Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.1/J10 – dok. nr.272

Par pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu starp Latviju un Baltkrieviju

Attiecībā uz jautājumiem par dzelzceļa pasažieru satiksmi starp Latviju un Baltkrieviju informējam, ka šis jautājums pastāvīgi tiek iekļauts Latvijas un Baltkrievijas dažāda līmeņa savstarpējo sanāksmju dienas kārtībā.

2010.gada 14.–17.septembrī Tadžikistānā, Dušanbē notika dzelzceļa administrāciju pilnvaroto pārstāvju sanāksme, kura uzsāka 2011./2012.g. starptautisko pasažieru vilcienu kustības grafika izstrādi. Sanāksmes laikā Baltkrievijas pārstāvji izteica priekšlikumu 2011./2012. kustības grafikā nozīmēt vilcienu Minska–Rīga.

Šī gada 7.oktobrī Minskā notika Baltkrievijas dzelzceļa un valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" pārstāvju sanāksme, kuras laikā puses apsprieda vairākus jautājumus, kas saistīti ar dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanas iespējām.

Baltkrievijas dzelzceļš piedāvāja:

1. Vasaras periodā (jūnijs – augusts) nozīmēt vilcienu Rīga–Minska ik dienas, piemērojot paritātes principu, apgrozībā esot pa vienam, katras valsts dzelzceļa kompānijas formētam vilcienam.

2. Rudens, ziemas un pavasara periodā nozīmēt vilcienu noteiktos datumos, arī ievērojot paritātes principu – attiecīgajā vilciena kursēšanas datumā no katra galapunkta (Rīga, Minska) atiet savas dzelzceļa kompānijas formējuma vilciens.

3. Iecirknī Polocka–Daugavpils apkalpot vilcienu posmā ar savām lokomotīvēm.

Atbilstoši Baltkrievijas dzelzceļa pārstāvju piedāvājumam, braukšanas maksa braucienam vilcienā Rīga–Minska būtu:

• Kupeju vagonā – 18,01 Ls.

• Vietkaršu vagonā – 11,34 Ls.

• Kopējā vagonā – 8,07 Ls.

Uzskatot, ka Baltkrievijas dzelzceļa piedāvātā braukšanas maksa ir noteikta par zemu, salīdzinājumā ar konkurējošo transporta līdzekļu biļetes cenu (minimālā cena lidojumam ar lidmašīnu – 65,00 Ls (divi reisi dienā); minimālā biļetes cena autobusā – 16,00 Ls (darbadienās divi reisi, piektdien, sestdien, svētdien trīs reisi), Latvijas dzelzceļa pārvadātājs, valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" meitas uzņēmums SIA "LDZ Cargo" aprēķiniem piemēroja šādas braukšanas maksas:

• Kupeju vagons – 34,01 Ls.

• Vietkaršu vagons – 21,51 Ls.

• Kopējais vagons – 12,83 Ls.

Analizējot Baltkrievijas dzelzceļa pārstāvju piedāvāto vilciena kursēšanas periodiskumu un Latvijas pārvadātāja plānoto braukšanas maksu, tika pieņemts šāds vilciena kursēšanas variants: vilciens ir apgrozībā visu gadu, vasarā kursē ik dienas, pārējā laikā – noteiktajos datumos. Vilciens kursē, ievērojot paritātes principu – viens Latvijas formējuma sastāvs, viens Baltkrievijas formējuma sastāvs.

2011./2012. vilcienu kustības grafika perioda pasažieru plūsma tiek plānota ap 83 500 pasažieriem, pieņemot, ka ar piedāvāto braukšanas maksu, ci1vēki braucienam izvēlēsies dzelzceļa transportu.

Jāatzīmē, ka pasažieru plūsma dienvidu virzienā: 2006.gadā sastādīja 98 673 pasažierus, ieskaitot pasažierus, kas braucieniem izmantoja vilcienus Rīga–Gomeļa (52 661), Rīga–Simferopole (18 369), Rīga–Truskaveca (13 882) un bezpārsēšanās vagonus Rīga–Odesa (5687), Rīga–Adlera (6399) un Rīga–Vitebska (2336).

Tiek plānots, ka SIA "LDZ Cargo" zaudējumi no vilciena Rīga–Minska kursēšanas pirmajā kursēšanas gadā būs līdz 445 000 Ls.

Iespējamie riski:

• Pasažieru plūsma var izrādīties mazāka, nekā tiek plānota.

• Pastāvošais vīzu režīms starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku ir traucējošs faktors pasažieru plūsmas pieaugumam.

Iespējamie ieguvumi:

• Tiek nodrošināta dzelzceļa pasažieru satiksme starp Latviju un Baltkrieviju.

• Ievērojot konkurētspējīgo braukšanas maksu, var prognozēt pasažieru plūsmas pieaugumu 7%–10% robežās katru gadu, kas ļautu SIA "LDZ Cargo" 2016./2017.gada vilcienu kustības grafika periodā sasniegt pozitīvu ekonomisko rezultātu no vilciena kursēšanas, pie nosacījuma, ka izmaksas nepalielināsies.

Kaut arī SIA "LDZ Cargo" vilciena kursēšanas pirmo gadu noslēgs ar zaudējumiem, kas varētu sasniegt 445 000 Ls, kopumā valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" koncerns, saņemot maksu par publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, maksu par vagonu tehniskās apkopes punktu, informatīvā skaitļošanas centra un citiem pakalpojumiem, varētu darboties bez zaudējumiem.

Tādējādi, ņemot vērā iespējamo pozitīvo ekonomisko efektu nākotnē un darbību bez zaudējumiem koncerna mērogā, valsts institūcijas varētu atbalstīt šāda maršruta atklāšanu.

Tomēr Eiropas Savienības tiesu akti neļauj valsts struktūrām ietekmēt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu komercdarbību (Padomes 1991.gada 29.jūlija Direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību 5.pants), līdz ar to jautājums par minētā maršruta atklāšanu, ja vien tas netiek veidots kā valsts finansēts pasūtījums, ir paša pārvadātāja – SIA "LDZ Cargo" un tā kapitāla daļu turētāja – valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" ziņā. Vērtējot šīs iespējas, jāņem vērā SIA "LDZ Cargo" finansiālās iespējas sniegt šādu zaudējumus nesošu pakalpojumu, jo valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" ir arī publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kura infrastruktūras pārvaldīšanas finanses atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem ir nošķiramas no finansēm, kas saistītas ar pārvadātāja darbību (Padomes 1991.gada 29.jūlija Direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību 6.pants).

Attiecībā uz jautājumu par pārstāvi Latvijas–Baltkrievijas Starpvaldību komisijā informējam, ka šī gada 7.decembra Ministru kabineta sēdē izskatīts Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos Latvijas Republikas pārstāvju grupas vadītāju iecelt satiksmes ministru Uldi Auguli.

Ar cieņu, satiksmes ministrs U.Augulis

Rīgā 2010.gada 8.decembrī