurācija.

4. Triju Baltijas valstu Aizsardzības ministrijas ir sagatavojušas un saskaņojušas BALTBAT, BALTRON un BALTNET projektu turpmākās attīstības politiskās vadlīnijas, kuras paredzēts parakstīt tuvākās ministru tikšanās laikā.

5. Uzsākta triju Baltijas valstu sadarbība kopēju iegāžu jautājumos (gaisa telpas novērošanas radaru iegādē, BALTBAT sakaru sistēmu iegādē utt.) .

6. Uzsākta BALTWING (kopējas Baltijas valstu lidmašīnu vienības) projekta apspriešana.

7. Parakstīts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, kuru pārstāv Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, Dānijas Karalistes aizsardzības ministra, Igaunijas Republikas aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valsts sekretāra aizsardzības jautājumos, Lietuvas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministra, Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministra, Somijas Republikas aizsardzības ministra, Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministra vienošanās memorands par sadarbību BALTBAT izveidošanā par kājnieku bataljonu.

8. 1999.gada 21.janvārī Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas un Dānijas Karalistes Bruņoto spēku komandieri parakstīja Vienošanās memorandu par Baltijas bataljona triju kontingentu pirms misijas apmācību.

VI. Darbs sabiedrisko attiecību un preses jomā

1. Izdota J.Mača brošūra "Obligātais militārais dienests un jauniešu valstiskā audzināšana".

2.Izstrādāts un saskaņots Latvijas — Zviedrijas projekts Latvijas sabiedrības informēšanai par aizsardzības jautājumiem, tai skaitā saskaņots kopējo pasākumu plāns 1999.gadam.

3. Izdošanai tiek gatavota Ģ. V. Kristovska brošūra " Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos ".

4. Lai informētu un izglītotu sabiedrību par Latvijas aizsardzības jautājumiem un problēmām ceļā uz NATO ir izstrādāts un patlaban tiek precizēts Sabiedrisko attiecību stratēģijas un pasākumu plāna 1999.gadam projekts.

5. Uzsākts darbs pie Aizsardzības ministrijas "Gada pārskata" izdošanas.

 

Par valdībā iecerēto. Rīcības programma

Latvijas valsts un sabiedrības drošības un aizsardzības stratēģiskais mērķis ir pilnīga iekļaušanās NATO un eiroatlantiskās drošības institūcijās.

Lai šo mērķi sasniegtu:

Aizsardzības ministrijas uzdevums nākamajos četros gados ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku plānveidīgu attīstību, jūtami paaugstinot to militāro potenciālu un sasniedzot to savietojamību ar NATO. Aizsardzības sistēmas un NBS mērķtiecīgas attīstības nodrošināšanai tiks uzlabota NBS ikgadējā un ilgtermiņa plānošanas sistēma, tajā skaitā, aizsardzības budžeta veidošanas, plānošanas, programmēšanas, budžetēšanas process, kā arī tiks pilnveidota piešķirto līdzekļu izlietojuma kontrole un tā pārskatāmība, garantējot visu civilās kontroles pār bruņotajiem spēkiem prasību izpildi. Rezultātā tiks nostiprinātas valsts aizsardzības spējas un Latvija tiks tuvināta integrācijai NATO.

I. Ilgtermiņa prioritātes

Pamatojoties uz šiem pamatmērķiem, pašreizējo Nacionālo bruņoto spēku attīstības līmeni un ņemot vērā nepieciešamību sasniegt kvalitatīvi augstāku NBS gatavības līmeni militāro uzdevumu veikšanai, tiek noteiktas NBS ilgtermiņa attīstības prioritātes un no tām izrietošie uzdevumi tuvākajiem četriem gadiem:

Latvijas militārās pašaizsardzības spēju pakāpeniska paaugstināšana, demonstrējot gribu un reālās spējas pretoties jebkurai pret valsts suverenitāti vērstas iekšēju draudu vai ārējas agresijas izpausmei. Tādā veidā realizējot skaidru potenciālo apdraudētāju atturēšanas politiku ;

Nodrošināt Latvijas virzību uz NATO. Nākamajos četros gados jāspēj izpildīt savietojamības prasības NATO informācijas apmaiņas jomā, nodrošinājuma procedūru, vadības un kaujas principu pielietošanai. Iedalītā valsts budžeta finansējuma robežās pakāpeniski izveidot NBS vadības sistēmu, kaujas un atbalsta vienības, to struktūru, bruņojumu un militārās mācības atbilstoši NATO dalībvalstu bruņotajos spēkos pieņemtajiem principiem;

Nostiprināt militāro sadarbību ar Baltijas valstīm, saskaņojot kopējus pasākumus savietojamības ar NATO sasniegšanai, savstarpēji saskaņojot bruņoto spēku attīstības virzienus, lietojot vienotus kaujas vadības un taktiskos principus, realizējot kopējos militāros projektus.

II. Aizsardzības sistēmas plānošanas pilnveidošana.

Nepieciešams izstrādāt ikgadējo un ilgtermiņa plānošanas, programmēšanas un budžeta sagatavošanas sistēmu, kā arī citu ar to saistīto konceptuālo dokumentu izstrādes, pārskatīšanas un apstiprināšanas pastāvīgu mehānismu un kārtību.

1.Aizsardzības ministrija sakārtos likumu un normatīvo dokumentu sistēmu drošības un aizsardzības jomā, pilnveidos normatīvo dokumentu bāzi atbilstoši NATO valstu normatīvajiem dokumentiem aizsardzības jautājumos.

Nepieciešams sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektus:

• "Nacionālās drošības likums";

• "Nacionālo bruņoto spēku likums";

• "Mobilizācijas likums";

• "Karavīra statusa un dienesta gaitas likums";

• "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā";

• "Grozījumi likumā par Latvijas Republikas Zemessardzi".

Jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektus:

• "Par karavīru dienesta atalgojumu";

• "Kritēriji stratēģiski svarīgo objektu iekļaušanai kategorijās, uzdevumi katrai kategorijai un drošības pasākumi";

• "Valsts aizsardzības plāns un tā izstrādes metodika";

• Ministru kabineta noteikumus saskaņā ar "Mobilizācijas likumprojektu" par personu mobilizācijas kārtību aktīvajā militārajā dienestā NBS formējumos un civiliedzīvotāju iesaistīšanu valsts aizsardzības pasākumos;

• Ministru kabineta noteikumus saskaņā ar "Mobilizācijas likumprojektu" par dažādu institūciju pienākumiem un tiesībām mobilizācijas plānošanā un realizēšanā;

• Ministru kabineta noteikumus saskaņā ar "Mobilizācijas likumprojektu" par Ministru prezidenta, rajonu un vietējās pašvaldības priekšsēdētāju mobilizācijas plānošanas un realizēšanas pilnvarām un uzdevumiem .

2. Tiks precizēta Valsts aizsardzības koncepcija un iesniegta apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

Valsts aizsardzības koncepcijas precizēšana ir nepieciešama, lai izvērtētu 1995. gadā sagatavoto un Ministru kabinetā akceptēto Aizsardzības koncepciju un izdarītu nepieciešamos papildinājumus atbilstoši valsts politiskajai gribai un NBS gatavības stāvoklim. Pašreizējā koncepcija paredz uzdevumus tikai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tāpēc to jāpaplašina, iekļaujot arī citu valsts varas un pārvaldes institūciju pienākumus un atbildību.

3. Jāsagatavo NBS ikgadējais attīstības plāns un ilgtermiņa perspektīvie plāni 4 un 8 gadiem.

Šim nolūkam:

• jāizstrādā NATO standartiem atbilstošas militārā un civilā personāla tabulas visām kaujas, atbalsta un administratīvām vienībām;

• jāizstrādā NBS vienību bāzes dislokācijas vietu materiāltehniskā nodrošinājuma tabulas;

• jāizstrādā militārās apmācības materiālā nodrošinājuma normas un mācību lauku (poligonu) materiāltehniskā nodrošinājuma tabulas.

NBS attīstības plāns tiks iesniegts akceptēšanai Ministru kabinetā. Akceptēšanai Saeimā tiks iesniegts ilgtermiņa attīstības programmas, kā arī Baltijas valstu kopējo militāro projektu īstenošanai nepieciešamā finansējuma pieprasījums.

4. Jāpilnveido budžeta pieprasījuma plānošanu un tā pamatojuma sagatavošanu.

Šim nolūkam tiks izstrādāts:

• "Nacionālo bruņoto spēku budžeta projekta sastādīšanas instrukcija";

• "Aizsardzības ministrijas ilgtermiņa budžeta projekta izstrādes instrukcija".

Uzskatām par nepieciešamu nodrošināt efektīvu civilo kontroli Nacionālajos bruņotajos spēkos finansu līdzekļu, kā arī materiālo vērtību racionālas un lietderīgas īstenošanas jautājumos.

Šim nolūkam:

• jāattīsta iekšējā audita sistēmu;

• jāpabeidz "NBS administratīvo pārbaužu instrukcijas" izstrādi un ar 1999.gada janvāri jāuzsāk plānotas NBS štābu un vienību administratīvās pārbaudes;

• jāturpina veikt regulāras finansiāli saimnieciskās darbības dokumentālās revīzijas, investīciju izlietojuma revīzijas.

III. Citi galvenie uzdevumi

aizsardzības sistēmas pilnveidošanai

1. Tiks veikti ministrijas darbības pilnveidošanas pasākumi, kuros ietilps:

• ministrijas funkciju un struktūras precizēšana atbilstoši veicamajiem uzdevumiem;

• maksimāla Nacionālo bruņoto spēku atslogošana no militāri neraksturīgām funkcijām, finansu un budžeta, normatīvo dokumentu izstrādes un starptautiskās sadarbības veidošanas pasākumiem;

• ikgadēja aizsardzības ministra ziņojuma Saeimai un Ministru kabinetam publicēšana par aizsardzības politikas prioritātēm, NBS ilgtermiņa attīstību un uzdevumiem un finansējuma izlietojumu;

• jaunatnes sagatavošana valsts aizsardzības jomā, ieviešot valsts aizsardzības mācību skolās un atbalstot Jaunsardzes organizāciju, kā arī veicot militāro pamatapmācību augstskolās;

• mērķtiecīgas darbības realizēšana sabiedrības informēšanai par valsts aizsardzības jautājumiem, veicinot sabiedrības atbalstu un paaugstinot NBS prestižu.

Šim nolūkam:

1) jāpanāk sabiedrības izpratne par valsts aizsardzības uzdevumiem un šo uzdevumu risināšanā iesaistīto institūciju pienākumiem un funkcijām;

2) jāveido sabiedrības atbalstu un uzticību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un jāpaaugstina Nacionālo bruņoto spēku prestižu;

3) jāveicina demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanos, balstoties uz atklātību un informācijas pieejamību un pilnveidojot civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem;

4) jāiesaista valsts un sabiedriskās institūcijas, visu sabiedrību kopumā valsts aizsardzības jautājumu risināšanā atbilstoši totālās aizsardzības principiem.

2.Pamatojoties uz valsts aizsardzības politikas vadlīnijām, NBS komandierim un NAA jānodrošina NBS reglamentu izstrādi:

• Sauszemes spēku kaujas pielietošanas principi;

• Gaisa spēku kaujas pielietošanas principi;

• Jūras spēku kaujas pielietošanas principi.

Valsts aizsardzības politikas vadlīnijas un NBS spēku veidu kaujas pielietošanas principi dos iespēju precizēt NBS vadības struktūru no valsts augstākās politiskās vadības līmeņa līdz atsevišķai vienībai, kā arī NBS spēku veidu vienību struktūru, kaujas un skaitlisko sastāvu, perspektīvās ieroču sistēmas un bruņojumu.

Aizsardzības ministrija paredz arī NBS darbību reglamentējošo dokumentu izstrādi (kaujas reglamenti, vadības reglamenti, nodrošinājuma reglamenti utt.). Precizētu reglamentu uzskaitījums un izstrādes termiņi tiks saskaņoti līdz 1999.gada 1.martam.

3. Jāizveido efektīvu, atbilstošu NATO valsts bruņoto spēku standartiem NBS militārā personāla vadības sistēmu un 1999. gadā tiks panākta tās ieviešana.

Šim nolūkam jāizstrādā:

• reglamentu "NBS militārā personāla vadība";

• reglamentu "NBS vienību štatu tabulas, militāro mācību iestāžu un garnizonu štatu saraksti";

• NBS militārpersonu amata katalogs;

• reglamentu "NBS virsnieku dienesta gaita";

• vienotās militārpersonu datoru uzskaites sistēmas "BALTPERS" programmu.

Militārā personāla vadības sistēmas ieviešanas rezultātā tiks panākts, ka ikviena štatu tabulā (štatu sarakstā) paredzētā štata vieta tiks nodrošināta ar karavīru, kuram būs nepieciešamā izglītība, militārā sagatavotība un atbilstoša dienesta pakāpe.

4. Jāpilnveido NBS apgādes sistēmu.

Aizsardzības ministrija plāno efektīvas ekonomiskās lietderības izvērtēšanas sistēmas ieviešanu NBS apgādes jautājumos. NBS štābu pienākumos tiks atstātas NBS materiālā nodrošinājuma pieprasījuma plānošanas funkcijas, bet vienību komandieriem kaujas apmācības organizāciju un kaujas gatavības nodrošināšana, pakāpeniski viņus atbrīvojot no saimniecisku jautājumu risināšanas, kas negatīvi atsaucas uz vienību kaujas gatavību.

Šim nolūkam tiks izstrādātas:

• NBS apgādes koncepciju miera laikam;

• NBS apgādes organizāciju reglamentējošos dokumentus;

• NBS apgādes normas;

NBS apgādes īstermiņa pieprasījuma (1 gadam) un ilgtermiņa pieprasījuma (4 gadiem) sagatavošanas instrukciju un dokumentu paraugus;

NBS apgādes organizācijas shēmu, struktūras, štatu sarakstus, nolikumus, amatu aprakstus.

Tikai pēc iepriekšminēto dokumentu izstrādes var uzsākt praktisku NBS apgādes sistēmas reorganizāciju.

Turpmāko divu gadu laikā Aizsardzības ministrija plāno pieņemt konceptuālu lēmumu par NBS apgādes sistēmu kara laikam; izstrādāt reglamentējošos dokumentus un uzsākt tās izveidi.

5. Jānostiprina militārā disciplīna, nepieļaujot noziegumus Nacionālajos bruņotajos spēkos:

Šajā jautājumā ministrijā gatavo atsevišķu rīcības plānu.

6. Jāpilnveido karavīru militārā apmācība.

Katram karavīram tiks nodrošināta pilnvērtīga militārā apmācība, paaugstinot NAA un NBS mācību centru lomu militārās apmācības jautājumos.

Lai pilnveidotu militāro apmācību, tiks izstrādāti (pilnveidoti esošie) dokumenti:

• militārās apmācības reglamenti;

• militārās apmācības programmas (pa specialitātēm);

• militārās apmācības materiālā nodrošinājuma normas.

7. Jāpilnveido Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēma.

• jāizstrādā Nacionālo bruņoto spēku vadības koncepcija;

• jāizveido (pilnveidot) štābu sistēma un to struktūra;

• jāveic pienākumu un atbildību sadale starp ministriju, NBS štābu, NBS spēku veidu komandieriem un štābiem;

• jāizstrādā štābu struktūras modeļi, štatu saraksti, štābu nolikumi, amatu apraksti;

• jānokomplektē štābi ar personālsastāvu, jāpārtrauc nepamatota komandējošā un štābu vadības personāla maiņa;

• jāveic mērķtiecīga štābu apmācība uzlikto uzdevumu izpildei.

8. Jānodrošina savietojamības ar NATO pasākumu izpilde.

Šajā jautājumā ministrijā tiek precizēts NBS savietojamības ar NATO pasākumu ilgtermiņa plāns. Tiks nodrošināta aktīva NBS līdzdalība "Partnerattiecības mieram" programmas un starptautiskajos miera uzturēšanas pasākumos. Latvijas uzdevumi integrācijai NATO tiek pildīti saskaņā ar atsevišķu "Latvijas plānu integrācijai NATO".

9. Jāturpina aktīva sadarbība aizsardzības jomā ar Igauniju un Lietuvu.

Šim nolūkam:

• jāturpina informācijas apmaiņa aizsardzības organizācijas jautājumos;

• jāplāno kopējas militāras mācības un štābu vingrinājumi;

• jāsaskaņo savietojamības ar NATO pasākumu plānošana un realizācija;

• jārealizē kopējie militārie projekti (Baltijas miera uzturēšanas bataljons (BALTBAT), Baltijas jūras eskadra (BALTRON); Gaisa telpas kontroles sistēma (BALTNET); Jūras novērošanas sistēma, Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL), Personālsastāva sistēma (BALTPERS)).

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un Nacionālo bruņoto spēku vadība apzinās nepieciešamības nostiprināt valsts aizsardzības sistēmu lielo politisko un praktisko nozīmi un ar atbildīgu pieeju pakāpeniski izpildīs Aizsardzības ministrijas programmu 7.Saeimas darbības laikam.

 

 

Ārlietu ministrija

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Par valdībā 100 dienās paveikto

Eiropas un starptautiskā drošība

LR Ārlietu ministrija konsekventi turpina Latvijas ārpolitikas galveno uzdevumu — valsts drošības nostiprināšanu un tautas labklājības veicināšanu, aizstāvot nacionālās intereses un vērtības ārējā vidē, attīstot attiecības ar citām pasaules valstīm, aktīvi iesaistoties pasaules procesos.

Latvija turpina iepriekšējo valdību ārpolitisko kursu un saglabā ārpolitiskās prioritātes — integrāciju Eiropas Savienībā, NATO, reģionālo sadarbību un labas attiecības ar Krieviju.

Eiropas Savienība

Laikā līdz ES Vīnes samitam, darbs notika balstoties uz izstrādāto ārpolitiskā dienesta Rīcības plānu, ar mērķi panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu ES samitā Vīnē attiecībā uz sarunu uzsākšanu ar Latviju. Aktīvās LR ārpolitiskās darbības rezultātā ES Padomes pieņemtie lēmumi Latvijai vienīgajai no kandidātvalstīm dod izredzes uzsākt iestāšanās sarunas 1999. gadā, ja reformu process ritēs iesākto gaitu.

Pēc ES Vīnes samita izanalizētas ES institūciju, dalībvalstu un asociēto valstu pozīcijas, kas kļuva par bāzi LR ārpolitiskā dienesta Darbības plānu 1999. gadam izstrādei. Latvijas mērķis ir sarunu uzsākšana ar ES 1999. gada beigās. Kopā ar Ārlietu ministrijas atbildīgajiem speciālistiem divpusējās attiecībās un LR vēstniecībām ārvalstīs izstrādāti detalizēti darba plāni ar katru ES institūciju un ES dalībvalsti un asociēto valsti, īpašu uzmanību pievēršot ES prezidējošajām valstīm 1999. gadā — Vācijai un Somijai, kā arī turpmākajām ES prezidentūrām.

1998. gada novembrī Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, Eiropas integrācijas biroju, Valsts pārvaldes reformu biroju, Latvijas Banku, Privatizācijas aģentūru, Latvijas Attīstības aģentūru veica Eiropas Komisijas progresa ziņojuma analīzi, uz kura bāzes tika izstrādāts Valdības rīcības plāns, kas ir nepieciešams Eiropas Komisijas progresa ziņojumā minēto trūkumu novēršanai.

1999. gada 22. februārī Asociācijas padomē Briselē Latvija informēja ES Komisiju un dalībvalstis par paveikto Latvijas progresu kopš iepriekšējās Asociācijas padomes 1998. gada 22. februārī.

Ir pabeigta daudzpusējā likumu salīdzināšanas kārta un iesākta likumdošanas atbilstības izvērtēšanas otrā — divpusējā kārta. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka informācija par Latvijas delegācijas pozīcijām katrā sadaļā tiks regulāri skatītas valdības sēdēs.

Publicēta informācija par Latvijas būtiskajām interesēm, integrējoties ES. Informatīvais materiāls tika izplatīts Ārlietu ministrijas preses brīfingā 1998. gada 9. decembrī. Tika sagatavota publikācija žurnālā "Latvija un Eiropas Savienība". 1998. gada 28. janvārī tika organizēts publisks seminārs par Latvijas nacionālo interešu definēšanu Eiropas integrācijas kontekstā, kurā piedalījās lielāko interešu grupu un profesionālo asociāciju pārstāvji. Februārī sākās konsultācijas ar Saeimu par valdības definētajām nacionālajām interesēm.

NATO

Atbilstoši Latvijas integrācijas NATO plānam, Latvija aktīvi gatavojas pilntiesīgai dalībai aliansē, tiecoties panākt NATO dalībvalstu atbalstu Latvijas uzņemšanai, nostiprinot valsts aizsardzības spējas. Latvija turpina piedalīties programmā "Partnerattiecības mieram" un Eiroatlantiskās partnerības padomē. Paplašinās divpusējā politiskā un militārā sadarbība ar NATO dalībniecēm un kandidātvalstīm. Turpinās darbs pie ieroču un bruņojuma neizplatīšanas, kontroles līgumos un režīmos: pie iekšējo struktūru un mehānismu radīšanas Latvijas dalības nodrošināšanā Ķīmisko ieroču konvencijā. Turpinās Latvijas miera uzturēšanas vienības līdzdalība SFOR misijā Bosnijā— Hercegovinā, Baltijas valstu daudznacionālā kontingenta BALTCON—1 sastāvā (kā daļa no Dānijas bataljona).

Ir notikušas vairākas politiska rakstura konsultācijas — 1998. gada 2. decembrī notika militāri—politiskās sarunas ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem,1999. gada 10. februārī drošības politikas konsultācijas ar Norvēģijas Ārlietu ministriju, 1999. gada 16. februārī drošības politikas konsultācijas ar Čehijas Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem.

Novembra beigās notika konsultācijas ar Starptautisko aizsardzības padomnieku grupu Baltijas valstīm par drošības politikas jautājumiem. 1999. gada 5. februārī notika Latvijas — Zviedrijas Ārlietu ministriju divpusējās konsultācijas drošības politikas jautājumos. Premjerministra un Ārlietu ministra tikšanos laikā ar Ziemeļvalstu premjerministriem un ārlietu ministriem pārrunāta sadarbība drošības politikas jautājumos.

Premjerministra un Ārlietu ministra tikšanos laikā ar Igaunijas un Lietuvas pārstāvjiem pārrunātas sadarbības iespējas Baltijas valstu ceļā uz NATO. 1999. gada 18. februārī Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā Tallinā tika pieņemts kopīgs paziņojums par NATO paplašināšanos un Vašingtonas galotņu tikšanās lēmumiem.

Gatavošanās NATO Vašingtonas samitam:

Latvijas vēstnieki NATO janvāra beigās apmeklēja NATO valstu Ārlietu ministrijas, lai skaidrotu Latvijas pozīciju par Vašingtonas samita iespējamajiem lēmumiem un veicinātu NATO dalībvalstu atbalstu turpmākai NATO paplašināšanai un Latvijas iekļaušanai tajā. Arī Latvijas vēstnieku sanāksmes laikā Rīgā 12. februārī tika apspriesta Latvijas integrācija NATO.

Pabeigts darbs pie brošūras par Latvijas gatavošanos NATO, sagatavota brošūra angļu valodā "Latvija un NATO", kas paredzēta izplatīšanai pirms Vašingtonas samita. Sagatavota publikācija NATO 50.gadu jubilejas izdevumā par Latvijas drošības politiku un virzību uz NATO.

Amerikas ārpolitikas nacionālās komitejas izdevuma American Foreign Policy Interests 1998. gada decembra numurā publicēts Ārlietu ministra raksts "Countdown to the Washington Summit of NATO: A Perspective from Latvia".

Notikusi Integrācijas padomes sēde marta sākumā, kurā tika pārskatīts NATO integrācijas plāns un tā izpilde, kā arī apspriests gaidāmais NATO Vašingtonas samits.

Pasaules tirdzniecības organizācija

1998. gada 14. oktobrī PTO Vispārējā padome pieņēma lēmumu par Latvijas uzņemšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijā. 1998. gada 17. decembrī Latvijas Iestāšanās protokolu par Latvijas pievienošanos Marakešas deklarācijai par PTO izveidošanu akceptēja LR Saeima, un 1999. gada 11. janvārī Latvijas pievienošanās nota tika iesniegta PTO sekretariātā. Ar 1999. gada 10. februāri Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu PTO dalībvalsti.

Turpmākais Latvijas uzdevums ir nodrošināt esošo brīvās tirdzniecības iespēju un dalībvalsts statusa Pasaules tirdzniecības organizācijā pilnvērtīgu izmantošanu, Latvijas interešu pārstāvības mehānisma PTO nodrošināšanu un dalības koordinēšanu. 1999. gada 9. februārī Ministru kabinetā apstiprināti noteikumi "Par kārtību, kādā tiek realizēta Latvijas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā". Notiek darbs pie PTO konsultatīvās padomes izveides. 1999. gada februārī Ārlietu ministrija apkopoja ministriju priekšlikumus par pārstāvjiem pastāvīgam darbam PTO konsultatīvajā padomē.

Ziemeļu dimensija

LR ekonomiski nozīmīga ir Ziemeļu dimensijas materializēšana, iekļaujot tajā Latvijas attīstībai nozīmīgus projektus. Notiek Eiropas un reģionālās nozīmes projektu, saistītu ar Ziemeļu dimensiju, izvērtēšana un lobēšana Eiropas Komisijā, ES dalībvalstīs un citās Ziemeļu dimensijas projektā iesaistītajās valstīs, kā arī starptautiskos un reģionālos forumos un institūcijās. LR ĀM vada un koordinē Ziemeļu dimensijas darba grupas darbību saskaņā ar Valdības rīcības plānu.

Baltijas valstu sadarbība

Norit ļoti aktīva Baltijas valstu sadarbība, neraugoties uz esošajām problēmām.

LR premjerministrs V.Krištopans darba vizītēs ir apmeklējis Lietuvu un Igauniju, kur tika apspriests visām Baltijas valstīm aktuālas tēmas ES un NATO paplašināšanās; attiecības ar Krieviju; divpusējo attiecību jautājumi, sadarbība reģionā, Ziemeļu dimensija, BJVP; Baltijas sadarbības jautājumi.

LR ārlietu ministrs V.Birkavs un ĀM valsts sekretārs M. Riekstiņš ir tikušies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai apspriestu Baltijas sadarbību, NATO paplašināšanos, divpusējo attiecību jautājumus, kā arī ES un NATO paplašināšanās, sadarbību reģionā, Ziemeļu dimensiju, attiecības ar Krieviju.

1999. gada 5. februārī Viļņā notika Baltijas Ministru padomes tikšanās valdību vadītāju līmenī, kur tika apspriests Baltijas valstu vienotās ekonomiskās telpas veidošana, sadarbība aizsardzības jomā, sadarbība iekšlietās un tieslietās, sadarbība infrastruktūras sektorā, sadarbība izglītības un sociālo jautājumu jomā.

Veiksmīgi tiek risināti robežšķērsošanas jautājumi. LR MK ir akceptēts un Saeimā ratificēts (11.02.1999.) grozījums Latvijas un Lietuvas starpvaldību nolīgumā par robežšķērsošanas vietām. Līdz ar to uz Latvijas un Lietuvas robežas ir izveidota jauna robežšķērsošanas vieta: Zemgale — Turmantas. 1998. gada 27. novembrī parafēts Latvijas un Igaunijas starpvaldību līgums par vienkāršotu robežas šķērsošanu pierobežas teritoriju iedzīvotājiem.

Sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju tiek risināts jautājums par Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju konsulāro un tiesisko aizsardzību trešajās valstīs, kurās nav Latvijas diplomātisko vai konsulāro pārstāvju. Baltijas valstu trīspusēja līgums par savstarpējo konsulāro palīdzību parakstīts 1999. gada 5. februārī.

Paredzēts noslēgt kopēja Baltijas valstu divpusējo vienošanos ar Ziemeļvalstīm par savstarpējo konsulāro palīdzību. Vienošanās tiks apspriesta martā notiekošajā Ziemeļvalstu konsulāro amatpersonu tikšanās reizē. Latvijas puse ir iesniegusi vienošanās projektu.

Sadarbība ar Ziemeļvalstīm

Sadarbība ar Ziemeļvalstīm un šo valstu atbalsts jāuzskata par vienu no visnozīmīgākajiem faktoriem Latvijas starptautiskajā politikā.

Latvijas uzdevums ir panākt formulas 5+3 tālāku attīstību integrētā reģionālā grupējumā. Notiek BVMP un Ziemeļvalstu Ministru padomes darbības aktivizēšana, lai pavērtu iespējas vēl sekmīgāk izmantot Baltijas un ziemeļvalstu sadarbības potenciālu. Sadarbība notiek gan divpusējā dialoga ceļā, gan reģionālās sadarbības formās.

1999. gada sākumā ir noticis intensīvs dialogs ar Ziemeļvalstīm — V.Krištopana oficiālā vizīte Zviedrijā, divpusējā tikšanās ar Somijas premjerministru P.Liponenu un Norvēģijas premjerministru K. M. Bondeviku Helsinkos, Somijas ārlietu ministres T.Halonenas oficiālā vizīte Latvijā, Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas darba vizīte Latvijā, LR ārlietu ministra V.Birkava darba vizīte Helsinkos. Šo vizīšu laikā apspriesti Latvijai svarīgi jautājumi — ES un NATO paplašināšanās problemātika, NATO Vašingtonas samita iespējamie rezultāti, Somijas un Zviedrijas politiskais un praktiskais atbalsts LR eirointegrācijas procesā; divpusējās sadarbības prioritātes, tai skaitā sadarbība izglītībā — Rīgas Ekonomikas augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola; LR attiecības ar Krieviju.

Sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm

ASV iesaiste Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā ir viens no stabilākajiem pamatiem Eiropas un arī Latvijas drošībai.

No šā gada 20. līdz 22. janvārim Vašingtonā divpusējās politiskās konsultācijās bija ĀM Valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Vizītes laikā bija tikšanās ar ASV Valsts sekretāres vietnieku Strobu Talbotu un citām amatpersonām. Konsultāciju laikā tika apspriests plašs starpvalstu attiecību spektrs (NATO, ASV investīcijas, Latvijas un Krievijas attiecības u.c.)

Sagatavota LR—ASV divpusējās ekonomiskās darba grupas tikšanās, kuras uzdevums — sekmēt ASV investīciju piesaisti, savstarpējo tirdzniecību, palīdzību, sekmējot ekonomisko attīstību Latvijā. Sēde plānota 1999. gada 11. martā Vašingtonā.

Sagatavota ikgadējā LR — ASV divpusējās darba grupas aizsardzības un militārajos jautājumos tikšanās, kas notiks Rīgā marta vidū.

Sadarbība ar Krievijas Federāciju

Latvija uzstājas par stabilām, uz savstarpējās cieņas un partnerības pamata veidotām kaimiņattiecībām ar Krievijas Federāciju.

Saskaņā ar vienu no valdības deklarācijas ārpolitiskajā sadaļā minētajām Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm — labu kaimiņattiecību veidošanu ar Krieviju, Ārlietu ministrija ir turpinājusi darbu, lai aktivizētu politisko dialogu ar Krievijas Federāciju. 1999.gada 4.—5.februārī notikusi LR ĀM Valsts sekretāra M.Riekstiņa un KF ārlietu ministra pirmā vietnieka A.Avdejeva tikšanās. Konsultāciju gaitā puses apmainījās viedokļiem par Latvijas — Krievijas attiecību attīstības perspektīvām. Krievijas pārstāvji pieturējās pie jau iepriekš paustās nostājas attiecībā uz nepieciešamību tālāk risināt humanitāros jautājumus minoritāšu jomā, kas saskaņā ar Krievijas puses redzējumu būtu viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanā. Tikšanās rezultātā tika panākta vienošanās intensificēt parlamentāros kontaktus starp abām valstīm, kā arī Krievijas puse izteica gatavību apsvērt iespējamo Starpvaldību komisijas Krievijas puses līdzpriekšsēdētāja kandidatūru.

Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija

Sadarbības nodrošināšanā svarīga loma pieder starpvaldību komisijai. 1998. gada 15. decembrī LR Ministru kabinets apstiprināja Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas Latvijas puses sastāvu. Krievijas puse nav nozīmējusi starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, tādēļ pilnvērtīgs darbs komisijas ietvaros nenotiek. Latvijas puse turpina darbu ekspertu līmenī.

Bezvīzu režīma ieviešana

ar Šengenas līguma valstīm

Turpinās darbs pie bezvīzu režīma ieviešanas ar ārvalstīm, panākot Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam. Tādēļ liela uzmanība tiek pievērsta Līgumu par nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu noslēgšanai ar Šengenas līguma valstīm. Līgums ar Vāciju parakstīts 1998. gada 16. decembrī, tas stājās spēkā ar 1999. gada 1. februāri.

Bezvīzu līgumi ar Austriju ir spēkā no 1999. gada 1. februāra, ar Itāliju no 1999. gada 15. februāra. Ar Vāciju, Franciju, Portugāli un Spāniju spēkā ar 1. martu, ar Grieķiju parafēts 1999. gada 18. janvārī, paredzēts parakstīt 1999. gada 17. martā.

No Beļģijas, Nīderlandes, Luksemburgas tiek gaidīts šo valstu apstiprinājums, ka līgums gatavs parakstīšanai, Beniluksa valstu sadraudzība iesniegusi savu līguma projektu, turpinās tekstu saskaņošana.

Līgums par bezvīzu režīma ieviešanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem ar Franciju noslēgts 1999. gada 20. janvārī. Agrāk plānoto līgumu par bezvīzu režīma ieviešanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem ar Portugāli pēc abu pušu savstarpējas vienošanās nolemts neslēgt, jo tiek slēgts vienotais bezvīzu režīms.

Ārpolitiskās darbības efektivitātes paaugstināšana

Tiek realizēta Latvijas diplomātiskā dienesta darbības efektivitātes paaugstināšanas programma, personāla kvalitātes uzlabošana, efektīvi izmantojot starptautisko institūciju piedāvātās apmācības un stažēšanās programmas. Sadarbībā ar saimnieciskajām aprindām tiek nostiprināts ekonomisko padomnieku un atašeju tīkls Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, organizējot Ekonomikas un vadības mācību programmu Latvijas ārējās ekonomiskās politikas realizētājiem ārvalstīs. Šī programma ir uzsākta ar tālmācības bloku. 38 dalībnieki, no tiem 12 — vēstniecībās, pirmais eksāmens notika 1999. gada 15. janvārī.

Kultūrpolitika

Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas institūtu norit sarunas par Latvijas kultūrpolitikas realizāciju ārvalstīs un informācijas izplatīšanu, modernizējot un paplašinot informācijas izplatīšanu Latvijā, par LR mērķiem un uzdevumiem un to realizāciju.

 

Par valdībā iecerēto. Rīcības programma

Latvijas galvenās intereses ir stiprināt atjaunotās valsts neatkarību un nodrošināt tās neatgriezeniskumu, stiprinot tās drošību, veicinot tautas labklājību un nacionālās identitātes saglabāšanu. Latvija aizstāvēs savas nacionālās intereses un vērtības starptautiskajā arēnā, turpinot attīstīt attiecības ar citām pasaules valstīm un aktīvi iesaistoties Eiropas un pasaules procesos.

Latvijas ārpolitika tiek īstenota gan mūsu valsts interešu, gan demokrātijas un cilvēktiesību principu aizstāvības vārdā, gan atbalstot starptautiskos centienus miera un stabilitātes nodrošināšanā.

Nozīmīgs ārpolitikas darba virziens turpmākajā laika periodā būs arī iespējami plašas starptautiskās izpratnes un atbalsta veidošana Latvijas attīstības un izaugsmes un sabiedrības konsolidācijas procesiem.

Šī valdība turpinās iepriekšējo valdību ārpolitisko kursu, par prioritātēm, saskaņā ar Saeimā apstiprinātiem ārpolitikas pamatvirzieniem, nosakot integrāciju Eiropas savienībā, NATO, reģionālo sadarbību un labu attiecību ar Krieviju veidošanu. Šie pamatvirzieni būs pamats arī divpusējo attiecību veidošanai un attīstīšanai ar pasaules valstīm, balstoties uz starptautisko tiesību principiem un normām, Latvijas valstisko pēctecību, kopīgām vērtībām un savstarpējo izdevīgumu.

Eiropas un starptautiskā drošība

Valdība apzinās, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir latviešu tautas un Latvijas valsts izdzīvošanas garantija, un ir apņēmusies realizēt uzdevumus, kas saistās ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, kā prioritāras prasības katrā Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcijā.

Ārlietu ministrijas uzdevumi integrācijas procesa sakarā ir analizēt Eiropas Komisijas Progresa ziņojumu par Latviju un uz tajā iekļauto secinājumu un ieteikumu bāzes izstrādāt rīcības plānu. Vienlaicīgi Ārlietu ministrija analizēs Eiropas Savienības institūciju, dalībvalstu, kā arī asociēto valstu nostājas un viedokļus un izstrādās Latvijas taktikas un rīcības plānus Latvijas interešu aizsardzībai un veicināšanai. Tas tiks veikts ar mūsu pārstāvniecību ārvalstīs palīdzību, kā arī organizējot dažāda līmeņa vizīšu apmaiņu un konsultācijas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un asociētajām valstīm.

Valdība tiecas uz to, ka 1999. gadā Latvija varētu iekļauties Eiropas Savienības iestāšanās sarunu aktīvajā posmā. Ārlietu ministrijā ir nodibināta Sarunu sagatavošanas grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt tādu mandātu Latvijas delegācijai, kas nodrošinātu adekvātu konkrētu Latvijas nacionālo interešu aizsardzību, kā arī sagatavot priekšlikumus sarunu vešanas vadības struktūras un sarunu delegācijas izveidošanai. Sarunu mandātam jābūt iesniegtam Ministru kabinetā apstiprināšanai mēneša laikā kopš Latvija saņems ielūgumu uz iestāšanās sarunām. Vienlaicīgi Sarunu sagatavošanas grupai jāapgūst citu Eiropas Savienības kandidātvalstu pieredze iestāšanās sarunu sagatavošanas un vešanas procesā, kā arī jāsagatavo informācija Latvijas sabiedrībai par Latvijas būtiskākajām interesēm, integrējoties Eiropas Savienībā, par šī procesa ietekmi un perspektīvu visām sabiedrības grupām. Ārlietu ministrija organizēs Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā sarunu mandāta pamatnostādņu publisku apspriešanu, kā arī gatavos materiālus presei par aktuāliem Eiropas Savienības jautājumiem.

Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju drošību pret tādām pārnacionālām parādībām kā organizētā noziedzība, starptautiskais terorisms, apkārtējās vides piesārņošana, dabas katastrofas, Ārlietu ministrija gan koordinēs attiecīgo valsts institūciju sadarbību, gan piedalīsies starptautiskajā sadarbībā, it sevišķi ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un asociētajām valstīm, tā sauktajos Eiropas Savienības III pīlāra — iekšlietu un tieslietu jautājumos.

NATO integrācijas jautājumos Ārlietu ministrija kopīgi ar Aizsardzības ministriju turpinās individuālā dialoga sesijas ar NATO. Balstoties uz izstrādāto un apstiprināto Latvijas integrācijas NATO plānu, Latvijai aktīvi jāgatavojas dalībai aliansē. Latvija turpinās un padziļinās piedalīšanos NATO un partnervalstu programmā "Partnerattiecības mieram" un Eiroatlantiskās partnerības padomē. 2001. gadā paredzēts šīs padomes Atlantiskās politikas plānošanas grupas sanāksmi noturēt Rīgā. Latvija turpinās Latvijas un NATO valstu delegāciju divpusējās politiski — militārās sarunas, kā arī sadarbību ar Eiropas NATO dalībvalstīm, piedaloties Rietumeiropas savienības darbībā. Jau 1999. gadā angļu valodā paredzēts izdot populāru brošūru par Latvijas iestāšanos NATO. Vienlaicīgi tiks veicināta triju Baltijas valstu kopīgo militāro projektu — Baltijas bataljona, jūras karaspēka vienības, gaisa kontroles sistēmas un aizsardzības koledžas — attīstība, gan saviem spēkiem, gan piesaistot ārvalstu tehnisko un finansiālo palīdzību.

Lai NATO integrācijas kontekstā apgūtu kopīgas darbības pieredzi un apliecinātu savu līdzatbildību par Eiropas un pasaules drošību, Latvijas karavīri turpinās līdzdalību NATO vadītajā SFOR misijā Bosnijā — Hercegovinā.

Ārlietu ministrija turpinās aktīvi pārstāvēt Latvijas intereses arī starptautiskajās organizācijās — ANO, EDSO, Eiropas Padomē, Starptautiskajā parlamentu apvienībā un citās. Lai intensificētu sadarbību ar specializētajām ANO aģentūrām un organizācijām Latvijā, jau 1999. gadā tiks izveidots t.s. ANO Nams, kurā atradīsies visas Latvijā pārstāvētās ANO struktūras. Latvija centīsies panākt starptautisko organizāciju un donorvalstu tehnisko un finansiālo atbalstu sabiedrības integrācijas programmas īstenošanai Latvijā. Savukārt Latvija pati centīsies dot arvien lielāku ieguldījumu starptautiskajās aktivitātēs, kas vērstas uz miera un stabilitātes nodrošināšanu un demokrātijas attīstību — kā, piemēram, nosūtot savus novērotājus uz konfliktu reģioniem, vēlēšanu procesu novērošanu citās valstīs. Lai pilnīgāk izmantotu atdevi no Latvijas dalības starptautiskajās organizācijās, Ārlietu ministrijas sastāvā paredzēts izveidot arī Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās institūcijās (valdības aģenta) biroju.

Jau 1999. gadā paredzēts pievienoties vairākiem starptautiskiem daudzpusējiem līgumiem — ratificēt Vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu, izvērtēt Hāgas starptautiskās privāttiesību konferences konvencijas attiecībā uz ratifikāciju.

Reģionālā sadarbība, attiecības ar kaimiņvalstīm

un stratēģiskajiem partneriem

Pirmkārt tā ir sadarbība Baltijas valstu starpā. Šajā jomā paredzēts tālāk attīstīt Baltijas valstu kopējo ekonomisko telpu, noslēdzot vairākus līgumus — gan par brīvu pakalpojumu, gan par darbaspēka kustību. Tiks turpināta vienotas muitas un robežkontroles attīstīšana uz Baltijas valstu iekšējām robežām, atverot jaunu kopējos robežkontroles punktus: Valkā — Valgā, Medumos — Smeline, Meitenē — Kalviai. Ar Igauniju paredzēts noslēgt līgumu par vienkāršotu robežas šķērsošanu pierobežas rajonu iedzīvotājiem. Jau minētajā ES III pīlāra jomā — sadarbība iekšlietu un tieslietu jautājumos — paredzēts izstrādāt Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkla projektu.

Tiks attīstīts Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības potenciāls. Pirmkārt tā ir sadarbība Baltijas Ministru padomes un Ziemeļvalstu Ministru padomes starpā — izstrādājot sadarbības projektus, ņemot vērā Latvijai un Baltijas valstīm svarīgās sadarbības prioritātes. Ziemeļvalstu atbalsts Latvijas un Baltijas valstu starptautiskajā politikā ir ievērojams, tai skaitā arī Ziemeļvalstu organizētā Baltijas drošības palīdzības grupa Baltijas valstu militāro un militāri — politisko sadarbības projektu atbalstam.

Latvija turpinās izvērtēt arī Eiropas un reģionālas nozīmes projektus saistībā ar t.s. Ziemeļu dimensiju, aktīvi strādās Eiropas Komisijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un citās Ziemeļu dimensijas projektā iesaistītajās valstīs, kā arī starptautiskos un reģionālos forumos un institūcijās, lai iekļautu tajā Latvijas attīstībai nozīmīgus projektus.

Latvijai vitāli svarīgi ir nostiprināt un padziļināt stratēģisko partnerību un draudzīgās attiecības ar ASV visās jomās — gan divpusējās attiecībās, gan ASV — Baltijas hartas ietvaros. Ik gadus ir paredzētas ASV — Baltijas Partnerības komisijas sesijas, kurās tiek apkopots un analizēts kopīgais darbs atsevišķās jomās. Ekonomiskās darba grupas uzdevums ir sekmēt ASV investīciju piesaisti, savstarpējo tirdzniecību, ASV palīdzību Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Darba grupa aizsardzības un militārajos jautājumos veicina sadarbību aizsardzības jomā, palīdz attīstīt Latvijas aizsardzības spēkus, tuvinot tos NATO prasībām. Latvija sagatavos arī konkrētus, uz valdības Integrācijas programmas balstītus projektus un aicinās ASV sniegt finansiālo palīdzību sabiedrības integrācijas atbalstīšanai.

Ar Vāciju turpināsim VFR un Baltijas valstu ikgadējās četrpusējās politiskās konsultācijas par ES integrācijas, Baltijas valstu drošības politikas, reģionālās sadarbības jautājumiem.

Ar Krieviju Latvijai jācenšas panākt Starpvaldību komisijas darba atjaunošana, kas turpinātu veidot līgumtiesisko bāzi mūsu attiecībām ar šo kaimiņvalsti. Parakstīšanai sagatavota virkne līgumu — par investīciju veicināšanu un aizsardzību, par sadarbību tūrisma, rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomās, savstarpējo palīdzību muitas jautājumos, vienošanās par gaisa satiksmi, par nodokļu dubultās aplikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un citi, tai skaitā arī robežlīgums. Šo līgumu un vienošanos parakstīšana būs iespējama pēc saskaņošanas ar Krievijas pusi.

Vienlaicīgi Latvija turpinās padziļinātu Krievijā notiekošo finansiāli ekonomisko procesu analīzi, lai divpusējās ekonomiski tirdznieciskās attiecības veidotu uz savstarpējā izdevīguma pamata, ņemot vērā šos procesus.

Svarīgs divpusējo attiecību attīstības elements ir līgumtiesiskās bāzes veidošana. Turpmākajā laika periodā Latvija ir paredzējusi noslēgt vairāk nekā 100 līgumus ar valstīm visos kontinentos — tie ir gan konvencijas par neaplikšanu ar dubultiem nodokļiem, gan līgumi par sadarbību tūrisma jomā, gan par gaisa satiksmi, jūras transportu, autovadītāju tiesību savstarpēju atzīšanu, par sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā, par sadarbību veselības aizsardzības jomā un virkne citu.

Latvijas diplomātiskā

un konsulārā pārstāvniecība ārzemēs

Līdz 2001. gadam tiks paplašināta Latvijas pārstāvniecība ārzemēs — atvērtas vēstniecības Īrijā, Ēģiptē, Ungārijā, kā arī iegādātas vēstniecību ēkas Vācijā — Berlīnē, Vašingtonā, Varšavā, Kijevā, pabeigta vēstniecības ēkas rekonstrukcija Minskā.

Ceļošanas atvieglošanai jau 1999. gadā tiks noslēgti bezvīzu režīmi ar Šengenas līguma valstīm — Vāciju, Franciju, Spāniju, Portugāli, Itāliju, Austriju, Grieķiju, Beļģiju, Nīderlandi, Luksemburgu. Vēlāk tos paredzēts noslēgt arī ar Kipru, Singapūru, Koreju.

 

 

 

Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers

Par valdībā 100 dienās paveikto

Ievads

Ir pagājušas simts dienas kopš valdības pienākumu pildīšanas uzsākšanas. Līdzšinējās darbības laikā pamatā ir turpināti iepriekšējie ministrijas darbi Valdības deklarācijas izpildei, vienlaikus uzsākti arī jauni. Ministrijas darbības pamatorientācija ir un paliek virzība uz Eiropas Savienību, kā arī tautsaimniecības attīstības veicināšana un uzņēmējdarbības vides sakārtošana.

Ekonomikas ministrija darbojas ekonomiskās stratēģijas un struktūrpolitikas, rūpniecības, enerģētikas, tirdzniecības politikas, valsts investīciju un kvalitātes vadības, kā arī privatizācijas jomā.

Ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā atrodas šādas institūcijas: Konkurences padome, Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Attīstības aģentūra, Patērētāju interešu aizsardzības centrs, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, Latvijas Standarts; Latvijas Metroloģijas centrs, Privatizācijas aģentūra, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, Latvijas Eksportkredīts, Energoapgādes regulēšanas padome.

Augstāk minēto ministrijas departamentu un institūciju veiktie svarīgākie darbi turpmākajā tekstā atskaites periodā apskatīti atbilstoši darbības jomai, akcentējot izstrādātos tiesību aktus un izpildītos institucionālos pasākumus.

Privatizācija

Privatizācijas procesa tiesiskā nodrošinājuma jomā Privatizācijas departamentā atskaites periodā ir izstrādāta virkne tiesību aktu:

— 25.01.1999. Ministru kabineta komitejā akceptēts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kompensācijas izmaksas kārtība, dzēšot nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem par īpašumā bijušo zemi lauku apvidos piešķirtos kompensācijas sertifikātus". Izstrādāts likuma "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu" izpildes nodrošināšanai;

— 19.01.1999. Ministru kabinetā akceptēts Ministru kabineta noteikumu projekts "Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi";

— 28.01.1999. Valsts kancelejā iesniegts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 17.februāra rīkojumā Nr.70 "Par valsts dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai"";

— 01.02.1999. Ministru kabineta komitejā akceptēts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par valsts dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai";

— 03.02.1999. Valsts kancelejā iesniegts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 29.maija rīkojumā Nr.198 "Par atsevišķu dzīvojamo māju Rīgā saglabāšanu valsts īpašumā"";

— 25.01.1999. Valsts kancelejā iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"";

— 08.02.1999. Valsts kancelejā iesniegts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās";

— Valsts kancelejā iesniegti trīs Ministru kabineta rīkojuma projekti "Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai". Izstrādāti zemes privatizācijas turpināšanas nodrošināšanai;

— 05.01.1999. Ministru kabinetā akceptēts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Izstrādāti privatizācijas sertifikātu izmantošanas un maksātnespējīgo uzņēmumu likvidācijas kārtības precizēšanai;

— 15.01.1999. Valsts kancelejā iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizāciju". Izstrādāti, lai mazinātu privatizēto valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nodokļu parādu problēmu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un sekmētu uzņēmējdarbību privātajā sektorā, kā arī atvieglotu kredītlīdzekļu piesaisti privatizētajos uzņēmumos.

Uzņēmējdarbības vides sakārtošana

Uzņēmējdarbības attīstības politikas departaments sagatavojis šādus tiesību aktu projektus. Saskaņošanas stadijā ir:

— likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"". Likumprojekts tiek gatavots nosūtīšanai uz Valsts kanceleju;

— likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem"". Izstrādāts saistībā ar likumprojektu par koncerniem. Pašlaik notiek likumprojekta saskaņošana ar ministrijām;

— Ministru kabineta rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra Nr. 519-r rīkojumā "Par valsts akciju sabiedrību "Latvijas eksportkredīts""". Pašlaik notiek saskaņošana ar ministrijām;

— Ministru kabineta noteikumu projekts "Inovāciju fonda nolikums". Tiek saskaņots ar Finansu ministriju un sagatavots nosūtīšanai uz Valsts kanceleju;

Pieteikums līdzdalībai Eiropas Savienības trešajā daudzgadīgajā Mazo un vidējo uzņēmumu programmā 24.12.1998. nosūtīts uz Briseli.

Sadarbībā ar Mašīnbūves un metālapstrādes asociāciju izstrādāta un 19.01.1999. komisijas sēdē apstiprināta melno metāllūžņu eksporta licencēšanas kārtība.

Reģionālā ekonomiskā politika

Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments šajā laika posmā turpināja iesākto darbu. Turpinās Īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanas programmas izpilde. Šīs programmas īstenošanas instruments ir Reģionālais fonds. 1998.gadā fondā tika ieskaitīti Ls 1,4 milj. no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. 1998.gadā Ekonomikas ministrija un Reģionālā fonda konsultatīvā komisija izskatīja un izvirzīja finansēšanai no Reģionālā fonda 171 uzņēmēju un pašvaldību projektus īpaši atbalstāmajos reģionos. Projektu izmaksu kopējā summa ir Ls 3,4 milj., un to īstenošanas rezultātā paredzēts izveidot 2672 jaunas darba vietas. Dažāda ir bijusi īpaši atbalstāmo reģionu aktivitāte projektu sagatavošanā. Visaktīvākais ir izrādījies Krāslavas rajons —30 projekti iesniegti finansēšanai Reģionālajam fondam, seko Jēkabpils rajons ar 21 projektu, Ludzas rajons — 20, Preiļu rajons — 17, Madonas rajons — 15. Līdz š.g. februārim jau ir noslēgti 80 līgumi ar 72 uzņēmējiem un 8 pašvaldībām par finansējuma saņemšanu no Reģionālā fonda. Noslēgto līgumu kopējā summa ir Ls 817 tūkst., un vairumā gadījumu (89%) līgumi ir par procentu vai daļējiem procentu maksājumiem. 6% gadījumu no fonda līdzekļiem tiek segti ekonomiskās izglītības pasākumi, 4% — ieguldījumi uzņēmuma statūtkapitālā, 1% — infrastruktūras uzlabošanas pasākumu kopfinansēšanai. Projektu īstenošanas rezultātā jau noslēgto līgumu gadījumā paredzēts izveidot 778 jaunas darba vietas.

Līdztekus jaunu līgumu slēgšanai Reģionālais fonds apseko to projektu īstenošanas gaitu, par kuriem līgumi tika noslēgti iepriekš, līdz šim ir tikuši apsekoti uz vietas 48 projekti.

Īpaši atbalstāmo reģionu programmas ietvaros turpinās ekonomiskās apmācības programmas īstenošana. Līdz janvāra vidum bija organizētas apmācības īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldību darbiniekiem un uzņēmējiem Krāslavas, Preiļu, Daugavpils, Jēkabpils, Madonas, Alūksnes, Valkas, Valmieras, Talsu, Liepājas, Ventspils rajonā — kopā 98 pagastos un pilsētās, aptverot vairāk nekā 1500 cilvēku. Izglītības programmu ir paredzēts pabeigt š.g. martā.

Eiropas Savienības strukturālo fondu apgūšana

Lai koordinēti un efektīvi veiktu visas nepieciešamās darbības saistībā ar nacionālā attīstības plāna izstrādi un citiem pasākumiem, kas ir saistīti ar gatavošanos ES strukturālajiem fondiem, Ekonomikas ministrija 1998.gada novembrī izveidoja ministrijas darba grupu strukturālo fondu jautājumu risināšanai. Šobrīd darba grupas darbs pamatā ir orientēts uz ministrijas kompetencē esošo nacionālā attīstības plāna sadaļu "Industrija", "Infrastruktūra" izstrādi. Darba grupa sadaļas "Industrija" kontekstā ir noteikusi tās jomas un apakšnozares, par kurām ir jāveic detalizēta analīze, no kuras rezultātiem vadoties, turpmākajos mēnešos tiks identificētas prioritātes un to īstenošanai nepieciešamie darbības virzieni. Prioritātes un darbības virzieni tiks saskaņoti ar Latvijas un ES jau esošajiem stratēģiskās attīstības dokumentiem.

Ministrija ir aktīvi iesaistījusies ES PHARE "Speciālās programmas darbam ar ES strukturālajiem fondiem Latvijā" sagatavošanā un koordinēšanā ISPA programmas kontekstā. Tiek strādāts pie nacionālā attīstības plāna metodoloģijas un attiecīgo sadaļu sagatavošanas, kas saistītas ar ES strukturālo fondu izmantošanu valsts sektora infrastruktūras saglabāšanā, uzlabošanā un veidošanā. Noris sagatavošanas darbi ES strukturālo fondu infrastruktūrā rokasgrāmatas izstrādei un apmācību procesa organizēšanai pieteikumu sagatavošanai strukturālo fondu finansējuma saņemšanai un projektu izstrādei.

Enerģētika

Lai nodrošinātu enerģētikas sektora uzņēmumu privatizācijas un pārstrukturēšanas procesa kontroli, seku prognozēšanu, saskaņā ar 19.01.1999. Ministru kabineta sēdes lēmumu Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Privatizācijas aģentūru gatavo priekšlikumus par PVAS "Latvenergo" privatizācijas nosacījumiem.

Energoefektivitātes fonda darbības nodrošināšanai no ES saņemts finansējums 1 milj. ECU apmērā. Energoefektivitātes fonds ir uzsācis darbu. 1999.gadā paredzēti 2,6 milj. ECU fonda papildināšanai.

Starptautiskās konferences "Investīcijas Baltijas jūras reģiona enerģētikas sektorā" organizēšanai ir notikušas rīcības komitejas sēdes, kurās tika izstrādāts konferences programmas projekts, kurš apstiprināts 09.02.1999. programmas komitejas sēdē.

Lai sekmētu ekonomiski pamatotu vietējo ģenerējošo jaudu attīstību, pakāpeniski samazinot Latvijas atkarību no elektroenerģijas importa, sagatavota Kūdras ieguves un izmantošanas programma.

Valsts investīciju programma

Investīciju departaments realizēja pasākumus, kuri paredz valsts investīciju programmas izstrādāšanu un iekļaušanu 1999. gada valsts budžeta projektā ar atbilstošu finansējumu nozaru griezumā prioritāro projektu realizācijai.

Valsts budžeta projekta ietvaros Ministru kabinets ir apstiprinājis šādu finansējuma apjomu sadalījumu valsts investīciju projektu finansēšanai 1999. gadā:

— Dotācijas no vispārīgiem ieņēmumiem — Ls 51,968 milj.

— Speciālo budžetu līdzekļi — Ls 36,006 milj.

— Aizdevumi — Ls 46,190 milj.

— Garantijas uzņēmumiem — Ls 64,202 milj.

— Dāvinājumi — Ls 8,535 milj.

— Pašu projektu realizētāju ieguldījumi — Ls 0,086 milj.

KOPĀ — Ls 231,123 milj.

Valsts budžeta projekts ir iesniegts Saeimā un tiek apspriests Saeimas komisijās.

Valsts investīciju programma un tās realizācijas konceptuālās pamatnostādnes tiek izstrādātas Ekonomikas ministrijā katru gadu laika posmam nākamajiem trim gadiem. Tā ietver un atspoguļo valdības apstiprinātās konceptuālās pamatnostādnes investīciju politikas veidošanai un realizācijai, kā arī prioritātes nozaru infrastruktūras attīstībā projektu griezumā.

Investīciju departaments realizēja sagatavošanas un koordinācijas pasākumus investīciju apjomu saskaņošanā ar budžeta projekta iespējām, kā arī ar nozaru ministrijām prioritāšu noteikšanā atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem budžeta projekta 1999. gadam apspriešanas gaitā.

Tika veikts koordinācijas un saskaņošanas process ar citiem finansu resursiem, tādiem kā PHARE un "Catch-up facility" programmu ietvaros, pieejamā finansējama lietderības izvērtēšana valsts sektora infrastruktūras projektu realizācijai.

Kopīgi ar Satiksmes ministriju un Latvijas Attīstības aģentūru tika sagatavots koncesiju likuma projekts, kurš iesniegts Ministru kabinetā apspriešanai un pieņemšanai. Koncesiju likuma iedarbināšana valstī ļaus palielināt investīciju apjomus valsts infrastruktūras attīstībai, piesaistot privātās investīcijas un veidojot jaunu, progresīvu valsts un privātā sektora sadarbības modeli.

Investīciju piesaiste un eksporta veicināšana

Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) tiešās mārketinga programmas ietvaros veica darbu pie Liepājas SEZ prezentācijas materiāliem un investoru rokasgrāmatas. Janvārī izdots Liepājas SEZ mārketinga materiāls un investoru ceļvedis. Liepājas SEZ prezentācija Lielbritānijā notika 3.–4. februārī Londonā un Stirlingā ap 55 kompāniju pārstāvjiem. Rezultātā radīti 6 investīciju pieprasījumi, ir vienošanās par 2 biznesa delegāciju vizītēm uz Latviju.

Tiek sagatavoti pētījumi investīciju piesaistes jomā. 1999.gada janvārī izdoti Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmumu apraksti ( Company Profiles) un sagatavoti mārketinga materiāli. Pasaules Bankas FIAS un LAA izstrādātā pētījuma par administratīvajiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībai un investīcijām prezentācija un darba plāna izstrāde pētījumā izteikto rekomendāciju ieviešanai; prezentācija notika š.g. janvārī.

Februārī un martā tiks pabeigti šādu ārvalstu tirgu pētījumi: tekstilrūpniecība Ungārijā un pārtikas rūpniecība Polijā. 1998. gada decembrī izdots Latvijas eksportētāju direktorijs elektroniskā variantā uz CD un 1999.gada aprīlī tas tiks ievietots LAA mājas lappusē internetā.

Eksporta finansiālās atbalsta programmas realizēšana tiks uzsākta pēc CFCU finansu līguma parakstīšanas LR Finansu ministrijas Centrālajā finansu un kontraktu vienībā. Nepieciešamais Latvijas finansējums ir atrasts.

Janvārī darba grupā izstrādāti un apstiprināti noteikumi valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmēju līdzdalībai starptautiskajās izstādēs. Valsts atbalsts piešķirts 4 izstādēm un LAA organizētajām tirdzniecības misijām. Izstādē Cebit ‘99 piedalīsies 4 vadošie Latvijas uzņēmumi. Izstādē Hannover Messe ’99 piedalīsies 13 Latvijas uzņēmumi 4 nozaru stendos.

Ārējās ekonomiskās attiecības un tirdzniecības politika

Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta normatīvo aktu izstrādes jomā paveiktais:

— 07.12.98. parafēts Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Arhangeļskas apgabala Administrācijas nolīgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību;

— 16.12.98. atkārtoti iesniegts Valsts kancelejā Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums tālākai iesniegšanai Saeimā;

— 18.12.98. parakstīts Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Ukrainas Ekonomikas ministrijas sadarbības protokols;

— 13.01.99. parakstīta Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Baltkrievijas Republikas Uzņēmējdarbības un investīciju ministrijas vienošanās par sadarbību uzņēmējdarbības sfērā, ieguldījumu veicināšanā un savstarpēji izdevīgu sakaru attīstībā;

— 03.02.99. Ministru kabinetā iesniegts jautājums par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu slēgšanu starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Krievijas Federācijas reģioniem.

29.12.1998. Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā akceptēja šos Ministru kabineta noteikumu projektus, un tie ir iesniegti Saeimā apstiprināšanai:

— Ministru kabineta noteikumi " Noteikumi par atsevišķu starptautisko līgumu pagaidu piemērošanu";

— Ministru kabineta noteikumi "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"";

— Ministru kabineta noteikumi "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"";

— Ministru kabineta noteikumi "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumu"";

— Ministru kabineta noteikumi "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu"";

— Ministru kabineta noteikumi "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"";

— Ministru kabineta noteikumi "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"".

Saskaņošanas stadijā atrodas:

— Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Kemerovas apgabala Administrācijas nolīgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību;

— Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Pleskavas apgabala Administrācijas nolīgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību;

— Latvijas Republikas valdības un Baškortostānas Republikas valdības nolīgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību;

— Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības līguma projekts par ekonomisko un tehnoloģisko sadarbību;

— līguma projekts par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību starp Horvātijas Republikas valdību un Latvijas Republikas valdību;

— Ministru kabineta instrukcijas projekts "Kārtība, kādā Ekonomikas ministrijai sniedzama informācija par pakalpojumu tirgu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem";

— Notiek darbs pie Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmuma "Par nepieciešamo noteikumu pieņemšanu Eiropas Līguma par asociācijas nodibināšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, 64.panta (1) (i), (1) (ii) un (2) daļas izpildei" pieņemšanas.

Ministru kabinetā 22.12.1998. tika akceptēts Ekonomikas ministrijas sagatavotās koncepcijas projekts "Par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanu". Saskaņā ar minēto koncepcijas projektu tika uzdots sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtību, paredzot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatorisko nošķiršanu. Pašreiz notiek darbs pie šo Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes.

Par tirdzniecības jautājumiem bijušas piedalīšanās:

— 14.12.1998. Viļņā Baltijas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas sanāksme;

— 22.12.1998. Viļņā Baltijas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas sanāksme;

— 27.01.1999. Viļņā Baltijas Ministru padomes Tirdzniecības komitejas sanāksme;

— 5.02.1999. Viļņā Baltijas Ministru padomes valdību vadītāju sanāksme;

— 6.–9.12.1998. Latvijas un Ēģiptes starpvaldību Apvienotās komitejas 3. sēde;

— 17.–18.12.1998. Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas 3. sēde.

Ministru kabinets 08.01.1999. ir pieņēmis zināšanai koncepciju par Latvijas līdzdalību vispasaules izstādē EXPO 2000 Hannoverā, bet 09.02.1999. ir akceptējis izmaksu tāmi.

Kvalitātes struktūrpolitika

Kvalitātes struktūrpolitikas un vadības departaments sadarbībā ar ieinteresētajām institūcijām realizē Kvalitātes nodrošināšanas nacionālo programmu, turpinot kvalitātes nodrošināšanas likumdošanas un infrastruktūras sakārtošanu. Nacionālās programmas galvenie mērķi un uzdevumi ir saskaņot atbilstības novērtēšanas un kvalitātes nodrošināšanas infrastruktūru atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. 08.01.1999. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas koordinācijas padomes darba grupas sanāksmē izstrādāta un apstiprināta programmas 1999.gada darba plāns. Koordinācijas padomes sēdes laikā tika sagatavoti priekšlikumi un atskaites PHARE Kvalitātes nodrošināšanas reģionālajai programmai PRAQ III. Eiropas standartizācijas komitejai (CEN) iesniegta atskaite par Eiropas standartu adaptāciju Latvijas nacionālo standartu statusā.

Lai nodalītu valsts iestādei neraksturīgās funkcijas un izveidotu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu standartizācijas un metroloģijas infrastruktūru, kā arī lai realizētu Ministru kabinetā akceptēto valsts programmu "Standartizācijas attīstība Latvijā" un Standartizācijas likumu, izstrādāts 1998.gada 29.decembra MK rīkojums Nr.630, ar kuru tiek izveidota valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Standarts". 01.02.1999. Ministru kabineta komitejas sēdē akceptēts MK rīkojuma projekts, ar kuru paredzēts izveidot valsts institūciju "Latvijas metroloģijas centrs".

Lai veicinātu starptautisko sadarbību 01.02.1999. parafēts sadarbības nolīgums starp Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas valdību par sadarbību atbilstības novērtēšanas jomā importa un eksporta precēm.

Konkurences politika

Lai Latvijas tiesību akti tiktu saskaņoti ar Eiropas Savienības valstu nostādnēm, Konkurences padome ir sagatavojusi šādus projektus:

— 14.12.1998. Ministru kabinetā iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par franšīzes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

— 16.12.1998. Ministru kabinetā iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts "Vienošanās par pētniecības darbiem un uzņēmumu attīstības, kas atbrīvotas no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma".

Veicot Konkurences likuma normu ievērošanas uzraudzību, norādītajā periodā Konkurences padome ir izskatījusi 26 lietas dažādos tautsaimniecības sektoros, kā pārtika un alkohols, pasažieru autopārvadājumi, rūpnieciskā gāze un elektroenerģija, telekomunikācijas, ostu pakalpojumi.

Statistika

Centrālā statistikas pārvalde veica izmēģinājuma tautas skaitīšanu atsevišķās Rīgas pilsētas teritorijās, aptverot aptuveni 5 tūkst. iedzīvotāju.

Pārvalde ir izvērtējusi pilotprojekta lauku saimniecību reģistra izveidošanai rezultātus. Pamatojoties uz veikto analīzi, izstrādāta metodoloģija un organizatoriskie risinājumi lauku saimniecību reģistra izveidei Latvijā, kurš būs par pamatu lauku saimniecību skaitīšanai.

Veikti sagatavošanas darbi dzīves apstākļu pētījuma pilotapsekojumam 1999.gada martā (intervētāju rokasgrāmatu un anketu sagatavošana un saskaņošana ar projekta partneriem).

Sadarbībā ar ZA Ekonomikas institūtu ir sagatavots statistiskais biļetens ar laika budžeta pētījuma datiem. Iedzīvotāju laika izlietojuma pētījums piedāvā vispusīgu informāciju par ģimenes un indivīda sociālās uzvedības izpausmēm, ļaujot novērtēt sagaidāmās sociālās izmaiņas.

 

Par valdībā iecerēto. Rīcības programma

1999.—2001.

Makroekonomiskās analīzes

Prognožu un statistikas jomā:

— izstrādāt valsts ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju, 2000.g.

— izdot "Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību", divas

reizes gadā

— veikt tautas skaitīšanu, 2000.g.

— veikt lauksaimniecību skaitīšanu, 2001.g.

— pārveidot valsts statistikas rādītāju sistēmas atbilstoši visu

ES statistikas biroja (Eurostat) izstrādātā "Statistisko prasību periodu

kopsavilkuma" u.c. starptautisko institūciju prasībām

Tautsaimniecības struktūrpolitikas jomā:

— ES pirmsstrukturālo fondu apgūšanai izstrādāt nacionālā

attīstības plāna sadaļas: Industrija un Infrastruktūra, 1999.g.

— izstrādāt Rīcības programmas par Ekonomikas ministrijas 2000.g.

kompetencē ietilpstošajiem jautājumiem atbilstoši

nacionālajam attīstības plānam un ES Komisijas pieņemtajam

dokumentam "Community Support Framework" un uzsākt

šo programmu īstenošanu,

— īstenot Īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās visu

attīstības veicināšanas programmu, periodu;

— pilnveidot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu, 1999.g.

īstenojot Pasaules bankas tehniskās palīdzības projektu

(esošo regulatoru darbinieku apmācības, sabiedrības

izglītošanas kampaņas, stratēģijas izstrāde par

nepieciešamajiem institucionālajiem pilnveidojumiem)

un izstrādājot nepieciešamos likumdošanas aktu projektus

Investīciju jomā:

— izstrādāt valsts investīciju koncepciju un tās realizācijas 1999.g.

stratēģiju,

— izstrādāt Valsts investīciju programmu trīs gadu periodam, katru gadu;

— kontrolēt Valsts investīciju programmas realizācijas gaitu divas reizes

un veikt operatīvo vadību un plānošanu, gadā;

— realizēt Latvijas Attīstības aģentūras izstrādāto visu

mārketinga programmu (konkrēti investīciju projekti periodu

ārvalstu investoriem), tiešos ārvalstu investīciju

veicināšanas pasākumus (semināri, konferences, vizītes)

Uzņēmējdarbības atbalsta jomā:

— izstrādāt koncepciju un nepieciešamos normatīvos aktus 2000.g.

par valsts atbalstu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)

— izstrādāt rūpniecības attīstības stratēģiju, 1999.g.

— īstenot Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības visu

nacionālo programmu, periodu;

— izstrādāt koncepciju un tiesību aktu projektus 1999.g.

Uzņēmējdarbības veicināšanas bankas izveidei,

— Latvijas likumdošanas harmonizēšana rūpniecības visu

politikas jomā atbilstoši ES prasībām, periodu;

— attīstīt un nostiprināt Rūpniecības konfederācijas un visu

nozaru asociāciju integrāciju ES analogās struktūrās, periodu

Ārējo ekonomisko attiecību

un tirdzniecības politikas jomā:

— izstrādāt Ārējās tirdzniecības nacionālo programmu, 1999.g.

— koordinēt valsts atbalstu Latvijas uzņēmumu dalībai visu

starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās

(normatīvo aktu izstrāde, līdzdalības vispasaules izstādē

EXPO’2000 organizēšana, valsts atbalsta programmas

realizēšana u.c.),periodu;

— sagatavot Latvijas Republikas brīvās tirdzniecības attiecīgi

līgumus ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, 1999.g.,

2000.g., 2001.g.

— sagatavot ekonomiskās sadarbības līgumus ar 1999.g.

Slovākijas Republiku, Horvātijas Republiku, Grieķiju,

— nodrošināt Latvijas dalību Pasaules tirdzniecības visu

organizācijā, periodu;

— izstrādāt iekšējā tirgus aizsardzības likumdošanu un visu

ieviest tā realizācijas mehānismu (Antidempinga periodu;

likumprojekta izstrāde, likumprojekta "Par

kompensācijas pasākumiem" izstrāde u.c.),

— saskaņot Latvijas ārējās tirdzniecības politikas visu

likumdošanu ar ES normatīvajiem aktiem, periodu;

— izstrādāt Latvijas pozīciju Latvijas ārējās tirdzniecības 1999.g.

politikas, brīvas preču kustības, enerģētikas, rūpniecības

politikas, brīvas preču kustības, enerģētikas, rūpniecības

politikas un konsekvences strukturālo reformu īstenošanai

pēc Latvijas iestāšanās ES saglabāšanu, ievērojot Latvijas

nacionālās intereses, politikas un konsekvences strukturālo

reformu īstenošanai pēc Latvijas iestāšanās ES

saglabāšanu, ievērojot Latvijas nacionālās intereses,

— attīstīt un paplašināt sadarbību ar Krievijas Federācijas visu

reģioniem noslēgto sadarbības līgumu ietvaros, paredzot periodu.

jaunu sadarbības līgumu noslēgšanu,

Kvalitātes struktūrpolitikas un vadības jomā:

— īstenot Kvalitātes nodrošināšanas nacionālo programmu, visu periodu;

— realizēt valsts programmu "Standartizācijas attīstība Latvijā", visu periodu;

— izstrādāt un īstenot Tirgus uzraudzības nacionālo visu

programmu, periodu;

— saskaņot atbilstības novērtēšanas procedūras ar ES, 2000.g.

organizēt un piedalīties Eiropas atbilstības novērtēšanas

protokola (ECAP) sarunās,

— saskaņot likumdošanu ar ES prasībām un izstrādāt visu

normatīvos aktus brīvas preču kustības jomā, "Jaunās periodu;

pieejas" direktīvu sfērā un patērētāju aizsardzības jomā,

— aktivizēt un veicināt starptautisku sadarbību visu

standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas jomā, periodu.

Privatizācijas jomā:

— pabeigt lielo valsts uzņēmumu (VAS "Latvijas visu

Kuģniecība", "Latvenergo" un SIA "Lattelekom" periodu;

valsts kapitāla daļa) privatizāciju,

— izstrādāt normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar 1999.g.

privatizācijas sertifikātu dzēšanu un īpašuma

kompensācijas termiņa pagarināšanu,

— paātrināt un pabeigt dzīvojamo māju privatizāciju, 1999.g.

izstrādājot grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos,

— paātrināt un pamatos pabeigt zemes privatizāciju, visu periodu.

Enerģētikas jomā:

— izstrādāt sekundāro aktu paketes projektu atbilstoši 1999.g.

"Enerģētikas likumam",

— veikt organizatoriskos pasākumus Latvijas integrācijai visu

Eiropas energoapgādes sistēmās: Baltijas loks, periodu;

Baltijas valstu elektroenerģijas koptirgus izveidošana,

Baltijas valstu gāzes sistēmas integrēšana,

— īstenot Latvijas enerģētikas nacionālajā programmā un visu

Valsts investīciju programmā paredzētos pasākumus, periodu;

— iekļauties ES enerģētikas efektivitātes paaugstināšnas 1999.g.

programmā "SAVE",

— izstrādāt normatīvos aktus naftas izpētei un ieguvei, 2000.g.

sagatavot licencēšanas I. kārtas dokumentu paketi un

licencēšanas konkursu,

Finansu ministrija

Finansu ministrs Ivars Godmanis

Par valdībā 100 dienās paveikto

1. Izstrādāta un iesniegta Ministru kabinetā š.g. 11.janvārī likumprojekta pakete, kurā iekļauti šādi tiesību aktu projekti:

— Likumprojekts "Par valsts budžetu 1999.gadam";

— Grozījumi Izglītības likumā;

— Grozījums Radio un televīzijas likumā;

— Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā;

— Grozījumi Īrestiesu likumā;

— Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli";

— Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem";

— Grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākumu nodokli".

Likumprojekts "Par valsts budžetu 1999.gadam" izstrādāts, realizējot stingru fiskālo politiku plānojot finansiāli sabalansētu valsts pamatbudžetu un paredzot kopbudžeta fiskālo deficītu atbilstoši Māstrihtas līguma prasībām. Valsts budžeta projekts izstrādāt, ņemot vērā ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību (Krievijas krīze, pasaules ekonomiskās izaugsmes tempu samazinājums). Lai nodrošinātu ierobežoto budžeta ieņēmumu racionālu izmantošanu, likumprojektā paredzēts piešķirt papildu resursus prioritārajām sfērām: valsts investīciju programmas īstenošanai, turpinot valsts robežas nostiprināšanu, ceļu būvi un attīstību, valsts aizsardzībai, pilnveidojot valsts aizsardzības sistēmu, labklājībai, paredzot nozīmīgus uzlabojumus veselības aprūpes nozarē un sociālajā nodrošināšanā, izglītībai, attīstot studiju kreditēšanas sistēmu, nodokļu administrēšanas sistēmas sakārtošanai.

Vienlaikus ar likumprojektu "Par valsts budžetu 1999.gadam" tika sagatavoti arī paskaidrojumi par likumprojektu, kuros parādīta Latvijas makroekonomiskā attīstība turpmākajos piecos gados, valsts fiskālā politikā, izmaiņas likumdošanā un valsts budžeta līdzekļu izlietojums.

2. Ir sagatavots materiāls "Eiropas Komisijas — Latvijas valdības Kopējais paziņojums par ekonomiskās politikas prioritātēm" ( turpmāk — Kopējais paziņojums). Galvenais Kopējā paziņojuma mērķis ir — vienoties par saskaņotu vidēja termiņa makroekonomisko politiku. Šis dokuments ir uzskatāms kā pamats regulārai Latvijā realizēto reformu rezultātu novērtēšanai.

Atbilstoši Eiropas līgumam, Latvijas valdības un Eiropas Komisijas saskaņotajam grafikam, Kopējais paziņojums ir jāparaksta 1999.gada 17.februārī.

3. Ir nodrošināta nodokļu sistēmas pilnveidošana un tās saskaņošana ar ES likumdošanas aktiem tajās jomās, kur to nosaka Eiropas Savienības līguma prasības. Kopumā izstrādāti 26 normatīvo aktu projekti. Saeimā akceptēti sagatavotie grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". Sagatavoti un iesniegti Saeimā izskatīšanai priekšlikumi grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", lai pilnveidotu likuma normas un novērstu tās nepilnības, kas ir atklājušās likuma praktiskās piemērošanas gaitā, priekšlikumi likumprojektam "Par ienākuma nodokli". Ministru kabinetā akceptēti šādi sagatavotie noteikumu projekti: Naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) un piegādes kārtība; Kārtība, kādā naftas produkti tiek piegādāti uzņēmumiem, kuri tos izmanto par izejvielu; Noteikumi par uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju; Kārtība, kādā ar akcīzes nodokli naftas produktiem apliek naftas gāzes un pārējos gāzveida ogļūdeņražus; Grozījumi 1998.13.01.MK noteikumos Nr.12"Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma deklarāciju".

Lai veicinātu Latvijas iekļaušanos starptautiskajā apritē tika turpināts darbs pie divpusējo konvenciju par nodokļu dubultās aplikšanas un nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem noslēgšanu sagatavošanas. Izstrādāts un MK pieņemts rīkojums "Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem".

4. Ārējas ekonomiskās darbības veicināšanas jautājumu sakārtošanā svarīgākais uzdevums ir Latvijas muitas likumdošanas saskaņošana ar ES tiesību normām. Lai nodrošinātu šo saskaņošanu, ir izstrādāts pasākumu plāns, kas saskaņā ar Muitas likumu paredz 12 MK noteikumu projektu izstrādi. Š.g. 9.februārī Ministru kabinetā ir akceptēts noteikumu projekts "Noteikumi par muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzībai", ir izstrādāts un tiek gatavots iesniegšanai Valsts kancelejā MK noteikumu projekts "Kārtība, kādā nosakāma preču atbilstība Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam".

5. Saskaņā ar Finansu ministrijas rīkojumu izveidota darba grupa un uzsākts darbs pie normatīvo aktu projektu sagatavošanas par Nacionālā fonda izveidošanu Latvijā, lai radītu ES PHARE programmas decentralizēto ieviešanas sistēmu atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām.

6. Lai nodrošinātu vienotās kapitāla tirgus uzraudzības koncepcijas realizāciju, ir uzsākts darbs pie likumprojekta "Par finansu sektora konsolidēto uzraudzību" sagatavošanas. Konsolidēto uzraudzību paredzēts nodrošināt, izveidojot Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju. Pašreiz piedāvātā likumprojekta Pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka likums stāsies spēkā ar 2001. gada 1. janvāri.

Pašlaik Latvijas likumdošanā ir iestrādātas visas 1.līmeņa kapitāla tirgus direktīvu prasības, notiek darbs pie 2.līmeņa direktīvu iestrādes Latvijas likumdošanā.

Sekmīgi ir attīstīta sadarbība ar Igaunijas un Lietuvas vērtspapīru tirgus uzraudzības institūcijām. 1999.gada 21.janvārī Tallinā tika parakstīta vienošanās par savstarpēju informācijas apmaiņu starp Baltijas valstu fondu tirgus uzraudzības institūcijām.

7. Izstrādāts sadarbībā ar Pasaules banku Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projekts 1998.— 2002.gadam un uzsākta tā realizācija. Projekta mērķis ir attīstīt VID kā augsta servisa organizāciju. Projekta trīs galvenie virzieni ir nodokļu administrēšanas uzlabošana, muitas attīstība un VID informatizācijas projekta īstenošana.

8. Ar 1998.gada 1.decembri ir nodrošināta starptautiskās civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu (Zaļās kartes) izsniegšana, kas dod iespēju Latvijas autobraucējiem Latvijā veikt starptautisko civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

 

Par valdībā iecerēto. Rīcības programma

Finansu ministrijas galvenais uzdevums finansu un fiskālās politikas jomā ir īstenot konservatīvu valsts finansu politiku, kas nodrošinās tālāku inflācijas tempu samazināšanos, ieturot fiskālo deficītu Māstrihtas līgumā noteikto kritēriju robežās, vienlaikus nodrošinot budžeta īpatsvara pakāpenisku samazināšanos iekšzemes kopprodukta apjomā un valsts investīciju īpatsvara palielināšanos budžeta izdevumu daļā.

Viens no šā uzdevuma veikšanas pasākumiem ir fiskālās politikas ekonomiskā pamatojuma "Latvijas tautsaimniecība un fiskālā politika 2000.-2004.gadā" sagatavošana. Šajā materiālā tiks iestrādātas galveno makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes turpmākajiem pieciem gadiem. Šo rādītāju prognozes ir valsts budžeta likumprojekta izstrādes sākumposms.

Lai nodrošinātu vienotu principu ievērošanu valsts budžeta vadībā un izpildē, tā "caurspīdīgumu", tiks uzlabota budžeta sagatavošanas metodoloģija, kas paredzēs pielietot budžeta finansētām iestādēm vienotu metodoloģiju valsts budžeta līdzekļu pieprasījumam, iekļaut valsts budžetā visas budžeta finansētās institūcijas, izstrādāt saistību budžetu. Regulāri tiks sagatavoti ziņojumi par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildi, kuri kā informatīvais materiāls tiks iesniegti Ministru kabinetā. Ikgadējā valsts budžeta analīze sekmēs valsts budžeta līdzekļu efektīva izlietojuma uzraudzību un vadību ar mērķi mobilizēt valsts budžeta līdzekļus atbilstoši valsts prioritātēm un saglabāt finansiāli sabalansētu pamatbudžetu. Pašvaldību finansu pastāvības un atbildības nodrošināšanai līdz 2000.gadam tiks izstrādāta metodika, kura noteiks pašvaldību funkciju finansēšanas normatīvus, tai skaitā kopējo pašvaldību finansu nepieciešamību valsts kopbudžetā.

Saskaņā ar speciālo sagatavošanas programmu darbam ar strukturālajiem fondiem Latvijā tiks nodrošināta Nacionālās attīstības plāna izstrāde.

Tā ka Eiropas Komisijas dokuments "Latvija: Pievienošanās partnerība" paredz materiāla "Eiropas Komisijas — Latvijas valdības kopējais paziņojums par ekonomiskās politikas prioritātēm" aktualizāciju katru gadu, ministrija nodrošinās šo aktualizāciju.

Finansu sistēmas drošības un stabilitātes veicināšanai tiek paredzēta pakāpeniska kredītiestāžu, vērtspapīru tirgus, apdrošināšanas un pensiju fondu uzraudzības iestāžu apvienošanās. Šā uzdevuma veikšanai ir uzsākta likumprojekta "Par finansu sektora konsolidēto uzraudzību" izstrāde un tiek plānots to pabeigt līdz 1999.gada 1.jūlijam. Likums noteiks finansu un kapitāla tirgus uzraudzības kārtību. Turpinot darbu pie uzraudzības un kontroles nostiprināšanas, tiks precizētas atsevišķas likuma "Par vērtspapīriem" normas, atbilstoši starptautiskajai pieredzei un lai veicinātu integrēšanos kopējā Baltijas tirgū.

Lai nodrošinātu Latvijas likumu pilnīgu saskaņošanu ar Eiropas Savienības valstu nostādnēm, tiks pilnveidoti un saskaņoti tiešo un netiešo nodokļu likumi ar Eiropas Savienības prasībām. Tiks izstrādāti projekti grozījumiem likumos "Par pievienotās vērtības nodokli" un "Par ienākumu nodokli". Tā ka likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" noteiktās likmes jau atbilst ES prasībām, izņemot alu, tiks izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā š.g. septembrī likumprojekts "Par akcīzes nodokli alum". Lai nodrošinātu akcīzes nodokļa likmju harmonizēšanu tabakas izstrādājumiem ar Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām, 2002.gadā tiks izstrādāts projekts grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem". Līdz š.g. augustam sagatavoti būs Ministru kabineta noteikumi, kuri ir iekļauti arī valdības rīcības plānā EK progresa ziņojumā minēto trūkumu novēršanai — "Par akcīzes preču noliktavām tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes preču noliktavām alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokļa nodrošinājumu".

Izstrādājot likuma "Par nodokļiem un nodevām" jauno redakciju un likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto Ministru kabineta noteikumu projektus, tiks pārskatīta nodokļu parādu struktūra un izvērtētas iespējas to samazināšanai, piemērojot dažādas metodes parādu kapitalizāciju, pamatparāda palielinājuma samazināšanu u.c.

Nodokļu sistēmas pilnveidošana nodrošinās valsts attīstībai nepieciešamo budžeta ieņēmumu bāzes pietiekamu apjomu, visu nodokļu likumu tālāku sakārtošanu atbilstoši attīstītas tirgus ekonomikas saimniecības prasībām.

Atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem, turpinot uzsākto ES PHARE programmas Decentralizēto ieviešanas sistēmu, tiks nodrošināta Nacionālā fonda ar tam nepieciešamo juridisko un institucionālo bāzi izveidošana un tā darbības uzsākšana. Nacionālā fonda izveidošanas priekšnosacījums ir iekšējās un ārējās audita sistēmas izveidošana vai vienošanās par izveidošanu. Lai ieviestu iekšējā audita sistēmu katrā ministrijā, ņemot vērā Eiropas Savienības prasības attiecībā uz vadības un finansu kontroli, Finansu ministrija ir noteikta kā atbildīgā par iekšējā audita vispārējo koordināciju. Ministrijas uzdevums ir izstrādāt koncepciju, kā arī Ministru kabineta noteikumus par iekšējo auditu valsts pārvaldē un koordinēt iekšējo auditu vienību darbu, izstrādājot iekšējā audita standartus un vienotu metodoloģiju.

Lai piesaistītu ārējās un iekšējās investīcijas tirgus ekonomikai, integrējoties Eiropas un pasaules ekonomiskajā apritē, nozīmīga vieta ir divpusējām konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijām). Tiek plānots, ka 1999.gadā stāsies spēkā nodokļu konvencijas ar Uzbekistānu, Īriju, Vāciju. Tiks turpināts darbs pie nodokļu konvenciju noslēgšanas - ir parafētas un tiek gatavotas parakstīšanai nodokļu konvencijas ar 9 valstīm, kā arī tiks uzsākti priekšdarbi sarunu uzsākšanai ar vairākām citām valstīm.

Lai vienkāršotu eksporta un importa procedūras, paātrinātu muitas jautājumu sakārtošanu, kas veicinās darījumu paplašināšanos ar ārvalstīm, Finansu ministrijas uzdevums ir izstrādāt grozījumus Muitas likumā un Muitas likuma darbības nodrošinošo MK noteikumu projektus. Muitas likumdošanas izstrādei palīdzību sniedz ES projekts "Latvijas likumdošanas saskaņošanas ar ES tiesību normām tehniskā palīdzība". Līdz 1999.gada novembrim tiks sagatavoti deviņi Ministru kabineta noteikumu projekti, kuru izstrādes nepieciešamību nosaka Muitas likuma normas — "Par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam", "Par preču ievešanu uz laiku", "Par preču izvešanu uz laiku", "Par preču atpakaļievešanu", "Par preču izvešanu", "Par komerciālo transportlīdzekļu apgādāšanu", "Par preču atpakaļizvešanu", "Par pirmsmuitošanas darbībām", "Par preču pagaidu uzglabāšanu".

Nodrošinot uzņēmējdarbības politikai izvirzāmo starptautisko prasību izpildi, ikgadēji tiks sagatavots un iesniegts Eiropas Komisijai pārskats par Latvijā realizējamajiem valsts atbalsta pasākumiem, tiks saskaņoti ar Eiropas Komisiju specifiskie valsts atbalsta pasākumi, kas neatbilst ES prasībām, bet kuru realizācija ir nepieciešama specifisku pārejas perioda problēmu risināšanai (nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi, nodokļu parādu kapitalizācija).

Valsts ieņēmumu dienesta kompetences jomā

Lai veicinātu pensijām paredzēto līdzekļu uzkrāšanu, sadarbībā ar Labklājības ministriju pastāvīgi tiks pilnveidoti sociālo apdrošināšanas iemaksu administrēšanu regulējošie normatīvie akti.

Korupcijas novēršanas programmas realizēšanas nodrošināšanai tiks pilnveidoti metodiskie norādījumi, lai kontrolētu valsts amatpersonu rīcības atbilstību korupcijas novēršanas likuma noteikumiem un ierobežojumiem, patstāvīgi palielināsies veikto pārbaužu skaits valsts amatpersonu rīcības atbilstībai "Korupcijas novēršanas likuma" prasībām. Lai novērstu korupcijas iespējas VID, ir izstrādāta VID korupcijas novēršanas programma un apstiprināts VID korupcijas novēršanas pasākumu plāns, līdz 1999.gada 1.jūlijam plānots izstrādāt Muitas pretkorupcijas programmu.

Lai attīstītu VID sadarbību ar pašvaldībām, kas nodrošinās informācijas apmaiņu par nodokļu maksātājiem, un gatavotu pakāpenisku pašvaldību iesaistīšanos nodokļu administrācijā, turpināsies darbs pie divpusējo protokolu saskaņošanas par kārtību, kādā VID sniedz un saņem informāciju no pašvaldībām.

Eksporta un importa procedūras vienkāršošanai, muitas jautājumu sakārtošanas paātrināšanai tiks:

— līdz 2002.gada decembrim Muitas modernizācijas projekta ietvaros realizēts projekts "ES vadlīnijas muitas jomā". Pašreiz ir sagatavoti darba programmu un palīdzības programmu projekti par visām 13 vadlīnijām un iesniegti Eiropas Komisijai;

— līdz 2001.gada decembrim Muitas modernizācijas projekta ietvaros realizēts projekts "Muitas procedūru uzlabošana Baltijā";

— līdz 2000.gadam realizēts investīciju projekts "Muitas posteņi uz robežas" — Pāternieku, Grebņevas, Silenes, Vientuļu RKP būvniecība, kura finansēšanā piedalās arī ES.

Lai nepalielinātu nodokļu slogu, bet, pilnveidojot nodokļu administrēšanu, samazinātu nodokļu nemaksātāju skaitu:

— līdz 2000.gada 31.decembrim tiks izveidota diferencēta audita metodika, ņemot vērā riska faktorus maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem,

— līdz 1999.gada decembrim būs sagatavota jaunās audita informācijas sistēmas specifikācija un uzsākta tās ieviešana,

— līdz 2000.gada decembrim tiks izstrādātas un ieviestas riska noteikšanas sistēmas,

— Muitas modernizācijas projekta ietvaros līdz 1999.gada decembrim tiks realizēts projekts "Intelektuāla īpašuma aizsardzība",

— pastāvīgi pilnveidoti nodokļu administrēšanas un muitas noteikumi, nolikumi, procedūras.

Nodokļu grāmatvedības un uzskaites pilnveidošanas nodrošināšanai regulāri, atbilstoši pieņemtajiem tiesību aktiem, tiks izstrādātas un ieviestas metodikas, pēc kurām aprēķināmi konkrētie nodokļi un grāmatvedībā atspoguļojamas ar grāmatvedību saistītās darbības. Līdz 1999.gada 1.augustam tiks izstrādāti metodiskie norādījumi zemnieku saimniecībām ienākuma nodokļa aprēķināšanai un grāmatvedības uzskaites kārtošanai nodokļu aprēķināšanas vajadzībām.

Lai nodrošinātu atklātību nomaksāto nodokļu jomā un iekasēto nodokļu izmantošanas "caurskatāmību", kā arī lai veicinātu labprātīgas nodokļu nomaksas principu veidošanu sabiedrības apziņā, sabiedrība regulāri tiks informēta par VID darbību un izglītota likumdošanas piemērošanā. Regulāri tiek sagatavota informācija Latvijas TV, laikrakstos un radio.

Valsts ieņēmumu dienesta optimizācijai un pilnveidošanai, darbinieku profesionālā līmeņa paaugstināšanai un specializācijai:

— līdz 2000.gada 1.ceturksnim tiks izveidota un ieviesta iekšējā audita sistēma,

— līdz 2002.gada beigām izveidota trīs līmeņu VID vadības struktūra,

— līdz 1999.gada 1.decembrim vienkāršots nodokļu maksātāju reģistrācijas process, izstrādāta un ieviesta metodoloģija uzņēmējdarbības kontrolei brīvajās ekonomiskajās zonās,

— līdz 1999.gada 1.jūlijam tiks izveidotas struktūrvienības nodokļu maksātāju apkalpošanai un konsultatīvā darba nodrošināšanai,

— Muitas modernizācijas programmas ietvaros līdz 2000.gada decembrim tiks realizēts projekts "Rīgas muitas deklarācijas noformēšanas punktu optimizācija".

Vienotas Valsts ieņēmumu dienesta informātikas sistēmas ieviešanas nodrošināšanai līdz 1999.gada decembrim tiks ieviests jaunais nodokļu maksātāju reģistrs un pilna Nodokļu uzskaites sistēma, līdz 2001.gada decembrim realizēts projekts "Jauna muitas deklarāciju apstrādes sistēma". 2000.gadā visas VID teritoriālās nodaļas tiks saslēgtas vienotā datu apmaiņas tīklā.

Lai novērstu korupcijas un negodīgas konkurences iespējas un nodrošinātu informācijas apstrādi tranzīta kravu plūsmā, ieskaitot muitas un robežkontroles procedūras, Muitas modernizācijas programmas ietvaros tiks realizēts projekts "Kopējā tranzīta sistēma":

— līdz 1999.gada decembrim tiks īstenots 1.posms — līguma par Baltijas kopējā tranzīta procedūru ieviešanu. Pēc līguma ieviešanas ar vienu tranzīta deklarāciju un vienu muitas procedūras galvojumu varēs pārvadāt preces cauri visām Baltijas valstīm,

— līdz 2003.gada decembrim tiks īstenots 2.posms — ES EBTA (Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija) Kopējā tranzīta konvencijas prasību ieviešana. Kopējā tranzīta konvencija dos iespēju pārvadāt kravu caur ES, Baltijas valstīm, Poliju, Čehiju, Ungāriju un Slovākiju ar vienu tranzīta deklarāciju un vienu muitas procedūras galvojumu.

 

 

 

Iekšlietu ministrija

Iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs

Par valdībā 100 dienās paveikto

Realizējot Deklarācijā par Ministru kabineta darbu noteiktos uzdevumus valdības pirmajām simts dienām, Iekšlietu ministrija 1998.gada beigās un 1999.gada sākumā ir veikusi zināmu darbu, lai mazinātu kriminogēno spriedzi valstī, paaugstinātu iedzīvotāju, iestāžu un organizāciju tiesiskās aizsardzības līmeni, novērstu kriminālnodarījumus un to cēloņus.

Valstī 1998.gadā reģistrēti 36 674 noziegumi, kas ir par 191 vai 0,5% mazāk nekā 1997.gadā. Smago noziegumu skaits ir samazinājies par 4,4,%. Par 5,2% ir palielinājies atklāto noziegumu skaits un 1998.gadā tas sastāda 52,8% .

Atbilstoši Valdības deklarācijai 1998.gada pēdējā ceturksnī īpaši tika akcentēta uzmanība cīņai ar organizēto noziedzību. Tika veiktas būtiskas strukturālās izmaiņas Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojā, kuras deva iespējas 1998.gadā atklāt 606 organizētus vai ar korupciju saistītus noziegumus (+321 salīdzinājumā ar 1997.gadu).

Uzlabojies darbs arī tādu smago noziegumu veidu atklāšanā kā izspiešana un slepkavības. 1998.gadā valstī atklāti 79 izspiešanas gadījumi, 40 slepkavības un 91 automašīnu zādzība.

Cīņas ar organizēto noziedzību ietvaros 1998.gadā tika aizturētas vairāk kā 750 personas, tai skaitā 7 kriminālās autoritātes, kuras par agrāk izdarītajiem smagiem noziegumiem ilgstošu laiku atradās meklēšanā, kā arī 16 noziedzīgās grupas.

Īpaša uzmanība 1998.gadā tika pievērsta arī organizētās automašīnu zādzības apkarošanai un zagto automašīnu legalizācijas procesu atmaskošanai. Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā valstī reģistrētas 2493 automašīnu zādzības, kas, salīdzinot ar 1997.gadu, ir par 19,7 % vairāk, bet no tām atklātas bija tikai 427 vai 17%.

Šajā sakarā Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā apstiprinās speciālu automašīnu zādzību apkarošanas pasākumu plānu turpmākajiem diviem gadiem, kurā nozīmīgs akcents tiek likts uz vienotas informācijas sistēmas izveidošanu starp Valsts policiju, Valsts robežsardzi, Muitu un citām iestādēm, kā arī sadarbības uzlabošanu ar citu valstu radniecīgajiem dienestiem uz robežām, kā arī citu valstu autotirgos.

Veikti organizatoriski pasākumi, lai pilnveidotu Kārtības policijas patruļdienesta darbu. Pagājušajā gadā veica Mobilā policijas pulka reorganizāciju un uz tās bāzes izveidoja Rīgas pilsētas Apvienotās policijas pulku, kurš tiek izmantots patrulēšanai Rīgas pilsētas ielās un citās sabiedriskajās vietās, tajā skaitā arī noziedzības profilakses nolūkos.

Ņemot vērā to, ka pēdējos gados valstī pieaug noziedzīgo nodarījumu īpatsvars, ko izdarījuši nepilngadīgie (19,4%), kā arī pret nepilngadīgajiem vērsto noziegumu skaits, Iekšlietu ministrija izstrādāja un 1999.gada 6.janvārī apstiprināja "Bērnu noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu programmu 1999.gadam", kurā paredzēti konkrēti pasākumi, lai īstenotu dzīvē ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 4.panta prasības.

Lai nostiprinātu saikni ar sabiedrību un vairotu policijas darbinieku prestižu, 1998.gada 23.novembrī Liepājā tika aizsākts Iekšlietu ministrijas reģionālo semināru cikls "Policija un sabiedrība", kura mērķis ir savstarpējās sapratnes veidošana, kā arī policijas darbinieku izpratnes pilnveidošana cilvēktiesību un saskarsmes kultūras jomās. Nākošais šāds seminārs paredzēts š.g. 5.martā Rēzeknē.

Lai aktivizētu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību, ir veikti vairāki nozīmīgi pasākumi, tai skaitā:

— izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Republikas pilsētas, rajona ārkārtējo situāciju operatīvās komisijas paraugnolikums" un saņemtie ministriju atzinumi tiek apkopoti dokumenta iesniegšanai Valsts kancelejā;

— izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Par vienotu Latvijas Republikas iedzīvotāju apziņošanas kārtību ārkārtējās situācijās";

— sagatavots un 9.februārī izskatīts darba grupā Ministru kabineta noteikumu projekts "Pašvaldību, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ātrās reaģēšanas struktūrvienību paraugnolikums" un turpinās priekšlikumu apkopošana;

— sagatavoti atzinumi Ekonomikas ministrijai par tiesību aktu projektiem, kuri izstrādāti, pamatojoties uz Enerģētikas likuma normām;

— sagatavoti un iesniegti priekšlikumi "Būvniecības Valsts Nacionālā programmas 1999.—2010.gadam" projektam;

— sagatavoti un iesniegti priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu projektiem "Par sprādzienbīstamā vidē lietotajām iekārtām un aizsardzības sistēmām" un "Bīstamo kravu autopārvadājumu noteikumi".

Atbilstoši Valdības deklarācijā paredzētajam, Ieslodzījuma vietu pārvaldē:

— turpinās sagatavošanas priekšdarbi Ieslodzījuma vietu pārvaldes un tās pakļautībā esošo iestāžu nodošanai Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Pagajušā gada IV ceturksnī un šī gada janvārī, februārī notikušas ar Ministru kabineta 1998.gada 6.maijā rīkojumu Nr.129 izveidotās Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes un tās pakļautībā esošo iestāžu nodošanas un pieņemšanas komisijas trīs sēdes. Lai turpmāk nodrošinātu Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla tiesisko un sociālo garantiju saglabāšanu, Ieslodzījuma vietu pārvaldē izstrādāts likumprojekts "Par Ieslodzījuma vietu pārvaldi", kā arī Ministru kabineta noteikumu projekti likumos noteikto tiesisko un sociālo garantiju realizēšanai;

— Iekšlietu ministrijas kompetences ietvaros uzsākta "Sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepcijas" izpilde, kas tika izstrādāta un akceptēta Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra sēdē. Tajā noteikto pasākumu realizācija paredzēta laikā no 1999.gada līdz 2002.gadam. Šīs programmas ietvaros un atbilstoši 1998.g. 14.oktobrī pieņemtā likuma "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (pārejas noteikumi) prasībām, Ieslodzījuma vietu pārvalde ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par materiālo palīdzību personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm" projektu.

Turpinās cietumu rekonstrukcija atbilstoši Iekšlietu ministrijas darbības plānam 1999.—2002.gadam.

Pabeigta:

— Centrālcietuma pirmā korpusa rekonstrukcijas II kārta;

— Jelgavas cietuma bijušā ražošanas korpusa pārbūve par kameru tipa korpusu.

Līdz 2003.gada 1.janvārim ieplānots pabeigt visu cietumu rekonstrukciju, kameru ierīkošanu visos slēgtasjos cietumos, lielu dzīvojamo telpu, kurās tika izmitināti 50-1000 ieslodzīto, pārbūvi mazvietīgās telpās — līdz 18 cilvēku izvietošanai — atbilstoši likumā noteiktajiem soda izciešanas nosacījumiem. Šie darbi noris piešķirto investīciju ietvaros. Investīciju programmas, kuras realizācijai piešķirti Ls 300 000 ietvaros, tiks sākta Tuberkulozes slimnīcas būve Olaines cietuma teritorijā.

Realizējot Valdības deklarācijā noteiktā uzdevuma izpildi par Valsts robežsardzes darbības pilnveidošanu, ir noslēgti sadarbības līgumi ar Nacionālo bruņoto spēku vadību par sadarbību valsts jūras un gaisa telpas robežapsardzē.

Turpinās austrumu robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveidošana valsts investīciju programmas projekta IA-22 ietvaros.

Lai radītu priekšnoteikumu Latvijas Krievijas robežas sakārtošanai, sagatavoti un Ministru kabinetā pieņemti noteikumi par Latvijas Krievijas valstu robežas joslu (Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.503) un par valsts robežzīmi (Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.504).

Starptautisko attiecību jomā:

— izstrādāti līgumu projekti par savstarpējo palīdzību ārkārtas situāciju likvidēšanā ar Baltkrievijas Republiku, Igaunijas Republiku, Krievijas Federāciju, Lietuvas Republiku, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti (līgumprojekti nosūtīti minētajām valstīm);

— turpinās līdzdalība Baltijas jūras reģiona valstu Speciālās komisijas darbībā (organizētās noziedzības apkarošanas programmā Task Forces ) — 1998.gada 4.decembrī notika premjeru pilnvaroto pārstāvju sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums par nepieciešamību pagarināt Speciālās komisijas mandātu līdz 2000.gada beigām.

1998.gada 13.novembrī parakstīta vienošanās starp Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju, Igaunijas Republikas Iekšlietu ministriju un Lietuvas Republikas Iekšlietu ministriju par Baltijas valstu sakaru virsniekiem, bet 1998.gada 17.decembrī parakstīta Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Ziemeļreinas—Vestfāles Iekšlietu un tieslietu ministrijas deklarācija par sadarbību;

Bez augstāk minētajiem organizatoriskajiem un tiesiskajiem pasākumiem Iekšlietu ministrija strādājusi arī pie citu normatīvo aktu sagatavošanas.

Ministru kabinetā akceptētie

un pieņemtie tiesību akti:

1. Likumprojekti:

1. likumprojekts "Grozījumi likumā" Par policiju"".

Akceptēts iesniegšanai Saeimā (MK sēdē 1998.g.8.decembrī prot.nr.66),

2. likumprojekts "Emigrācijas likums".

Akceptēts iesniegšanai Saeimā (MK sēdē 1999.g.26.janvārī, prot.nr.7);

3. likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Akceptēts iesniegšanai Saeimā (MK sēdē 1999.g.26.janvārī, prot.nr.7);

4. likumprojekts "Grozījumi "Repatriācijas likumā"".

Akceptēts iesniegšanai Saeimā (MK sēde 1999.g. 26.janvārī, prot.nr.7);

5.likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"".

Akceptēts iesniegšanai Saeimā (MK sēdē 1999.g. 26.janvārī, prot.nr.7);

6. likumprojekts "Grozījumi "Robežsardzes likumā"".

Akceptēts iesniegšanai Saeimā (MK sēdē 1999.g.9.februārī, prot.nr.9);

7.likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"".

Akceptēts iesniegšanai Saeimā (MK sēdē 1999.g.9.februārī, prot.nr.9).

2. Noteikumi:

1. noteikumu projekts "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu ierindas un komandējošā sastāva formas tērpa un atšķirības zīmju apraksts un mantiskās apgādes normas".

Pieņemts Ministru kabineta sēdē 1998.g.8.decembrī (prot.nr.66);

2. noteikumu projekts "Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments".

Pieņemts Ministru kabineta sēdē 1998.g.15.decembrī (prot.nr.67);

3. noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 18.oktobra noteikumos nr.362" Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums"".

Pieņemts Ministru kabineta sēdē 1998.g 29.decembrī (prot.nr.69);

4. noteikumu projekts "Iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ugunsdrošības dienesta vai brīvprātīgā ugunsdrošības formējuma paraugnolikums".

Pieņemts Ministru kabineta sēdē 1998.g.15.decembrī (prot.nr.67);

5. noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997.g. 25.jūnija noteikumos nr.226 "Valsts noslēpumu objektu saraksts "".

Pieņemts Ministru kabineta sēdē 1998.g.29.decembrī (prot.nr.69).

3. Konceptuālie jautājumi:

1. "Personas dzīvesvietas reģistrācijas sistēmas pilnveidošanas koncepcija".

Akceptēta Ministru kabineta sēdē 1998.g.15.decembrī (prot.nr.67);

2. "Valsts robežsardzes palīgu koncepcija".

Akceptēta Ministru kabineta sēdē 1998.g.29.decembrī (prot.nr.69);

3. "Sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepcija".

Akceptēta Ministru kabineta sēdē 1998.g.29.decembrī (prot.nr.69);

4. "Latvijas dienesta pases koncepcija".

Akceptēta Ministru kabineta sēdē 1998.g.29.decembrī (prot.nr.69).

4. Informācija:

Par Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģiju. Informācija pieņemta zināšanai Ministru kabineta sēdē 1998.g.15.decembrī (prot.nr.67).

Valsts kancelejā iesniegtie tiesību aktu projekti:

Ministru kabineta noteikumu projekti:

1. "Par iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanu";

2. "Par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no iedzīvotāju reģistra";

3. "Apsardzes darbībā izmantojamo dienesta šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un izsniegšanas noteikumi";

4. "Noteikumi par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu apsardzes darbības veikšanai";

5. "Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanu un pagarināšanu fiziskām personām";

6. "Noteikumi par iekšējās drošības dienesta, kas veic apsardzi, reģistrācijas kārtību";

7. "Grozījumi Ministru kabineta 1996.g.5.novembra noteikumos nr.422 "Noteikumi par valsts nodevu par Latvijas Republikas pasu un citu personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu izsniegšanu";

8. "ārkārtējās reaģēšanas pasākumos iesaistīto juridisko un fizisko personu pakalpojumu apmaksas kārtība";

9. "Izdienas pensiju Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm izmaksas kārtība".

Tiesību aktu projekti,

kas atrodas saskaņošanas stadijā:

Likumprojekti:

1."Grozījumi pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā";

2. "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā".

Ministru kabineta noteikumu projekti:

1. "Par nelikumīgā apgrozībā esošo narkotisko un psihotropo vielu iedalījumu pēc to apmēriem";

2. "Republikas pilsētas (rajona) ārkārtējo situāciju operatīvās komisijas paraugnolikums";

3. "Par vienotu Latvijas Republikas iedzīvotāju apziņošanas kārtību ārkārtējās situācijās";

4."Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 16.decembra noteikumos nr.417 "Uzturēšanās atļaujas izsniegšanas un reģistrācijas kārtība";

5. "Par Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu izpildīšanas ierobežojumi".

Ministru kabineta rīkojumu projekti:

1. "Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 31.marta rīkojumā nr.147"Par investīciju projektiem, kas 1998.gadā finansējami no valsts pamatbudžeta dotācijas un vispārējiem ieņēmumiem, valdības aizdevumiem un galvojumiem, kā arī valsts speciālā budžeta līdzekļiem"";

2. "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālo narkotiku apgrozību un citām organizētās noziedzības formām".

 

Par valdībā iecerēto. Rīcības programma

Iekšlietu ministrijas "Rīcības programma "Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei"" ir stratēģisks plāns darbībai laika periodam līdz 2002.gadam, nosakot, ka tās konkrētās realizācijas galvenie virzieni, veidojot un īstenojot nozares politiku pa gadiem un mazākiem laika periodiem, ir:

1. Valsts ārējās un iekšējās drošības (kā vienota jēdziena) nodrošinājums.

Intensificējot un uzlabojot valsts drošības iestāžu darbu, Drošības policijas sastāvā tiks izveidotas operatīvās uzziņas un pirmstiesas izmeklēšanas struktūrvienības, kā arī nostiprinātas jau esošās struktūrvienības, kas veic ekstrēmisko organizāciju darbības izpēti, terorisma, diversiju un kaitniecības apkarošanu.

2. Kriminogēnās spriedzes samazināšana valstī un sabiedriskās kārtības nodrošinājums līmenī, kādu pieprasa likumdevējs un izpildvara, izvirza pašvaldību, saimniecisko un sabiedrisko organizāciju institūcijas, valsts pilsoņi.

Uzlabojot smago un vardarbīgo noziegumu, īpaši organizētās noziedzības un noziegumu, kas saistīti ar narkotikām, apzināšanu, ierobežošanu, apkarošanu un izdarīto noziegumu reģistrāciju un atklāšanu:

— Iekšlietu ministrija, savas kompetences ietvaros, turpinās "Noziedzības novēršanas valsts programmas" pasākumu izpildi;

— realizēs 1998.g. pieņemto Iekšlietu ministrijas "Narkotiku kontroles un novēršanas stratēģijas programmu";

— sagatavos sadarbības līgumu cīņai pret narkotikām starp Valsts policijas Narkotiku apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi;

— izveidos reģionālās grupas cīņai ar narkotikām Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Ventspilī un Valmierā.

Precizējot pienākumu un atbildības sadali starp Valsts policiju, pašvaldību policiju un Zemessardzi, vienlaicīgi izstrādājot šo vienību sadarbības mehānismu, lai nodrošinātu iedzīvotāju personisko drošību un īpašuma aizsardzību, tiks izstrādāta instrukciju par Valsts policijas, Zemessardzes un pašvaldību policijas sadarbību sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.

Visos republikas rajonu centros tiks izveidotas policijas patruļdienesta vienības.

3. Savas kompetences ietvaros aktīva piedalīšanās valsts ekonomiskās politikas realizācijā, aizsargājot to no prettiesiskiem kaitējumiem.

Valsts policijas sastāvā tiks izveidotas jaunas struktūrvienības, kuru kompetencē būtu nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas atklāšana, naudas, vērtspapīru un kredītkaršu viltojumu apkarošana, audio, video un datorpirātisma apkarošana, ka arī cīņa ar datornoziegumiem.

Tiks turpināta sadarbība ar attiecīgajiem Finansu ministrijas dienestiem, veicinot "Kontrabandas apkarošanas koordinācijas centra" darbību.

4. Latvijas valsts robežas apsardzība un kontrole, attīstot tehniskos kontroles, novērošanas un apsardzības līdzekļus, kā arī paaugstinot robežsargu profesionālo sagatavotību.

Turpināsies austrumu robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveidošana Valsts investīciju programmas projekta IA—22 ietvaros.

Tiks attīstīta robežapsardzības infrastruktūra un veikta valsts robežas atjaunošana Valsts investīciju programmas projektu IA—16, IA—17 un IA—20 ietvaros.

Kopīgi ar Aizsardzības ministriju tiks izstrādāts valsts jūras, gaisa telpas un sauszemes robežas apsardzības plāns.

Nostiprinot Robežsardzes profesionālo kadru sastāvu, tiks nodrošināta robežsargu profesionālā apmācība saskaņā ar izstrādātajām apmācību programmām.

5. Fizisko personu reģistrācija, personu apliecinošu dokumentu izsniegšana, valsts migrācijas politikas realizēšana, nepieļaujot migrācijas procesa bezkontroli un neprognozējamību.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (sadarbībā ar pašvaldībām) apzinās Latvijas pilsoņus, kas nav saņēmuši pilsoņu pasi un nodrošinās pasu izsniegšanu šīm personām.

Saskaņā ar Sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepcijas prasībām, tiks organizēta pasu noformēšana pilsoņiem, kas atrodas apcietinājumā un nav apmainījuši pases.

Turpināsies Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" apsaimniekošana un labiekārtošana.

Tiks izveidota informatīva datu bāze par patvēruma meklētāju un bēgļu izcelsmes valstīm un normatīvajiem aktiem, kas regulē patvēruma meklētāju un bēgļu tiesisko statusu.

6. Kriminālsodu izpildes nodrošināšana atbilstoši spēkā esošai likumdošanai un Latvijas Republiku saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem un vienošanām, pilnveidojot, atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, progresīvās soda izciešanas sistēmu, kā arī veicot notiesāto sociālo rehabilitāciju soda izciešanas laikā.

Tiks turpināta Centrālcietuma un Jelgavas cietuma rekonstrukcija, ieviešot kameru sistēmu.

Nodrošinot sodu izcietušo personu integrēšanu sabiedrībā, tiks uzsākta, Iekšlietu ministrijas kompetences ietvaros, Sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepcijas izpilde.

7. Preventīvo pasākumu veikšana un glābšanas darbu tehnisko iespēju nodrošināšana iedzīvotāju un īpašuma aizsardzībai no ārkārtējām situācijām, ko izraisa ugunsgrēki, stihiskas nelaimes, tehnogēnās katastrofas un avārijas.

Veidojot visaptverošu iedzīvotāju un viņu īpašuma aizsardzības sistēmu, kas nodrošinātu saskaņotu profesionālo dienestu darbību plūdu, epidēmiju, ķīmisko un citu kaitīgo vielu izplūdes, elektroapgādes traucējumu un citās ārkārtas situācijās, tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumu projekti:

— "Par vienotu apziņošanas kārtību ārkārtējās situācijās";

— "Republikas pilsētas (rajona) ārkārtējo situāciju komisijas

paraugnolikums";

— "Riska grupas objektu ātrās reaģēšanas struktūrvienību

paraugnolikums’’;

— "Par mobilizācijas uzdevumu izstrādāšanas un valsts materiālo

rezervju noteikšanas kārtību";

— "Par ārkārtējās reaģēšanas pasākumos iesaistīto juridisko un fizisko

personu izdevumu kompensāciju".

Nodrošinot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ar nepieciešamo modernu speciālo tehniku, transporta līdzekļiem, sakaru un informātikas iekārtām, tiks iegādāts speciālais tehniskais aprīkojums darbam elpošanai nepiemērotā un ķīmiski aktīvā vidē, darbu veikšanai ūdens akvatorijā, transporta, tehnogēno un tamlīdzīga rakstura avāriju likvidācijai, kā arī mūsdienīgi ugunsdzēsības un glābšanas automobiļi.

Uzlabojot ugunsdzēsības komandu sadarbību un reaģēšanas ātrumu, tiks

— pārstrādāti (aktualizēti) pilsētu un rajonu spēku un līdzekļu piesaistīšanas plāni;

— izstrādāts starprajonu savstarpējās palīdzības un rīcības plāns.

Turpināsies sarunas ar Latvijas pašvaldībām par pašvaldībām pakļauto ugunsdrošības dienestu pienācīgu uzturēšanu, apmācību un brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu veidošanu.

8. Sabiedriskās domas ietekme, nostiprinot iekšlietu sistēmas darbinieku prestižu, izstrādājot šim nolūkam speciālas programmas un pārliecinot ar ikdienas darba rezultātiem.

Uzlabojot policijas sadarbību ar iedzīvotājiem, turpināsies 1998.gadā uzsāktais reģionālo semināru cikls "Policija un sabiedrība".

Turpināsies Iekšlietu ministrijas Sabiedrības konsultatīvās padomes darbība.

Valsts policijas personālsastāva atestācijas pilnveidošanai tiks izstrādāta un ieviesta datorizētā ikgadējas policijas darbinieku kvalifikācijas un karjeras vērtēšanas sistēma.

Ievērojot Ministru kabineta realizējamo politiku starptautiskās darbības koordinācijā, Iekšlietu ministrija attīstīs sadarbību ar Eiropas Padomes valstīm un ņems vērā Latvijas Republikas politisko kursu uz dalību Eiropas Savienībā. Iekšlietu ministrija turpinās sadarboties ar citu valstu iekšlietu institūcijām kadru apmācības, materiāli tehniskās apgādes un palīdzības jautājumos. Iekšlietu ministrija realizēs noslēgtos starptautiskos līgumus, it sevišķi konkrētu kriminālvajāšanas lietu realizācijā.

Sistemātiski tiks veikta Iekšlietu ministrijas un tās sistēmā esošo iestāžu darbības koordinācija ar pārējām valsts, pašvaldību un sabiedriskajām institūcijām.

Atbilstoši demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības principiem minēto galveno virzienu nodrošinājums tiks veikts politiskiem, tiesiskiem, ekonomiskiem, finansiāliem un organizatoriskiem līdzekļiem, vajadzības gadījumā iesniedzot priekšlikumus augstākajām valsts varas institūcijām.

Izglītības un zinātnes ministrija

Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals

Par valdībā 100 dienās paveikto

1. Likumdošana

* Otrajam lasījumam Saeimā sagatavots Vispārējās izglītības likums.

* Otrajam lasījumam Saeimā sagatavots Profesionālās izglītības likums.

* Pamatā pabeigts darbs pie likumprojekta "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu".

* Uzsākta Izglītības inovāciju fonda likuma izstrāde. Uzsākts darbs pie Jaunatnes likuma izstrādes.

* Izstrādāta virkne normatīvo aktu, kas saistīti ar jaunā Izglītības likuma spēkā stāšanos, — vispārējās izglītības iestāžu paraugnolikumi, profesionālās izglītības mācību un eksaminācijas centru nolikumi, kārtība dotāciju sadalei valsts ģimnāzijām, privātajām izglītības iestādēm u. c.

* Tiek gatavots līgums par Vienoto Baltijas izglītības telpu augstākajā izglītībā un notiek līguma par vienoto Baltijas izglītības telpu vidējā izglītībā ieviešanu.

* Noslēgts līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju un ASV nacionālo okeānu un atmosfēras pārvaldi par sadarbību GLOBE programmas ietvaros.

* Vienošanās starp Izglītības un zinātnes ministriju un Lielbritānijas Padomi par angļu valodas skolotāju tālākizglītības programmas "Profesionālā attīstības programma" īstenošanu Latvijā.

2. Izglītības satura reforma

* Sagatavotas pamatsadaļas valsts vispārējās vidējās izglītības standarta projektam.

* Izstrādāts Latvijas bakalaura akadēmiskā grāda studiju programmu valsts standarta projekts.

* Sagatavots Ieteicamās mācību literatūras saraksts 1999. gadam.

* Sagatavoti valsts pārbaudes darbi 1998./99. mācību gada nobeigumam vispārējā izglītībā.

* Notikušas rajonu mācību priekšmetu olimpiādes matemātikā, fizikā, ģeogrāfijā un valsts olimpiāde bioloģijā. Iepriekšējā mācību gada starptautisko olimpiāžu uzvarētāji saņēmuši Izglītības un zinātnes ministrijas apbalvojumus. Notikusi talantīgo skolēnu radošā nometne ķīmijā.

* Apstiprināta "Instrukcija par kvalifikācijas eksāmenu saturu un metodiku 1998./99. m.g." profesionālajām izglītības iestādēm.

* Uzsākta izglītības programmu struktūras un pamatnostādņu izstrāde profesionālajā izglītībā.

* Turpinās skolu akreditācijas process, kura laikā tiek pārbaudīta skolēnu slodzes atbilstība Izglītības likumā noteiktajam, kā arī veselības mācības un mācību procesā obligāti iekļaujamo tēmu mācīšanas procesa kontrole.

3. Finansēšanas sistēmas

nodrošinājums un optimizācija

* Sagatavots 1999.gada valsts budžeta projekts izglītībā un zinātnē.

* Izstrādāta investīciju stratēģija izglītībā 2000.- 2002. gadam.

* Turpinās darbs pie līguma noslēgšanas ar PB par investīciju projektu "Izmaksu efektivitātes palielināšana un izglītības kvalitātes paaugstināšana Latvijas izglītības iestādēs".

* MK komitejā akceptēti noteikumi studiju kreditēšanai un uzsākta studiju kreditēšanas sistēmas izveide. Sagatavots studiju fonda nolikums.

* Izstrādāta pedagogu darba samaksas koncepcija saskaņā ar jaunā Izglītības likuma noteiktajiem principiem.

* Izstrādāta koncepcija augstskolu pārraudzības uzlabošanai.

4. Sistēmas vadības un attīstības nodrošinājums

* Janvārī un februārī organizēts Izglītības un zinātnes ministrijas vadošo darbinieku mācību seminārs loģiskās analīzes metodikā. Izveidota normatīvā bāze izglītības programmu un izglītības iestāžu reģistru darbības uzsākšanai.

* Uzsākts Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas izveides 3. etaps.

* Sadarbībā ar LU Izglītības pētījumu institūtu uzsākta Latvijas līdzdalība starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos civilzinībās un OECD pētījumā par piecpadsmitgadīgo jauniešu izglītības sasniegumiem dabaszinātnēs, kā arī atkārtotajā pētījumā TIMSS 2.

* Nodrošināti organizatoriskie un finansiālie pasākumi, kas saistīti ar darbības uzsākšanu Eiropas izglītības programmās "Sokrates", "Leonardo", "Jaunatne Eiropai". Programmu ietvaros notiek projektu pieņemšana un atlase.

* Veikts pilnīgs datu apkopojums un analīze par reliģiskās izglītības piedāvājumu vispārējās izglītības iestādēs.

* Tiek turpināta vispārizglītojošo skolu direktoru atestācija, sagatavota normatīvā bāze profesionālās izglītības iestāžu vadītāju atestācijai.

* Uzsākts darbs pie pedagogu izglītības un tālākizglītības valsts programmas projekta izstrādes.

* Veikta revīzija vairākās augstākās izglītības iestādēs. Tiek gatavota Rīgas Aviācijas universitātes reorganizācija.

*Ar OECD ekspertu palīdzību uzsākts organizēts institucionālais audits Izglītības un zinātnes ministrijā.

5. Sabiedrības integrācijas nodrošināšana

izglītības sistēmā

* Izstrādāts rīcības plāns sabiedrības integrācijas programmas projekta apspriešanai un programmas izstrādes pabeigšanai, izveidota programmas vadības grupa.

* Sabiedrības integrācijas programmas darbības koordinācijai sagatavots līgums ar Sorosa fonda Latvija projektu "Atvērtā skola".

* Uzsākts Latviešu valodas apguves programmas darbības otrais posms, piesaistot ārvalstu finansējumu 3,7 miljonu USD apmērā. Programmas ietvaros ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu atvērta otra programmas filiāle — Reģionālais valodas programmas centrs Liepājā.

* Izlases kārtībā atsevišķos rajonos un pilsētās notiek pārbaudes par priekšmetu mācīšanu valsts valodā.

* Veikts pilnīgs informācijas apkopojums par IZM 175. rīkojuma, kas nosaka pedagogiem nepieciešamo augstāko valsts valodas prasmes pakāpi izpildi. Visi atsevišķo pedagogu iesniegumi izskatīti Izglītības un zinātnes ministrijas komisijā. Rīkojuma izpildes kontrole turpinās pirmsskolas iestādēs un ārpusskolas iestādēs.

6. Zinātne

* Izstrādāti grozījumi zinātnisko grādu piešķiršanas kārtībā un normatīvā bāze valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas izveidei.

* Veikti sagatavošanās darbi Latvijas dalības uzsākšanai Eiropas Savienības 5.ietvara programmā zinātnē un tehnoloģijā.

7. Sports

* 25. februārī organizēta Latvijas Jaunatnes sporta konference, kurā tiek apstiprināta Valsts jaunatnes sporta attīstības koncepcija.

* Izstrādāta sporta spēļu federāciju atbalsta programma.

8. Bērnu tiesību aizsardzība

* Veikta Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra reorganizācija. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam izstrādāts jauns centra nolikums un citi normatīvie akti.

 

Par valdībā iecerēto. Rīcības programma

Izglītības sistēmas attīstības pamatmērķi ir noteikti Latvijas izglītības koncepcijā (1995) un Latvijas Republikas izglītības likumā (1998). Tajos ir ietverta orientācija uz vērtību apziņas, patstāvīgas domāšanas veidošanu un zināšanu praktiskās lietošanas prasmju attīstību. Vērtību konstituēšana izglītības sistēmā nozīmē mainīt attieksmi pret izglītību gan visu pakāpju izglītības iestādēs, gan sabiedrībā kopumā. Tas nozīmē izglītības motivācijas attīstīšanu mūžizglītības nozīmē, atsaucoties uz Eiropas Savienības valstīs kopīgi izvirzīto izglītības virsuzdevumu — veidot sabiedrību, kura mācās. Ar šiem mērķiem sasaucas Valdības deklarācijā noteiktie galvenie uzdevumi izglītības sistēmai:

Nodrošināt patstāvīgas, atbildīgas, demokrātiskas, kā arī valstij lojālas personības veidošanos. Panākt, lai ikviens jaunietis tiktu vispusīgi izglītots, kā arī iegūtu pamata kvalifikāciju kādā profesijā un būtu spējīgs konkurēt mainīgajā darba tirgū, t.sk. arī Eiropas Savienības darba tirgū. Modernizēt izglītības saturu atbilstoši šim uzdevumam, pilnveidot profesionālās orientācijas, "karjeras izvēles" darbu.

Šo pamatmērķu sasniegšanai ir noteikti Izglītības attīstības stratēģiskie virzieni izglītības kvalitātes paaugstināšana, izglītības pieejamības nodrošināšana, efektīva resursu izmantošana un izglītības sistēmas institucionālā attīstība, kā arī tiem pakārtotie prioritārie uzdevumi Izglītības un zinātnes ministrijas Rīcības plānā valdības deklarācijas izpildei. Veicamie uzdevumi sakārtojami vairākos sektoros:

1. Likumdošana

* Jauno izglītības likumu normatīvās bāzes izstrāde

Pieņemtais jaunais izglītības likums paredz pāreju uz izglītības programmu principu izglītības organizācijā, izmaiņas darba samaksas sistēmā, izglītības iestāžu un programmu reģistru izveidošanu - tie visi ir pasākumi, kas jānodrošina ar atbilstošiem normatīviem aktiem;

* Vispārējās izglītības likuma pieņemšana Saeimā;

* Profesionālās izglītības likuma pieņemšana Saeimā;

* Augstskolu likuma precizēšana, saskaņojot to ar jaunajiem izglītības likumiem;

* Likumprojekts "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu", kas izstrādāts, ievērojot nepieciešamību veikt saskaņojumu ar Eiropas Savienības valstu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmām un ko paredz Latvijas likumdošanas saskaņošanas ar Eiropas Savienību procedūra.

* Pieaugušo izglītības likums - izstrādi paredz jaunais izglītības likums;

* Likums "Par izglītības inovāciju fondu" - izstrādi paredz jaunais izglītības likums;

2. Izglītības satura reforma

* Jauna standartu sistēma izglītībā

Jaunais izglītības likums nosaka jaunus izglītības staura organizācijas principus, paredzot izstrādāt valsts izglītības standartus atbilstoši izglītības veidam un pakāpei. Valsts standartu projekts ir izstrādāts vispārējai pamatizglītībai, top valsts standarts vispārējai vidējai izglītībai un valsts standarta struktūra profesionālās izglītības programmām. Līdz 2002.gadam ir jāpabeidz valsts standartu izstrāde vidējai izglītībai un augstākās izglītības bakalaura programmām, kā arī jānodrošina mācību priekšmetu satura pārskatīšana atbilstoši jaunajiem standartiem. Jaunais saturs jānodrošina ar atbilstošu skolotāju izglītību un tālākizglītību kā arī ar metodiskajām izstrādnēm.

Īpaši akcentējama ir nepieciešamība pārskatīt priekšmetu standartus latviešu valodā un sociālajās zinībās, ievērojot šo priekšmetu lomu sabiedrības integrācijas procesu veicināšanā. Šo priekšmetu standartus pamatizglītībai ir plānots pabeigt 2001.gadā.

* Centralizētā eksaminācija — vienota vērtēšanas sistēma

Pakāpeniski notiek pāreja uz centralizēto eksaminācijas sistēmu vidējās izglītības pakāpes beigās. Līdz 2002. gadam ir plānots pabeigt pilnīgu pāreju uz centralizēto eksamināciju vidējā vispārējā izglītībā un atsevišķiem reģionāli centralizētiem eksāmeniem pamatizglītībā. Šī reforma ļaus atteikties no iestājpārbaudījumiem augstākajās mācību iestādēs, kā arī kļūs par nozīmīgu izglītības kvalitāti veicinošu faktoru, ļaujot objektīvi novērtēt katras skolas piedāvātās izglītības kvalitāti visā Latvijā. Profesionālajā izglītībā līdz 2000.gadam tiek plānota mācību un eksaminācijas centru izveide atbilstoši Izglītības klasifikācijā noteiktajām programmu grupām.

3. Finansēšanas principu optimizācija

* Pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveide

Atbilstoši jaunajam izglītības likumam ir jānodrošina pāreja uz jaunu pedagogu darba samaksas sistēmu, padarot pedagogu darba samaksu konkurētspējīgu darba tirgū. Jaunajiem darba samaksas noteikumi ir jāizstrādā jau līdz 1999. gada jūnijam, taču arī turpmākajā laikā ir paredzama darba samaksas sistēmas pilnveide, saistot to ar pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu un darba samaksas diferenciāciju, gan ievērojot kvalifikāciju gan arī citus faktorus. Viens no diferenciācijas pasākumiem tiek ieviests jau no 1999./2000. mācību gada, nosakot piemaksas pedagogiem, kas māca latviešu valodu un priekšmetus latviešu valodā cittautu mācībvalodas skolās.

Pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmas vienkāršošana

* Studiju kreditēšana kā augstākās izglītības finansēšanas sastāvdaļa

1999. gadā uzsāktā studiju kreditēšanas sistēma ir turpmāk jāattīsta, saistot to ar pārējiem valdības deklarācijā minētajiem augstākās izglītības finansēšanas pilnveides uzdevumiem — valsts pasūtījuma noteikšanu atbilstoši tautsaimniecības nozaru pieprasījumam, pāreju uz normatīvā finansējuma sistēmu atbilstoši studiju programmu principam. Tuvākie normatīvie akti šajā jomā ir plānoti 1999. gadā, tomēr pēc pirmā ieviešanas gada sistēma turpmākajos gados būs jāpilnveido, pakāpeniski palielinot tās darbības efektivitāti.

* Izglītības inovāciju fonda izveide

Likumu "Par izglītības inovāciju fondu" ir paredzēts izstrādāt līdz 1999.gada decembrim, taču tā pieņemšana un īstenošana tiek plānota 2000. gadā. Tas ir nozīmīgs atbalsta pasākums visām izglītībā veicamajām reformām, kas saistītas ar satura un metodikas attīstību un skolotāju tālākizglītību.

* VIP kompleksu programmu izstrāde

Viens no svarīgākajiem pasākumiem konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanā ir Izglītības informatizācijas projekts, kurā paredzēta gan visaptveroša izglītības iestāžu datorizācija, gan savstarpējo informācijas tīklu izveidošana, gan mācību līdzekļu sagatavošana un skolotāju tālākizglītība atbilstoši informācijas tehnoloģijas prasībām. Informatizācijas projektam ir jākļūst par pastāvīgu attīstības projektu, ievērojot nepārtrauktās pārmaiņas informācijas tehnoloģiju attīstībā

Izglītības investīciju stratēģija atbilst Pasaules bankas kredītprojekta ietvaros izstrādātajiem pamatprincipiem un kritērijiem, paredzot ieguldīt līdzekļus ēku siltināšanā un infrastruktūras sakārtošanā. 1999. gadā ir plānots parakstīt kredītprojektu un uzsākt tā realizāciju. Izmaksu efektivitātes paaugstināšanas projektā izstrādātie līdzekļu ieguldīšanas principi, sākot ar 1999. gadu, tiek attiecināti arī uz pārējām infrastruktūras investīcijām.

4. Sistēmas vadības un attīstības nodrošinājums

* Izglītības attīstības programmas izstrāde nākamajiem 4 gadiem

Būtiski ir jāpilnveido izglītības stratēģiskās plānošanas darbs. Valdības deklarācijā paredzēts iesniegt Saeimai izskatīšanai izglītības stratēģijas programmu četriem gadiem. Ir jāpilnveido Izglītības ministrijas speciālistu sagatavotība plānošanā un prioritāšu noteikšanā, jānodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas darbības audits, attiecīgi pilnveidojot ministrijas struktūru. Pamatā šie pasākumi tiek plānoti 1999.–2000. gadā.

* Profesionālās izglītības reforma

Mūsdienīga un darba tirgus vajadzībām atbilstoša profesionālā izglītība arvien vairāk kļūst par prioritāru nozari, ievērojot nepieciešamību ierobežot bezdarba paaugstināšanos, nodrošināt atpalikušo reģionu ekonomisko attīstību, efektīvu pieaugušo pārkvalifikācijas sistēmu. Pirmā prioritāte profesionālās izglītības jomā ir jaunā Profesionālās izglītības likuma pieņemšana un tam atbiltošo normatīvo aktu izstrāde, nodrošinot efektīvu profesionālās izglītības sistēmas pārvaldi, iesaistot tajā sociālo partneru institūcijas, nodrošinot prakses iespējas profesionālās izglītības programmu ietvaros, veidojot standartu un vērtēšanas sistēmu, attīstot reģionālos profesionālās izglītības centrus un mācību un eksaminācijas centrus. Pamatā minētos pasākumus ir plānots realizēt līdz 2000.gadam. Sistēmas attīstības atbalsts ir katru gadu plānojami darba tirgus pētījumi.

Profesionālā izglītība ir viena no prioritārajām nozarēm izglītības sistēmas saskaņošanā ar Eiropas Savienības izglītības sistēmām. Tāpēc ir paredzēts izstrādāt nacionālo profesionālo kvalifikāciju struktūru, pieņemot likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu", nodrošināt profesionālo kvalifikāciju salīdzināmību ar Eiropas Savienības valstu kvalifikācijas sistēmām. Likumprojekta iesniegšanas termiņš Ministru kabinetā ir 1999.gada 1. aprīlis.

Īpaša uzmanība ir veltāma augstākās profesionālās (neuniversitātes) izglītības posma nostriprināšanai. Līdz 2000. gadam ir plānots izstrādāt koledžas paraugnolikumu un koledžas akreditācijas noteikumus.

* Piedalīšanās ES izglītības un zinātnes programmās

Kopš 1998.gada 1. novembra Latvija piedalās Eiropas Savienības izglītības programmās "Sokrates", "Leonardo" un "Jaunatne Eiropai", sākot ar 1999. gadu ir plānots uzsākt darbību Eiropas Savienības 5. ietvara programmā Zinātnē un tehnoloģijā. Ir jānodrošina konkurētspējīgu projektu sagatavošana un iesniegšana visās minētajās programmās, kā arī jānodrošina Latvijas līdzdalība Eiropas Savienības otrās paaudzes izglītības un zinātnes programmās, kas uzsāks darbību pēc 2000. gada.

5. Sabiedrības integrācijas nodrošināšana

izglītības sistēmā

* Latviešu valodas apguves veicināšana

Jaunais izglītības likums nosaka cittautu mācībvalodas skolu pāreju uz bilingvālo izglītību, sākot ar 1999./2000. mācību gadu. Laikā līdz 2004. gadam ir jāveic pilnīga pāreja uz vidējo izglītību valsts valodā un bilingvālajām mazākumtautību programmām pamatizglītībā. Galvenie pasākumi šī procesa uzsākšanai tiek plānoti 1999. gadā — mazākumtautību programmu paraugu izstrāde, piemaksu nodrošināšana latviešu valodas skolotājiem un skolotājiem, kas māca priekšmetus latviešu valodā mazākumtautību skolās, līdzekļi skolu bibliotēku nomaiņai, pārejot uz bilingvālo izglītību, taču tie nav viena gada pasākumi un gan skolotāju izglītošana, gan mācību līdzekļu izstrāde un metodikas attīstīšana turpināsies arī nākamajos gados, atbilstoši jaunajiem mācību paraugplāniem, kuros pakāpeniski tiks palielināts latviešu valodā mācāmo priekšmetu skaits.

* Latviešu valodas apguves valsts programmas otrais posms

Atbalsta programma latviešu valodas apguves veicināšanai ir Latviešu valodas apguves valsts programma, kas tiek realizēta ar donorvalstu un ANO Attīstības programmas finansējuma atbalstu. 1999. gadā tiek uzsākts šis programmas otrais posms, kura ietvaros ir plānoti divu gadu pasākumi - metodikas kursi un atbalsta semināri latviešu valodas skolotājiem - multiplikatoriem un latviešu valodas kā otrās valodas skolotājiem, kā arī atbilstošu mācību līdzekļu sagatavošana.

* Sociālo zinību priekšmetu satura attīstība, mācību līdzekļi sabiedrības integrācijas veicināšanai

1999. gadā tiek plānots pabeigt darbu pie Sabiedrības integrācijas programmas. Tajā ir ietverti pasākumi sociālo zinību cikla attīstībai, nodrošinot mūsdienīgu un metodiski pamatotu mācību saturu vēsturē, civilzinībās, politikā, tiesībās, paredzot šādu mācību līdzekļu izveidi ne tikai formālās izglītības sistēmai, bet arī pieaugušo izglītībai.

6. Zinātne

* Normatīvās sistēmas izstrāde

Virkne normatīvo aktu, kas regulē zinātniskās darbības finansēšanas un organizācijas kārtību ir novecojuši un ir nepieciešama to pilnveide. 1999. gadā ir plānots izstrādāt MK noteikumus "Par promocijas kārtību un kritērijiem", izveidot Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju. Līdz 2000. gadam ir paredzēts izstrādāt valsts pētījumu attīstības programmu un uzsākt tās ieviešanu.

Sākot ar 1999. gadu, tiek plānota Latvijas piedalīšanās Eiropas Savienības 5.ietvara programmā zinātnē un tehnoloģijā.

* Zinātnes un tehnoloģijas attīstības stratēģijas izstrāde

Zinātnes atbalstam līdz 2000. gadam ir paredzēts izstrādāt zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas programmu kā arī programmu industriālo pētījumu atbalsts sistēmas izveidei.

7. Sports

* Sporta izglītības finansiālais un materiālais nodrošinājums

Visā darbības periodā ir plānots turpināt sporta objektu rekonstrukciju, saskaņojot to ar izstrādājamo "Sporta objektu rekonstrukcijas un izmantošanas koncepciju". Veicot atbilstošus grozījumus būvniecības likumā un noteikumos, tiek plānots veicināt sporta ēku un būvju pieejamību invalīdiem. Līdz 2001. gadam plānots pilnveidot nodokļu atvieglojumu sistēmu kapitālam, kas saistīts ar cilvēka veselības un darba spēju uzlabošanas pasākumiem. Plānots pilnveidot atbalsta sistēmu talantīgākajiem sportistiem, pilnveidojot atbilstošos normatīvos aktus.

* Bērnu un jaunatnes sporta attīstība

Plānots 1999. gadā izstrādāt Bērnu un jaunatnes sporta attīstības koncepciju, sadarbībā ar pašvaldībām nodrošināt sporta nodarbību pieejamību izglītības iestādēs, izstrādāt bērnu un jaunatnes sporta skolu paraugnolikumu.

Kultūras ministrija

Kultūras ministre Karina Pētersone

Par valdībā 100 dienās paveikto

Likumdošanas jomā:

— Izstrādāts un pieņemts likums "Grozījums Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumā", 02.02.1999.

— Izstrādāts un iesniegts MK likumprojekts "Labdarības likums", 08.02.1999.

— Izstrādāts un iesniegts MK likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", 08.02.1999.

— Izstrādāts un iesniegts MK likumprojekts "Par grozījumiem "Likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli", 08.02.1999.

— Saskaņā ar "Bibliotēku likuma" prasībām ir izstrādāti un MK pieņemti:

MK noteikumi Nr. 374 "Latvijas Bibliotēku padomes nolikums", 29.09.1998.;

MK rīkojums Nr. 461 "Par Latvijas Bibliotēku padomi", 28.09.1998.;

MK noteikumi Nr. 474 "Bibliotēku pārvaldes nolikums", 22.12.1998.;

MK noteikumi Nr. 37 "Bibliotēku akreditācijas noteikumi", 02.02.1999.

— Izstrādāts un saskaņā ar valsts sekretāru sanāksmē 04.02.1999. nolemto (protokollēmums Nr.5, 33§) nosūtīts saskaņošanai MK noteikumu projekts "Noteikumi par vietējās nozīmes bibliotēku tīklu un tā darbību pašvaldību teritorijās".

Darbs pie programmām

un konceptuāliem dokumentiem:

— Izstrādāts nacionālās programmas "Kultūra" projekts apspriešanai Koordinācijas padomē (apakšprogrammas: "Kultūras mantojums"; "Muzeji"; "Bibliotēkas"; "Vizuālā māksla"; "Tradicionālā kultūra"; "Literatūra"; "Mūzika", "Teātris"; "Filmu māksla"; "Kultūrizglītība"; "Infrastruktūra").

Ar MK 16.09.1998. rīkojumu Nr.450 nacionālā programma "Kultūra" ir iekļauta MK nacionālo programmu sarakstā.

Starpziņojums par programmas izpildes gaitu izskatīts 15.09.1998.

— Sagatavoti divi projekti kultūras nozaru finansēšanas principu un kritēriju izstrādei:

1) 1999.g. teātru darbības finansējuma principu (analīze, aprēķini, grafiki, tabulas, risinājumi) izstrāde;

2) grāmatniecības atbalsta projektu izstrāde 1999.gadam.

— Pabeigti un iesniegti Kultūras ministrijas zinātniskie pētījumi:

1) Kultūras iestāžu absolventu darba tirgus izpēte ( BDN);

2) Kultūras sektora tautsaimnieciskā nozīmīguma novērtējums (LZA Ekonomikas institūts);

3) Kultūras kā sabiedrību integrējošs faktors ( BDN);

4) Latvijas politiskā nācija; kultūras aspekts (Filozofijas un socioloģijas institūts).

— Izstrādāts un laists klajā zinātniskais katalogs "Ungurmuiža" ( Rundāles pils muzejs).

Sadarbības projekti

ar Eiropas Savienību un Eiropas Padomi:

— Sadarbībā ar Eiropas Integrācijas biroju ir izveidotas nozares attīstības tehniskās lapas. EIB izvirzīto mērķu ietvaros, saskaņā ar piedāvāto metodiku ir pārskatītas un papildinātas Latvijas nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā.

— Projekts "Abavas ieleja" (sadarbībā ar EP):

Darbs pie aizsargājamās teritorijas vienota teritoriālplānojuma izstrādes.

— Projekts "Daugavas ieleja" (sadarbībā ar EP):

Darbs pie Daugavas ielejas kultūrvēsturiskās teritorijas sakārtošanas.

— Norit Rīgas vēsturiskā centra sakārtošana saskaņā ar apstiprināto programmu.

Projekti, Kultūras ministrijas konkursi:

— Noslēgta trīspusēja vienošanās starp Kultūras ministriju, Rīgas domi, Sorosa fondu — Latvija par koncepciju, juridiskā statusa, finansējuma, savstarpējās sadarbības un atbildības principu noteikšanu laikmetīgā mākslas centra izveidei Rīgā.

— Tiek turpināts darbs pie projekta "Rīga 2001 — Eiropas kultūras mēnesis":

Izstrādāta projekta koncepcija;

Apstiprināts projekta vadītājs;

Apstiprināts KM rīkojums Nr. 20 "Par Eiropas kultūras mēneša organizēšanu Rīgā 2001.gadā";

Sagatavots MK rīkojuma projekts " Par Eiropas kultūras mēneša sarīkošanu Rīgā 2001.gadā".

— Piešķirtas valsts dotācijas periodiskajiem kultūras izdevumiem.

— Organizēts ikgadējais konkurss "Latvijas Lielā mūzikas balva" par izciliem sasniegumiem mūzikā (1998. gadā —11 laureāti).

— Pasniegtas Kultūras ministrijas balvas mūzikas un mākslas skolu audzēkņiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs (42 audzēkņiem un 39 skolotājiem).

— Izsludināts LR Kultūras ministrijas stipendiju un prēmiju konkurss.

Starptautiskā sadarbība:

— Darbs pie Baltijas valstu Ministru padomes Kultūras komitejas darba organizēšanas:

Parakstīta sadarbības programma starp Baltijas valstīm 2000.—2001.gadam.

— Precizētas un atkārtoti saskaņotas ar Krievijas Federācijas Kultūras ministriju LR Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministriju sadarbības programmas 1999.—2000.g.

— Apkopota "Kultūras, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līguma izpildprogramma starp Itāliju un Latviju 1999.—2001.".

Infrastruktūras jomā:

— Aktualizēts un precizēts projekts CU 33 "Latvijas publisko bibliotēku vienota informācijas tīkla izveide" iesniegšanai Valsts investīciju programmā.

— Darbs pie Latvijas Nacionālās operas celtniecības pabeigšanas:

Latvijas Nacionālās operas pamatēka 1999. gada februārī nodota ar aktu Rīgas domei.

Nepabeigtā celtniecība būvniecības turpināšanai nodota Rīgas domes valdījumā.

Rīgas domes 1999.gada Investīciju programmā iekļauti Ls 2,6 milj. būvniecības turpināšanai.

— Uzsākta projekta "Kultūrpārvaldības informācijas sistēmas izveide" īstenošana:

Veikta datortīkla instalācija ar pieslēgumu INTERNETAM.

Iegādātās datortehnikas uzstādīšana un pieslēgšana kopējam tīklam.

Īstenots Kultūras ministrijas izglītības iestāžu izglītības informatizācijas projekta 1.posms — vidējo speciālo mācību iestāžu izglītības informatizācija, izveidojot datorklases un 5.kategorijas vītā pāra prasībām atbilstošus lokālos datortīklus: Em. Dārziņa mūzikas skolā, Rīgas Doma kora skolā, Latvijas Kultūras skolā, Rīgas lietišķās mākslas koledžā, J.Rozentāla Rīgas mākslas koledžā, Rēzeknes mākslas koledžā.

 

Par valdībā iecerēto. Rīcības programma

Likumdošanas jomā:

— Izstrādāt "Mākslu pamatizglītības likumu".

— Sakārtot autortiesību un blakustiesību aizsardzības likumdošanu un tiesiskās normas atbilstoši Eiropas Savienības starptautiskajām normām:

• MK noteikumu projekta "Par nesēja atlīdzību" izstrāde;

• MK noteikumu projekta "Noteikumi par muitas kontroles pasākumu veikšanu intelektuālā īpašuma aizsardzībai" izstrāde;

• likumprojekta "Par pievienošanos WIPO 1996.gada līgumiem: Autortiesību līgumam, Fonogrammu un izpildījumu līgumam" izstrāde.

— Sadarbībā ar Eiropas Padomi likumdošanas sakārtošana kultūras mantojuma jomā:

• grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

(par nekustamo kultūras mantojumu);

• likumprojekts "Likums par kustamo kultūras mantojumu";

• normatīvo dokumentu izstrāde par kultūras mantojuma reģistru, zudušo kultūras vērtību reģistru, kapu reģistru.

Likumdošanas sakārtošanas darbs kultūras mantojuma nozarē ir uzsākts un tiek veikts sadarbībā ar Eiropas Padomes speciālistiem. Eiropas Padomes tehniskās palīdzības un konsultāciju projekta darba grupas sēdē (11.—13.06.1998.) tika nolemts, ka likumdošanas sakārtošanai Eiropas valstīs tiks dota prioritāte.

— Izstrādāt likumu "Par Latvijas Nacionālo operu".

— Izstrādāt MK noteikumu projektus saskaņā ar "Bibliotēku likumu" (1998.05.21.).

Programmas, konceptuālie dokumenti:

— Izstrādāt un sākt realizēt nacionālo programmu "Kultūra" (2001. — 2005.— 2010.)

(apakšprogrammas: "Kultūras mantojums"; "Muzeji"; "Bibliotēkas"; "Vizuālā māksla"; "Tradicionālā kultūra"; "Mūzika", "Teātris"; "Literatūra"; "Filmu māksla"; "Kultūrizglītība"; "Infrastruktūra".).

— Izstrādāt konceptuālā dokumenta "Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes" jaunu redakciju, izvērtējot pašreizējo situāciju.

Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes pieņemtas Saeimā 1995.gada septembrī. Nepieciešams šo dokumentu pārkārtot atbilstoši aktualitātēm un pārmaiņām kultūras jomā.

— Izstrādāt Valsts programmu "Kultūras decentralizācija".

Programmas mērķis — radīt juridiskus un finansiālus priekšnoteikumus atbildības sadalei starp valsti un pašvaldībām kultūras jomā.

— Izstrādāt koncepciju tautas mākslas procesa nepārtrauktības nodrošināšanai.

— Izstrādāt Novadu kultūras centru atbalsta programmu.

— Izstrādāt mērķprogrammu "Dziesmu svētki", kas nodrošinātu svētkiem pastāvīgu finansējumu.

— Sagatavot konceptuālu dokumentu par mākslinieka statusu.

1996. gadā veikts socioloģiskais pētījums par mākslinieka statusu sabiedrībā. Koncepcijai jādod atbildes uz jautājumiem par mākslinieka ekonomisko, tiesisko un sociālo jautājumu risinājumu ceļiem.

— Izstrādāt konceptuālu dokumentu Kultūras nozaru finansēšanas principi un kritēriji.

— Izstrādāt Kultūrmenedžmenta izglītības programmu.

— Izstrādāt koncepciju par Latvijas Filminstitūtu.

Sadarbība ar Eiropas Padomi

un Eiropas Savienību:

— Likumdošanas harmonizācija ar ES Muitas savienības jomā.

Atbilstoši ES direktīvai — 93/0007/EEC (OJ L74 27/3/93) par tādu kultūras priekšmetu atdošanu atpakaļ, kas ir nelikumīgi izvesti no kādas dalībvalsts un regulējošiem EK 30.03.93. noteikumiem (EEC) 752/93, kas paredz spēkā stāšanās normas Padomes noteikumiem Nr. 3911/92 par kultūras preču eksportu — 93.0752/EEC (OJ 77 31/3/93) un EP 09.12.1992. noteikumiem (EEC) Nr. 3911/92 par kultūras priekšmetu eksportu — 92/3911/EEC (OJ L395 31.12.92 p.l.).

— Līdzdalība Eiropas Kopienu programmā RAPHAEL Kultūras mantojuma jomā. (Latvija piedalās no 1998.gada.).

— Latvijas dalība audiovizuālajā programmā "MEDIA 2"

(Latvija piedalās no 1999.gada.).

Programmu veido:

1) apmācība un kvalifikācijas celšana;

2) atbalsts kopprodukciju audiovizuālo projektu sagatavošanai;

3) atbalsts Eiropas filmu izplatīšanai kinoteātros un televīzijās.

Priekšnoteikums līdzdalībai: Latvijas "Radio un televīzijas likuma" harmonizācija ar ES direktīvu 89/552/EEC un tās papildinājumiem 97/36/EC "Televīzija bez robežām".

— Iestāšanās un līdzdalība EP kopprodukcijas atbalsta fondā "EURIMAGES".

Šī fonda atbalsts domāts audiovizuālo kopprodukciju ražošanai. Latvijas līdzdalība piesaistīs mūsu filmrūpniecībai partneru līdzekļus un nodrošinās produkcijai vismaz triju valstu tirgu. Ar Latvijas pārstāvniecību pie EP ir panākta vienošanās par Latvijas uzņemšanu šajā fondā, kolīdz Latvija nokārtos savu dalībmaksu.

— Sadarbībā ar Eiropas Padomi projekta "Abavas ieleja" aizsargājamās teritorijas vienota teritoriālplānojuma izstrāde.

— Sadarbībā ar EP projekta "Daugavas ieleja" Daugavas ielejas kultūrvēsturiskās teritorijas sakārtošana .

— Līdzdalība Eiropas valstu kampaņā "Eiropas kopējais kultūras mantojums".

1997. gadā Eiropas valstu vadītāju sanāksmē notika vienošanās, ka, sagaidot nākamo tūkstošgadi, īpaša uzmanība jāpievērš kultūras mantojuma saglabāšanas jomai.

— Projekta "Amatu apmācība Latvijā" realizācija.

— Līdzdalība Eiropas Padomes kultūras programmās: "Kultūras attīstības politika EP dalībvalstīs", "Jaunu informāciju tehnoloģijas", "Eiropas vīzijas", "Nozaru analīzes".

Projekti:

— Sagatavot un realizēt projektu "Rīga — 2001. Eiropas kultūras mēnesis" ES valstu kultūras ministri 28.05.1998. pieņēma lēmumu piešķirt Rīgai tiesības 2001.gadā sarīkot Eiropas kultūras mēneša programmas pasākumus.

— Piedalīties starptautiskā projekta "Literatūras ekspresis 2000" realizēšanā — 2000.gada jūlijā speciāls vilciens ar 200 pasažieriem — 45 Eiropas valstu rakstniekiem dodas pa vēsturisko Ziemeļu — Dienvidu ekspreša maršrutu no Lisabonas uz Maskavu, Rīgā pavadot 3 dienas, kurās paredzēti atbilstoši literārie pasākumi (Literatūras svētki Rīgas dzelzceļa stacijā; literāras diskusijas RLB u.c.).

— Realizēt Latvijas un Zviedrijas muzeju sadarbības projektu "Trīs zvaigznes, trīs kroņi" 2001.gadā.

Ir izstrādāts izstādes kataloga projekts un norit darbs pie izstādes tematiskās struktūras veidošanas.

— Piedalīties Baltijas valstu kultūras festivāla Ziemeļvalstīs "Trīs sejas — viens liktenis" 2000.gadā. Programmas izstrāde un realizēšana.

— Darbs pie Baltijas jūras valstu kultūras foruma ARS Baltica atsevišķu projektu koordinēšanas — (Seminārs "Mākslinieki veselības iestādēs" Jūrmalā 15.—16.04.1999.

Ērģeļmūzikas festivāls "Rīgas Doms" 6.—10.07.1999.).

— Sadarbībā ar Rīgas domi un Sorosa fondu — Latvija Laikmetīgā mākslas centra un muzeja izveide.

— Projekta "Latviska filma" koncepcijas izstrāde un īstenošana.

Spēlfilmas (mākslas filmas) ir filmu nozares prioritāte, bez kuras nozare nevar pastāvēt. Ar valsts atbalstu jārada apstākļi vismaz piecu — sešu spēlfilmu uzņemšanai ik gadu, kas garantētu latviešu filmu mākslas pastāvēšanu un attīstību.

— Rīgas astoņsimtgadei veltītie ārpuskārtas pilsētas Dziesmu svētki 23.07.— 29.07.

— IV starptautiskais tautas deju festivāls "Sudmaliņas" 03.—08.08.1999. Festivālā piedalīsies viesu deju kolektīvi no 15 valstīm, kā arī kolektīvi no Latvijas. Projekta realizācija atbilstoši apstiprinātajam plānam.

— Starptautiskais folkloras festvāls "Baltica" 11.—17.07.2000. Festivālā piedalīsies 2000 dalībnieki no Latvijas un 300 ārvalstu viesu no 15 valstīm. Projekta organizēšana saskaņā ar apstiprināto plānu.

— Turpināt darbu pie projektiem"Kultūras pieminekļu īpašnieku informētība".

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības projekta ietvaros sadarbībā ar Pasaules kultūras mantojuma Ziemeļu biroju Oslo un Norvēģijas nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi sagatavota brošūra "UNESCO Pasaules mantojuma saraksta objektā — Rīgas vēsturiskajā centrā esošo ēku inventarizācija", Sadarbībā ar EP ekspertiem paredzams izstrādāt Rīgas vēturiskā centra saglabāšanas un attīstības projektu.

— Projekts "Rīgas koka mantojums" par koka ēku saglabāšanu Rīgā sadarbībā ar Norvēģiju, Zviedriju.

— Projekts "Koka pilsētas". Projektam "Koka pilsētas" ir 25 gadu ilga vēsture, sadarbība ar Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Igauniju, Lietuvu, Krieviju.

Starptautiskā sadarbība:

— Koordinēt uz divpusējo starptautisko līgumu bāzes līdz 2000.gadam noslēgto sadarbības programmu izpildi:

• sadarbības programmas starp Latvijas KM, Igaunijas KM un Lietuvas KM;

• LR valdības un Izraēlas valsts valdības līguma "Par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā" programma;

• Darba programma sadarbībai starp Latvijas Republiku un Flandriju;

• LR KM un Ķīnas TR KM kultūras apmaiņas programma;

• LR KM un KF KM sadarbības programma.

— Baltijas valstu Ministru Padomes Kultūras komitejas darba organizēšana.

Infrastruktūras sakārtošana:

— Nodrošināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu 2001.gadā.

— Projekta CU 33 "Latvijas publisko bibliotēku vienota informācijas tīkla izveide" realizācija.

— Projekta "Kultūrpārvaldības informācijas sistēmas izveide" īstenošana.

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!