• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministrija: Par būtiskāko 2010.gadā paveikto. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.01.2011., Nr. 2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/223819

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par rīcību elektrolīniju bojājumu ātrākai novēršanai

Vēl šajā numurā

05.01.2011., Nr. 2

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministrija: Par būtiskāko 2010.gadā paveikto

2010.gadam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzīja trīs mērķus, kas bija pamatā 2010.gada darbam: izmaksu efektivitātes paaugstināšana vispārējā un profesionālajā izglītībā vienlaikus ar kvalitātes un pieejamības nodrošināšanu; eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē; nacionālo vērtību stiprināšana un popularizēšana.

Izvirzītie mērķi 2010.gadā ir sasniegti, un nodrošināta Izglītības un zinātnes ministrijas funkciju īstenošana, neraugoties uz nozīmīgo finansējuma samazinājumu (kopš 2008.gada IZM pārziņā esošajām jomām finansējums ir samazināts par vairāk nekā 260 miljoniem latu jeb par gandrīz 50%). Sasniegtais apliecina, ka IZM pārziņā esošajās jomās veiktas nozīmīgas strukturālas reformas, kas nākotnē ir turpināmas.

Būtiska loma Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo jomu darbības nodrošināšanai vienmēr ir bijusi ciešai sadarbībai ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kas īstenota arī 2010.gadā.

Panākti konkrēti rezultāti un sniegti argumenti starptautiskajiem aizdevējiem, īpaši Pasaules Bankai, lai nepieļautu turpmāku būtisku finansējuma samazinājumu Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās jomās.



Vispārējā izglītība

Turpinot darbu pie finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” izvērtēšanas un pilnveides, veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas stājās spēkā no 2010.gada 1.septembra:

• palielināts finansējums, kas “seko” skolēnam pedagogu darba samaksai;

• tajās administratīvajās teritorijās, kurās skolēnu skaits vispārizglītojošās dienas skolās ir vienāds vai mazāks par 0,5 skolēniem uz 1 kvadrātkilometru, finansējuma aprēķināšanai tiek piemērots skolēnu blīvuma koeficients 1,3;

• no 1,47 līdz 1,6 palielināts koeficients finansējuma aprēķināšanai speciālajās skolās, vispārējās izglītības iestādēs integrētiem bērniem ar speciālajām vajadzībām un bērniem ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs vai grupās;

• precizēti noteikumi par papildu finansējuma piešķiršanu programmām padziļinātai mācību priekšmeta mācīšanai.

Strādājot pie izglītības kvalitātes uzlabošanas, izmantojot Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, turpināts darbs pie fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas mācību satura pārskatīšanas un pilnveides 7.–9.klašu posmā (iepriekš tas tika veikts 10.–12.klasēs), kā arī par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem turpinās skolu mācību kabinetu modernizēšana. Salīdzinot ar 2009.gadu, 2010.gadā uzlabojušies vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultāti, tajā skaitā arī to skolu rezultāti, kuras skolu tīkla optimizācijas rezultātā tika apvienotas. Apliecinājums Latvijas izglītības kvalitātei, skolēnu zināšanām un pedagogu darbam ir sasniegtie augstie rezultāti starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs. 2009./2010.mācību gadā mūsu jaunieši ar izciliem panākumiem piedalījās septiņās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, kopumā iegūstot četras sudraba medaļas un desmit bronzas medaļas.

Līdztekus darbam pie mācību satura, rūpējoties par izglītības kvalitāti un skolēnu atbildību mācību procesā, izstrādāti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas paredz paaugstināt prasības pamata un vispārējās vidējās izglītības ieguvei. 2010.gadā veikti priekšdarbi, lai nākamajā gadā ieviestu Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu un no 1.klases uzsāktu svešvalodas apguvi.

Lai sešus gadus veco bērnu turpmākā izglītība notiktu pēctecīgi un atbilstoši bērna vecumposma īpatnībām, 35 izglītības iestādēs sākts pilotprojekts, lai izvērtētu sešgadīgo bērnu apmācības programmu, paralēli tam strādājot pie praktisko jautājumu risināšanas.

Īstenots projekts adaptācijas programmu un materiālu izveidei trešo valstu valstspiederīgo bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem.

Trim ģimnāzijām – Āgenskalna ģimnāzijai, Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijai un Ogres ģimnāzijai – piešķirts valsts ģimnāzijas statuss.



Profesionālā izglītība

Saskaņā ar Ministru kabinetā (MK) apstiprinātajām “Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam” 2010.gadā sākta un tiek plānveidīgi turpināta profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija. Būtiski ir pilnveidoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” investīciju nosacījumi un parakstīti līgumi ar izglītības iestādēm par apmēram 65 miljonu latu piešķiršanu. Finansējums tiek koncentrēts, veidojot kompetences centrus un attīstot profesionālās skolas ar specializāciju. Vienlaikus tiek saglabāta pieejamība reģionos, veidojot filiāles vai integrētas izglītības iestādes. Papildus iepriekš plānotajiem 58,9 miljoniem latu šajā ERAF aktivitātē tika saņemts vēl 6,8 miljonus latu liels finansējums dienesta viesnīcu renovācijai.

Papildus ir piesaistīti gandrīz 12 miljoni latu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļiem profesionālo skolu energoefektivitātes paaugstināšanai. Skolu izstrādātie projekti ir apstiprināti, un nākamajā gadā tie tiks īstenoti.

2010.gada 1.decembrī sākta profesionālajai izglītībai ļoti nozīmīga projekta īstenošana kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Projekts izstrādāts ESF aktivitātē “Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija”, tā īstenošanas gaitā plānots pārskatīt profesionālās izglītības saturu, piemērojot to veiktajiem tautsaimniecības nozaru izpētes rezultātiem, izveidojot nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūru, pārskatot profesiju standartus nozarēs un aktualizējot specializāciju pamatprasības.

Apstiprināti četri projekti ERAF aktivitātē “Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai”, kas paredz profesionālo skolu nodošanu pašvaldībām un integrētu izglītības iestāžu izveidi.

Izstrādāti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas reglamentē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu. Izstrādāts MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci”.

Pirmo reizi pēdējo gadu laikā pieaudzis pēc 9.klases profesionālajās skolās uzņemto audzēkņu īpatsvars. Jaunas papildu iespējas apgūt darba tirgū pieprasītas specialitātes ir arī vidusskolu absolventiem – IZM sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm īsteno projektu ESF apakšaktivitātē “Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai”. Šobrīd 858 jaunieši, kuriem ir iegūta vidējā izglītība un kuri neturpina mācības augstskolās, iegūst darba devēju, nozaru asociāciju atbalstītas, darba tirgū pieprasītas profesionālās kvalifikācijas.

Uzteicami ir Latvijas jauno profesionāļu sasniegumi – zelta un sudraba medaļas, kā arī ekselences godalgas gada beigās Portugālē notikušajā Eiropas lielākajā un prestižākajā jauno profesionāļu meistarības konkursā “EuroSkills 2010”. Tajā piedalījās 500 dalībnieku no 27 valstīm, pārstāvot 52 profesijas. Šie rezultāti apliecina, ka Latvijas profesionālā izglītība sagatavo starptautiski konkurētspējīgus jaunos speciālistus.



Interešu izglītība un nacionālās identitātes stiprināšana

Nozīmīgākais 2010.gada notikums, kas stiprina un popularizē nacionālās vērtības, bija X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisinājās no 6. līdz 11.jūlijam. Svētkos piedalījās vairāk nekā 30 000 dalībnieku. Gatavojoties svētkiem, tika īstenots projekts “Mantojums”, kura mērķis bija iesaistīt ikvienu, lai atspoguļotu atmiņas no jau notikušajiem svētkiem, kā arī iemūžinātu mirkļus no X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Pirmo reizi vēsturē šie svētki ir ierakstīti UNESCO 2010.–2011.gada svinamo dienu kalendārā un kā UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs ir vispasaules nozīmes vērtība. Tādējādi veicināta gan Latvijas, gan šo svētku starptautiskā atpazīstamība.



Augstākā izglītība

2010.gadā turpināts darbs pie nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Janvārī valdība apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”. Balstoties uz šo ziņojumu, tika sagatavots un augustā MK apstiprināts “Pasākumu plāns par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam”. Tas paredz četrus rīcības virzienus, daļa pasākumu jau sākta īstenot:

• sekmēt studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanos;

• augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana;

• augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana;

• augstākās izglītības un zinātnes sektora integrācija ar tautsaimniecību un sabiedrības attīstību.

Neraugoties uz kopējo finansējuma samazinājumu, augstākajā izglītībā 2010.gadā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās nodrošināts teju 2009.gada līmenī un ir 25 738 vietas jeb tikai par 714 vietām (3%) mazāks nekā pērn, tajā skaitā IZM padotībā esošajās augstskolās – 19 190 vietas jeb par 533 vietām (2,7%) mazāks nekā 2009.gadā.

Augstskolām un koledžām piešķirti vairāk nekā 100 miljoni latu no ERAF augstākās izglītības iestāžu telpu modernizēšanai, kas uzlabos augstākās izglītības kvalitāti, kā arī starptautisko konkurētspēju. Nodrošināts atbalsts no ESF doktorantiem un maģistrantiem, kas ir veicinājis studentu skaita pieaugumu doktorantūras un maģistrantūras studijās, turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu tendencēm, pieaudzis doktora grādu ieguvušo skaits.

IZM izveidotā darba grupa, kurā bija iekļauti pārstāvji arī no citām ar augstāko izglītību saistītām iestādēm un organizācijām, izstrādājusi informatīvo ziņojumu par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, kas nodrošinās augstskolu darbības kvalitātes uzlabošanos ilgtermiņā un starptautiskās konkurētspējas pieaugumu. Informatīvais ziņojums izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Ņemot vērā izvirzītās prioritātes, notika augstskolu rektoru dalība divās delegācijās ārpus Latvijas: ministra delegācijas sastāvā uz Azerbaidžānu, kur notika Latvijas–Azerbaidžānas augstākās izglītības forums, un Valsts prezidenta vizītes sastāvā uz Ķīnas Tautas Republiku, kur tika parakstīts vairāk nekā divus gadus gatavotais Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības ministrijas līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpēju atzīšanu.

Akadēmiskās informācijas centram ir nodotas funkcijas izveidot atbalsta punktu informācijas sniegšanai par studiju iespējām Latvijā, kā arī augstākās izglītības eksporta pakalpojumu atbalstam un koordinēšanai. Jau tuvākajā laikā sāks darboties interneta portāls www.studyinlatvija.lv, kur ārvalstu studētgribētājiem būs pieejama informācija par studiju iespējām Latvijas augstskolās.



Zinātne

Pamatojoties uz nozaru ministriju apstiprinātajām zinātnisko institūciju darbības stratēģijām, veikta zinātnisko institūciju telpiskās attīstības stratēģijas izvērtēšana un noteikti deviņi valsts nozīmes pētniecības centri (VNPC). Lai pilnveidotu zinātnisko un pētniecības aprīkojumu vadošajos VNPC un izveidotu to sekmīgai darbībai atbilstošu infrastruktūru, nepieciešamos informācijas resursus un to pieejamību, ir apstiprināti MK noteikumi un nodrošināts ERAF finansējums (56,3 miljoni latu) apakšaktivitātes “Zinātnes infrastruktūras attīstība” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai.

2010.gadā apkopoti iepriekšējā periodā – 2005.–2009.gadā – īstenoto valsts pētījumu programmu rezultāti: pieteikti 107 patenti, izstrādāti 173 jauni produktu prototipi un tehnoloģijas, kā arī 402 metodikas, izveidotas 48 datubāzes, izdotas 218 grāmatas, t.sk. trīs enciklopēdijas, izstrādāti 205 promocijas darbi un sagatavotas 2485 zinātniskas publikācijas, no kurām 880 atrodas starptautiskajās datubāzēs.

Sākta piecu valsts pētījumu programmu īstenošana prioritāros zinātnes virzienos:

• “Inovatīvas enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas un zema oglekļa emisiju nodrošināšana ar atjaunojamiem energoresursiem, atbalsta pasākumi vides un klimata degradācijas ierobežošanai” prioritārajā zinātnes virzienā “Enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība)”;

• “Inovatīvu daudzfunkcionālu materiālu, signālapstrādes un informātikas tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiem zinātņu ietilpīgiem produktiem” prioritārajā zinātnes virzienā “Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas)”;

• “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” prioritārajā zinātnes virzienā “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)”;

• “Jaunu profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļu un metožu, biomedicīnas tehnoloģiju izstrāde sabiedrības veselības uzlabošanai” prioritārajā zinātnes virzienā “Sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģijas)”;

• “Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas” prioritārajā zinātnes virzienā “Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas”.

Noteikts jauns Latvijas Zinātnes padomes sastāvs.



Jaunatnes politika

Izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 2010.gadam un likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā” (stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī), kas precizē pašvaldības kompetenci jaunatnes politikas nozarē.

Sniedzot atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni un uzlabotu tā ilgtermiņa ietekmi uz jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos, nodrošināts atbalsts 21 jauniešu centra darbībai. Ar valsts budžeta finansējumu izveidoti jaunatnes informāciju punkti, kuros nodrošinātas arī tehnoloģijas un piekļuves iespējas sociālās atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem.

Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros sākts darbs 17 pašvaldības multifunkcionālu jaunatnes iniciatīvu centru izveides atbalstam.

Daugavpils Universitātē sākta profesionālā maģistra līmeņa studiju programma “Karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists”.

2010.gada 25.–26.oktobrī notika Latvijas jaunatnes politikas forums “Pašvaldību investīcijas jaunatnē. Darba ar jaunatni īstenošanas izaicinājumi”. Foruma rezultātā izstrādātas rekomendācijas darba ar jaunatni stratēģiskai plānošanai pašvaldībās.

Veikti nepieciešamie priekšdarbi Eiropas Brīvprātīgā darba gada veiksmīgai norisei Latvijā 2011.gadā.



Valsts valoda

Ar MK 2010.gada 11.augusta rīkojumu apstiprināti grozījumi Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2005.–2014.gadam.

IZM izveidota starpinstitūciju darba grupa latgaliešu rakstu valodas attīstības veicināšanai un sākta pasākuma plāna izstrāde.



Sports

Aizvadītajā gadā mūsu sportisti ar panākumiem padalījušies gan vietējās, gan starptautiskās sacensībās. Galvenais notikums sporta dzīvē 2010.gadā bija XXI Ziemas olimpiskās spēles Vankūverā. Latvija ar Vankūveras olimpiskajās spēlēs izcīnītajām skeletonista Martina Dukura un kamaniņu divnieka Andra un Jura Šicu sudraba medaļām ieņem septīto vietu pasaulē, salīdzinot valsti pārstāvošo sportistu iegūto medaļu un iedzīvotāju skaitu.

Papildus panākumiem Vankūverā īpaši izceļama Māra Štromberga uzvara pasaules čempionātā BMX riteņbraukšanā, Inetas Radēvičas uzvara Eiropas čempionātā vieglatlētikā (tāllēkšanā) un Anastasijas Grigorjevas uzvara Eiropas čempionātā brīvajā cīņā.

Neraugoties uz sarežģīto finansiālo situāciju valstī, IZM nodrošinājusi, ka piešķirti vairāk nekā 700 tūkstoši latu naudas balvām izciliem sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem un sporta federācijām jaunatnes sporta attīstībai.

2010.gada augustā norisinājās Pasaules jaunatnes I olimpiskās spēles. Latvijas sportisti startēja septiņos sporta veidos (riteņbraukšanā, vieglatlētikā, burāšanā, peldēšanā, svarcelšanā, modernajā pieccīņā un airēšanā). No 11 Latvijas jauniešiem četri Jaunatnes olimpiskajās spēlēs izcīnīja vietu pirmajā sešiniekā. Intars Išejevs uzstādīja personīgo rekordu un izcīnīja bronzas medaļu šķēpa mešanā, ar ceturto vietu līdzjutējus iepriecināja airētāja Elza Gulbe un svarcēlājs Artjoms Žerebkovs, bet BMX sacensībās Kristers Taims izcīnīja sesto vietu.

Veikta spēkā esošo sporta politikas plānošanas dokumentu izvērtēšana, līdz ar to Sporta politikas pamatnostādņu 2004.–2009.gadam īstenošanas noslēguma termiņš ir pagarināts līdz 2012.gadam.



Struktūrfondi izglītībai un zinātnei

Kopumā 2010.gadā saņemti un izvērtēti 356 projektu iesniegumi dažādās izglītības jomās un zinātnē. No tiem īstenošanai apstiprināti 278 projekti par kopējo summu 239 938 249 lati. No 2010.gada valsts budžeta struktūrfondu projektu īstenotājiem nodrošināts 122,4 miljonu latu finansējums.

Ar ES struktūrfondu atbalstu nodrošināti vairāki būtiski pasākumi visu pakāpju izglītības un zinātnes attīstībai, piemēram:

• zinātnes projektu īstenošanai izmantoti (izmaksāti avansi, veiktas atmaksas finansējuma saņēmējiem) 15,52 miljoni latu. Tas kopā ar iepriekšējos gados apgūtajiem līdzekļiem ir 23,5 miljoni latu jeb 12% no zinātnei paredzētā ES struktūrfondu finansējuma 2007.–2013.gada plānošanas periodā (kopā – 196,25 miljoni latu);

• ar ESF atbalstu darbam zinātniskajās grupās piesaistīti 623 pilnu darba laiku strādājošie zinātniskie darbinieki, kas ir vairāk nekā 9,8% no zinātnē un pētniecībā nodarbināto personu skaita Latvijā;

• ES struktūrfondu projektu īstenošanas nodrošināšana zinātnē nodarbināto personu atalgojumā veido 20,82 miljonus latus gadā. Salīdzinājumam: bāzes finansējums 2010.gadā – 7,9 miljoni latu;

• aktivitātes “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” ietvaros apstiprināti 114 projektu iesniegumi par kopējo attiecināmo izmaksu summu 35,83 miljoni latu;

• aktivitātes “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.Ietvara programma un citi)” ietvaros apstiprināti 20 projektu iesniegumi par kopējo attiecināmo izmaksu summu 4,87 miljoni latu;

• apakšaktivitātes “Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai” ietvaros tika apstiprināts viens iesniegtais projekta iesniegums par kopējo attiecināmo izmaksu summu 10,51 miljons latu;

• kopš 2008.gada 4085 dabaszinātņu, matemātikas, informātikas un svešvalodu pedagogi jeb 15% no vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu kopskaita saņem mērķstipendijas par pētniecības vai radošo darbu sava mācību priekšmeta pasniegšanas pilnveidošanai. To skaitā 2010.gadā – 698 pedagogi;

• kopš 2009.gada rudens un visu 2010.gadu vairāk nekā 20 000 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu saņem atbalstu pārkvalifikācijai darbam citā nozarē, paaugstinājuši kvalifikāciju darbam savā nozarē, kā arī piedalījušies pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanā;

• 216 vispārējās vidējās izglītības iestādēs modernizētos dabaszinātņu un matemātikas kabinetus izmanto ap 32,7 tūkstošiem vidusskolēnu, kas ir 67% no vidusskolēnu skaita valstī;

• septiņas vispārējās izglītības iestādes pielāgotas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Pielāgošanas darbi vēl norit 31 skolā;

• kopš 2009.gada ESF stipendijas par sekmību saņem profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi. Līdz šim stipendijas saņēmuši 31 983 audzēkņi jeb 87% no profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaita valstī, tajā skaitā 2010.gadā – 5945 audzēkņi;

• ESF stipendijas studijām doktorantūrā kopš 2009.gada saņēmuši 1005 doktorantūras studenti, kas ir 46,7% no doktorantūras studentu kopskaita 2009./2010.akadēmiskajā gadā;

• ESF stipendijas studijām maģistrantūrā kopš 2009.gada saņēmuši 683 maģistrantūras studenti, kas ir 11,8% no maģistrantūras studentu kopskaita 2009./2010.akadēmiskajā gadā.



Valsts izglītības informācijas sistēma

Valdībā apstiprināti MK noteikumi Nr.788 “Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”, kas juridiski nostiprina Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS) kā centrālo ar izglītību saistīto reģistru informācijas sistēmu. Informācijas ievadīšana VIIS ar 2010.gada 1.septembri kļuva obligāta visām izglītības iestādēm, neatkarīgi no to juridiskā statusa.

Īstenota automātiska datu apmaiņa ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un vispārējās izglītības iestādēm nav jāizsniedz izziņas, lai skolēnu vecāki turpinātu saņemt ģimenes valsts pabalstu un citus pabalstus, ja skolēns turpina mācīties pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!