Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents NATO samitā Lisabonā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.11.2010., Nr. 184 https://www.vestnesis.lv/ta/id/221549

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas proklamēšanas 92.gadadienā

Vēl šajā numurā

22.11.2010., Nr. 184

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents NATO samitā Lisabonā

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un viņa vadītā delegācija 19. un 20.novembrī uzturējās vizītē Portugāles galvaspilsētā Lisabonā, kur kopā ar citiem NATO dalībvalstu vadītājiem, tostarp Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Baraku Obamu, piedalījās NATO samitā, kā arī tikās ar citu valstu un valdību vadītājiem
Foto: Toms Kalniņš, VPK

19.novembrī Portugāles galvaspilsētā Lisabonā sākās NATO samits, tā Ziemeļatlantijas padomes atklāšanas sesiju ievadīja militārā ceremonija, kuru komandēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsseržants Dainis Ceirulis.

Uzrunājot Ziemeļatlantijas padomi, kurā piedalījās visu NATO valstu vadītāji, Valsts prezidents Valdis Zatlers augstu novērtēja jauno alianses Stratēģisko koncepciju, kas nosaka NATO pamatuzdevumus un darbības virzienus, akcentējot Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu. Viņš pateicās dalībvalstīm par gaisa patrulēšanas nodrošināšanu Latvijas gaisa telpā, kas arī ir redzams kā viens no sabiedroto sadarbības piemēriem 5.panta kontekstā.

Pievēršoties NATO nepieciešamībai pieskaņoties jaunajiem izaicinājumiem, kas ir saistīti arī ar finanšu ierobežojumiem, Valsts prezidents norādīja, ka Latvija ir būtiski samazinājusi finansējumu bruņotajiem spēkiem, bet vienlaikus, neskatoties uz grūtiem lēmumiem, ir spējusi izpildīt savas starptautiskās saistības. Proti, tika samazināta viena trešā daļa no administratīvajām pozīcijām aizsardzības sektorā, izvairoties no cīņas spēju negatīvas ietekmēšanas.

V.Zatlers arī pauda Latvijas atbalstu NATO reformai, aicinot to veidot tā, lai tās rezultātā būtu patiesi ietaupījumi, lai alianse kļūtu inovatīvāka, meklējot veidus, kā nodrošināt rezultātus, kas atbilst izdevumiem. Viņš uzsvēra, ka tas ir būtiski, lai sasniegtu Stratēģiskās koncepcijas uzdevumus.

Pievēršoties partnerattiecībām, Valsts prezidents piebilda, ka ASV un Krievijas attiecību atjaunošana, jaunā Stratēģiskā koncepcija, kā arī vēsturiskais lēmums par START līguma parakstīšanu šogad Prāgā kalpo arī Latvijas interesēm, veicinot uz sadarbību vērstu drošību arī mūsu reģionā.

Savukārt 20.novembrī V.Zatlers piedalījās ISAF misijā iesaistīto sabiedroto un partnervalstu sanāksmē, kā arī NATO un Krievijas padomes sēdē.



Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers (attēlā pa kreisi, trešajā rindā otrais no kreisās) 19. un 20.novembrī uzturējās vizītē Portugāles galvaspilsētā Lisabonā, kur kopā ar citiem NATO dalībvalstu vadītājiem piedalījās NATO samitā un tikās ar citu valstu vadītājiem, tostarp Portugāles prezidentu Anibalu Kavaku-Silvu, kuram pasniedza Latvijas valsts apbalvojumu – Atzinības krusta 1.šķiru (attēlā pa labi)
Foto: Toms Kalniņš, VPK

Latvijas Valsts prezidents, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski …

… Turcijas prezidentu Abdullu Gilu un Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu
Foto: Toms Kalniņš,VPK; NATO

Sākoties NATO galotņu sanāksmei Lisabonā, Portugālē, Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere tikās ar Portugāles prezidentu Anibalu Kavaku-Silvu un viņa kundzi Mariju Kavaku-Silvu.

Tikšanās laikā abu valstu prezidenti pārrunāja ekonomiskos jautājumus. Portugāles vadītājs interesējās par Latvijas pieredzi sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu, kā arī par Latvijas ekonomikas atveseļošanas programmā paredzētajiem pasākumiem. Gan Latvijas, gan Portugāles prezidenti bija vienisprātis par Eiropas solidaritātes nepieciešamību šodien un arī turpmāk, īpaši sniedzot palīdzību citām Eiropas Savienības bloka valstīm. Tāpat abi prezidenti pārrunāja Baltijas reģiona attīstības perspektīvas pēc eiro ieviešanas Igaunijā.

Sarunas laikā V.Zatlers ar A.Kavaku-Silvu pārrunāja arī Eiropas Savienības un Krievijas attiecības. Portugāles kolēģis pauda savu atbalstu Latvijas nospraustajam kursam divpusējās attiecībās ar Krieviju.

Tikšanās nobeigumā Valsts prezidents, skaidrojot, ka katrai valstij ir tās izveidotāji, tie, kas strādā tās labā, kas to atbalsta un kas ir tās draugi, pateicās savam portugāļu kolēģim par mūsu valsts atbalstīšanu, saglabājot Portugāles konsekvento politiku, neatzīstot Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Par to V.Zatlers A.Kavaku-Silvam pasniedza augstāko Latvijas apbalvojumu – Atzinības krusta 1.šķiru. 1987.gadā A.Kavaku-Silva, būdams Portugāles premjerministrs, riskēja ar savu amatu, stingri nostājoties pret Latvijas neatkarības fakta apšaubīšanu.

Savā atbildē Portugāles prezidents atzīmēja: “Es skaidri atceros to precīzo brīdi 1987.gadā, kad man bija nepieciešams darīt zināmu, ka Portugāle nemainīs tās ilgstošo pozīciju un vienmēr aizstāvēs Baltijas valstu tiesības uz brīvību un neatkarību.”

20.novembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers NATO samita laikā tikās ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu. Tika pārrunātas abu valstu divpusējās sadarbības iespējas, īpaši tirdzniecības un militārās sadarbības jomā, kā arī ekonomikas atveseļošanas programma Latvijā.

Sarunas laikā Valdis Zatlers un Deivids Kamerons, pārrunājot iespējas veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību, vienojās par nepieciešamību organizēt augsta līmeņa vizīšu apmaiņu starp abām valstīm.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera, aizsardzības ministra Ata Pabrika un ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska neklātienes (“Skype” sistēmā) preses konference ar Latvijas mediju pārstāvjiem 20.novembrī
Foto: Toms Kalniņš, VPK

Valsts prezidenta, aizsardzības ministra un ārlietu ministra kopīgā preses konference Lisabonā 20.novembrī:

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Labrīt Rīgā visiem! NATO samits šeit, Lisabonā, norit pilnā spēkā. Ir jau beigušās vairākas sesijas. Pats būtiskākais – ir pieņemta jaunā NATO stratēģiskā koncepcija. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka Latvijas intereses tajā ir ņemtas vērā pilnībā. 5.pants kā centrālais princips NATO stratēģiskajā koncepcijā ir nostiprināts vēl vairāk, ar konkrētiem pasākumiem, lai tā būtu realitāte arī dzīvē. Protams, jāuzteic arī NATO ģenerālsekretāra Rasmusena sarunu vešanas darbs šīs koncepcijas rašanās laikā. To uzteica daudzu valstu vadītāji, to uzsakām arī mēs. Mēs bijām klāt šajā procesā. Mēs vienmēr bijām informēti. Kā redzam, rezultāts ir labs. Aicināju arī ģenerālsekretāru turpmāk diskusijas veidot šādā formātā, kas stiprina NATO iekšēji un veicina arī savstarpēju uzticību.

Protams, nākamais lielākais jautājums bija Afganistāna. Kā mēs zinām, pirms diviem gadiem Bukarestē šis arī bija viens no centrālajiem jautājumiem. Šeit ir klāt arī mūsu partnervalstis – visas, kas piedalās starptautiskajā misijā Afganistānā. Arī šeit gan NATO dalībvalstis, gan mūsu partneri apliecina, ka Afganistānā paliks līdz tam brīdim, kamēr mēs pilnībā varēsim nodot valsts kontroli un drošības kontroli afgāņu valstij, pašiem afgāņiem. Un šis process sāksies jau faktiski nākamgad. Protams, visi uzskata, ka civilā sadarbība ir viens no galvenajiem atslēgas vārdiem, lai sasniegtu panākumus Afganistānā. Protams, mēs runājām arī par to, un es īpaši uzsvēru to, ka mēs esam ieinteresēti dot savu ieguldījumu caur Ziemeļu transporta ceļu, turpināt šīs kravu piegādes, būt Afganistānā, neskatoties uz to, ka mums ir bijušas grūtības ar militārā budžeta finansēšanu, būt uzticīgiem partneriem. Tas arī no partneru puses tika augstu novērtēts.



Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

Labdien! Gribu uzsvērt, ka samits norit ļoti labā gaisotnē. Ir jūtama patiesa partnerība un vienlaikus arī tas, ka partnervalstis izprot, ka 21.gadsimta asimetriskie draudi ir ļoti nopietni un ka tikai kopīgiem spēkiem, precīzi realizējot kopējo konceptu, to pilnveidojot, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, ir iespējams sasniegt tos drošības mērķus, kas gan katrai valstij, gan kopīgi NATO, gan arī plašajā globālajā pasaulē ir nepieciešams.

Vakar bija iespēja piedalīties NATO dalībvalstu ārlietu ministru vakariņās un kopīgā sarunā. Tajā es centos uzsvērt arī to, ka šī partnerība ir jāpilnveido, ka tā jau ir pietiekami palielinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem samitiem. Taču vēl ir neizsmeltas rezerves, tāpēc ir jādod iespējas ne tikai NATO iekšienē, bet arī ar tām valstīm, kuras vēlas pievienoties, un šeit konkrēti ir vērts atzīmēt Gruziju, atstāt iespējas sevi attīstīt un pilnveidot, lai tās varētu nākotnē kļūt par NATO dalībvalstīm. Šādā gaisotnē par tālāku, efektīvāku sadarbību domājot, arī šeit turpināt atlikušo samita darba laiku.



Aizsardzības ministrs Artis Pabriks:

Labdien, Latvija! Es domāju, ka mums ir jāsaprot, ka šis samits ir, iespējams, Latvijas vēsturē tikpat nozīmīgs un pat nozīmīgāks nekā tas samits, kas bija Rīgā, jo Rīgas samits mums bija liela atbildība tīri administratīvi un organizatoriski, kamēr šeit šis ir pirmais stratēģiskais samits pēc mūsu iestāšanās NATO 2004.gadā. Mēs varētu teikt, ka šis samits dod mums beidzot lielāku izpratni un ticību šīm visām drošības garantijām, kam kalpo mūsu kopīgā organizācija.

Otra lieta, ko es gribētu minēt, ir tā, ka šo samitu var salīdzināt apjoma ziņā bezmaz vai ar Apvienotajām Nācijām, jo šodien pat pie kopīgā galda sēž 47 valstu, ja es nemaldos, premjeri, prezidenti, ārlietu un aizsardzības ministri. Tas nozīmē, ka bez programmatoriskiem jautājumiem šeit ir arī ļoti daudz iespēju risināt dažādas kuluāru sarunas, kas šādos apstākļos ir ļoti nozīmīgas.

Runājot par stratēģijas izpildi tuvākā pusgada laikā – ļoti liela atbildība gulsies tieši uz NATO aizsardzības ministriem, kam vajadzēs precīzi parādīt, kādā veidā tiek veiktas reformas gan štābos, gan runājot par NATO aģentūrām, gan arī runājot par to, kā pie samazinātiem budžeta apstākļiem mēs spējam saglabāt un uzlabot patiesībā mūsu organizācijas efektivitāti, kas ir tiešie drošības garanti. Šeit, protams, diemžēl ir jāsaka, ka Latvija joprojām nepilda tās apņemšanās, kas saistās ar mūsu aizsardzības budžetu. Protams, ka tas zināmā mērā nav pats labākais, ko mēs paši gribētu redzēt, esot šajā organizācijā.

Runājot par šīm kuluāru sarunām, man ir bijušas vairākas sarunas ar esošajiem aizsardzības un ārlietu ministriem. Kā veiksmīgākās varbūt es gribētu minēt sarunu ar Vācijas aizsardzības ministru Karlu Teodoru cu Gutenbergu, Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Biltu un Britānijas aizsardzības ministru Laiemu Foksu. Principā šīs sarunas ir bijušas par mūsu divpusējo sadarbību un par reģionālo sadarbību, tīri par praktiskām lietām, jo viens no stratēģijas uzsvariem, kas tuvākā pusgada laikā tiks attīstīts, tā ir tieši šī reģionālā sadarbība ar mērķi veicināt efektīvāku resursu izmantošanu un efektīvāku aizsardzības veidošanu.

V.Zatlers:

Es pilnīgi piekrītu aizsardzības ministram, ka samits nav tikai lielās, oficiālās sēdes. Šeit ir iespējas dažādos formātos, dažādās grupās apspriest jautājumus, kas ir svarīgi mums visiem. No manas vakardienas pieredzes varu teikt, ka, protams, mēs pārrunājām ar kancleri Merkelu un prezidentu Obamu vienlaikus, cik būtiski ir ratificēt starta līgumu kā vienu soli uz kodolatbruņošanos, uz kodolbrīvu pasauli, kas ir viens no uzdevumiem, kurš mums ir vairāku paaudžu garumā veicams. Tāpat arī pārrunāt to, cik būtiska ir šobrīd situācija NATO un Krievijas attiecībās un ko mēs varam kopīgi darīt.

Ir arī divpusējās attiecības. Iespēja tikties ar Deividu Kameronu. Tā galvenā tēma, ko mēs runāsim, būs tas, kā Lielbritānija kopā ar Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm veicinātu gan militāro, gan arī politisko sadarbību. Tātad mēs veidojam zināmus tādus formātus, kuros diskusijas pārklājas, teiksim, Ziemeļvalstis plus Lielbritānija, protams, Baltijas valstis plus Polija. Tas ir tas, ko var paveikt ļoti īsā laikā, ļoti efektīvi šāda samita laikā. Jo tiešs kontakts un tieša domu apmaiņa ir visvērtīgākais. Mēs redzam, ka mūsu ārpolitika ir bijusi ļoti konsekventa, ļoti veiksmīga pēdējos divos gados. Mūsu ārpolitika tiek novērtēta Eiropas Savienības lielajās valstīs un arī NATO būtiskajās valstīs.

Jautājums: Man jautājums prezidenta kungam – jūs minējāt stratēģisko koncepciju. Jūs jau minējāt, kādēļ Latvijai tā ir izdevīga, bet varbūt jūs varētu precizēt, kādēļ devāt savu balsi par šo desmitgades plānu, kuri ir tie ļoti konkrētie punkti, kas Latvijai apliecina, ka nākamajos desmit gados Latvija būs NATO aizsardzībā, jo ir izskanējusi arī kritika, ka šis plāns salīdzinājumā ar melnrakstu ir maigāks attiecībās ar Krieviju?

Pabrika kungam jautājums – jūs minējāt, ka Latvija nepilda aizsardzības pienākumu un arī nepieciešamās lietas, jo mums trūkst finansējuma. Kā jūs redzat, kurās tieši jomās šobrīd mēs nepildām šīs apņemšanās? Kā varētu šo situāciju mainīt? Kā tas ietekmē šobrīd mūsu drošības situāciju?

V.Zatlers: Ja mēs tomēr paskatīsimies un būsim godīgi, tad gan Madlēnas Olbraitas grupā, kurā bija mūsu pārstāvis Aivis Ronis, gan pēc tam NATO galvenajā mītnē šis dokuments, kuru mēs saucam par stratēģisko konceptu, vienmēr ir atbildis Latvijas interesēm. Es kategoriski noliedzu jebkuras šaubas par to, ka šīs intereses nav ievērotas. Otrkārt, es vēlos uzsvērt, ka dokuments paredz arī tiešus pasākumus, kā šā 5.panta un arī 4.panta būtība tiek iemiesota reālajā dzīvē. Par manu balsi – NATO lēmumi tiek pieņemti ar konsensa principu, un visas valstis, ieskaitot arī Latviju, šo jauno konceptu atbalstīja bez liekām diskusijām.

A.Pabriks: Kas attiecas uz jūsu jautājumu man, lai nerastos šeit pārpratumi – mēs pildām savas saistības un pildām ļoti labi, bet no mūsu karavīriem tas prasa dubultenerģiju, jo mēs neizpildām savas budžeta saistības, kur mēs apņēmāmies dot aizsardzībai 2% un pašreiz šis procents ir tikai viens, varbūt tikai nedaudz vairāk. Jūs paši saprotat, ko tas nozīmē Latvijas karavīram, ko tas nozīmē Latvijas virsniekam, kuri atrodas šajās tiešām bīstamajās zonās. Kas attiecas uz novērtējumu, tad visas mūsu NATO partnervalstis ir ļoti augstu novērtējušas Latvijas karavīrus, un no šāda viedokļa mums nav nekādu drošības caurumu, par kuriem mums būtu jāuztraucas īstermiņā, bet ilgtermiņā, protams, jāsaprot, ka mēs nevaram aizsargāt savu valsti, balstoties tikai uz patriotismu, mums ir arī finansiāli jāpalīdz saviem karavīriem.

Ģ.V.Kristovskis: Jā, es arī gribētu piebilst. Mēs pašreiz esam citā situācijā nekā tad, kad mēs gājām ceļā uz NATO. Tad tiešām šis kritērijs par 2% bija ļoti svarīgs, jo tas arī nozīmēja Latvijas aizsardzības spēju kvalitatīvu izaugsmi. Un te es gribu apliecināt, ka visi partneri izprot, ka pasaulē ir globālā ekonomiskā krīze, ka daudzām valstīm pašreiz ir jāizsver, kā izlietot savus ierobežotos resursus. Šajā brīdī Latvijai neviens tādas problēmas nav izvirzījis, ka aizsardzības budžets ir samazināts. Tajā pašā laikā, protams, partneri cer, ka mēs, tikko atjaunosim ekonomiku, atjaunosim arī finansējumu mūsu drošības un aizsardzības sfērai.

V.Zatlers: Es vēl vēlos piebilst, ka visi raugās nākotnē, un bija arī dalībvalstis, kas skaidri norādīja, ka aizsardzības budžetiem ir jāpieaug tuvākajos gados, tiklīdz ekonomiskā situācija uzlabosies. Latvija nedrīkst būt izņēmums, Latvija nedrīkstētu atpalikt ne no Igaunijas, ne no Lietuvas.

Jautājums: Jautājums par pretraķešu aizsardzības sistēmu. Kā tā aizsargās NATO dalībvalstis, un kā tas ietekmētu attiecības ar Krieviju?

V.Zatlers: Vispirms vēlos teikt, ka runa ir, pirmkārt, par NATO pretraķešu aizsardzības sistēmu. Tas ir pirmais punkts. Otrais punkts ir, ka ir izteikts piedāvājums, kā NATO pretraķešu aizsardzības sistēmai un Krievijas pretraķešu sistēmai sadarboties, lai novērstu jebkurus draudus, kas nāk no trešās valsts. Par to tiek diskutēts un par to tiks diskutēts arī NATO un Krievijas padomē.

Jautājums: Kā tas varētu ietekmēt Latvijas, Krievijas un NATO attiecības kopumā? Kā jūs redzat attīstību tālāk?

V.Zatlers: Pasaule šobrīd virzās no drošības, kas bija balstīta uz līdzsvaru – pusotra tūkstoša kodollādiņu vienā pusē, pusotra tūkstoša lādiņu otrā pusē. Šobrīd drošības koncepcija iet uz to, ka drošība vairāk nodrošina sadarbību. Par to bija runa vairākkārt jau vairākās sēdēs, ka tieši drošība, kas balstīta sadarbībā, konkrēts piemērs ir NATO un Krievijas sadarbība, būs daudz efektīvāks piemērs nekā līdz šim. Atbilde ir pilnīgi skaidra – pozitīva.

Ģ.V.Kristovskis: Jā, un es gribētu piebilst, ka šis koncepts par pretraķešu aizsardzību ir piedzīvojis diezgan dramatisku attīstību. Te jāsaka, ka šī pašreizējā fāze un savstarpējā izpratne liecina par to, ka šāds koncepts palīdz uzlabot attiecības NATO un Krievijas starpā. Protams, tur ir detaļas, pie kurām ir jāstrādā tālāk nākotnē, bet politiski tā ir savstarpējas uzticības palielināšana.

Jautājums: Sakiet, lūdzu, kādi lēmumi konkrēti var ietekmēt tuvākā laikā Latvijas dzīvi? Vai tiešām tas būs militāro kravu tranzīts caur Rīgu? Kas ir dzirdams pašlaik tur, kur jūs atrodaties?

V.Zatlers: Viennozīmīgi mēs redzam, ka nemilitāro kravu tranzīts caur Latviju attīstās, tas ir bijis veiksmīgs un turpinās attīstīties, un arvien NATO dalībvalstis iesaistās šajā procesā. Protams, mēs varētu runāt arī par to, kāds varētu būt turpinājums.

A.Pabriks: Tuvākais, kas mums ir plānots, ir reģionālā sadarbība. Es domāju, ka mēs pieliksim papildu pūles, lai parādītu, ka NATO ietvaros mēs varam veiksmīgāk sadarboties reģionāli.

Jautājums: Runājot par kravu tranzītu, Kristovska kungs, pirms laika jūs teicāt, ka nākotnē caur Rīgu varētu tikt vestas arī, iespējams, militārās kravas. Vai samita laikā ir bijis kāds progress šajā jautājumā?

Ģ.V.Kristovskis: Es domāju, ka tā bija tāda mana kādreiz izteikta vēlme, bet par to, protams, ir nākotnē jālemj organizācijai pašai.

Valsts prezidenta preses dienests


Valsts prezidenta Valda Zatlera, aizsardzības ministra Arta Pabrika un ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska preses konferences transkripts no NATO samita Lisabonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!