Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Labklājības ministre: Nododot Eiropas gada tematisko stafeti izglītības ministram. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.01.2011., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/ta/id/224634

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Veselības ministrs: Par sabiedrības veselības pamatnostādnēm līdz 2017.gadam

Vēl šajā numurā

20.01.2011., Nr. 11

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Labklājības ministre: Nododot Eiropas gada tematisko stafeti izglītības ministram

14.janvārī Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) noslēguma pasākumā labklājības ministre Ilona Jurševska svinīgi nodeva simbolisko stafeti izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam Eiropas brīvprātīgā darba gada (2011) īstenošanai.

Izglītības un zinātnes ministrs kā stafetes simbolu saņēma tematisko Eiropas gadu ceļojošo grāmatu, kurā atspoguļota būtiskākā informācija par jau īstenotajiem pasākumiem Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Līdz ar to turpmāk par Eiropas brīvprātīgā darba gadu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums būs 2011.gada laikā papildināt grāmatas lappuses ar informāciju par paveikto tematiskajā gadā.

Pasākuma laikā I.Jurševska norādīja: “Atskatoties uz 2010.gadā paveikto, jāsecina, ka padarīts ir daudz, turklāt bez valsts finansējuma. Kā redzamākie ieguvumi noteikti ir nostiprinātā sadarbība, informācija, ko esam kopīgi snieguši cilvēkiem, un izpratnes palielināšana par būtiskiem jautājumiem. Lai arī dzīvojam informācijas pārpilnības laikmetā, tomēr šis Eiropas gads ir apliecinājis, ka ir liels skaits cilvēku, kuri tomēr nezina, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās un kur vērsties pēc palīdzības un atbalsta.” Viena no galvenajām atziņām ir apzināšanās, ka informācija un zināšanas ir resurss, kas spēj palīdzēt cilvēkiem savas situācijas uzlabošanai, pārliecināta labklājības ministre.

Viņa arī uzsvēra, ka “šā Eiropas gada mērķis nebija sniegt materiālu atbalstu iedzīvotājiem, bet ideja pamatā bija pievērst maksimāli iespējami visu pušu uzmanību šai problēmai, meklējot efektīvākus risinājumus, kā palielināt izpratni, kā apkārtējie cilvēki ar savu attieksmi spēj veicināt dažādu sociālo grupu atstumtību no darba tirgus un sabiedrības kopumā, kā arī informēt iedzīvotājus par tiem atbalsta veidiem, ko viņi ir tiesīgi un var saņemt”.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs R.Broks, saņemot simbolisko Eiropas gada stafeti, uzsvēra: “Izglītības un zinātnes ministrija, kā par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu atbildīgā iestāde Latvijā, sadarbojoties ar partneriem, strādās, lai atbildīgi veiktu mums uzticētos pienākumus.” Ministrs uzsvēra, ka saskaņā ar “Eurobarometer” datiem, Latvijā brīvprātīgajā darbā iesaistās pietiekami liela sabiedrības daļa – 20–29% iedzīvotāju, atkarībā no vecuma grupas, bet visaktīvākie ir jaunieši 15–30 gadu vecumā. Būtiski, ka jaunieši, strādājot brīvprātīgo darbu, vieglāk var izvēlēties nākotnes profesiju. Turklāt iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā dod jaunas iemaņas un prasmes, veidojot ikvienu cilvēku universālāku.

Lai iepazītos ar Eiropas Brīvprātīgā darba gada iecerēm, mērķiem un pasākumiem, R.Broks aicināja 20.janvārī pulksten 13 uz Izglītības un zinātnes ministriju, kur oficiāli tiks atklāts Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011) Latvijā.

Eiropas gada (2010) noslēguma pasākuma laikā I.Jurševska un Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs par vērtīgo ieguldījumu un līdzdarbību gadam veltīto aktivitāšu un iniciatīvu veiksmīgā īstenošanā pateicās sadarbības partneriem – Latvijas Sieviešu organizāciju sadarbības tīklam, Latvijas Sarkanajam krustam (LSK), Latvijas lauku forumam, Eiropas kustībai Latvijā, Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienībai un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijai “Sustento”.

Tāpat pasākuma laikā organizācija “Sustento” sveica akcijas “Labā prakse” laureātu – biedrību “Motus Vita”. Viņu iniciatīvas ir datorapmācība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, radošo darbnīcu organizēšana un ekskursiju rīkošana. Akcijā piedalījās sešas nevalstiskās organizācijas (NVO).

Vērtīgu ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā un tematiskā gada mērķu popularizēšanā pērn sniedza arī Eiropas gada (2010) labas gribas vēstnieki – uzņēmējs Normunds Skauģis, TV producente Daina Jāņkalne, “Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, demogrāfijas zinātniece Pārsla Eglīte, LSK ģenerālsekretārs Valdis Nagobads, ārsts gastroenterologs Hosams Abu Meri, paraolimpietis Aigars Apinis, dziedātājs Rihards Bērziņš un “Maizes muzeja” vadītāja Vija Ancāne.

“Ar kampaņu, arī gada garumā, nevar likvidēt nabadzību – taču ar to var mainīt cilvēku attieksmi. Informācija un zināšanas palīdz mazināt problēmas asumu. To, ka nabadzības mazināšanai vajadzīgi ilgstoši pūliņi, parāda arī 27 Eiropas Savienības valstu valdību politiska apņemšanās nākamajos desmit gados par ceturtdaļu samazināt nabadzības apdraudēto cilvēku skaitu. Šis uzdevums ir lasāms ES valstu kopējā izaugsmes un attīstības stratēģijā “Eiropa 2020”. Eiropas Savienībā valstis ir gan spējušas vienoties par kopējiem sociāliem mērķiem, tomēr, kā tie sasniedzami – arī nabadzības apkarošanā, noteiks katra valsts pati,” akcentēja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.

Atgādinām, ka visa Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) laikā LM sadarbībā ar EK, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām īstenoja vairākus pasākumus, lai dalītos zināšanās par palīdzības iespējām, sekmētu iedzīvotāju izpratni un mobilizētu NVO, pašvaldības, uzņēmējus, valsts pārvaldi un sabiedrību kopumā aktīvai rīcībai nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai.

Par vienu no vērienīgākajām pērn veiktajām aktivitātēm uzskatāma Eiropas gada (2010) ietvaros izstrādātā elektroniskā datubāze “Iespēju karte”, kur iedzīvotāju ērtībai vienkopus apkopota informācija par novados un pilsētās vistuvāk cilvēka dzīvesvietai pieejamajiem pakalpojumiem – izglītošanās iespējām, sociālo un veselības aprūpi, pirmās nepieciešamības lietām (pajumti, pārtiku, apģērbu), emocionālo, krīzes atbalstu u.c.

Savukārt otrs no pērn redzamākajiem pasākumiem gada ietvaros bija Eiropas gada (2010) Labas gribas vēstnieces Eiropā Vairas Vīķes-Freibergas oktobrī atklātais publiskais pasākums Centrālajā dzelzceļa stacijā “Rīga vieno: Cilvēki. Iespējas. Atbalsts”, kurā piedalījās gan valsts un pašvaldību iestādes, gan nevalstiskās organizācijas, kuras ikdienā sniedz palīdzību cilvēkiem. Pasākuma laikā iedzīvotājus iepazīstināja ar Iespēju karti, bet NVO dalījās pieredzē, prezentēja labās prakses piemērus un konsultēja par reālām atbalsta iespējām – kur un kā saņemt pārtikas pakas, kur iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kā palīdzēt citiem krīzes situācijās, kā uzsākt biznesu vai atrast darbu u.c.

Tāpat pagājušā gada oktobrī Latvijas Universitātē norisinājās Eiropas gada (2010) tematikai veltīta starptautiskā konference “Veidosim kopā labāku sabiedrību visiem – cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību Latvijā”. Pasākumā ar uzrunu piedalījās gan amatpersonas, gan akadēmiķi un profesionāli pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas un Zviedrijas.

Liene Užule, ministres preses sekretāre

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!