Latvijas Vēstnesī

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

ò Balsstiesīgā pamatkapitāla izpratne

Pagājušā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par, iespējams, atsevišķiem rēderisma jeb uzņēmumu sagrābšanas gadījumiem. Ņemot vērā lielo satraukumu par šādu komercdarbības apdraudējumu, sniedzam ieskatu par rēderisma rašanās iemesliem un tiesību ekspertu juridisko vērtējumu. Parasti rēderisms aizsākas tad, kad starp kapitālsabiedrības dalībniekiem rodas civiltiesisks strīds par varu kapitālsabiedrībā, lai panāktu atsevišķam dalībniekam izdevīgu kapitālsabiedrības attīstības veidu. Šoreiz aplūkosim sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” dalībnieku strīdu. Proti, sabiedrības vairākuma dalībnieku grupa vēlas, lai sabiedrība atsavina tai piederošo nekustamo īpašumu. Savukārt mazākuma dalībnieku grupa uzskata, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums sabiedrībai ir neizdevīgs. Lai lasītājs gūtu pilnīgāku priekšstatu par šo problēmjautājumu, “Jurista Vārds” aicināja izteikt viedokli tiesību sistēmas ekspertiem. Neklātienes diskusijā piedalās: LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts Dr.iur. Aivars Lošmanis, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese un Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas locekle Daiga Vilsone.

ò Juris Rudevskis. Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās

Raksta nosaukums var likties neparasts. Dažs labs lasītājs varbūt paraustīs plecus: kāds sakars Latvijai ar musulmaņu tiesībām? Islāma pasaule ar tās “Tūkstoš un vienas nakts” pasaku romantisko dekoru taču atrodas tik tālu no mums! Kādēļ latviešu juristam vispār būtu jāzina musulmaņu tiesību pamati? Vai “Jurista Vārda” slejas nebūtu jārezervē konkrētākām un praktiskākām tēmām? Varbūt autors vienkārši tiecas pēc lētas eksotikas (ne vienu reizi vien dzirdēta apsūdzība mūsu tautiešiem)? Ja autors tagad gribētu attaisnoties un pierādīt skeptiķiem šīs publikācijas nepieciešamību, šāda apoloģija aizņemtu divreiz vairāk vietas nekā pats raksts. Lakoniskākā un vienlaikus visaptverošākā atbilde laikam būtu šāda: tāpēc ka mēs dzīvojam nevis uz izolētas ārpuslaicīgas salas okeāna vidū, bet gan Eiropas Savienības dalībvalstī 21.gadsimtā. Mūsdienu globalizācijas procesu un tā radīto neierobežoto cilvēku, preču, naudas līdzekļu un, galvenais, informācijas un ideju kustību var apjūsmot vai nolādēt, taču tā ir objektīva realitāte, ar kuru gribot negribot jārēķinās. Pēc pētniecības institūta “Pew Research Center” datiem, šobrīd pasaulē ir aptuveni 1,57 miljardi musulmaņu, kas atbilst 23% no visas pasaules iedzīvotāju kopskaita, û un šo faktu mēs vairs nekādi nevaram ignorēt. Diendienā sekojot aktuālajām norisēm dažādu valstu parlamentos un tiesu zālēs, var nonākt pie skaidra un acīmredzama secinājuma, proti, musulmaņu tiesības (jeb, precīzāk sakot, šariāta tiesības) arvien vairāk un vairāk ienāk Rietumu valstu tiesību sfērā.

ò Rasma Zvejniece. Arī Augstākās tiesas tiesneši bija uz barikādēm

Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991.gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret PSRS militāristu centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, kas bija deklarējušas savas neatkarības atjaunošanu, liecina 1991.gada notikumu hronoloģija. Jau 2.janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON bija ieņēmis Preses namu. 7.janvārī pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma tika izdota pavēle nosūtīt uz Latviju, Lietuvu un Igauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. 10.janvāra interfrontes mītiņā ap 50 tūkstošiem dalībnieku aicināja atkāpties Ivara Godmaņa vadīto valdību, bet jau 11.janvārī Rīgas ielās pārvietojās PSRS armijas daļas un bruņutehnika. OMON iebruka arī Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, Minskas IeM augstākās skolas Rīgas filiālē, bet 20.janvārī uzbruka un ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku. Šajā naktī gāja bojā divi ministrijas aizstāvji un vairākas civilpersonas, arī žurnālisti.

“Jurista Vārda” redakcija
www.juristavards.lv