Eiropas Parlaments

Ceturtdien, 1983. gada 13. janvārī

Rezolūcija par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā

Eiropas Parlaments,

a) ņemot vērā 45 Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pilsoņu kopīgo deklarāciju 1979.gada aprīlī, kas aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju atzīt Baltijas valstu tiesības uz pašnoteikšanos un neatkarību un pieprasa sarīkot referendumu par šo jautājumu,

b) ņemot vērā divpusējo miera līgumu starp Padomju Savienību un trijām Baltijas valstīm, kas parakstīts Tērbatā (1920.gada 2.februārī), Maskavā (1920.gada 10.jūlijā) un Rīgā (1920.gada 11.augustā), kurā Padomju Savienība garantē triju Baltijas valstu teritorijas neaizskaramību un mieru uz visiem laikiem,

c) ņemot vērā Helsinku Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akta VIII pantu, kas garantē tautu tiesības uz pašnoteikšanos un to tiesības pilnīgas brīvības apstākļos vienmēr noteikt, kad un kā tās vēlas, savu politisko statusu,

d) ievērojot to, ka 1940.gadā pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas Padomju Savienība okupēja šīs valstis, kas agrāk bija neatkarīgas un neitrālas valstis, un okupācija turpinās,

e) ievērojot to, ka Baltijas valstu vardarbīgu pievienošanu Padomju Savienībai vēl joprojām nav oficiāli atzinušas vairums Eiropas valstu, un ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Austrālija un Vatikāns vēl joprojām turas pie Baltijas valstu jēdziena,

f) ņemot vērā igauņu, latviešu un lietuviešu astoņus gadus ilgo cīņu un bruņoto pretošanos, cīnoties par savu brīvību, šīs cīņas tūkstošiem lielo upuru skaitu un kopš 1940.gada padomju režīma īstenoto 665 000 igauņu, latviešu un lietuviešu deportāciju un nometināšanu darba nometnēs Sibīrijā,

g) ņemot vērā sera Džeimsa Skota-Hopkinsa un citu Eiropas Parlamenta Konservatīvās grupas pārstāvju vārdā izteikto priekšlikumu pieņemt rezolūciju par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Dok. 1-777/80),

h) ņemot vērā Politisko lietu komitejas ziņojumu (Dok.1-656/82),

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas