Valsts kontrole: Par būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošanu

Pēc Valsts būvinspekcijas (VB) likvidācijas būvniecības procesa kontrole valstī kopumā ir vājinājusies un nepilnības normatīvajā regulējumā un atbildīgo institūciju faktiskajā rīcībā ietekmē arī patērētāju drošību, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Tiešā valsts kontrole pār būvniecības procesu faktiski netiek īstenota kopš 2009.gada jūnija, kad šī funkcija ar grozījumiem Būvniecības likumā tika izsvītrota no Ekonomikas ministrijas (EM) veicamo uzdevumu saraksta, saglabājot EM būvniecības jomā tikai politikas vispārējo uzraudzību un koordināciju. Pēc VB likvidēšanas pašvaldību būvinspektori ir vienīgās amatpersonas, kuras uzrauga būvniecību pašvaldības administratīvajā teritorijā.

VK atklājusi, ka pašvaldībās būvniecības procesa laikā būvinspektori neveic regulāras pārbaudes, bet galvenokārt to dara celtniecības beigu posmā, kad būve tiek pieņemta ekspluatācijā. VK aprēķinājusi, ka vidēji 2009.gadā veiktas 0,16 pārbaudes uz vienu ekspluatācijā pieņemtu objektu. Šajā laikā pašvaldību būvinspektori ir veikuši gandrīz par 71% mazāk pārbaužu nekā VB 2008.gada laikā.

Valsts kontrole arī norāda, ka ir apšaubāma pašvaldību būvinspektoru neatkarība, jo gadījumos, kad būvniecību veic pati pašvaldība, to uzraugi vienlaikus atrodas darba attiecībās ar pārraugāmo pašvaldību.

Būvinspektori pārbauda būvobjektus pēc atšķirīgām pieejām un principiem, jo vispārējā būvniecības koordinācija valstī ir nepietiekama. Piemēram, nav noteiktas minimālās darbības, kuras jāveic, kontrolējot būvniecības procesa likumību, nav noteikti būvju veidi, būvniecības procesa vai būves stadijas, kurās pārbaužu veikšana būtu obligāta. Pārbaudes pamatā arī netiek dokumentētas, kas liedz pārliecināties, ka uzraudzība tiek veikta tiesiski un saskaņā ar tehniskajām prasībām.

Savukārt situācija, ka viena būvinspektora pārraugāmo būvobjektu skaits ir robežās no trim līdz 134, liecina par nepietiekamu kapacitāti būvniecības procesa uzraudzībā blīvi apdzīvotajās pašvaldību administratīvajās teritorijās.

Valsts kontrole atklājusi, ka būvinspektoriem noteiktais atalgojums nav atkarīgs no būvinspektora noslodzes un dažādās būvvaldēs tas atšķiras būtiski. Piemēram, divās būvvaldēs, kas pērn abas izsniegušas 21 būvatļauju, atalgojums mēnesī bija attiecīgi 730 un 1707 lati. Vienlaikus ir būvvaldes, kurās šāda mēnešalga tiek maksāta gadījumos, kad izsniegto būvatļauju skaits ir 7–8 reizes lielāks. Pašvaldību būvinspektoru mēnešalga 2009.gadā bija robežās no 191 līdz 1707 latiem mēnesī.

Likvidējot VB, lai sasniegtu fiskālās konsolidācijas mērķus, pērnā gada otrajā pusgadā līdzekļi ietaupīti tikai 59% apjomā no sākotnēji plānotā 104 tūkstošu latu ietaupījuma. Tas noticis tāpēc, ka valstij (Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Iekšlietu ministrijai) tāpat bija jāpārņem daļa VB funkciju.

VK nebija iespējams gūt pārliecību, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lietotās metodes un kritēriji, pēc kuriem noteikti pārbaužu izlasē iekļaujamie komersanti, efektīvi nodrošina komersantu, kas tirgū piedāvā neatbilstošus būvizstrādājumus, identificēšanu un pārbaudi. Revidējamajā laikā PTAC būvmateriālu ražotnēs veicis tikai 4% no kopējām būvizstrādājumu pārbaudēm, lai arī apmēram 20 līdz 30% būvizstrādājumu tiek iepirkti tieši no ražotāja, nevis to tirdzniecības vietās. Savukārt būvizstrādājumu ražošanas, uzglabāšanas un tirdzniecības vietās PTAC ir pārbaudījis tikai astoņas jeb apmēram 22% no kopumā 37 reglamentētajām būvizstrādājumu grupām.

Likumības revīzija “Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas” veikta par laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 30.jūnijam.