PAŠVALDĪBĀS

Latvijas pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāju darba sanāksmē 26.februārī

No vienas puses, tā dažā ziņā bija Latvijas pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāju kārtējā darba sanāksme, kādas regulāri rīko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvalde katra aizvadāmā mēneša nogalē. Tomēr, no otras puses, šī bija arī netradicionāla tikšanās, jo darba dienas pirmā puse visnotaļ bija veltīta vienas ministrijas problēmu izklāstam. Šoreiz tā bija Kultūras ministrija. Kā sarunas ievadā bilda Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Agris Krūmiņš, ne jau ikreiz pie viena galda ir tik daudz kādas ministrijas ierēdņu, kuri katrs pārstāv savu īpašu nozari. Tālab viņš rosināja nepalaist garām izdevību vaicāt un saņemt atbildes.

Par vispārējām nostādnēm plaši un vispusīgi runāja kultūras ministre Karina Pētersone. Viņa atzina, ka nule pieņemtais budžets kultūrai ir labvēlīgāks, nekā bija plānots sākumā, rasti papildu līdzekļi Nacionālajai operai, Kultūrkapitāla fondam, Liepājas simfoniskajam orķestrim. Tomēr arī pēc pieticīgiem aprēķiniem vēl vajadzētu aptuveni pusotru miljonu latu, lai spētu apmierināt šobrīd visdegošākās vajadzības. Viena no kultūras ministrijas pašreizējās darbības ievirzēm ir tāda, lai vairākums līdzekļu netiktu koncentrēti Rīgā, bet tos virzītu uz dažādiem novadiem, kuros tāpat iecerēti ievērības cienīgi notikumi. Tā kārtējais amatierteātru salidojums šovasar būs Valkā.

Ministrijai patlaban ir aktuāla nacionālā programma "Kultūra", līdztekus tai — astoņas mērķprogrammas. Tās būtībā aptver visas svarīgākās nozares, sākot ar grāmatu iegādi lauku bibliotēkām un šo bibliotēku uzturēšanu un beidzot ar kultūras un mākslas iestāžu tehnisko aprīkojumu.

Būtiska ir arī lauku attīstības programma ar trim sadaļām, kurās paredzēti svarīgākie virzieni. Būtiska ir novadu kultūras atbalsta centru izveidošana, ko varētu īstenot jau 2001.—2002.gadā, pašvaldību muzeju datorizētās informācijas tīkla izveide, kultūras darbinieku tālākizglītošanas sistēmas sakārtošana.

Ministre iepazīstināja ar Kultūras ministrijas rīcības programmu Ministru kabineta deklarācijas izpildei. Tajā noteikts, ka nacionālā programma "Kultūra" jāizstrādā līdz 1999.gada 31.decembrim, lai jau šī gada laikā noteiktu īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes un stratēģiju kultūrpolitikā. Nākamais ne mazāk svarīgais uzdevums ir izstrādāt valsts programmu reālai kultūras decentralizācijai, kas radītu juridiskus un finansiālus priekšnoteikumus atbildības sadalē starp valsti un pašvaldībām kultūras jomā un ar mērķdotāciju palīdzību nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību un kultūras darbinieku tālākizglītošanu visos Latvijas novados. Cita starpā, patlaban būtisks ir uzdevums jau līdz šī gada beigām izstrādāt nepiecešamos normatīvos dokumentus Kultūras institūciju likuma praktiskajai realizēšanai, vajag straujā tempā sagatavot likumu "Par Latvijas Nacionālo operu".

Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane atgādināja, ka kultūrpolitikas pamatnostādnes principā veidotas jau kopš 1994.gada, kad Jāņa Dripes vadībā tika atjaunota Kultūras ministrija pēc tās īslaicīgās saskares ar Izglītības un zinātnes ministriju, tomēr šajos piecos gados dzīve gājusi uz priekšu un pamatnostādnes prasa tālākvirzību. Viņa klātesošos iepazīstināja ar apjomīgu materiālu "Kultūrpolitika Latvijā", kas pērn veidots Eiropas Padomes Kultūras sadarbības padomes un mūsu Kultūras ministrijas sadarbības gaitā. Šajā divsimt lappušu biezajā izdevumā iekļauti divi būtiski ziņojumi — nacionālais ziņojums un Eiropas Padomes ekspertu ziņojums par pašreizējo situāciju Latvijā. Neapejot problēmas un lūkojot jau tuvākajā nākotnē risināmos praktiskos uzdevumus.

Savukārt KM Reģionālās attīstības departamenta direktore Anna Jansone pievērsās valsts kultūras galveno inspektoru sadarbībai ar pašvaldību vadītājiem. Viņa atzīmēja, ka šobrīd ir gan svarīgi uzturēt mūsu etnogrāfisko reģionu — Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales, tāpat Sēlijas un Lībiešu krasta savdabību, gan arī skatīties tālāk. Patlaban veidojas Latvijas, Lietuvas un Dānijas kopīgs kultūras menedžmenta projekts ar dāņu finansējumu, un mēs vēl esam tikai pašā ceļa sākumā. Skandināvijai un Ziemeļvalstīm pret mums ir sevišķi labvēlīga attieksme, tomēr reālajās izpausmēs jālūko rast arī citus ceļus.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis runāja par kultūras mantojuma aspektiem visas Eiropas kontekstā. Platības ziņā salīdzinoši nelielajā Latvijā ir daudz — pāri par astoņiem tūkstošiem ievērības cienīgu objektu, kas interesē Eiropas kultūras mantojuma ekspertus. Šogad tam ir īpašs akcents, jo atskatīsimies uz 50 gadiem, kopš izveidota Eiropas Padome. Kultūras mantojuma dienu norisēs iekļāvusies arī Latvija, un pērn galvenokārt pievērsāmies pilskalniem, šogad priekšplānā būs baznīcas. Tomēr mūs interesē arī tas, kā citas valstis varētu saintriģēt par mūsu lielprojektiem — Rīgu kā būtisku mākslas vērtību kopumu, it sevišķi sakarā ar 800 gadu atzīmēšanu, tāpat par Jūrmalas koka apbūvi un Abavas ieleju, turklāt tās nebūt nav vienīgās zīmīgās vietas. Finansējums no valsts kultūras pieminekļu aizsardzībai gan ir vairāk nekā trūcīgs; par 250 tūkstošiem latu, kas mums atvēlēti gada vajadzībām, varam kārtīgi sakopt labi ja vienu objektu. Mēs raugāmies uz pašvaldību iespējām, tomēr tās ir tikpat dažādas, cik Latvijā pagastu, dažām lielpilsētām makā ir vairāk naudas nekā citām. Citiem vārdiem, mums jārēķinās ar realitāti, kas visās vietās nav un nevar būt vienāda.

E.Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks aicināja Latvijas pašvaldību vadītājus rast laiku, lai izlasītu nesen (4.februārī) notikušās konferences "Tautas māksla — pieredze un perspektīvas nākotnes sabiedrībā" noslēguma dokumenta atziņas. Kaut vai tādas:

— izstrādāt likumdošanas aktus, kas nostiprinātu rajonu un pašvaldību atbildību par kultūras procesu un tautas mākslas attīstību reģionā;

— izstrādāt koncepciju etniskās kultūras centru izveidei novados;

— aicināt pašvaldības saglabāt un finansiāli atbalstīt tautas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, nodrošinot to pastāvēšanai un darbībai nepieciešamās telpas;

— izstrādāt novadu kultūras stratēģiju, sekmēt novadu kultūras centru veidošanos.

Jānis Kurpnieks piemetināja, ka jau tuvākajā laikā paredzēta pašvaldību kultūras inspektoru un vadītāju tikšanās pie kafijas galda Rīgas centrā, iespējams, pat "Vernisāžā", lai neoficiālā gaisotnē runātu par problēmām, kur vajadzīgs neordinārs risinājums. Viņš arī atgādināja, ka Latvijā joprojām ir gandrīz 3000 pašdarbības kopas, tostarp 382 kori, 825 tautas deju kolektīvi, 734 vokālie ansambļi, 60 orķestri un tā joprojām, jo būtībā nav pamata runāt par tautas kultūras sarukumu vai apsīkumu. Varbūt ir pārvietojušies daži akcenti, taču joprojām būtiska ir paaudžu nomaiņa, tomēr vajag kategoriski iebilst pret to, ka nu jau visu pārņem un apēd tikai tirgus. Pavisam nesen esam aizvadījuši kārtējos vispārējos Dziesmu un deju svētkus, Ministru kabinets šā gada 10.februārī izdevis rīkojumu par VIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2000.gada jūnija beigās un jūlija sākumā (26.jūnijā — 2.jūlijā).

Par virzību uz priekšu runāja arī Valsts kultūrizglītības centra vadītājs Uldis Lielpēters. Kopš 1990.gada vērojama strauja izaugsme: klāt nākušas 24 mūzikas skolas, 22 mākslas skolas, no jauna radušās deviņas kultūras skolas, audzēkņu skaits attiecīgi palielinājies no divpadsmit līdz divdesmit tūkstošiem. Arī kultūrizglītības centru satrauc tā sauktā demogrāfiskā bedre, jo šajā laikā piedzimuši divreiz mazāk bērnu nekā pirms tam. Tas nozīmē, ka laika plūsmā skolas paliks pustukšas, tās, tāpat kā daudzi bērnudārzi, būs jāslēdz, bez darba paliks tūkstošiem audzinātāju un skolotāju. Tālab var izrādīties, ka pašreizējās 135 mūzikas un mākslas skolas ir tikai īslaicīga eiforija.

Muzeju valsts pārvaldes vadītājs Jānis Garjānis pievērsās pašvaldību muzeju akreditācijai, kas tikko sākusies. Viņš teica, ka pirmais šo eksāmenu izturējis Tukuma muzejs un ka no šīs sabiedriskās un valsts pārbaudes nav ko vairīties.

Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs gan uzreiz vaicāja, vai viņa muzejam līdz ar to varētu būt cerības uz kādu netradicionālu atbalstu. Atbilde skanēja: vai ir kādi šķēršļi? Rīgas rajona padomes priekšsēdis Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis runāja par valdības vispārējo nostāju pret Siguldas operas svētkiem. Tie joprojām ir un paliek galvenokārt pašu siguldiešu aprūpē. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Alksnis akcentēja nekustamā īpašuma attiecību sakārtošanas problēmas. Jau astoņus gadus te stāv tukša bijusī pasta ēka, kamēr ir grūtības ar muzeja ekspozīcijas izvietošanu. Savulaik tā atradās Dubultu luterāņu baznīcā, taču tagad — tikai pagaidu telpās, šim nolūkam pagalam nepiemērotā vietā — kādreizējā ķīmiskajā tīrītavā. Leonīds Alksnis atgādināja arī slavenā arhitekta Eižena Laubes projektētās Ķemeru viesnīcas (nesen vēl — sanatorijas ēkas) nonākšanu tālzemju pircēju rokās. Vai tas bija vienīgais pareizais risinājums?

Pašvaldību vadītāji izteicās arī par citiem mezgla jautājumiem. Sanāksmes otra puse bija veltīta vairākiem tematiem — nodarbinātībai dažādos Latvijas rajonos, sporta turpmākās attīstības iespējām, autoceļu racionālai izmantošanai un citām problēmām, kas svarīgas pilsētu un rajonu šodienai un rītdienai.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors