Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības darba laika direktīvas pārskatīšanu

21.decembrī Eiropas Komisija ar darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem sāka otro posmu obligātajā apspriešanā, kura ir daļa no ES darba laika direktīvas pārskatīšanas. Komisija turklāt iesniedza detalizētu ziņojumu par darba laika direktīvas tiesisko īstenošanu dalībvalstīs. Jaunajā apspriešanā sociālie partneri aicināti paust viedokli par iespējām pārskatīt ES darba laika noteikumus. Tā iepazīstina arī ar svarīgākajiem rezultātiem, kas gūti pirmā posma diskusijās ar sociālajiem partneriem un sniedz pārskatu par jaunākajiem pierādījumiem par darba laika tendencēm un modeļiem un dalībvalstīs spēkā esošo noteikumu sociālekonomisko ietekmi.

Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors sacīja: “Būtiskākais šajā otrajā darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju diskusijā ir izvērtēt viņu viedokli, lai varētu vienkāršāk vienoties par ES darba laika noteikumu pārskatīšanu. Tagadējais stāvoklis kā politiski, tā tiesiski nav ilgtspējīgs.” Viņš piebilda: “Viss sākams no jauna. Jāmeklē jauna pieeja darba laika jautājumam ES līmenī. Tas nebūs viegli, bet esmu drošs, ka šodienas jaunais ziņojums par spēkā esošo noteikumu īstenošanu mums palīdzēs pie iepriekšējām diskusijām vairs neatgriezties, doties uz priekšu un atrast izsvērtu risinājumu, kas atbilstu darba ņēmēju, patērētāju un uzņēmumu patiesajām vajadzībām 21.gadsimtā.”

Šis apspriešanās dokuments ir nākamais posms jaunajā ES darba laika tiesību aktu pārskatīšanā, kuru 2009.gada nogalē izsludināja Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Pārskatīšanas pamatā ir politikas mērķu kopums – galvenokārt pielāgot darba laiku mainīgajiem darba apstākļiem un vienlaikus aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību.

Otrā posma apspriešanās dokuments lūdz sociālos partnerus paust viedokli par divām alternatīvām pieejām, kurās pārskatīšanas joma ir vai nu šaurāka, vai arī plašāka. Diskusijās meklē nostāju attiecībā uz tādiem problēmjautājumiem kā:

• dežūra,

• minimuma laiks atpūtai,

• pārmērīgi ilgs darba laiks,

• darba un ģimenes dzīves veiksmīgāka apvienošana,

• to jomu noskaidrošana, kurās tiesiskais regulējums šķiet neskaidrs.

ES līmeņa darba ņēmēju un darba devēju pārstāvju atbildes uz pirmā posma diskusijām bija lielā mērā vienprātīgas. Tās skaidri pateica, ka steidzami jāgroza spēkā esošie darba laika noteikumi. Lielā vienprātībā tika pausts, ka ir nepieciešams, lai ES darba laika noteikumi darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem ļautu attiecīgā līmenī elastīgāk vienoties par īstenošanas nosacījumiem.

Komisija līdztekus iesniedza detalizētu ziņojumu par spēkā esošās direktīvas īstenošanu dalībvalstīs. Tajā izklāstīts aktuālais stāvoklis, nosauktas svarīgākās jomas, kurās dažādās valstīs radusies neatbilstība direktīvai vai tiesiskā nenoteiktība.

Turklāt Komisija iesniedza pirmos secinājumus, kas gūti neatkarīgos pētījumos par darba laika noteikumu sociālekonomisko ietekmi un pētot būtiskas darba modeļu izmaiņas. Tajos minētas tādas problēmas kā pārlieku ilga darba laika postošā ietekme uz veselību; dalībvalstu pašreizējo izdevumu ierobežojumi un prasmīgu darba ņēmēju trūkums laikā, kad publiskie un privātie darba devēji atrod iespēju mazināt darba laika noteikumu ietekmi. Pētījumā arī izskan, ka direktīva var izraisīt efektivitātes kāpumu un labāku darba un ģimenes dzīves apvienošanu. Minētos rezultātus Komisija publiskos, lai sociālajiem partneriem būtu vieglāk formulēt atbildes uz apspriešanās dokumentā izvirzītajiem jautājumiem.

Priekšvēsture

2004.gadā Komisija pēc plašām konsultācijām iesniedza priekšlikumu grozīt spēkā esošo darba laika direktīvu 2003/88/EK. Priekšlikuma mērķis bija skaidrot, kā direktīvu piemērot dežūru gadījumos, kā elastīgi iedalāms minimuma laiks atpūtai, vai pieļaut elastīgāku nedēļas darba laika aprēķinu un kā pārstrukturēt individuālu atteikšanos no 48 stundu ierobežojuma attiecībā uz vidējo nedēļas darba laiku. Tomēr 2009.gada aprīlī ES Ministru padome un Eiropas Parlaments secināja, ka par spīti ilgstošām sarunām tie nespēja vienoties par priekšlikumu.

2009.gada septembrī Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu paziņoja, ka jaunā Komisija vēlreiz pārskatīs direktīvu, ņemot par pamatu divu posmu diskusijas ar sociālajiem partneriem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 154.pantu, viņu viedokļa izvērtējumu un sīku sociālekonomiskās ietekmes novērtējumu.

2010.gada martā sākās apspriešanas pirmais posms. Šajā posmā darba ņēmēju un darba devēju pārstāvji nav pauduši kopīgu vēlmi sākt dialogu par jautājumiem, tādēļ Komisija sāk darba ņēmēju un darba devēju pārstāvju ES līmeņa diskusijas otro posmu.

Paralēli tam Komisija veiks spēkā esošo noteikumu ārēju ietekmes novērtējumu, tostarp pārbaudīs direktīvas tiesisko piemērošanu dalībvalstīs. Veikts arī neatkarīgs pētījums par sociālekonomisko ietekmi.

Otrajā apspriešanas posmā sociālajiem partneriem līdz 2011.gada februārim jāiesniedz Komisijā savs viedoklis par dažādām iespējām grozīt darba laika direktīvu. Komisija, pamatojoties uz minētajām atbildēm, sāks izstrādāt tiesību akta priekšlikumu grozīt direktīvu un veiks sīku ierosināto izmaiņu ietekmes novērtējumu. Plānots, ka tiesību akta priekšlikumu varētu pieņemt 2011.gada trešajā ceturksnī pēc tam, kad būs pabeigts ietekmes novērtējums. Tad Padomei un Parlamentam būtu jāizskata tiesību akta priekšlikums un par to jāvienojas.

Sociālie partneri tomēr var lemt kādā no apspriešanās posmiem saskaņā ar LESD 155.pantu iesaistīties pārrunās par minētajiem jautājumiem. Ja tas tā notiks, Komisija pārskatīs savus grafiku un darba kārtību saistībā ar šo priekšlikumu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa