Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta
noteikumi Nr.1121
Rīgā 2010.gada 14.decembrī (prot.
Nr.73 19.§)
Noteikumi par
kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu
veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām
veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu
apritei
Izdoti saskaņā
ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 1. un 7.punktu
I. Vispārīgie
jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un
dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības)
sertifikātus, kā arī vispārīgās veterinārās prasības dzīvnieku
izcelsmes pārtikas produktu apritei.
2. Šo noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un
veterinārais dienests (turpmāk – dienests).
II. Veterināro
(veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība
3. Veterināro (veselības) sertifikātu dzīvnieku un
dzīvnieku izcelsmes produktu apriti reglamentējošajos
normatīvajos aktos (1.pielikums) noteiktajos gadījumos aizpilda
un izsniedz oficiālais veterinārārsts (dienesta inspektors
(veterinārārsts)), kuru dienests pilnvarojis izsniegt un
apstiprināt veterināros (veselības) sertifikātus.
4. Lai saņemtu veterināro (veselības) sertifikātu,
persona iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā
iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:
4.1. kravas nosūtītājs un saņēmējs (nosaukums, faktiskās
atrašanās vietas adrese, valsts. Ja kravu paredzēts vest
tranzītā, – arī tranzītvalsts);
4.2. kravas veids, izcelsme un lielums (svars vai vienību
daudzums);
4.3. kravas pārvadāšanai paredzētais transportlīdzeklis
(veids un reģistrācijas numurs);
4.4. kravas iekraušanas vieta un laiks;
4.5. iesnieguma iesniedzējs (vārds, uzvārds, amats,
tālruņa numurs);
4.6. cita informācija, ja tāda nepieciešama attiecīgās
kravas ievešanai galamērķa valstī.
5. Veterinārais (veselības) sertifikāts atbilst šādām
prasībām:
5.1. tas ir noformēts uz vienas vai vairākām savstarpēji
savienotām un nedalāmām lapām vai uz katras veterinārā
(veselības) sertifikāta lapaspuses norādīts tās numurs kopējā
lapaspušu skaitā;
5.2. tajā ir norādīts veterinārā (veselības) sertifikāta
identifikācijas numurs, kas ir vienreizējs un neatkārtojas
identifikācijas sistēmā;
5.3. ja kravu izved uz citu Eiropas Savienības
dalībvalsti (turpmāk – dalībvalsts), veterinārais (veselības)
sertifikāts ir aizpildīts TRACES sistēmā (integrētā
datorizētā veterinārā sistēma) un izdrukāts valsts valodā un
vismaz vienā no galamērķa valsts oficiālajām valodām. Veterināro
(veselības) sertifikātu izsniedz pirms kravas izvešanas no
Latvijas teritorijas;
5.4. to ar parakstu un zīmogu ir apstiprinājis oficiālais
veterinārārsts;
5.5. tā oriģinālu sūta kopā ar kravu.
6. Ja kravu Latvijā ieved no trešās valsts, veterinārais
(veselības) sertifikāts atbilst šādām prasībām:
6.1. tas ir noformēts atbilstoši šo noteikumu 5.1. un
5.2.apakšpunktā minētajām prasībām. Ja tas sastāv no divām vai
vairākām lapām, veterinārā (veselības) sertifikāta
identifikācijas numurs ir norādīts uz katras no tām;
6.2. tas ir valsts valodā vai valodā, kuras izmantošanai
piekrīt dienests, vai tam ir pievienots apstiprināts tulkojums
valsts valodā;
6.3. tas apliecina, ka dzīvnieki vai produkti atbilst
prasībām, kādas noteiktas šajos noteikumos un Eiropas Savienības
tiesību aktos attiecīgo dzīvnieku vai produktu ievešanai Eiropas
Savienībā;
6.4. to ar parakstu un zīmogu ir apstiprinājis trešās
valsts kompetentās veterinārās iestādes pilnvarots
veterinārārsts. Ja veterinārais (veselības) sertifikāts sastāv
vairāk nekā no vienas lapas, šī prasība attiecas uz katru
turpmāko lapu;
6.5. tā oriģinālu sūta kopā ar kravu.
7. Dienests nodrošina, ka oficiālais veterinārārsts, kas
aizpilda un izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu, ir
apmācīts un pārzina:
7.1. dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti
reglamentējošos normatīvos aktus;
7.2. kārtību, kādā aizpilda un izsniedz veterināro
(veselības) sertifikātu;
7.3. informāciju, kas nepieciešama veterinārā (veselības)
sertifikāta aizpildīšanai;
7.4. pārbaudes un izmeklējumus (to veidus un apjomu), kas
veicami pirms veterinārā (veselības) sertifikāta
izsniegšanas.
8. Oficiālais veterinārārsts, kas aizpilda un izsniedz
veterināro (veselības) sertifikātu, ar parakstu un zīmogu
apstiprina:
8.1. informāciju, par kuras atbilstību patiesībai ir
pārliecinājies un kuru viņš var pārbaudīt;
8.2. pilnībā aizpildītu veterināro (veselības)
sertifikātu;
8.3. veterināro (veselības) sertifikātu dzīvniekiem vai
dzīvnieku izcelsmes produktiem, kam ir veiktas nepieciešamās
pārbaudes un izmeklējumi.
9. Šo noteikumu 8.punktā minētajā gadījumā oficiālais
veterinārārsts ar zīmoga nospiedumu un parakstu apstiprina
veterināro (veselības) sertifikātu, ja tā aizpildīšanai
nepieciešamo informāciju vai pārbaužu un izmeklējumu
rezultātus:
9.1. ir ieguvis pats;
9.2. ir sniedzis cits oficiālais veterinārārsts vai
persona, kurai saskaņā ar dienesta pilnvarojumu ir tiesības
izsniegt dokumentus ar minēto informāciju un kura darbojas
oficiālā veterinārārsta uzraudzībā;
9.3. ir sniegusi citas dalībvalsts kompetentā veterinārā
iestāde;
9.4. ir ieguvis, pamatojoties uz veterinārajos
normatīvajos aktos minētajām valsts uzraudzības programmām.
10. Dienests nosaka vienotu veterināro (veselības)
sertifikātu izsniegšanas un to kopiju glabāšanas kārtību,
nodrošinot to izsniegšanas izsekojamību.
11. Dienestā ir izveidota kontroles sistēma, lai
nepieļautu viltotu vai maldinošu veterināro (veselības)
sertifikātu izgatavošanu, izsniegšanu un izmantošanu.
12. Ja tiek konstatēti viltoti vai maldinoši veterinārie
(veselības) sertifikāti, dienests veic attiecīgu pārbaudi vai
dienesta izmeklēšanu. Šo pasākumu ietvaros, kamēr notiek pārbaude
vai dienesta izmeklēšana, uz laiku no amata var atstādināt
oficiālo veterinārārstu, kurš izsniedzis veterināro (veselības)
sertifikātu.
13. Ja dienests šo noteikumu 12.punktā minētās
izmeklēšanas vai pārbaudes laikā konstatē, ka:
13.1. oficiālais veterinārārsts ir apzināti norādījis
nepatiesu informāciju veterinārajā (veselības) sertifikātā,
dienests veic pasākumus, lai nepieļautu šāda nodarījuma
atkārtošanos;
13.2. persona ir apzināti sniegusi nepatiesu informāciju
vai izdarījusi labojumus veterinārajā (veselības) sertifikātā,
dienests minētajai personai turpmāk var atteikt izsniegt
veterināro (veselības) sertifikātu.
III. Vispārīgās
veterinārās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu
apritei
14. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus atļauts iegūt
no dzīvniekiem, kas atbilst šādām prasībām:
14.1. to veselības stāvoklis ir atbilstošs pārtikas
produktu iegūšanai saskaņā ar normatīvajos aktos par pārtikas
apriti noteiktajām prasībām;
14.2. dzīvnieki ir no novietnes vai uzņēmuma, kas
izvietots valsts teritorijā vai tās teritorijas daļā, kur
dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ nav noteikts aizliegums vai
ierobežojums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas
apriti.
15. Gaļu un gaļas produktus atļauts iegūt no dzīvniekiem,
kas atbilst šādām papildu prasībām:
15.1. tie ir nokauti kautuvē, kurā nav konstatēta
dzīvnieku saslimšana ar infekcijas slimību, kā arī nepastāv
aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību;
15.2. pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē nav konstatētas
aizdomas par infekcijas slimības izraisītāja klātbūtni un
laboratoriskajai izmeklēšanai ņemtajos paraugos nav konstatēta
infekcijas slimības izraisītāja klātbūtne.
16. Dienests var atļaut tādu dzīvnieku izcelsmes pārtikas
produktu apriti, kuri neatbilst šo noteikumu 14.2.apakšpunktā
minētajai prasībai, ja attiecīgie produkti:
16.1. ir iegūti no dzīvniekiem, kuru izcelsmes novietnē
nav konstatēta dzīvnieku saslimšana ar infekcijas slimību, kā arī
nepastāv aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas
slimību;
16.2. ir iegūti, apstrādāti, pārvadāti un uzglabāti
atsevišķi no citiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas
atbilst normatīvajos aktos par dzīvnieku veselību noteiktajām
prasībām, vai minētās darbības ar tiem ir veiktas citā laikā;
16.3. ir apstrādāti, izmantojot metodi, kas nodrošina
aizliegumam vai ierobežojumam pakļautajā teritorijā vai tās daļā
konstatētās dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātāja
iznīcināšanu. Apstrāde veikta uzņēmumā, ko dienests atzinis šādu
darbību veikšanai;
16.4. ir marķēti un skaidri identificējami.
17. Šo noteikumu 16.punktā minētajā gadījumā dzīvnieku
izcelsmes pārtikas produktus no aizliegumam vai ierobežojumam
pakļautās teritorijas izved saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas
nosaka sevišķi bīstamu slimību (epizootiju) uzliesmojuma
likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību.
18. Svaigu gaļu, pienu un piena produktus, kas atbilst šo
noteikumu 16.punktā minētajām prasībām, apstrādā saskaņā ar šo
noteikumu 2.pielikumu.
19. Svaigu gaļu, kas atbilst šo noteikumu 16.punktā
minētajām prasībām un kurai veikta pēckaušanas veterinārā
ekspertīze, marķē, ievērojot šādus nosacījumus:
19.1. prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un
Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulā (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz
īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku
izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu;
19.2. veselības marķējumu krusto divas diagonālas
līnijas, kas krustojas marķējuma vidū un neietekmē tajā norādītās
informācijas uztveri;
19.3. veselības marķējumā ir norādīts dienesta
piešķirtais pilnvarojuma numurs veterinārārstam, kurš veicis
dzīvnieka pēckaušanas veterināro ekspertīzi. Šī prasība
neattiecas uz svaigu gaļu, kas iegūta Latvijā un paredzēta
izplatīšanai vietējā tirgū.
20. Pārtikas produktus no akvakultūras dzīvniekiem
iegūst, apstrādā, pārstrādā un izplata, ievērojot prasības un
kārtību, kas noteikta normatīvajos aktos par veterinārajām
prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un
to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas
slimību profilaksei un apkarošanai.
21. Latvijā drīkst ievest dzīvnieku izcelsmes pārtikas
produktus no trešajām valstīm vai to teritorijas daļām, no kurām
Eiropas Komisija ir atļāvusi ievest attiecīgos produktus.
IV. Noslēguma
jautājums
22. Atzīt par spēku zaudējušiem:
22.1. Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumus
Nr.677 "Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas
produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības)
sertifikātus" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 144.nr.);
22.2. Ministru kabineta 2008.gada 13.maija noteikumus
Nr.327 "Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro
(veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība" (Latvijas
Vēstnesis, 2008, 76.nr.).
Informatīva
atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/99/EK,
ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu
dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un
ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā;
2) Padomes 1996.gada 17.decembra Direktīvas 96/93/EK par
dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu.
Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis
Zemkopības ministrs
J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 14.decembra
noteikumiem Nr.1121
Dzīvnieku un
dzīvnieku izcelsmes produktu apriti regulējošie normatīvie
akti
| Nr. p.k. |
Dzīvnieki, to sperma, olšūnas
un embriji vai dzīvnieku izcelsmes produkti
|
Normatīvais akts
|
| 1. |
Liellopi un
cūkas |
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1647 "Veterinārās prasības
govju un cūku apritei" |
| 2. |
Liellopu sperma |
Ministru kabineta
2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.529 "Veterinārās prasības
buļļu spermas tirdzniecībai Eiropas Savienības dalībvalstīs
un ievešanai no trešajām valstīm" |
| 3. |
Liellopu olšūnas un
embriji |
Ministru kabineta
2010.gada 31.augusta noteikumi Nr.818 "Noteikumi par
veterinārajām prasībām govju, cūku, aitu, kazu un zirgu sugas
dzīvnieku embriju un olšūnu un zirgu, aitu un kazu sugas
dzīvnieku spermas apritei, kā arī embriju transplantācijas
uzņēmumu, spermas sagatavošanas centru un spermas
uzglabāšanas centru reģistrācijas kārtību" (turpmāk –
Ministru kabineta noteikumi Nr.818) |
| 4. |
Kuiļu sperma |
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumi Nr.235 "Veterinārās prasības
cūku sugas dzīvnieku spermas tirdzniecībai citās Eiropas
Savienības dalībvalstīs un ievešanai no trešajām
valstīm" |
| 5. |
Cūku olšūnas un
embriji |
Ministru kabineta
noteikumi Nr.818 |
| 6. |
Aitas un kazas |
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumi Nr.206 "Noteikumi par
veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei" |
| 7. |
Aitu un kazu embriji
un olšūnas un āžu un teķu sperma |
Ministru kabineta
noteikumi Nr.818 |
| 8. |
Zirgu dzimtas
dzīvnieki |
Ministru kabineta
2004.gada 18.marta noteikumi Nr.145 "Noteikumi par
veterinārajām prasībām zirgu apritei un importam no trešajām
valstīm" |
| 9. |
Zirgu dzimtas
dzīvnieku olšūnas, embriji un sperma |
Ministru kabineta
noteikumi Nr.818 |
| 10. |
Mājputni un to
inkubējamās olas |
Ministru kabineta
2008.gada 13.oktobra noteikumi Nr.844 "Mājputnu un inkubējamo
olu aprites kārtība" |
| 11. |
Akvakultūras
dzīvnieki un no tiem iegūtie produkti |
Ministru kabineta
2008.gada 2.jūnija noteikumi Nr.400 "Veterinārās prasības
akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to
apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas
slimību profilaksei un apkarošanai" |
| 12. |
Citi dzīvnieki |
Ministru kabineta
2010.gada 12.janvāra noteikumi Nr.34 "Veterinārās prasības to
dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos
par veterināro kontroli" |
| 13. |
Visas dzīvnieku
grupas |
1) Eiropas Padomes 2004.gada 22.decembra Regula (EK)
Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un
saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās
64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr.1255/97;
2) Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra
noteikumi Nr.1079 "Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi"
|
| 14. |
Dzīvnieku izcelsmes
pārtikas produkti |
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas
noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;
2) Ministru kabineta 2009.gada 17.novembra
noteikumi Nr.1325 "Noteikumi par veterinārajām prasībām
dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai
pārtikā, to ievešanai Latvijā un tirdzniecībai starp
Eiropas Savienības dalībvalstīm"
|
| 15. |
Dzīvnieku izcelsmes
blakusprodukti un atvasināti produkti, kuri nav paredzēti
cilvēku patēriņam |
Eiropas Parlamenta un
Padomes 2009.gada 21.oktobra Regula (EK) Nr.1069/2009, ar ko
nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem
produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko
atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes
blakusproduktu regula) |
Zemkopības ministrs
J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 14.decembra
noteikumiem Nr.1121
Dzīvnieku
izcelsmes pārtikas produktu apstrāde
|
Nr.
p.k.
|
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas
produktu apstrādes veids
|
Infekcijas slimības
nosaukums
|
|
mutes un nagu sērga
|
klasiskais cūku mēris
|
cūku vezikulārā slimība
|
Āfrikas cūku mēris
|
govju mēris
|
Ņūkāslas slimība
|
putnu gripa
|
aitu un kazu bakas
|
| Svaigas gaļas
apstrāde1 |
| 1. |
Termiska apstrāde
hermētiski noslēgtā traukā ar F0 vērtību 3,00 vai
vairāk2 |
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
| 2. |
Termiska apstrāde pie
minimālās temperatūras 70 °C, kuras laikā produkta
iekšējā temperatūra sasniedz ne mazāk par 70 °C |
+
|
+
|
+
|
0
|
+
|
+
|
+
|
+
|
| 3. |
Termiska apstrāde pie
minimālās temperatūras 80 °C, kuras laikā produkta
iekšējā temperatūra sasniedz ne mazāk par 80 °C |
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
| 4. |
Termiska apstrāde
hermētiski noslēgtā traukā pie temperatūras, kas nav mazāka
par 60 °C. Apstrādes ilgums nav mazāks par
4 stundām, un vismaz 30 minūtes produkta iekšējā
temperatūra sasniedz ne mazāk par 70 °C |
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
0
|
0
|
+
|
| 5. |
Atkaulotai gaļai –
vismaz deviņus mēnešus ilga dabiskā fermentācija un
nogatavināšana, pēc kuras produkta ūdens aktivitāte
(aw) nav augstāka par 0,93 vai vides reakcija (pH)
nav lielāka par 6,0 |
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
0
|
0
|
0
|
| 6. |
Neatkaulotai
gaļai – vismaz deviņus mēnešus ilga dabiskā fermentācija
un nogatavināšana, pēc kuras produkta ūdens aktivitāte
(aw) nav augstāka par 0,93 vai vides reakcija (pH)
nav lielāka par 6,01 |
+
|
+
|
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
| 7. |
Salami – apstrādes
kritērijus nosaka Eiropas Komisija |
+
|
+
|
+
|
0
|
+
|
0
|
0
|
0
|
| 8. |
Šķiņķim un
filejai – apstrāde, kas ietver dabisku fermentāciju un
nogatavināšanu (šķiņķim – ne mazāk par 190 dienām,
filejai – ne mazāk par 140 dienām) |
0
|
0
|
0
|
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
| 9. |
Termiska apstrāde,
kuras laikā produkta iekšējā temperatūra sasniedz ne mazāk
par 65 °C. Šāda temperatūra sasniegta laikposmā, kāds
nepieciešams, lai nodrošinātu pasterizācijas līmeni (pv), kas
ekvivalents vai lielāks par 40 pasterizācijas
vienībām |
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
+
|
| Piens un piena produkti (arī krējums) |
| 10. |
Apstrāde ultraaugstā
temperatūrā, kas nav zemāka par 132 °C, ne mazāk kā
vienu sekundi |
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
| 11. |
Īslaicīga
pasterizācija augstā temperatūrā (ja pienam pH mazāks par
7,0) |
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
| 12. |
Divkārša īslaicīga
pasterizācija augstā temperatūrā (ja pienam pH ir 7,0 vai
lielāks par 7,0) |
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
Piezīmes.
1. 1 Ievēro nepieciešamos drošības
pasākumus, lai novērstu produkta piesārņošanas risku.
2. 2 F0 vērtību raksturo
apstrādes efekts, kas nodrošina baktēriju sporu iznīcināšanu.
F0 vērtība 3,00 nozīmē, ka produkta aukstākajā punktā
apstrāde ir veikta pietiekami, lai nodrošinātu līdzvērtīgu
efektu, kādu iegūst, produktu apstrādājot 121 °C temperatūrā
trīs minūtes ar tūlītēju karsēšanu un atvēsināšanu.
3. + – efektivitāte nodrošināta.
4. 0 – efektivitāte nav nodrošināta.
Zemkopības ministrs
J.Dūklavs
