Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 23.decembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2010., Nr. 204 https://www.vestnesis.lv/ta/id/223394

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Katrs labais darbs ģimenes un draugu labā stiprina mūsu piederību šiem cilvēkiem, šai zemei, tautai un valstij!

Vēl šajā numurā

28.12.2010., Nr. 204

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 23.decembrī

FM: Par Eiropas Savienības projektiem paredzētā finansējuma apgūšanu

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu atbildīgā ministrija ir saņēmusi apliecinājumus no nozaru atbildīgajām ministrijām līdz šā gada beigām (31.decembrim) finansējuma saņēmējiem izmaksāt vēl aptuveni 180 miljonus latu, 23.decembrī valsts sekretāru sanāksmē skatītajā informatīvajā ziņojumā norāda FM.

Lielākās summas finansējuma saņēmējiem vēl ir jāizmaksā Satiksmes ministrijai (65 miljoni latu), Vides ministrijai (36 miljoni latu), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (36 miljoni latu) un Izglītības un zinātnes ministrijai (27 miljoni latu).

Tā kā, premjera aicināti, visi atbildīgie ministri jau iepriekš apliecinājuši, ka ES fondu projektiem paredzēto budžeta finansējumu apgūs līdz gada beigām, FM rēķinās ar šo ministriju apņemšanos.

Līdz 17.decembrim no ES fondiem 2010.gadā maksimāli pieejamajiem 527 miljoniem latu ministrijas veikušas izdevumus par 347 miljoniem latu. Lai 2010.gadā valsts budžetā pieejamais finansējums ES fondu projektiem tiktu izlietots maksimāli, aptuveni trīs miljonus latus ir vēl plānots pārdalīt Zemkopības ministrijas pārziņā esošajiem ES fondiem (papildus jau iepriekš pārdalītajiem desmit miljoniem latu), kā arī tiek veiktas līdzekļu pārdales starp fondiem, līdz ar to kopējais 2007.–2013.gada ES fondu budžeta izdevumu plāns līdz 31.decembrim vēl mainīsies.

Kopumā līdz novembra beigām ES projekti ir apstiprināti par 73% jeb 2,3 miljardiem latu no 2007.–2013.gada periodā 3,18 miljardu latu pieejamā finansējuma, savukārt projektu līgumi noslēgti par aptuveni 69% jeb 2,18 miljardiem latu no pieejamā finansējuma.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par notāru pienākumu sniegt ziņas Iedzīvotāju reģistram par laulību šķiršanu

Ņemot vērā zvērinātiem notāriem piešķirtās tiesības šķirt laulību bezstrīdus gadījumos, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi izmaiņas citos normatīvajos aktos, paredzot notāriem pienākumu par šķirtajām laulībām informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kas šīs ziņas iekļaus Iedzīvotāju reģistrā.

23.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”, kas nosaka, ka līdzās citiem subjektiem, kas sniedz informāciju PMLP par ziņu aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā, turpmāk būs norādīti arī zvērināti notāri, jo normatīvajos aktos viņiem paredzētas tiesības šķirt laulību bezstrīdus gadījumos.

Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar Valsts kanceleju, ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām, bet spēkā tas varētu stāties tikai pēc izskatīšanas Ministru kabinetā.

Iedzīvotāju reģistrs ir viena no valstiski nozīmīgākajām datubāzēm, kurā ievietota informācija par vairāk nekā trīs miljoniem personu. Reģistrs ir izveidots kā vienota valsts iedzīvotāju uzskaites sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par iedzīvotāju vārdu, uzvārdu, to maiņu, ģimenes stāvokli, dzīvesvietu, personu apliecinošiem dokumentiem u.c. Atbilstoši kompetencei ziņas aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā sniedz pati persona, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, tiesa, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments, dzimtsarakstu nodaļas, bāriņtiesas, pašvaldības un to iestādes, Tieslietu ministrija, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un zvērināti notāri.

IeM: Par ziņu izplatīšanu ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas palīdzību

23.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, cilvēka, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, personības noskaidrošanai un cilvēka līķa identificēšanai”. Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir noteikt Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, to iekļaušanas pamatu un mērķi, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu vai noskaidrojot tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Minētais regulējums attieksies ne tikai uz kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma lietas lietvedības, operatīvās darbības procesā izvirzāmo mērķu sasniegšanu kā līdz šim, bet arī uz policijas resoriskā pārbaudē izvirzāmo mērķu sasniegšanu.

IeM: Par kārtību, kādā Latvijā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi

23.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumos Nr.586 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi””.

Atbilstoši starptautiskajai praksei un Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem grozījumos ir paplašināta ģimenes locekļa definīcija, attiecinot to ne tikai uz bērniem un laulātajiem, bet arī uz personām, kas atrodas ES pilsoņa apgādībā vai kurām ir bijusi kopīga saimniecība ar ES pilsoni viņa iepriekšējā mītnes valstī. Tāpat par ģimenes locekli tiks uzskatītas arī personas, kurām nopietnu veselības apsvērumu dēļ ir vajadzīga ES pilsoņa personiska kopšana, vai dzīvesbiedri, ar kuriem ES pilsonim ir bijušas ilgstošas attiecības.

Projektā noteikts arī tas, ka turpmāk savu uzturēšanos Latvijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē varēs nereģistrēt tie ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas mācās izglītības iestādē un kuru paredzamā uzturēšanās valstī nepārsniedz vienu gadu. Turklāt gadījumos, kad ES pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa uzturēšanās Latvijā saistīta ar nodarbinātību vai izglītības iegūšanu, dokumentus uzturēšanās tiesību pieprasīšanai varēs iesniegt arī darba devēja vai izglītības iestādes pilnvarots pārstāvis.

Mainīta arī kārtība, kādā var tikt anulētas izsniegtās uzturēšanās tiesības. Paredzēts, ka turpmāk ES pilsoni vai viņa ģimenes locekli, kas ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, varēs izraidīt no valsts tikai tad, ja viņi rada nopietnus draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, taču uzturēšanās tiesības nevarēs anulēt, ja šīs personas pārmērīgi apgrūtina sociālās palīdzības sistēmu.

Lai mazinātu iesniedzamo dokumentu un ziņu apjomu, pieprasot uzturēšanās tiesības, ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi aizpildīs anketu, kurā iekļaujamās informācijas apjoms ir sašaurināts, pieprasot tikai būtiskākās ziņas, kas nepieciešamas, lai datus par personu un viņa ģimenes locekļiem iekļautu Iedzīvotāju reģistrā.

Grozījumi ieceļošanas kārtībā sagatavoti, pamatojoties uz Eiropas Komisijas norādi, ka atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas Nr.2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā normas ir pārņemtas neprecīzi.

Noteikumu grozījumu projekts vēl jāsaskaņo ar Valsts kanceleju un citām institūcijām, bet spēkā šīs izmaiņas varētu stāties tikai pēc apstiprināšanas valdībā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par valsts atbalsta sistēmas darbam ar jaunatni uzlabošanu

Lai uzlabotu valsts atbalsta sistēmu darbam ar jaunatni, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, darbam ar jaunatni un jaunatnes organizāciju darbības atbalstam, kā arī atbalstīto projektu administrēšanas un uzraudzības kārtība, nosakot pieļaujamo projekta iesniedzēja līdzfinansējuma likmi”, kas 23.decembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz grozījumiem Jaunatnes likumā, kas nosaka, ka jaunatnes organizāciju līdzfinansējums atklāto projektu konkursu ietvaros var būt arī ieguldījums natūrā vai brīvprātīgais darbs. Ministru kabineta noteikumu projekts paredz veidu, kādā tiks piešķirts valsts budžeta finansējums atklātu projektu konkursu ietvaros, un projektu īstenošanas uzraudzības kārtību, dokumentācijas noformēšanu, projektu administrēšanas likmes noteikšanu un izmaiņu veikšanu projektā.

Tāpat izstrādātais noteikumu projekts precizē administratīvās un kvalitātes vērtēšanas kritērijus, ievērojot atklātības un caurskatāmības principu, kā arī informācijas viennozīmīgas interpretācijas principu.

Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādē tika iesaistīta Jaunatnes konsultatīvā padome, kā arī jaunatnes organizāciju konsultatīvās komisijas.

Izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

IZM: Par augstākās izglītības un zinātnes, kas orientētas uz rezultatīviem rādītājiem, finansēšanas modeli

Lai izvērtētu augstākās izglītības finansēšanas kārtību Latvijā, salīdzinātu to ar citās valstīs esošajām augstākās izglītības finansēšanas sistēmām, kā arī sniegtu priekšlikumus uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli”, kas 23.decembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei un informatīvā ziņojuma sagatavošanai Izglītības un zinātnes ministrija izveidoja darba grupu, kurā strādāja pārstāvji no IZM, Ekonomikas, Kultūras, Zemkopības, Veselības un Labklājības ministrijas, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes un Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas.

Uz rezultātiem vērsta augstākās izglītības finansēšana paredz, ka augstskolas sekmīgas darbības rezultātā saņem papildu finansējumu. Šāda pieeja valsts budžeta finansējuma piešķiršanā stimulētu augstākās izglītības iestādes paaugstināt studiju un pētniecības kvalitāti un efektivitāti, kā arī nodrošinātu racionālāku publiskā finansējuma izmantošanu, īstenojot principu “nauda seko kvalitātei”. Uz rezultātiem vērsta augstākās izglītības finansējuma modeļa ieviešanai būtu nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.

Lai pilnīgi ieviestu uz rezultātu orientētu augstākās izglītības finansēšanas modeli, darba grupa ierosina augstākās izglītības finansējuma aprēķina formulu papildināt ar pieciem jauniem rezultatīvajiem rādītājiem/indikatoriem: starptautiski citējamu publikāciju skaits uz vienu akadēmisko personu augstskolā; ārvalstu studentu īpatsvars (% no studentu kopskaita konkrētajā augstskolā); finansējuma no starptautiskajiem avotiem īpatsvars augstskolas kopējā finansējumā; zems administratīvā personāla atalgojuma īpatsvars augstākās izglītības iestādes atalgojuma kopsummā; augstskolas pilna laika absolventu skaits esošajā akadēmiskajā gadā pret esošā gada studējošo kopskaitu.

Uz darbības uzlabošanu jeb rezultatīvajiem rādītājiem vērsts augstākās izglītības finansēšanas princips kļūst arvien populārāks gan Eiropā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan citur pasaulē, nomainot tos finansēšanas modeļus, kuru ietvaros finansējumu augstskolām piešķir proporcionāli uzņemto studentu skaitam. Uz rezultātu vērstos finansēšanas modeļos pamatā tiek ņemts vērā grādu ieguvēju īpatsvars, vidējais studiju laiks, beidzēju sasniegumi kvalifikācijas eksāmenos, fakultāšu panākumi zinātnes grantu konkursos un citi rādītāji. Apkopojot pasaules praksi šāda modeļa izstrādē, IZM izveidotā darba grupa secināja, ka kritēriju nedrīkst būt ļoti daudz un tiem jābūt vienkārši iegūstamiem un pārbaudāmiem.

Uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde ir viens no uzdevumiem, kurš veicams saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto un 2010.gada 3.augustā valdībā apstiprināto “Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par darbinieku informēšanu un konsultēšanu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībās un to grupās

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/38/EK pārstrādātas versijas prasības par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu.

LM sagatavotais likumprojekts “Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” 23.decembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot darbinieku informēšanas un konsultēšanās tiesības Eiropas Savienības (ES) mēroga komercsabiedrībās un to grupās. Minētās tiesības plānots padarīt efektīvāk īstenojamas, nodrošinot darbinieku pārnacionālu informēšanas un konsultēšanās tiesību efektivitāti, veicinot jaunu Eiropas darbinieku (uzņēmumu) padomju izveidi un tādējādi arī šādu padomju skaita pieaugumu. Tāpat paredzēts veicināt juridisko noteiktību Eiropas darbinieku padomju izveidē un darbībā, kā arī nodrošināt labāku saikni starp citām direktīvām, kas regulē darbinieku informēšanas un konsultēšanās noteikumus.

Likumprojekts attieksies uz ES mēroga komercsabiedrībām, kas reģistrētas Latvijā, ES mēroga komercsabiedrības uzņēmumiem, kas reģistrēti vai atrodas Latvijā, un ES mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošām komercsabiedrībām, kas reģistrētas Latvijā. Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka ES mēroga komercsabiedrību un to grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likuma noteikumi nav piemērojami kuģu apkalpēm, kas nodarbinātas uz kuģiem, kurus izmanto komercdarbībā.

Atgādinām, ka ES informēšana un konsultēšanās ar ES mēroga komercsabiedrību un to grupu darbiniekiem sākotnēji tika regulēta ar Padomes direktīvu 94/95/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās. Tās prasības tika pārņemtas ar likumu “Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par bīstamo atkritumu uzskaiti, identifikāciju, uzglabāšanu, iepakošanu, marķēšanu un pārvadājumu uzskaiti

23.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”.

Noteikumu projekts ir sagatavots, lai izpildītu Atkritumu apsaimniekošanas likuma deleģējumu un pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem prasības.

Pašreiz bīstamo atkritumu uzskaite, identifikācija, uzglabāšana, iepakošana, marķēšana un pārvadājumu uzskaite notiek atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1051 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”.

Noteikumu projektā netiek mainīta līdzšinējā kārtība, kādā bīstamo atkritumu (izņemot sadzīves bīstamos atkritumus) radītājs vai apsaimniekotājs nodrošina radīto vai apsaimniekoto bīstamo atkritumu identifikāciju, uzskaiti, iepakošanu, marķēšanu, uzglabāšanu un pārvadājumu uzskaiti, un kārtība, kādā bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaiti veic Vides ministrijas pilnvarota iestāde vai komersants, kuram šo uzdevumu deleģējusi Vides ministrija, slēdzot deleģējuma līgumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Noteikumu projekts ir papildināts ar jaunu sadaļu, kurā ir noteikta maksa par bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaiti un tās maksāšanas kārtību.

Ar šā noteikumu projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr.1051 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!