Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmums

Rīgā 1999. gada 29. janvārī

Par revīzijas rezultātiem Kultūras ministrijas programmas "Kino" 1997. gadā piešķirto līdzekļu izlietošanā

Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija: departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi B.Breidaks, M.Prāma un R.Zonenbergs izskatīja revīzijas rezultātus par rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem Kultūras ministrijas programmas "Kino" realizēšanā 1997. gadā un

konstatēja:

Valsts kontroles revīzija par rīcību ar valsts naudas līdzekļiem un mantu programmas "Kino" ietvaros veikta:

— Nacionālajā kino centrā (turpmāk NKC);

— SIA studijā "F.O.R.M.A.";

— Latvijas Kinematogrāfistu savienībā;

— akciju sabiedrībā "Rīgas kinostudija";

— SIA "Kompānija HARGLA";

— SIA animācijas filmu studija "Dauka";

— SIA "Kaupo Filma".

Likumā "Par valsts budžetu 1997. gadam" Kultūras ministrijas programmai "Kino" paredzēti valsts budžeta līdzekļi Ls 641 824, t.sk. Nacionālajam kino centram Ls 631 674 un Rīgas kino muzejam Ls 10 150.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1994. gada 6. decembrī apstiprināto "Kultūras ministrijas nolikuma" 12.1. punktu Nacionālais kino centrs ir ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Arī Ministru kabineta 1995. gada 31.oktobra noteikumos Nr.312 "Filmu izplatīšanas noteikumi" minēts Nacionālais kino centrs. Taču Nacionālais kino centrs darbojas, pamatojoties uz statūtiem, kurus 1991. gada 23. decembrī apstiprinājusi Kultūras ministrija, un lieto nosaukumu "Latvijas Nacionālais Kinematogrāfijas centrs" . Faktiski Nacionālā kino centra juridiskais statuss nav sakārtots. Nav atrisināts arī jautājums par filmu nozares valsts pārvaldi kopumā. Revīzijas materiālu izskatīšanas laikā NKC direktors iesniedza Valsts kontrolei dokumentus, kas liecina, ka šie jautājumi ir risināti, taču tie joprojām nav atrisināti.

1997. gadā NKC apstiprināts štatu saraksts ar 10 štata vienībām, no kurām 5 darbiniekiem amatalgas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 8. oktobra noteikumiem Nr.380, kā civildienesta ierēdņu kandidātiem.

1997. gada 22. decembrī NKC noslēdzis kopdarbības līgumu ar sabiedrisko organizāciju "Latvijas Kinematogrāfistu savienība" par kopīgu projektu izstrādāšanu un organizēšanu un 1997. gada 23. decembrī pārskaitījis Kinematogrāfistu savienībai avansā Ls 958. Pēc naudas pārskaitīšanas 1998. gada 26. decembrī Kinematogrāfistu savienība ir sastādījusi tāmi, kurā ietvertie izdevumi neatbilst līgumā paredzētajam. Kinematogrāfistu savienība šos maksājumus ir attiecinājusi uz telpu īri, elektrības un ūdens patēriņu, telpu apkopšanu, telefona lietošanu un citiem pakalpojumiem. NKC grāmatvedība, neievērojot likuma "Par grāmatvedību" 7. panta prasības, Ls 958 norakstījusi faktiskajos izdevumos bez attaisnojuma dokumentiem par pakalpojumu saņemšanu. Kolēģija atzīst, ka Nacionālajam kino centram par nelikumīgi izlietotajiem Ls 958 nosakāms uzrēķins .

Neievērojot Ministru kabineta 1996. gada 25. jūnija noteikumu Nr.233 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi" 2. punktu, bez NKC direktora rīkojuma Nacionālās kino padomes locekļiem V.Beinertei un K.Zalcmanim izmaksāta komandējuma nauda braucienam uz Zviedriju, katram Ls 101,68 un Kultūras akadēmijas studentēm K.Želvei un A.Vidulejai izmaksāta ceļanauda uz Lodzu — katrai Ls 60. Par šiem komandējuma izdevumiem kopsummā Ls 323,36 revīzijas laikā attaisnojuma dokumenti nav uzrādīti. Neievērojot likuma "Par grāmatvedību" 7. pantu, Ls 323,36 grāmatvedības reģistros norakstīti izdevumos bez attaisnojuma dokumentiem. Kolēģija atzīst, ka par šiem nelikumīgi izmaksātiem komandējuma izdevumiem Nacionālajam kino centram nosakām uzrēķins Ls 323,36 apmērā .

1997. gada 24. februārī NKC direktora v.i. A.Krievs izdevis rīkojumu par ikmēneša izdevumu apmaksu pilsētas transportā septiņiem NKC darbiniekiem. 1997. gadā ceļa izdevumu apmaksai izlietoti Ls 1602,63, tai skaitā Ls 1184 — par taksometru pakalpojumiem. Akti par taksometru izmantošanu vairākos gadījumos sastādīti neatbilstoši faktiskajam izlietojumam, divos gadījumos aktos norādīti braucieni uz banku ar apsardzi dienās, kad skaidras naudas operācijas bankā nav veiktas. Šādi izdevumi atzīstami par nelietderīgiem. Bez tam kopš 1998. gada augusta mēneša daļa NKC darbinieku ar direktora v.i. A.Krievu izvietoti Latvijas Kinematogrāfistu savienības telpās Elizabetes ielā 49, Rīgā, bet visi pārējie NKC darbinieki (grāmatvedība, filmu reģistrs) atrodas Rīgā, Šmerļa ielā 3. Šādam NKC darbinieku izvietojumam nav pamata, tādēļ kolēģija atzīst, ka par minēto valsts līdzekļu nelietderīgu izlietošanu nepieciešams paziņot Kultūras ministrijai.

NKC Producēšanas daļas vecākam ekspertam K.Luhaeram nepareizi apmaksāti izdevumi par personīgās automašīnas izmantošanu dienesta vajadzībām Ls 108,81, kuri nav paredzēti 1997. gada 1. jūnijā noslēgtajā līgumā. Par nepareizi izmaksātajiem līdzekļiem Nacionālajam kino centram nosakāms uzrēķins Ls 108,81 apmērā .

Neievērojot Finansu ministrijas Valsts kases 1995. gada 27. septembra "Nolikuma par budžeta iestāžu pārskatiem un bilancēm" 24. punktu, NKC 1997. gadā nelikumīgas pārcenošanas rezultātā samazinājis pamatlīdzekļu — datora un faksa aparāta vērtību par Ls 7406. Pamatlīdzekļu vērtība grāmatvedības uzskaitē atjaunojama iegādes cenās.

1997. gadā NKC iegādājies pamatlīdzekļus par Ls 8739 bez cenu aptaujas, neievērojot Ministru kabineta 1997. gada 18. maija noteikumus Nr.99 "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu, izmantojot cenu aptaujas metodi".

NKC no filmu studijām un kino projektu realizētājiem ir saņēmis līgumos paredzētās atskaites pār valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, bet nav nodrošinājis kontroli par naudas līdzekļu faktisko izlietojumu. Veicot revīzijas atsevišķās studijās, konstatēts, ka atskaitēs uzrādītās summas norakstītas izdevumos bez nepieciešamā dokumentālā pamatojuma.

NKC noslēgtajos līgumos ar studijām bija paredzēts pēc filmu uzņemšanas noteikt īpašuma tiesības uz tām un vienoties par ienākumu sadali no filmu izplatīšanas (izņemot hronikālās īsfilmas). Revīzijā konstatēts, ka īpašuma tiesības uz filmām un ienākumu sadale nav juridiski noformēta par šādām filmām:

— par dokumentālo filmu "Latvija — tik tuvu?!" ar SIA "Kaupo Filma";

— par animācijas filmu "Pasaciņas–4" ar animācijas filmu studiju "Dauka".

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem 1997. gadā SIA "Kaupo Filma" bija piešķirti budžeta līdzekļi divu scenāriju izstrādei un trīs dokumentālo filmu uzņemšanai Ls 34 472. Līgumos paredzētie scenāriji ir izstrādāti, dokumentālās filmas uzņemtas un pabeigtie darbi nodoti Nacionālajam kino centram, bet revīzijā netika uzrādīti attaisnojuma dokumenti par daļu no izlietotās naudas Ls 12 567,15 apmērā. Neievērojot likuma "Par grāmatvedību" 7. panta prasības, bez attaisnojuma dokumentiem norakstīts kā izlietots benzīns Ls 1332,40 vērtībā un darba algas un honorāri bez aktiem par darbu faktisko izpildi izmaksāti Ls 11 234,75 apmērā. Kolēģijas sēdē SIA "Kaupo Filma" direktors G.Trekteris paskaidroja, ka honorāri un darba algas izmaksāti uz mutiskas vienošanās pamata. Tas liecina par nepienācīgu piešķirto valsts līdzekļu izlietojuma uzskaiti SIA "Kaupo Filma" un par to, ka NKC nav kontrolējis šo līdzekļu izlietojumu, par ko nepieciešams paziņot Kultūras ministrijai.

SIA "Kaupo Filma" no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas bija paredzēti scenārija "Pēdas Stikla kalnā" izstrādei un filmu "Vilciens" un "Latvija — tik tuvu?!" uzņemšanai, Ls 857,02 izlietojusi pakalpojumu apmaksai, kuri nav saistīti ar scenārija izstrādi un filmu uzņemšanu. Nepareizi no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāts par SIA "Kaupo Filma" automašīnu tehnisko apskati, transporta nodevām, civiltiesisko apdrošināšanu, automašīnu remontiem un rezerves daļu iegādi. Par nepareizi izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem Ls 857,02 apmērā SIA "Kaupo Filma" nosakāms uzrēķins .

SIA studija "F.O.R.M.A." revīzijas laikā neuzrādīja attaisnojuma dokumentus, kas apliecinātu 1997. gadā īsfilmu veidošanai un projektu izstrādei piešķirto līdzekļu izlietojumu Ls 8406 apmērā, paskaidrojot, ka minētos dokumentus varēs uzrādīt pēc 1998. gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā. Pēc revīzijas pabeigšanas attaisnojuma dokumenti tika iesniegti, un tie attaisno izdevumus Ls 8406 apmērā, taču viss minētais liecina, ka grāmatvedības uzskaite SIA studijā "F.O.R.M.A." par 1998. gadu nav bijusi sakārtota.

1996. un 1997. gadā uz Nacionālās Kino padomes lēmumu pamata no valsts budžeta līdzekļiem Nacionālais kino centrs ir pārskaitījis Latvijas Kinematogrāfistu savienībai Ls 14 940, kas izlietoti Latvijas Kinematogrāfistu savienības un Baltijas Mediju centra (Dānija) kopējās apmācību programmas AVID realizēšanai. Izlietojot šos līdzekļus, Latvijas Kinematogrāfistu savienība ir noslēgusi līgumu uz trīs gadiem par kompjūtera AVID Media Computer nomu ar izpirkumu un 1997. gada 28. augustā nodibinātajam SIA "Apmācību un kopprodukciju centram" bez atlīdzības nodevusi minētā kompjūtera aprīkojumu. Latvijas Kinematogrāfistu savienība ir sabiedriska organizācija, bet SIA "Apmācību un kopprodukciju centrs" pamatkapitāls nepieder valstij, līdz ar ko pamatlīdzekļi, kas iegādāti par valsts budžeta naudu, valsts īpašumā nav nonākuši. Šo jautājumu nepieciešams sakārtot, par ko informējama Kultūras ministrija.

Pārējie revīzijā konstatētie trūkumi novēršami, sakārtojot grāmatvedības uzskaiti un dokumentāciju, kas attiecas uz rīcību ar valsts mantu.

Kolēģijas sēdē piedalījās un paskaidrojumus sniedza Nacionālā kino centra direktora v.i. A.Krievs un Budžeta un finansu daļas vadītāja V.Saltupe, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs V.Eglītis, SIA "Kaupo Filma" direktors G.Trekteris un SIA "F.O.R.M.A." direktors G.Upmalis.

Par kolēģijas sēdi paziņots Kultūras ministrijai un SIA "Kompānija HARGLA", bet to pārstāvji uz kolēģijas sēdi neieradās.

Pamatojoties uz likuma "Par Valsts kontroli" 33. panta 2. punktu un likuma "Valsts kontroles revīzijas reglaments" 54. un 59. pantu, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija

nolēma:

1. Noteikt uzrēķinu Nacionālajam kino centram Ls 1390,17, kas ieskaitāms valsts budžetā.

2. Noteikt uzrēķinu sabiedrībai ar ierobežotu atbilstību "Kaupo Filma" Ls 857,02, kas ieskaitāms valsts budžetā.

3. Par revīzijas rezultātiem paziņot Kultūras ministrijai un likuma "Par Valsts kontroli" 16. panta kārtībā sagatavot valsts kontrolierim ziņojumu iesniegšanai Saeimā.

4. Pieprasīt no revidējamām iestādēm novērst visus revīzijā konstatētos trūkumus un par veiktajiem pasākumiem paziņot Valsts kontrolei līdz 1999. gada 1. martam.

5. Slēgt revīzijas, kas veiktas saskaņā ar revīzijas uzdevumiem Nr.5.1–2–258; 5.1.–2–258/1; 5.1.–2–258/2; 5.1.–2–258/3; 5.1.–2–258/4; 5.1.–2–258/5; 5.1.–2–258/6.

Lēmumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā.

Departamenta direktors K.Beljānis

Kolēģijas locekļi: B.Breidaks, M.Prāma, R.Zonenbergs