Par situāciju Haiti gadu pēc zemestrīces

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārējās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, ES attīstības komisāra Andra Piebalga un ES humānās palīdzības komisāres Kristalīnas Georgijevas kopīgs paziņojums par situāciju Haiti gadu pēc zemestrīces:

“Gadu pēc postošās zemestrīces Haiti, kurā cieta vairāk nekā miljons cilvēku, mēs vēlamies vēlreiz apliecināt, ka ES prioritāte ir palīdzēt atjaunot valsti. Mēs esam stabils Haiti partneris un ilgtermiņā turpināsim pilnībā atbalstīt valsts rekonstrukciju un palīdzēt tās iedzīvotājiem veidot labāku nākotni.

Patlaban mūs ļoti uztrauc politiskā situācija. Pašreizējā nestabilitāte kavē ES humānās palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, kā arī palēnina un sarežģī rekonstrukcijas procesu. Tas neļauj īstenot mūsu kopējos centienus uzlabot situāciju Haiti, lai tā varētu ilgtermiņā panākt stabilitāti, humāno attīstību un nabadzības samazināšanu.

Tādēļ vēlamies mudināt Haiti iestādes nodrošināt apstākļus brīvām un pārredzamām vēlēšanām un aicinām Haiti iedzīvotājus saglabāt mieru un piedalīties vēlēšanu otrajā kārtā, saglabājot mieru.

Haiti stabilitāte un demokrātiskā darbība ir priekšnoteikums, lai ES un starptautiskā sabiedrība sadarbotos ar likumīgu partneri, kas spēj noteikt valsts prioritārās vajadzības.

Pēdējos 12 mēnešos ES izmantoja visas iespējas, lai sniegtu humāno un attīstības palīdzību valsts atjaunošanai. Pēc katastrofas ES nekavējoties piešķīra trīs miljonus eiro humānajām un ārkārtas vajadzībām, kuras pakāpeniski palielinājās, līdz ar to 2010.gada beigās attiecīgā summa sasniedza 120 miljonus eiro. Mēs nodrošinājām teltis, tīru ūdeni, pagaidu mītnes, veselības aprūpes darbiniekus, tādējādi novēršot sanitāro katastrofu. Humānā palīdzība tiek aktīvi sniegta vēl šodien. ES darba kārtības priekšplānā ir palīdzēt Haiti cīnīties pret holēras epidēmiju, nodrošinot veselības aprūpi, drošas tualetes, tīru ūdeni, kā arī mācot piemērot higiēnas praksi.

Mēs arī vēlamies skaidri norādīt, ka ES ir pirmā palīdzības sniedzēja Haiti un ka mēs pildījām solījumus, kurus izteicām starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē 2010.gada martā: ES apņēmās piešķirt 1,2 miljardus eiro, lai palīdzētu Haiti valdībai visās jomās īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvā. Patlaban varam apgalvot, ka ES ir piešķīrusi aptuveni 600 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā puse no sākotnēji apsolītās summas. Komisijas solītā palīdzība bija 522 miljoni eiro, un tā ir piešķīrusi 330 miljonus eiro. Pēc Haiti iestāžu lūguma Komisija savu atbalstu veltīja valsts pamatfunkciju konsolidācijai, īpaši skolotāju, veselības aprūpes darbinieku un civilās aizsardzības darbinieku algu izmaksām un stratēģisko infrastruktūru un ceļu nostiprināšanai un rekonstrukcijai. ES ir apvienojusi seku novēršanu un valsts atjaunošanu, mēs esam nodrošinājuši koordināciju ar dalībvalstīm, ar citiem starptautiskiem līdzekļu devējiem un Haiti valdību, mēs esam snieguši ieguldījumu īpašos sektoros – tādos kā veselības aprūpe, ūdensapgāde, patvērums un pārtika.

Tomēr jāņem vērā, ka situācija, kas bija ļoti sarežģīta jau pirms zemestrīces, kļuva īpaši apgrūtinoša pēc tās, un situāciju vēl vairāk pasliktināja viesuļvētra Tomass, holēras epidēmija un politiskā nestabilitāte. Palīdzības sniedzēji un tehniskie eksperti bieži vien strādāja īpaši smagos apstākļos.

Šodien mēs pilnībā apzināmies, ka situācija nemaz nav apmierinoša un dažās jomās tā ir pat pasliktinājusies. Tomēr tas nenozīmē, ka mūsu pūles ir bijušas nepietiekamas vai ka mūsu piešķirtie līdzekļi un ekspertu darbs ir bijis veltīgs. Skaidrs, ka bez ES pastāvīgās palīdzības valsts būtu piedzīvojusi pilnīgu sabrukumu un situācija būtu daudz traģiskāka.

Gadu pēc zemestrīces mēs vēlamies atkārtoti norādīt uz to, ka ES pildīs savu apņemšanos un būs solidāra ar Haiti iedzīvotājiem.”

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa