Saeimas darbdienas

Par iedzīvotāju interesi par Saeimas darbu 2010.gadā

Aizvadītājā gadā Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā iegriezušies uz pusi vairāk apmeklētāju nekā 2009.gadā. Pērn centra pakalpojumus izmantojis 3341 apmeklētājs, bet 2009.gadā – 2230.

Saeimas apmeklētāju skaits būtiski pieaudzis tieši pēc Apmeklētāju un informācijas centra izveides 2009.gada sākumā. Līdz tam piecu gadu laikā Saeimā vērsušies vien 840 apmeklētāji.

Iedzīvotāji pagājušajā gadā aktīvi izmantojuši arī iespēju informāciju par parlamenta darbu iegūt pa Saeimas informatīvo tālruni 67087321. Gada laikā pavisam reģistrēti 1649 zvani, savukārt 2009.gadā – 1205. Visvairāk zvanu saņemts septembrī, salīdzinoši liela iedzīvotāju aktivitāte bijusi arī novembrī un decembrī.

Tāpat aizvien biežāk iedzīvotāji izmantojuši iespēju jautājumus uzdot pa e-pastu info@saeima.lv. 2010.gadā to skaits bija gandrīz četri simti, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz 2009.gada statistiku.

Vēršoties centrā, iedzīvotājus visvairāk interesējusi Saeimas deputātu un komisiju kontaktinformācija, kā arī uzziņas par likumprojektu virzību un cita ar Saeimas darbu saistīta informācija.

Pagājušajā gadā iedzīvotāji 507 reizes izmantojuši iespēju Apmeklētāju un informācijas centra telpās tikties ar Saeimas deputātiem un Saeimas amatpersonām.

Pērn Saeimā saņemti 5614 privātpersonu iesniegumi, kas ir par gandrīz 300 iesniegumiem vairāk nekā 2009.gadā. Visvairāk iesniegumu atsūtīts pa pastu un iesniegts personīgi, taču to nosūtīšanai izmantots arī e-pasts un fakss. Visvairāk iesniegumu adresēts atsevišķiem Saeimas deputātiem un komisijām, kā arī frakcijām.

Apmeklētāju un informācijas centrs tika izveidots 2009.gada sākumā, lai pilnveidotu parlamenta dialogu ar sabiedrību, kā arī veicinātu privātpersonu līdzdalību Saeimas darbā. Centra darbinieki sniedz uzziņas par parlamenta darbu, iespējām tikties ar Saeimas amatpersonām un apmeklēt Saeimas namu. Centra telpās var iepazīties arī ar informatīvajiem materiāliem un multimediju prezentācijām par Saeimu, tās vēsturi un darbu. Apmeklētāju centrā privātpersonas var iesniegt arī rakstveida iesniegumu Saeimai, kā arī uzzināt par iesnieguma virzību un atbildes sniegšanas termiņiem.

Apmeklētāju un informācijas centrs atrodas Rīgā, Jēkaba ielā 16 (ieeja no Trokšņu ielas). Tas pieņem apmeklētājus katru darba dienu no pulksten 9 līdz 16.30. Lai iekļūtu centrā, nav nepieciešama caurlaide. Uzziņas iespējams saņemt ne tikai klātienē, bet arī pa Saeimas informatīvo tālruni 67087321 un e-pastu info@saeima.lv.

Saeimas preses dienests

 

Par pirmajām ārpolitikas debatēm Saeimā

Janvāra beigās Saeimā pirmo reizi tiks rīkotas debates par ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumiem.

“Līdz ar šā sasaukuma Saeimu tiks uzsākta jauna tradīcija. Katru gadu janvārī – laikā, kad Latvija atzīmē starptautiskās de iure atzīšanas dienu, – Saeimā tiks rīkotas debates par ārlietu un Eiropas Savienības jautājumiem. Desmitās Saeimas deputātiem būs jāiedibina šī tradīcija, lai debates kļūtu par kvalitatīvu parlamenta ieguldījumu kopīgā ārpolitiskā diskusijā. Šīs debates vērtēju arī kā vēl vienu iniciatīvu, kas veicina parlamenta atvērtību un pieņemto lēmumu izskaidrošanu sabiedrībai,” norāda Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos.

Prezidijs ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu iekļauj izskatīšanai Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.

Saeimas sēdē, skatot minēto ziņojumu, sākumā vārdu dod ārlietu ministram un pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm var runāt vienīgi ārlietu ministrs.

Sekot debatēm klātienē tiks aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki.

Izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas paredz ārpolitikas debašu rīkošanu, ar Saeimas lēmumu tika veiktas 2010.gada rudenī.

Saeimas preses dienests

 

Par papīra patēriņa samazināšanu Saeimā

Kopš 10.Saeimas sanākšanas jau 41 deputāts atteicies no Saeimas sēžu dokumentu saņemšanas papīra formā. Uz šo deputātu dokumentu kastītēm uzlīmēta simboliska zaļa eglīte.

Saeimas sēdē izskatāmie dokumenti deputātiem ir pieejami arī elektroniski, un ar tiem sēdes laikā var strādāt, izmantojot portatīvo datoru. No dokumentu saņemšanas atteikušās arī četras Saeimas komisijas un viena frakcija.

Arī 9.Saeimā vairāk nekā 40 deputātu bija atteikušies no dokumentu izdrukām.

Lai samazinātu papīra patēriņu, Saeimas sēžu materiāli, ja iespējams, tiek samazināti un kopēti uz lapas abām pusēm. Pēc Saeimas sēdēm pāri palikušos dokumentus un pavairoto materiālu pārpalikumus, kā arī ikdienas lietošanas papīru savāc un nodod pārstrādei papīrfabrikā “Līgatne”. Papīrfabrika nodrošina makulatūras savākšanu ar savu transportu, neprasot par to samaksu.

Tāpat parlamenta ēkās kopš 2010.gada pavasara ir izvietoti kartona konteineri, kuros izlietoto papīru savāc otrreizējai pārstrādei. Konteineri nodrošina ērtu un parocīgu makulatūras savākšanu parlamenta darba kabinetos, komisiju sēžu zālēs un citās telpās.

Savukārt zem visiem Saeimas e-pasta sūtījumiem kopš šā gada aprīļa ieviests centralizēts paraksts, kas aicina tā saņēmēju saudzēt dabas resursus un pirms drukāšanas izvērtēt, vai šis sūtījums nepieciešams papīra formātā.

Vienas tonnas biroja papīra otrreizēja pārstrāde ļauj ietaupīt apmēram divas tonnas koksnes. Turklāt otrreizēja papīra pārstrāde ļauj būtiski ietaupīt arī ražošanas procesā nepieciešamo enerģiju un ūdeni.

Saeimas preses dienests

 
 

Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Saeimas Juridiskā komisija 11.janvārī pirms trešā lasījuma atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas arī juridiskām personām paredz administratīvo atbildību par nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu un tāda notikuma inscenēšanu, uz kuru jāreaģē speciālajiem dienestiem.

Nepieciešamība paredzēt sodu arī juridiskām personām aktualizējusies pēc meteorīta nokrišanas inscenēšanas Mazsalacā, kā rezultātā ugunsdzēsēji un policisti tika iesaistīti reaģēšanā uz nepatiesu notikumu, norāda likumprojekta autori.

Likuma grozījumi par ugunsdzēsēju un glābēju, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu paredz sodu juridiskām personām no 100 līdz 1000 latiem. Savukārt fiziskām personām varēs piemērot naudas sodu amplitūdā no 25 līdz 100 latiem.

Jaunajā likuma redakcijā paredzēts sods arī par apzinātu informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā rezultātā speciālie dienesti ir iesaistīti reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu. Naudas sods fiziskām personām paredzēts no 25 līdz 150 latiem, bet juridiskām personām – no 500 līdz 5000 latu.

Par šiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Saeimas preses dienests