Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 4.janvārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.01.2011., Nr. 4 https://www.vestnesis.lv/ta/id/223950

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par 2011.gada tautas skaitīšanu

Vēl šajā numurā

07.01.2011., Nr. 4

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 4.janvārī

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu Valsts policijas priekšniekam

4.janvārī Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumus un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Valsts policijas priekšniekam ģenerālim Valdim Voinam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts drošības nostiprināšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu V.Voinam pasniedz iekšlietu ministre Linda Mūrniece.



MK: Par kārtību, kādā izstrādā un aktualizē institūciju darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu

4.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināja Valsts kancelejas izstrādāto instrukciju “Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūciju darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu”.

Šobrīd Latvijā ir izstrādāti vairāki tiesību akti un plānošanas dokumenti vai to projekti, kuri izvirza dažāda līmeņa un detalizācijas pakāpes mērķus, uzstāda rezultātus, atspoguļo starptautiskas vienošanās vai pārdala finansējumu par labu pēdējā laikā definētām valsts prioritātēm. Taču gan sabiedrībā, gan valdības sadarbības partneru vidū arvien biežāk izskan prasība definēt vienotas prioritātes, vidējā termiņā plānotos svarīgākos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, atspoguļojot arī to sasaisti ar pieejamo finansējumu. Arī Ministru kabineta lēmumos, lai nodrošinātu vairāku svarīgu plānošanas dokumentu īstenošanu un uzraudzību, ir noteikta nepieciešamība to mērķus, rezultātus un pasākumus ietvert katras institūcijas stratēģijā.

Instrukcija nosaka ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas un citas tiešās pārvaldes institūcijas darbības stratēģijas saturu, kā arī kārtību, kādā izstrādā un aktualizē stratēģiju un novērtē tās ieviešanu. Instrukcija attiecas arī uz institūciju padotībā esošajām iestādēm, izņemot valsts drošības iestādes un izglītības iestādes.

Institūcijas stratēģija sastāv no vispārējās daļas (nosaka institūcijas darbības pilnvarojumu, vērtības, prioritātes un darbības virzienus, to ietvaros īstenojamās funkcijas vai uzdevumus, izvirzītos politikas rezultātus, svarīgākos uzdevumus, kā arī to īstenošanai pieejamos resursus) un budžeta programmu daļas (atspoguļo, kādi institucionāli, finanšu un cilvēkresursi ir pieejami un vidējā termiņā plānoti un kādus rezultātus par norādītajiem resursiem plānots sasniegt).

Instrukcija paredz, ka budžeta programmu daļu izstrādā, balstoties uz normatīvajiem aktiem par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem un sadarbībā ar katras institūcijas finanšu plānošanas speciālistiem, tādējādi stratēģijas budžeta programmu daļa kalpos par pamatu gadskārtējā budžeta pieprasījuma izstrādei. Stratēģiju īsteno ar katras institūcijas ikgadējo darba plānu, bet izvirzīto mērķu un rezultātu izpildi atspoguļo gada publiskajā pārskatā.

Projekta noslēguma jautājumos noteikts, ka nākamais plānošanas cikls ilgst no 2012. līdz 2014.gadam, bet stratēģiju projektus izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedz līdz 2012.gada 1.martam. Līdz institūcijas darbības stratēģijas 2012.–2014.gada plānošanas ciklam apstiprināšanai institūcijas vadības dokuments ir gada darba plāns.

Aivis Freidenfelds,
Ministru kabineta preses sekretārs



 

EM: Par neatkarīga elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izveidošanu

Ekonomikas ministrija 4.janvārī Ministru kabineta sēdē rosināja diskusiju par tālāku elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu, izvērtēšanai piedāvājot trīs iespējamos rīcības modeļus:

• veikt pilnīgu pārvades sistēmas operatora (PSO) īpašumtiesību nodalīšanu;

• iecelt neatkarīgu sistēmas operatoru;

• norīkot neatkarīgu pārvades operatoru.

Kā Latvijai piemērotāko darbības modeli EM rosināja izvēlēties un Ministru kabinets atbalstīja otrā modeļa ieviešanu, paredzot neatkarīga pārvades sistēmas operatora izveidošanu.

Izvēloties Latvijai optimālo darbības modeli, EM veica analīzi pēc šādiem kritērijiem:

• pārvades sistēmas operatora funkciju nepārtrauktība;

• Enerģētikas likuma 20.¹panta prasību ievērošana par pārvades aktīvu;

• saglabāšanu “Latvenergo” koncernā un aizliegums “Latvenergo” kapitāla daļu atsavināšanai;

• pēc iespējas mazāka negatīva finanšu ietekme uz “Latvenergo” koncernu, valsts budžetu un tarifiem.

Izmantojot norādītos kritērijus, secināts, ka Latvijai vispiemērotākais risinājums ir neatkarīga sistēmas operatora izveidošana, jo tas nodrošina PSO funkciju un pārvades pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, nepastāv juridiski šķēršļi tā ieviešanai, jo elektroenerģijas pārvades tīkli paliks tādas kapitālsabiedrības īpašumā, kuras visas kapitāla daļas ir akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašums, tam ir mazāka iespējamā ietekme uz esošo “Latvenergo” kredītportfeli un turpmāko aizņemšanās iespēju nekā pārējiem modeļiem, bet administratīvo izmaksu pieaugums ir kontrolējams un saprātīgs, līdz ar to tas būtiski neietekmēs pārvades pakalpojumu tarifus.

Vienlaikus 4.janvāra MK sēdē Ekonomikas ministrijai tika uzdots izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu projektus atbalstītā rīcības modeļa realizācijai un līdz 31.janvārim iesniegt tos noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Savukārt līdz 15.februārim EM jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā informācija par AS “Latvenergo” kapitāla daļu turētāja maiņu un paredzamo AS “Augstsprieguma tīkls” kapitāla daļu turētāju.

Tāpat AS “Latvenergo” tika atļauts dibināt meitassabiedrību, kas veiks pārvades un sadales sistēmas aktīvu pārvaldīšanas funkciju (saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldības kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 7.panta otro daļu un 98.panta trešo daļu).



Kāpēc nepieciešama tālāka enerģētikas tirgu liberalizācija?

Analizējot ES dalībvalstu progresu nacionālo enerģētikas tirgu liberalizācijā, Eiropas Komisija secinājusi, ka dalībvalstīm ir jāizvirza vēl precīzākas tirgus liberalizācijas prasības. Tādēļ 2009.gadā tika pieņemta trešā enerģētikas dokumentu pakete, kura ir jāievieš Latvijas nacionālajā likumdošanā līdz 3.martam.

Viens no ieviešamiem dokumentiem ir 2009.gada 13.jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Tās mērķis ir vēl tālāka elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu. Labi funkcionējošam iekšējam elektroenerģijas tirgum būtu jāsniedz ražotājiem atbilstīgi stimuli ieguldīt jaunos enerģijas ražošanas veidos, tostarp elektrības ražošanā no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Nenodalot tīklus no ražošanas un piegādes darbībām (efektīva nodalīšana), pastāv risks ne vien saskarties ar diskrimināciju tīkla vadīšanā, bet risks, ka vertikāli integrēti uzņēmumi zaudē stimulu veikt pienācīgus ieguldījumus tīklos. Īpašumtiesību nodalīšana pārvades līmenī uzskatāma par visefektīvāko līdzekli, lai nediskriminējoši veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā, jaunu dalībnieku taisnīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū.



Liberalizācijas modeļu analīze

Tādējādi arī Latvijā bija jāizvēlas un jāievieš direktīvai 2009/72/EK atbilstošs, darbotiesspējīgs pārvades sistēmas operatora (PSO) īpašumtiesību nodalīšanas modelis. Atbilstoši direktīvas prasībām PSO īpašumtiesību nodalīšanā bija iespējami trīs darbības modeļi:

• veikt pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu;

• iecelt neatkarīgu sistēmas operatoru;

• norīkot neatkarīgu pārvades operatoru.

Pirmā modeļa ieviešana prasa, lai pārvades sistēma un ar to saistītie aktīvi ir AS “Augstsprieguma tīkls” īpašumā. Tā kā šobrīd pārvades sistēma ir koncerna “Latvenergo” īpašumā, tā ir jāatsavina, un šāda darījuma veikšanai jāgroza Enerģētikas likuma 20.1pants, kas aizliedz “Latvenergo” atsavināt pārvades sistēmu (tīklus).

Eiropas Komisija neatkarīga sistēmas operatora modeļa ieviešanu uzskata par alternatīvu risinājumu, lai efektīvi nodalītu elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas darbības no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu. Atšķirībā no pilnas īpašumtiesību nodalīšanas otrais modelis pieļauj saglabāt pārvades sistēmu (tīklus) vertikāli integrēta uzņēmuma – koncerna “Latvenergo” – sastāvā, tomēr darbības, kas saistītas ar PSO funkciju pildīšanu – pārvades pakalpojuma sniegšana, pārvades sistēmas un tai pieslēgto ģenerējošo vienību operatīvā vadība, balansēšana, elektroenerģijas plūsmu dispečervadība, pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecības vadīšana, ilgtspējīgas pārvades sistēmas plānošana, dalība Eiropas pārvades sistēmu operatoru apvienībā ENTSO-E u.c., ir jānodala no vertikāli integrēta uzņēmuma.

Trešā modeļa būtiskākā atšķirība no pirmā un otrā modeļa ir tā, ka vertikāli integrēta uzņēmuma sastāvā ir iespējams saglabāt PSO, nododot tā īpašumā pārvades sistēmu (tīklus) un pietiekamus finanšu līdzekļus pārvades sistēmas attīstībai, iepriekš nodrošinot pilnīgu neatkarību no PSO lēmumu pieņemšanas ar papildu regulatora kontroli atbilstoši direktīvas prasībām. Trešā modeļa ieviešanas gadījumā nav jāatsavina AS “Augstsprieguma tīkls” kapitāla daļas un “Latvenergo” var palikt to īpašnieks. Tomēr pārvades sistēmai un ar to saistītajiem aktīviem ir jāpāriet AS “Augstsprieguma tīkls”. Lēmumu par investīcijām pārvades sistēmā, saskaņojot to ar regulatoru, pieņem AS “Augstsprieguma tīkls”, investīcijas nodrošina pats AS “Augstsprieguma tīkls”, savukārt “Latvenergo” ir jāgarantē, ka AS “Augstsprieguma tīkls” rīcībā būs atbilstoši finanšu resursi.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa



 

FM: Par grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

4.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Pagājušā gada septembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā jānodrošina, ka deklarācijas aizpildītājam ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā informācija konkrētās deklarācijas aizpildīšanai un valsts amatpersona pārbauda un, ja nepieciešams, arī papildina šo informāciju.

Tādējādi VID ir jāveic nepieciešamās izmaiņas Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, lai nodrošinātu, ka valsts amatpersonas deklarācijā norādāmā informācija tiek aizpildīta automātiski, izmantojot gan VID informācijas sistēmu, gan arī VID rīcībā esošo informāciju no citām valsts informācijas sistēmām – Iedzīvotāju reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas u.c.

Tā kā valsts amatpersonām kārtējā gada deklarācija ir jāiesniedz ik gadu no 15.februāra līdz 1.aprīlim, tad apstiprinātie grozījumi likumā paredz informācijas pieejamību, sākot ar 2011.gada deklarācijas iesniegšanu.

Ņemot vērā, ka šādas informācijas pieejamības nodrošināšanai VID ir nepieciešami vismaz seši mēneši, kuru laikā jāveic izmaiņas Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, grozījumi likumā paredz, ka VID informāciju nodrošinās, sākot ar 2012.gada 15.februāri.

Grozījumus likumā vēl skatīs un par tiem lems Saeimā.



FM: Par kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma noteikšanas uzraudzību

4.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, paredzot stingrāku akcionāru (dalībnieku) sapulces uzraudzību pār valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma noteikšanu.

Grozījumi paredz pienākumu akcionāru sapulcei saskaņot arī kapitālsabiedrības darbinieku atlīdzības noteikšanas svarīgākās vadlīnijas (pamatprincipus, kritērijus un apmēru ierobežojumus) atalgojuma veidošanas mehānismam, pabalstiem un kompensācijām, izdevumu segšanai, prēmēšanai un citādai materiālajai stimulēšanai, darba algu maksimālos apmērus un citus ierobežojošos nosacījumus.

Tā tiks nodrošināts, ka akcionārs gūst pilnīgāku priekšstatu par atlīdzības sistēmu kapitālsabiedrībā un tās atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī par atlīdzībai paredzētā finansējuma apjomu un tā izlietojumu.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka valdei ir nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana sabiedrības darbinieku atlīdzības izmaksai paredzētā maksimālā finansējuma apjoma nākamajam kalendārajam gadam apstiprināšanā, kuru saskaņā ar vadlīnijām (mainoties ražošanas apjomam un tirgus nosacījumiem) valde var koriģēt.

Likumprojektu vēl skatīs un par to lems Saeimā.



FM: Par Eiropas Savienības fondu projektu kredītu nodrošināšanu

4.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts jautājums par Latvijas komercbanku praksi garantiju un aizdevumu sniegšanā uzņēmējiem apstiprināto Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu īstenošanai, lai risinātu situāciju, ka komersantam ir sarežģīti tikt pie kredīta vai garantijas projekta īstenošanai.

Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde jau iepriekš ziņojusi, ka viens no šābrīža galvenajiem iemesliem ministriju nepietiekamajam ES fondu apguves tempam ir apgrūtinājumi komercbanku kredītu pieejamībai ES fondu īstenotajiem projektiem.

Komercbankas sākotnēji komersantiem izsniedz bankas izziņu par projekta kreditēšanu, komersants noslēdz līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par projekta īstenošanu, bet tad banka atsakās izsniegt aizdevumu. Tādējādi ES fondu līdzekļi tiek “iesaldēti”, tos nevar piešķirt komersantiem, tas savukārt rada risku neapgūt visus ES fondu aktivitātē pieejamos līdzekļus.

Tā, piemēram, Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā esošajās ES fondu aktivitātēs 2010.gadā sākotnēji plānotā budžeta līdzekļu summa maksājumiem finansējuma saņēmējiem bija 60,8 miljoni latu, līdz 2010.gada beigām tā tika vairākkārt samazināta (2,2 reizes no sākotnēji plānotā). No visiem EM komercdarbības atbalsta aktivitātēs pieteiktajiem projektiem tikai 56% tikuši apstiprināti, savukārt 34% no jau apstiprinātajiem projektiem nav līdz galam īstenoti.

Kā viens no risinājumiem šai situācijai MK sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais protokollēmuma projekts, kas paredz veikt grozījumus MK noteikumos par apakšaktivitātes “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām, nosakot, ka LIAA līgumus par ES fondu projektu īstenošanu slēdz, kad projekta iesniedzējs ir noslēdzis līgumu ar kredītiestādi par kredīta piešķiršanu projekta īstenošanai, tā efektivizējot procesu.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa



 

FM: Par personām ar tiesībām iegādāties preces Latvijā ar PVN 0% likmi un lietot nodokļa atbrīvojuma sertifikātu

4.janvārī Ministru kabinets (MK) precizēja personu loku, kurām ir tiesības Latvijas teritorijā iegādāties preces un saņemt pakalpojumus ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0 procentu likmi, apstiprinot grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā piemēro PVN preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskām organizācijām, Eiropas Savienības (ES) institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), un kārtību, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm.

Tāpat arī MK akceptēja grozījumus noteikumos par akcīzes nodokļa un PVN atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanu, precizējot personu loku, kurām ir tiesības lietot Latvijas Republikas kompetento iestāžu apstiprināto nodokļa atbrīvojuma sertifikātu.

Grozījumi attiecas uz:

• Latvijā reģistrētām diplomātiskām un konsulārām pārstāvniecībām;

• Latvijā vai citās ES dalībvalstīs reģistrētām starptautiskām organizācijām un to pārstāvniecībām, starptautisko organizāciju vai to pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem Latvijas teritorijā ir diplomātiskais statuss;

• Latvijā reģistrētām ES institūcijām, to pārstāvniecībām ES teritorijā vai ES institūciju izveidotajām organizācijām, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa



 

IeM: Par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu

4.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēti MK noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumos Nr.726 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu””.

Grozījumi paredz, ka procesa virzītājs nosaka nepieciešamību tās institūcijas pārstāvim, kuras kontrolei pakļauti attiecīgie lietiskie pierādījumi, piedalīties lietisko pierādījumu realizācijā vai iznīcināšanā.

Līdz šim “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” paredzēja pārstāvja obligātu piedalīšanos lietisko pierādījumu novērtēšanas (realizācijas vai iznīcināšanas) komisijā.

Grozījumi nosaka arī kārtību, kādā nodod realizēt lietiskos pierādījumus komersantiem, lai nodrošinātu lietisko pierādījumu realizācijas pārskatāmību, un paredz komersanta izvēli saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem. Grozījumos iekļautās izmaiņas nodrošinās rīcības ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu labāku pārskatāmību un valsts budžeta līdzekļu racionālāku izlietošanu.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments



 

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanu

Lai iedzīvotājiem vienkāršotu valsts sociālās apdrošināšana pabalstu pieprasīšanas kārtību, padarot to maksimāli ērtu un pieejamu ikvienam, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

Atbilstoši izmaiņām turpmāk pieprasījumu par slimības pabalstu, maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu, vecāku pabalstu un apbedīšanas pabalstu apdrošinātās personas nāves gadījumā vai apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā piešķiršanu varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt elektroniskā dokumenta formātā. Vienlaikus minētos valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus tāpat kā iepriekš varēs pieprasīt, personai vai tās pilnvarotajai personai arī personīgi ierodoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un iesniedzot rakstisku iesniegumu.

Tas nozīmē, ka cilvēkiem palielināsies izvēles iespējas attiecībā uz sev ērtāko pabalsta pieprasīšanas veidu: viņi varēs izvēlēties, kādā veidā attiecīgo pabalstu pieprasīt – personīgi ierodoties VSAA, nosūtot pieprasījumu pabalsta piešķiršanai pa pastu vai iesniedzot šo pieprasījumu elektroniskā dokumenta formā. Pieprasot jebkuru no minētajiem pabalstiem, iedzīvotāji varēs izmantot VSAA mājaslapā www.vsaa.lv esošo veidlapu. 

Iesniegumu par maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības, kā arī apbedīšanas pabalsta piešķiršanu tāpat kā līdz šim attiecīgā pabalsta pieprasītāji iesniegs jebkurā VSAA nodaļā. Tā pēc konkrētā iesnieguma izskatīšanas nodrošinās attiecīgā pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu.

Iedzīvotājiem, pieprasot paternitātes pabalstu un vecāku pabalstu, turpmāk nebūs jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība un, pieprasot apbedīšanas pabalstu, nebūs nepieciešama izziņa par miršanas fakta reģistrāciju. Minētās ziņas VSAA iegūs no Iedzīvotāju reģistra datiem. Savukārt, ja vecāku pabalstu pieprasīs adoptētājs vai aizbildnis, nebūs jāuzrāda tiesas sprieduma noraksts par adopcijas apstiprināšanu, bāriņtiesas lēmums par aizbildnības nodibināšanu vai bāriņtiesas lēmums, kas pieņemts bērna personisko interešu aizstāvībai. Šo informāciju VSAA sniegs attiecīgi tiesa vai bāriņtiesa. 

Tāpat grozījumi nosaka pienākumu citām valsts pārvaldes institūcijām sniegt VSAA nepieciešamo informāciju. Tas nozīmē, ka pēc lēmuma pieņemšanas par aizbildnības nodibināšanu vai adopcijas apstiprināšanu bāriņtiesai vai tiesai ne vēlāk kā trīs dienu laikā par to būs jāpaziņo VSAA nodaļai atbilstoši aizbildņa deklarētajai dzīvesvietai. VSAA dokumentus par pabalsta piešķiršanu izskatīs un lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņems desmit dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Līdz ar to, ja informācija, kura būs nepieciešama lēmuma pieņemšanai, būs citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūs pati, nevis pieprasīs no privātpersonas. 

To paredz 4.janvārī valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments



 

TM: Par zvērinātu notāru eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtību

4.janvārī Ministru kabinets pieņēma vairākus grozījumus zvērinātu notāru eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtībā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti un pārstāvji no Latvijas Zvērinātu notāru padomes.

Ar jaunajiem noteikumiem plāno mainīt secību un kārtību, kādā kārtojams eksāmens vai ārkārtas kvalifikācijas pārbaude. Proti, eksāmena vai ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes trešā daļa turpmāk noteikta par eksāmena vai kvalifikācijas pārbaudes pirmo daļu, tādējādi pie praktisko iemaņu un teorētisko zināšanu pārbaudes pielaižot tikai tos pretendentus vai zvērinātus notārus, kuru personība atzīta par piemērotu zvērināta notāra amatam. Tāpat tiks uzlabota vērtēšanas kārtība eksāmena vai kvalifikācijas pārbaudes trešajai daļai un noteikts, ka tie nebūs nokārtoti, ja vismaz trīs komisijas locekļi vismaz divus jautājumus ir novērtējuši ar vienu vai divām ballēm.

Tāpat noteikumos ietverts arī jauns regulējums attiecībā uz vērtēšanas sistēmu, kura nodrošinās kvalificētāku speciālistu uzņemšanu zvērināta notāra amatā. Ar grozījumiem paredz, ka aritmētisko rezultātu neapaļos, ja iegūtais rezultāts nesasniegs trīs balles.



TM: Par laulības šķiršanas apliecības paraugu

4.janvārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par laulības šķiršanas apliecības paraugu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saistībā ar grozījumiem, kas paredz laulību bezstrīdus šķiršanas funkciju nodot notāriem. Noteikumu mērķis ir izstrādāt laulības šķiršanas apliecību, kuru taisīs un izsniegs zvērināti notāri, šķirot laulību.

Kā norādīts anotācijā, saņemot abu laulāto kopīgu iesniegumu, zvērināts notārs uzsāks laulības šķiršanas lietu un noteiks samierināšanās laiku – vienu mēnesi. Pēc samierināšanās laika beigām, ja nav saņemts laulības šķiršanas atsaukums, zvērināts notārs šķirs laulību, taisot notariālo aktu par laulības šķiršanu – laulības šķiršanas apliecību.

Pašlaik nav noteikts paraugs laulības šķiršanas apliecībai, kuru taisa zvērināts notārs, šķirot laulību, jo Latvijā laulību šķir tikai tiesa. Laulības šķiršanas apliecībā paredzēts iekļaut šķirto laulāto vārdus, uzvārdus, personas kodus. Tāpat paredzēts laulības šķiršanas apliecībā iekļaut laulības noslēgšanas gadu, dienu, mēnesi, valsti, vietu, reģistra ieraksta numuru un iestādi vai attiecīgo konfesiju un garīdznieku, laulības šķiršanas gadu, dienu, mēnesi, kā arī faktu, ka laulība šķirta pēc abu laulāto kopīga iesnieguma un šķirto laulāto uzvārdus pēc laulības šķiršanas.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments



 

VARAM: Par finansējumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās

4.janvārī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” nolikums”.

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka atklātā konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

Šā konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana mājsaimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstādīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām. Konkursā pieejamais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējums ir 11 399 481 lats, vienam projektam pieejamais KPFI finansējums ir 7000 latu. Konkursā maksimāli pieļaujamā KPFI atbalsta intensitāte nepārsniedz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projekta iesniedzējs varēs būt:

• dzīvojamās mājas īpašnieks, kas ir fiziska persona, uz kuras vārda ir reģistrēta dzīvojamā māja, kas ir noteikta noteikumu projektā;

• vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība, kas neveic saimniecisko darbību un rīkojas vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, kas ir fiziskas personas, kuru attiecīgais nekustamais īpašums ir atsevišķu divu dzīvokļu mājā, triju vai vairāku dzīvokļu mājā.

Konkursu plānots izsludināt 30 darbdienu laikā pēc MK noteikumu spēkā stāšanās, un par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Projektu īstenošanas uzraudzību veiks VSIA “Vides investīciju fonds”.



VARAM: Par finansējumu atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā

4.janvārī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “”Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” nolikums”.

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka atklāta konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas un projektu īstenošanas kārtību.

Šā konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, ieviešot tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, kā arī nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

Projekta iesniedzējs varēs būt Latvijas Republikas pilsētu vai novadu pašvaldības dome, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde un Latvijas Republikā reģistrēti komersanti.

Konkursa ietvaros pieejamais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 27 716 876 lati, tai skaitā:

• pašvaldībām, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm – 4 000 000 latu;

• komersantiem – 23 716 876 lati.

Konkursu plānots izsludināt 15 darbdienu laikā pēc šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, un par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Projektu īstenošanas uzraudzību veiks VSIA “Vides investīciju fonds”.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa



 

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu aitu un kazu tirgotājiem

Valdība 4.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.206 “Noteikumi par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei”, kuri atceļ dzīvnieku savākšanas centru atzīšanas ierobežojumus attiecībā uz aitu un kazu savākšanu un samazina administratīvo slogu aitu un kazu tirgotājiem.

Lai atvieglotu aitu un kazu tirdzniecību ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, noteikumos svītrots nosacījums, ka savākšanas centrus var atzīt tikai attiecībā uz aitu vai kazu, vai vienas kategorijas aitu un kazu savākšanu. Turpmāk Latvijā netiks piemērota stingrākā Eiropas direktīvu prasība par aitu un kazu savākšanas centru atzīšanas ierobežojumiem. Līdz ar to turpmāk savākšanas centrus varēs atzīt dažādu sugu dzīvnieku savākšanai, ja tie atbildīs normatīvajos aktos noteiktajām atzīšanas prasībām.

Izmaiņas noteikumos izdarītas arī, lai samazinātu administratīvo slogu aitu un kazu tirgotājiem, kuru darbības joma ir aitu un kazu tirdzniecība ar citām ES dalībvalstīm.

Turpmāk tirgotājam savā reģistrā vai datubāzē būs jāsaglabā aitu vai kazu pārvadāšanas maršruta plāna kopija vai veterinārā sertifikāta numurs. Patlaban tirgotājiem ir noteikts, ka jāsaglabā abu veidu informācija.

Tāpat noteikumos svītrota prasība pārvadātājiem rakstiski apliecināt, ka tiek ievērotas noteikumu prasības, kas nosaka, ka pārvadāšanas laikā par aitām vai kazām atbildīgs ir personāls, kuram ir profesionālo kompetenci un zināšanas apliecinošs dokuments.

Grozījumi stāsies spēkā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!