• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par virzību uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.01.2011., Nr. 1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/223743

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nodarbinātības valsts aģentūra: Par redzes invalīdu asistentu pakalpojumu izmantošanu

Vēl šajā numurā

04.01.2011., Nr. 1

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par virzību uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju

Eiropas Komisija 16.decembrī nākusi klajā ar iniciatīvu, kuras mērķis ir rosināt valsts iestādes visā ES maksimizēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sociālo un ekonomisko potenciālu. Paziņojumā “Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju” pausts mērķis izveidot kopīgu pieeju, kā dalībvalstu iestādes varētu palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnvērtīgi izmantot ES vienotā tirgus priekšrocības. Pilnībā izmantojot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, iedzīvotājiem bieži nākas sniegt vai saņemt informāciju vai dokumentus, kas nepieciešami darbam, mācībām vai ceļošanai ES, un nosūtīt tos valsts iestādēm citā dalībvalstī. Uzņēmējdarbībā ir līdzīga situācija. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valsts iestādes sniegtu efektīvus, rezultatīvus pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumus, kā atspoguļots Komisijas nesen pieņemtajā e-pārvaldes rīcības plānā, saskaņā ar Eiropas digitalizācijas programmu. Efektīvas sadarbspējas nepieciešamība ir centrālais aspekts Eiropas digitalizācijas programmā, kas ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajām iniciatīvām. Komisijas paziņojumā izklāstīta Eiropas sadarbspējas stratēģija un Eiropas sadarbspējas satvars, uz kā būtu jāveido valsts iestāžu IKT politika visā Savienībā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs sacīja: “Eiropas Savienība atbalsta sadarbību, tiecoties veidot vidi, kurā valdītu iedzīvotāju labklājība un uzņēmumu uzplaukums. Eiropas valstu iestādēm jābūt šā kopīgā darba vadošajam spēkam. To nevar īstenot, ja nav īstas, efektīvas valstu iestāžu sadarbspējas visos līmeņos.”


Eiropas elektronisko publisko pakalpojumu risināmie jautājumi

Aizvien vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu izmanto Eiropas vienotā tirgus piedāvātās brīvības. Tomēr iedzīvotājiem bieži jāsazinās ar valsts iestādēm ārzemēs vai pat jādodas uz tām, lai sniegtu vai saņemtu informāciju vai dokumentus, kas tiem vajadzīgi darbam, mācībām vai ceļošanai ES. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, kuri vēlas veikt uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs.

Lai pārvarētu šos ierobežojumus (tā sauktos e-šķēršļus), valstu iestādēm jāspēj apmainīties ar vajadzīgo informāciju un sadarboties pārrobežu publisko pakalpojumu sniegšanā. Lai to panāktu, jānodrošina valsts iestāžu sadarbspēja.

Daudzas dalībvalstu iestādes jau veic pasākumus, lai uzlabotu sadarbspēju publisko pakalpojumu jomā valsts, reģionu un pašvaldību mērogā, bet ES mērogā sadarbspēja atpaliks, ja dalībvalstis un Komisija nedarbosies kopīgi. Tāpēc Komisija pēdējo gadu laikā izstrādājusi ar dalībvalstīm kopīgu stratēģiju un izveidojusi kopīgu satvaru.

Eiropas publiskie pakalpojumi bieži vien būs rezultāts, ko iegūst, apkopojot esošos publiskos pakalpojumus, ko dalībvalstīs sniedz dažādos pārvaldes līmeņos. Eiropas publisko pakalpojumu ieviešana būs lietderīga tikai tad, ja šie publiskie pakalpojumi tiks veidoti, paturot prātā sadarbspējas prasības.


Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju

Eiropas digitalizācijas programmā Komisija apņēmās pieņemt paziņojumu, ar ko ievieš Eiropas sadarbspējas stratēģiju (EIS) un Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF) – divus galvenos dokumentus, kas veicina valstu iestāžu sadarbspēju.

Tiešu labumu no šīs rīcības gūs dalībvalstu iestādes un Eiropas Komisijas dienesti, jo tie panāks efektivitātes uzlabošanos, izstrādājot Eiropas publiskos pakalpojumus, un labāk apzināsies, ka, izvēloties publisko pakalpojumu risinājumus, kas nav sadarbspējīgi ES mērogā, tie riskē radīt jaunus elektroniskos šķēršļus. Iedzīvotāji un uzņēmumi baudīs labāku Eiropas publisko pakalpojumu priekšrocības ikdienā, kad tie vēlēsies strādāt vai atpūsties ārpus savas valsts robežām.

Gan EIS, gan EIF tiek atzīts, ka sadarbspējai ir vairāki aspekti: tiesiskais, organizatoriskais, semantiskais un tehniskais. Tie visi ir svarīgi, tomēr, pateicoties internetam un standartizācijas iestāžu un citu organizāciju darbam, jau ir panākts ievērojams progress tehniskās sadarbspējas jomā, tādējādi nodrošinot atvērtību, popularizējot atkārtotu izmantojamību un veicinot konkurenci.

Eiropas sadarbspējas stratēģija ar piemērotas pārvaldības organizācijas un kopīgas politikas starpniecību palīdzēs vērst ES centienus uz to, lai tiktu radīta vide uzticamai informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm.

Eiropas sadarbspējas satvars palīdz ES valstu iestādēm sagatavoties kopīgas pieejas izmantošanai, pieņemot pamatprincipus, kas ļauj nodrošināt patiesu valstu iestāžu sadarbību, vienlaikus modernizējot un racionalizējot to sistēmas, lai ekonomiski izdevīgā veidā palielinātu to spējas sniegt augstas kvalitātes publiskos pakalpojumus.

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis turpināt sadarbību, lai nodrošinātu, ka tiktu saskaņoti dažādie to centieni panākt publisko pakalpojumu sadarbspēju un ka Eiropas dimensija tiktu ņemta vērā jau sākotnējā posmā, ja tiek izstrādāts jebkāds publiskais pakalpojums, kas nākotnē varētu kļūt daļa no Eiropas publiskajiem pakalpojumiem.

Lai vienkāršotu šo sadarbību, ir ierosināts konceptuāli jauns Eiropas publisko pakalpojumu modelis. Šis modelis ļaus apzināt šķēršļus un veicinošos faktorus šādu pakalpojumu ieviešanai nākotnē.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!