
Centrālā statistikas pārvalde
Informācija
Rīgā 2001.gada 18.maijāPar bezdarba līmeni
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka līdz 2001. gada 1. maijam valstī reģistrēti 98,5 tūkst. aktīvu darba mekletāju (2001.g. 1. aprīlī — 99,1 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 96,1 tūkst. cilvēku jeb 8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2001.g. 1. aprīlī — attiecīgi 96,7 tūkst. un 8,1%). 2000. gada 1. maijā valstī bija reģistrēti 109,6 tūkst. aktīvu darba meklētājiu bet par bezdarbniekiem atzīti 107,6 tūkstoši.
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (57%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar atrast 27,4 tūkst. cilvēku (2000. gada 1. maijā — 32,9 tūkst.).
2001. gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 9,4 tūkst. cilvēku, februārī — 8,9 tūkst., martā — 9,4 tūkst., aprīlī — 8,3 tūkst.
Bezdarbnieka statusu aprīlī zaudējuši 8,9 tūkst. cilvēku, no tiem 38,5% atraduši darbu, 55,8% nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus, bet 5,7% to zaudējuši citu iemeslu dēļ (sasnieguši pensijas vecumu, izbraukuši no valsts u.c.). Visaugstākais bezdarba līmenis 2001. gada 1. maijā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 27,3%, Balvu — 21,8%, Krāslavas — 21,6%, Preiļu — 20,4%, Ludzas — 19,8%, Daugavpils — 16,7%.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2001. gada aprīlī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 38,2 tūkst. cilvēku jeb 40% no bezdarbnieku kopskaita. 2001. gada aprīlī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 1,526 milj. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 39,99.
Centrālās statistikas pārvaldes
Darba statistikas daļa