Eiropadome: Par Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības politiku

16. un 17.decembrī Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (2.rindā pirmais no labās) kopā ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu valdību vadītājiem un ES amatpersonām piedalījās Briselē notikušajā Eiropadomes sanāksmē Foto: Eiropas Komisijas audiovizuālā bibliotēka

16. un 17.decembrī Briselē notika Eiropadomes sanāksme, kuras darba kārtībā bija ES ekonomiskās pārvaldības politika, stabilizācijas mehānisma eirozonas valstīm izveide un attiecības ar stratēģiskajiem partneriem.

Eiropadome turpināja oktobrī aizsāktās diskusijas par atbalsta mehānismu krīzē nonākušajām eirozonas valstīm. Tā kā Lisabonas līgums nenodrošina pietiekamu juridisku ietvaru, lai varētu sniegt atbalstu krīzē nonākušajām eirozonas valstīm, ir nepieciešams precizējums līgumā, kas ļautu izveidot pastāvīgu fondu šādu eirozonas dalībvalstu atbalstam. Tika panākta vienošanās par grozījumiem Lisabonas līgumā un principiem pastāvīga fonda izveidei. Dalībvalstis vienojās par krīžu pārvarēšanas mehānisma nosacījumiem, finansēšanas veidu un neeirozonas Eiropas Savienības dalībvalstu iesaisti. Lai lēmums par šīm izmaiņām stātos spēkā, tas jāratificē visās dalībvalstīs.

Īpaša uzmanība Eiropadomē tika pievērsta ES ekonomikas un finanšu ministru sagatavotajam ziņojumam par ekonomikas pārvaldības stiprināšanu.

Eiropadomes darba kārtībā bija arī ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes ziņojums par pensiju reformas ietekmes novērtējumu attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu.

Latvija novērtēja padomes atbalstu, respektējot, ka ekonomikas lejupslīdes gadījumos, kad valsts veic koriģējošus pasākumus valsts finanšu situācijas uzlabošanai un ekonomikas stabilizācijai, ir pieļaujama īslaicīga otrā pensiju līmeņa iemaksu samazināšana.

Eiropadome aicināja Eiropas Komisiju sagatavot priekšlikumus par daudzgadu finanšu ietvaru līdz 2011.gada jūnijam. Ministru prezidents uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt līgumos noteikto kompetenču sadalījumu starp institūcijām, un norādīja, ka sarunas par ES nākotnes budžeta kopapjomu būtu jāsāk tikai pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma par nākamo ES daudzgadu finanšu ietvaru publicēšanas 2011.gada jūnijā.

Saskaņā ar 16.septembra Eiropadomes lēmumu augstā pārstāve Ketrina Eštone prezentēja pirmo progresa ziņojumu par attiecību ar stratēģiskajiem partneriem izvērtējumu un ES prioritātēm. Īpaša uzmanība ziņojumā veltīta attiecībām ar ASV, Krieviju un Ķīnu. ES dalībvalstis ir aicinājušas augsto pārstāvi sagatavot šādus dokumentus arī par attiecībām ar Indiju un Brazīliju. Latvija uzskata, ka ES ārpolitikas prioritātei ir jābūt arī kaimiņu reģionam û Eiropas kaimiņu politikas valstīm. ES būs sarežģīti iesaistīties starptautisko jautājumu risināšanā, ja tā ignorēs procesus savos kaimiņos. Tāpat ES jāstiprina attiecības ar starptautiskajām organizācijām, jo īpaši jāveido ciešāka ES un NATO sadarbība.

Eiropadomē tika pieņemts lēmums piešķirt kandidātvalsts statusu Melnkalnei.

Vizītes Briselē laikā V.Dombrovskis tikās ar Eiropas Savienības budžeta un finanšu plānošanas komisāru J.Levandovski. Tikšanās laikā V.Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas prioritātes ES budžeta tālākā plānošanā ir kohēzijas politikas principu un finansējuma apjoma saglabāšana, kā arī tiešmaksājumu izlīdzināšana kopējā lauksaimniecības politikā.

Ministru prezidents informēja komisāru par Latvijas 2011.gada budžeta veidošanu, kā arī apsveica komisāru ar Eiropas Savienības 2011.gada budžeta apstiprināšanu.

Ministru prezidents tikās arī ar Briselē akreditēto 30 ietekmīgāko Eiropas mediju sieviešu žurnālistu kluba “Brux-Elles” pārstāvēm un sniedza interviju ziņu aģentūras “Reuters” televīzijai.

Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES
informācija