Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības attīstības politikas nākotni

Eiropas Komisija 10.novembrī sāka sabiedrisku apspriešanu par ES attīstības politikas nākotni. Saistībā ar ekonomikas, pārtikas un vides krīzes izraisīto trīskāršo problēmu, kā arī ņemot vērā jaunattīstības valstu kopumā iepriecinošos ekonomiskos rādītājus, Komisija vēlas apkopot viedokļus par to, kā ES var vislabāk atbalstīt jaunattīstības valstis, lai paātrinātu to progresu ceļā uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un pārsniegšanu.

Balstoties uz līdzšinējiem sasniegumiem, Komisija ierosina četras galvenās jomas, kurām diskusijas gaitā jāvelta uzmanība, proti, ES palīdzības ietekme, integrējošākas izaugsmes veicināšana, ilgtspējīgas attīstības sekmēšana un ilgtspējīgi rezultāti lauksaimniecības jomā un nodrošinātībā ar pārtiku. Pēc sabiedriskās apspriešanas Eiropas Savienībā un ar partnervalstīm Komisija 2011.gadā iesniegs paziņojumu par ES attīstības politikas modernizāciju.

“ES palīdzībai jāpalīdz nodrošināt pienācīgas kvalitātes dzīves līmeni visiem cilvēkiem un jāsniedz viņiem iespēja veidot savu nākotni. ES iedzīvotāji joprojām ir apņēmības pilni atbalstīt visnabadzīgākās valstis, un viņi sagaida konkrētus rezultātus. Es gribu ņemt vērā šīs vēlmes, nodrošinot, ka ES palīdzībai ir liela un ilgstoša ietekme uz vietas,” teica ES attīstības komisārs Andris Piebalgs. “Mūsu politikai ir jānovērš nabadzības pamatcēloņi un jādarbojas kā katalizatoram, lai radītu nosacījumus integrējošai izaugsmei mūsu partnervalstīs. Man uzticētās pilnvaras ir paredzētas, lai samazinātu nabadzību un labāk koordinētu ES palīdzību, kas veido vairāk nekā 50% no palīdzības pasaules mērogā. Esmu pārliecināts, ka ar modernas politikas un piemērotu instrumentu palīdzību ES paātrinās savu darbu un atbalstīs jaunattīstības valstu izaugsmi ilgtermiņā.”

“Zaļās grāmatas” mērķis ir sākt diskusiju par to, kā vislabāk pielāgot ES attīstības politiku jaunattīstības valstu vajadzībām un ES pasākumu pievienotajai vērtībai. Komisija apzinās, ka būs jāpiemēro atšķirīgas un elastīgas pieejas. Tomēr tā uzdod jautājumus, kas attiecas uz četriem kopējiem mērķiem, kuri kopīgi jāīsteno ES un tās dalībvalstīm.

• Kā nodrošināt lielu ES attīstības politikas ietekmi, lai katrs iztērētais eiro dotu vislielāko pievienoto vērtību un vislielāko ekonomisko izdevīgumu un nodrošinātu vislabāko līdzsvaru un vislabākās iespējas turpmākajām paaudzēm? Eiropas palīdzība jāpievērš jomām, kurās var radīt nepārprotamu pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka vispirms jāsāk izpildīt četras pamatprasības: tautas attīstība, tostarp veselība un izglītība, un drošība kā priekšnoteikumi jebkuras valsts attīstībai; izaugsme un sociālā integrācija, lai nodrošinātu ilgstošu ieinteresētību. Tas aptver arī atbalstu labai pārvaldībai, palīdzības koordinācijai un politikas virzienu saskaņotībai.

• Kā veicināt lielāku un integrējošāku izaugsmi jaunattīstības valstīs, kura kalpotu par līdzekli nabadzības samazināšanai? Ar palīdzību vien nepietiks, lai atbalstītu valstu spēju samazināt nabadzību, un izaugsmei var būt daudzkārt lielāka ietekme, pateicoties darba vietu radīšanai un sociālajai aizsardzībai. Rodas jautājums, vai Eiropas Savienībai partnerībā ar jaunattīstības valstu atsevišķām vai reģionālajām grupām būtu jāapsver jaunas kopīgas stratēģijas integrējošai izaugsmei, iesaistot arī privātā sektora ieinteresētās personas. Šīs stratēģijas varētu aptvert tādus svarīgus jautājumus kā tiesiskās un regulatīvās sistēmas nodrošināšana, piekļuve kredītiem vai pienācīgs darbs. Šis mērķis arī ir saistīts ar jautājumu par to, kā attīstības politika varētu vislabāk pastiprināt reģionālo integrāciju un nodrošināt jaunattīstības valstu pozitīvu integrāciju pasaules tirdzniecībā.

• Kā sekmēt ilgtspējīgu attīstību kā progresa virzītājspēku? Attīstību, kas balstīta uz videi labvēlīgu ekonomiku, nedrīkst uztvert tikai kā slogu, jo patiesībā tā ir milzīgs izaugsmes iespēju virzītājspēks. Zaļajā grāmatā ir apskatīts jautājums par to, kā nodrošināt, ka gan mūsu attīstības politikas, gan klimata pārmaiņu politikas pamatā ir ilgtspējīga attīstība, lai garantētu, ka klimata pārmaiņu novēršanas pasākumi uzlabo arī pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju izaugsmes potenciālu. Komisija izvirza arī jautājumu par piekļuvi enerģijai, kas ir priekšnoteikums, lai sasniegtu vairumu Tūkstošgades attīstības mērķu – bez enerģijas nevar strādāt slimnīcas, skolas vai lauksaimniecības uzņēmumi. Komisija atzīmē, ka Āfrikā ir milzīgs līdz šim neapgūts atjaunojamu enerģijas avotu potenciāls, ko varētu izmantot, lai nodrošinātu miljoniem cilvēku piekļuvi elektroenerģijai. Komisija apspriež arī jautājumu par to, kā piemērotā veidā var izmantot klimatam, bioloģiskai daudzveidībai un attīstības jomai paredzētos līdzekļus, kurus veido dotācijas un aizdevumi vai to apvienojums.

• Kā sasniegt ilgtspējīgus rezultātus lauksaimniecības jomā un nodrošinātībā ar pārtiku? Attīstība un nodrošinātība ar pārtiku iet roku rokā; pieredze liecina, ka priekšnoteikums plašākai attīstībai un nabadzības samazināšanai ir lauksaimniecības reforma un spēja pabarot valsts iedzīvotājus. Zaļajā grāmatā ir ierosināts padarīt lauksaimniecību un nodrošinātību ar pārtiku par pārbaudījumu Eiropas Savienības spējām nodrošināt ietekmīgu sadarbību un veicināt integrējošu un videi labvēlīgu izaugsmi, koncentrējot ES centienus uz to, lai nodrošinātu, ka, piešķirot palīdzību, tiek ņemta vērā visa ražošanas ķēde.

Vispārīga informācija

Eiropas Savienība ir lielākā līdzekļu devēja pasaulē, sniedzot apmēram 56% no palīdzības pasaules mērogā. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis 2009.gadā attīstības palīdzībai kopā piešķīra 49 miljardus eiro. Ārējā palīdzība, ko pārvalda Eiropas Komisija, 2009.gadā sasniedza 12 miljardus eiro. Lisabonas līguma 208.pantā ir noteikts: “(..) Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina. Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā – tās izskaušana. Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā.”

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa