Apmeklējot Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un atbildot uz žurnālistu jautājumiem

Lai pārrunātu situāciju veselības aprūpē, Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar, 4.janvārī, apmeklēja SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, kur tikās ar slimnīcas vadību un speciālistiem, savukārt šodien, 5.janvārī, Valsts prezidentam paredzēta tikšanās ar veselības ministru Juri Bārzdiņu. Tikšanās laikā Austrumu slimnīcā (no kreisās): Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas “Gaiļezers” vadītājs Pēteris Tomiņš, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka, Valsts prezidents Valdis Zatlers, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes locekle Anita Slokenberga Foto: Toms Kalniņš, VPK

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, godājamie žurnālisti! Man ir prieks jūs redzēt tik kuplā skaitā vienā no lielākajām Latvijas slimnīcām. Ceru, ka arī jums šī bija laba pieredze. Mēs tikāmies ar slimnīcas vadošajiem speciālistiem, ar slimnīcas vadību un pārrunājām ļoti daudzas lietas: gan medicīnas attīstību Latvijā tuvākajos gados viņu vērtējumā, gan to, kas notiek tieši šobrīd, kā viņi redz šo reformu, cik daudz viņi ir iesaistīti šajā reformā un kas, viņuprāt, ir pareizi un nepareizi. Pārrunājām arī pieredzi, kas iegūta iepriekšējos gados, kāda ir 1.slimnīcas likvidācijas pieredze un kā tas ietekmē “Gaiļezera” slimnīcas darbu.

Protams, visinteresantāk bija iepazīties ar jauno uzņemšanas nodaļu. Un, ja jūs nācāt līdzi, jūs redzējāt lielo kontrastu starp modernu, labi aprīkotu uzņemšanas nodaļu un veco “Gaiļezeru”, kam ir jau 30 gadi. “Gaiļezeram” stāv priekšā daudz rekonstrukcijas darbu. Var sanākt tādas “šķēres”, ka mēģināt veikt daudz veselības aprūpes uzdevumus vienlaikus ar rekonstrukcijas darbiem, tas varētu būt pārāk grūts uzdevums. Bet saruna bija ļoti saturīga. Visi kolēģi, kas šeit strādā, sākot no vadības un vadošajiem speciālistiem, ir gatavi iesaistīties reformā. Uz manu jautājumu, vai kāds ir pret reformu, visi pasmaidīja un teica: “Mēs esam par! Mēs gribam labas kvalitātes medicīnu Latvijā, mēs esam gatavi līdzdarboties tajā.” Atziņas bija ļoti dažādas, bet visa tikšanās tomēr bija uz optimisma nots. Es ceru, ka kolēģi bija priecīgi, ka Valsts prezidents viņus uzklausīja.

Jautājums: Prezidenta kungs, jums ir iespēja palūkoties ar profesionāļa aci. Diezgan daudz problēmu tiek saistīts ar to, vai šī slimnīca spēs apkalpot milzīgo pacientu skaitu, kas pēc reformas plāniem ir paredzēts. Kā jums šķiet, vai tas ir iespējams?

V.Zatlers: Galvenais pārmetums no slimnīcas darbinieku puses bija tas, ka plāni mainās gandrīz trīs reizes gadā. Nemaz nerunājot, ka plāni mainās līdz ar katru jauno veselības ministru. Slimnīca, kas ir ļoti liela, spēj tiem pielāgoties tikai ar lielām grūtībām. Un izskanēja pat priekšlikums, ka būtu jāpieņem likums par veselības aprūpi Latvijā, kam būtu likumīgs spēks vismaz 10 gadu attīstībai, kuru nemainītu katrs nākamais ministrs un neraustītu līdzi visu veselības aprūpes sistēmu. Kā es jau minēju, daudz ko var izdarīt daudz labākā līmenī nekā līdz šim, bet šim plānam ir jābūt definētam pa soļiem – varbūt pa pusgadam, ne tikai pa gadam un vismaz piecus, ja ne desmit gadus uz priekšu. Neviens no mediķiem neteica “nē” reformām. Visi teica: “Mēs gribam līdzdarboties, bet mēs gribam skaidru plānu, jo pretējā gadījumā mums ir grūti to paveikt gan finansiāli, gan arī tīri medicīniski.” Paskatīsimies uz medicīnas kadru jautājumu. Radioloģijā uz jautājumu, cik darbinieku strādā darbu apvienošanas kārtībā, teica: “Nu mums jau nav daudz, tikai viena trešdaļa.” Kad mēs pajautājam tiem, kas strādā intensīvajā terapijā un jaunajā uzņemšanas nodaļā, teica, ka vismaz divas trešdaļas strādā divās vai trijās darba vietās. Tad ir jautājums – kāpēc! Vēl tika uzsvērts, ka gan ķirurģijā, gan traumatoloģijā, kas šeit sāk attīstīties, pietrūkst kadru. Tātad izgaismojas daudz citu problēmu, par kurām līdz šim publiski neviens nerunāja. Un ļoti, ļoti svarīga ziņa, ko es dzirdēju no kolēģiem, ir, ka pēdējos divos gados, kopš ir sākusies reforma, Latvijas medicīnas aprūpes kvalitāte tieši reģionālajās slimnīcās, kam būtu jābūt centriem, kuros koncentrējas speciālisti, ir pasliktinājusies. Tā gan ir slikta zīme. Tas nozīmē, ka visas medicīnas aprūpes kvalitāte pasliktinās. Mums momentāni šis process ir jāaptur. Es domāju, ka tas ir iespējams.

Jautājums: Ko jūs domājat par to, ka uz šejieni vedīs neatliekamos pacientus no Traumatoloģijas slimnīcas? Kā jūs to vērtējat?

V.Zatlers: Jautājums jau nav par to, kur vedīs, bet kādu palīdzību šie cilvēki saņems. Kad es uzdevu jautājumu par tiem 2700 pacientiem (viņiem šobrīd ir ap 800) – kas jāņem vērā? Tomēr tas ir trīs reizes vairāk nekā šobrīd. Tādam apjomam ir jāsagatavojas, un varbūt šī jaunā uzņemšanas nodaļa to spēs pieveikt, bet tālākās operāciju zāles nav rekonstruētas kopš slimnīcas uzcelšanas brīža, tātad jau vairāk nekā 30 gadus tur nekas nav mainījies. Tas prasa tālākos renovācijas soļus, tas prasa arī naudas ieguldījumu un tehnisko nodrošinājumu, jo mēs nevaram pasliktināt kvalitāti. Tātad: “jā” reformām, “jā” centram, bet, lūdzu, soli pa solim. Un varbūt vairākos gados tas ir iespējams.

Jautājums: Vai šajā gadījumā, jūsuprāt, būtu jāsteidzas ar 1.jūliju, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību cilvēkiem?

V.Zatlers: Es domāju, ka šobrīd ir jāiesaista visu ieinteresēto slimnīcu kvalificētie ārsti un slimnīcu vadība, lai atrastu risinājumu, kas ir samērīgs, bet nevis vienā dienā, bet soli pa solim tā, lai slimnieki būtu droši, ka viņi tiek kvalitatīvi ārstēti un palīdzību saņem laikus.

Jautājums: Vai Traumatoloģijas slimnīca šajā gadījumā vērsās pie jums pēc palīdzības kā pie bijušā vadītāja?

V.Zatlers: Jūs, protams, gribat dzirdēt, ka es teikšu “jā”. Bet, ziniet, tā tas nebija. Es vairāk satraucos par to, kā tiks veidota traumatoloģiskā palīdzība visas valsts mērogā. Tā lielākā muļķība bija traumpunkti, kas strādā tikai pa naktīm. Atvainojiet, traumas gadās jebkurā diennakts stundā, un sūtīt šādus pacientus pie ģimenes ārsta ir tas pats, kas pateikt: “Pastāviet drusku šeit koridorā, un pēc tam mēs atļausim jums iet tālāk pēc palīdzības!”, jo ģimenes ārstiem nav rentgena diagnostikas iespējas, kas visbiežāk ir nepieciešamas, vai sonogrāfiskās izmeklēšanas iespējas, kas ir nepieciešamas retāk. Tās ir vienīgi slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Tā ka nepārdomātu soļu bija daudz, un nevajag mani saistīt ar konkrētu iestādi.

Jautājums: Prezidenta kungs, jūs iepriekš esat teicis, ka šīs plānotās reformas nav izdiskutējuši profesionāļi un tāpēc ir radušās problēmas. Kādas ir šīs problēmas?

V.Zatlers: Tātad vēlreiz uzsvēršu, ka šīsdienas saruna bija ļoti konstruktīva. Kolēģi nāca ar priekšlikumiem, un tie bija vairāki desmiti. Gan par to, kā iesaistīt kolēģus attīstības plāna izstrādāšanā, gan to, kā mainīt universitātes slimnīcas finansēšanu, gan par iespējām mainīt finansēšanu arī reģionālajām slimnīcām un primārajai veselības aprūpei. Ļoti, ļoti daudz priekšlikumu, kas cirkulē ārstu vidē, bet diemžēl nav sasnieguši dzirdīgas ausis. Mēs varam salīdzināt, ka kādreiz mēs runājam, ka starp varu un sabiedrību ir zināma atsvešinātība, tad arī šeit starp veselības aprūpes organizētājiem un darītājiem ir zināma atsvešinātība. Augšas mēģina kaut ko darīt, bet nesamēro ar to, kas ir iespējams apakšā – uz kādām reformām ir gatavi iet, kā var palīdzēt tieši ar savu ekspertīzi.

Interesants bija 1.slimnīcas likvidācijas analīzes piemērs. Terapeitiskie slimnieki, kuri šeit ir pārsvarā, kardioloģiskie slimnieki, kuri, ja nemaldos, ap 800 vienā mēnesī nokļuva “Gaiļezera” slimnīcā, tātad šo slimnieku skaits ievērojami pieauga. Ķirurģijas, kura tur netika likvidēta, vietā tika izveidots surogāts, ko sauc par dienas stacionāru, un pēc tam par viesnīcu, pacientu skaits uz šejieni nepieauga. Un arī traumatoloģisko slimnieku skaits, kur faktiski gāja tikai politraumas, ļoti nedaudz pieauga. Tātad arī 1.slimnīcas liktenis pēc tās likvidācijas un rezultāti, ko esam ieguvuši, ir analīzes vērti, lai tādas kļūdas nepieļautu, bet paskatītos, kādi ir ieguvumi un kā var pārdislocēt slimnieku plūsmu jaunajos apstākļos.

Jautājums: Šī jūsu asā kritika par to, ka šī reforma ir nepārdomāta un solis tuvāk maksas medicīnai, ir plaši uzņemta arī politiķu aprindās, un tas varētu ietekmēt jūsu iespējas tapt pārvēlētam otrajam termiņam par Valsts prezidentu. Vai tas jūs nebiedē?

V.Zatlers: Politiķiem ir veiksmīgi izteikumi un neveiksmīgi izteikumi. Šis droši vien būs ne sevišķi veiksmīgs izteikums. Ja mēs runājam vispār par strukturālajām reformām, tad mana iekšējā pārliecība ir, ka nepieciešamas trīs lietas, ko es minēju jau valdības sēdēs, kad mēs runājām par šiem jautājumiem. Reformām ir jābūt vērstām uz to, lai tās būtu izmaksu efektīvākas un kvalitatīvākas no valsts puses. Otrkārt, no pacientu puses veselības aprūpei ir jābūt pieejamākai un atkal kvalitatīvākai. No ārstu, mediķu puses ir jābūt, lai šī vide, kas rodas reformu rezultātā, būtu kvalitatīvāka viņu profesionālajam darbam. Ja visi šie uzstādījumi, pēc kuriem mērķi ir jāsasniedz, tiks izpildīti, reformas ir jāsasniedz. Tā ir mana attieksme. Ja es to neredzēšu, es reaģēšu vienmēr.

Jautājums: Par “Stradiņiem”. Vai jūs neredzat iespēju tur atvērt traumpunktu?

V.Zatlers: Katrā ziņā tā būtu viena no plāna sastāvdaļām. Ja šeit vēl ir kādi iedīgļi tam, tad “Stradiņos” diemžēl stāv liels uzraksts “Pacientus ar lūzumiem lūdzu griezties Traumatoloģijas slimnīcā!”. Tātad “Stradiņos” vēl tas ir plānošanas līmenī. Bet, ja tiek plānotas jaunas uzņemšanas nodaļas, rekonstrukcijas neatliekamajai palīdzībai, tad jau laikus ir jāieplāno, ka tur būs traumu slimnieki. Tāpat kā šeit laikus bija jāieplāno, kur viņi nonāks, kur tiks operēti, jo traumu slimnieku ārstēšanā ķirurģija ir 87 procentos gadījumu. Tie ir pagājušā gada skaitļi, ko es jums varu pateikt. Tie ir ļoti augsti, tātad ir jāizglābj dzīvība un pēc tam jāpanāk, ka cilvēks atkal būtu pārvietoties spējīgs.

(Veselības ministrs par izmaiņām veselības aprūpē – “LV” Nr.1, 04.01.2011.,

Valsts prezidenta preses dienesta sagatavots Valsts prezidenta Valda Zatlera preses īssaieta transkripts pēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas apmeklējuma 4.janvārī