• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas ģenerālprokurors: - intervijā Latvijas Radio vakar, 22. maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.05.2001., Nr. 79 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22150

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš

Vēl šajā numurā

23.05.2001., Nr. 79

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 22. maijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

MAIZITIS.JPG (21319 BYTES) Intervija Latvijas Radio 22. maija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Sandra Ķirse

— Nupat esat atgriezies no komandējuma gan Rumānijā, gan arī Somijā. Aizvakar, 21.maijā, Helsinkos tikās Baltijas jūras valstu padomes ģenerālprokurori. Tā bija ikgadējā sanāksme, kurā piedalījās Vācijas, Dānijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Somijas, Zviedrijas un Igaunijas ģenerālprokurori. Galvenais temats bija starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā. Kādi akcenti bija galvenie?

J.Maizītis: — Šī ir ikgadējā Baltijas jūras valstu ģenerālprokuroru tikšanās, kurā piedalījos otro reizi. Šī tikšanās iezīmīga ar to, ka pirmo reizi Baltijas jūras valstu ģenerālprokuroru sanāksmē piedalījās Krievijas delegācija. Krieviju pārstāvēja ģenerālprokurora vietnieks, kas pauda savu viedokli par sadarbību starp Baltijas jūras valstu ģenerālprokuratūrām. Šādu sanāksmju ietvaros ir izveidotas vairākas darba grupas, kas strādā patstāvīgi. Darba grupu vadītāji atskaitās par padarīto gada laikā, tiek runāts par starptautisko tiesisko sadarbību starp prokuratūrām, un, protams, ļoti svarīgi ir arī personīgie kontakti, jo tādā veidā ir daudz vieglāk organizēt prokuratūru savstarpēju starptautisku sadarbību.

— Vai jums izdevās aprunāties arī ar Zviedrijas ģenerālprokuroru, proti, es domāju gadījumu, kad Zviedrijas pilsonis Latvijā ceļa negadījumā sabrauca divas Latvijas pilsones.

J.Maizītis: — Jā, mēs ar Zviedrijas kolēģiem esam pārrunājuši šo situāciju. Prokuratūra ir griezusies Zviedrijas prokuratūrā ar iesniegumu pārskatīt šo zemākās instances Zviedrijas prokurora lēmumu.

— Kā tas varētu risināties turpmāk?

J.Maizītis: — Tas būs atkarīgs no augstākstāvošo Zviedrijas amatpersonu lēmuma, bet mēs jau tagad gatavojam dokumentus, lai atkārtoti vērstos Zviedrijas prokuratūrā.

— Pagājušajā nedēļā no 13. līdz 16.maijam jūs bijāt komandējumā Rumānijā. Vai varētu lūgt īsu apskatu par šo komandējumu?

J.Maizītis: — Rumānijā bija Eiropas Padomes dalībvalstu ģenerālprokuroru tikšanās. Šīs tikšanās mērķis bija apspriest pagājušajā gadā Eiropas Padomē pieņemtās rekomendācijas par prokuratūras vietu un lomu valstu krimināltiesību sistēmā. Tā ir ļoti svarīga Eiropas Padomes rekomendācija. Savulaik arī Latvijā bija ļoti daudz diskusiju, turklāt pietiekami asas diskusijas par to, kāda ir prokuratūras vieta valsts dažādu varu atzaros. Izskanēja arī viedokļi par to, ka prokuratūra varētu būt Tieslietu ministrijas sastāvdaļa. Šī tikšanās lielā mērā bija veltīta tam, kā valstis seko šīm Eiropas Padomes rekomendācijām, katrā ziņā vismaz Latvijas prokuratūras modelis šo rekomendāciju garā izskatās ļoti pozitīvs. Daudz tika runāts par to, cik svarīgi ir tas, lai prokuratūras būtu neatkarīgas, lai tās būtu tieši saistītas ar tiesu varu, nevis ar izpildvaru. Kolēģi par šīm problēmām runāja tādā kontekstā, ka tās ir jāatrisina valsts iekšējā likumdošanā. Bet Latvijas likumdošanā šis jautājums jau ir atrisināts. Toties Francijas pārstāvji uzsvēra, ka ir daudz problēmu tāpēc, ka prokuratūra diezgan cieši ir saistīta ar izpildvaru. Arī vakardienas tikšanās laikā Helsinkos lieku reizi pārliecinājos, ka mūsu prokuratūras modelis — tas ir atbilstošais un pareizais virziens. Somija tikai pirms pieciem gadiem ir spērusi līdzīgu soli, atdaloties no izpildvaras, un uzsver to kā labu sasniegumu savā tiesību sistēmā.

— Lasot informāciju par Rumānijas vizīti, kļūst skaidrs, ka dienas kārtībā bija jautājumi par uzraudzību un kontroli izmeklēšanā un arī par prokuroru Ētikas kodeksu. Vai Latvijā juridiski tāds eksistē?

J.Maizītis: — Prokuroriem ir Ētikas kodekss. Ja prokurors pārkāpj Ētikas kodeksu, viņu var atbrīvot no ieņemamā amata. Tā ir jauna norma, kas mūsu likumā darbojas gadu. Es negribētu apgalvot, ka vienmēr šie ētikas jautājumi tiek ievēroti, bet katrā ziņā mums ir iespējas reaģēt uz ētikas pārkāpumiem.

— Mūsu valstī, manuprāt, ļoti bieži ir situācijas, kad gan tiesnešiem, gan prokuroriem, gan arī citām amatpersonām pārmet kukuļņemšanu. Tas ir smags nodarījums, bet tas viss ir tikai runāšanas līmenī, jo cik tad ir atklātu lietu, cik ir notiesātu cilvēku? Vai nav tā, ka emocijas virmo daudz vairāk, nekā tam būtu reāls pamats?

— Mūsu valstī, manuprāt, ļoti bieži ir situācijas, kad gan tiesnešiem, gan prokuroriem, gan arī citām amatpersonām pārmet kukuļņemšanu. Tas ir smags nodarījums, bet tas viss ir tikai runāšanas līmenī, jo cik tad ir atklātu lietu, cik ir notiesātu cilvēku? Vai nav tā, ka emocijas virmo daudz vairāk, nekā tam būtu reāls pamats?

J.Maizītis: — Mums nav nopietnu pētījumu par to, kāds ir latentais noziedzības līmenis tieši kukuļdošanā vai kukuļņemšanā. Mēs ļoti daudz runājam, balstoties uz sadzīvisko pieredzi, sadzīviskiem nostāstiem. Kukuļdevējs šajā situācijā jūtas kā uzvarētājs. Ja ņēmējs to slēpj, tad devējs to neslēpj, un tīri sadzīviski šī informācija ļoti ātri izplatās. Tiešām, tā tas ir, ka reālo notiesājošo spriedumu nav daudz, tādēļ būtu ļoti nopietni šī situācija jāpēta, lai noskaidrotu, cik liels ir latentums tieši kukuļdošanā — kukuļņemšanā. Tā ir problēma, un mums ir jāpanāk tāda situācija, lai sabiedrībā neviens nerunātu par iespēju dot kukuli prokuroram. Tas, protams, ir mūsu pašu uzdevums.

— Patiesībā bez šīs garantijas ir grūti runāt par katra indivīda demokrātijas izmantošanu, ja viņš nevar saņemt viselementārāko — tiešu savu tiesisko aizsardzību.

J.Maizītis: — Tik krasi es negribētu apgalvot. Katrs šis atsevišķais gadījums, protams, nodara kaitējumu tiesu varai, prokuratūras sistēmai, bet es aicinātu arī iedzīvotājus būt aktīvākiem informēšanā par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, un neviens kukuļņēmējs prokuratūras iestādē netiks saudzēts.

— Vakar radioklausītāji jums uzdeva jautājumus, piemēram, par Laventu — bijušo "Bankas Baltija" uzraudzības padomes priekšsēdētāju, — kas šobrīd jau ilgu laiku, vairāk nekā astoņus mēnešus, ārstējas dažādās slimnīcās, patlaban viņš ir Linezerā. Un jautājums ir par to, cik tas valstij varētu izmaksāt, un kāpēc šis jautājums netiek atrisināts, vai jūs varat uz to atbildēt?

J.Maizītis: — Es piekristu tam, ka likumdošanā nav īsti precīzi atrisināts jautājums par ilgstošu slimošanu, kādos apstākļos ir veicama ārstēšana, cik lielā mērā tas ir saistāms ar brīvības atņemšanas vietām, tieši šis jautājums noteikti ir precizējams, tomēr pašos pamatos tas nav prokuratūras kompetences jautājums.

— Šobrīd tas ir tiesas jautājums?

J.Maizītis: — Tieši tā.

— Jautājumi bija arī attiecībā uz Mottes lietu. Tātad jūs ierosinājāt krimināllietu, bet paralēles vilktas ar Rīgas domes nelikumīgi pieņemtajiem lēmumiem.

J.Maizītis: — Savā laikā, kad prokuratūra sāka pētīt šos dzīvokļu piešķiršanas jautājumus, tika organizētas divas ģenerālprokurora padomes, kur šis jautājums tika skatīts daudz plašāk. Prokuratūra veica pārbaudes visās pašvaldībās, visā valstī, un tika konstatētas dažāda veida nelikumības. Šis skatījums uz dzīvokļu piešķiršanas likumību vai nelikumību noteikti ir jāturpina, un arī es ceru, ka vasarā būs ģenerālprokurora padome, kur izvērtēsim to, kāda ir situācija dzīvokļu piešķiršanas likumībā vai nelikumībā. Bēdīgākais ir tas, ka no tā brīža, kad sāka risināt jautājumus saistībā ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru, nekas nav mainījies likumdošanā. Ar kolēģiem padomē vēlreiz apspriedīsim šos jautājumus un vērtēsim situāciju kopumā valstī, arī attiecībā uz dzīvokļu piešķiršanu, un noteikti griezīsimies ar konkrētākiem priekšlikumiem, kādi jau savulaik ir bijuši, par to, kā būtu maināma dzīvokļu piešķiršanas kārtība.

— Vakar klausītāji vaicāja jums: vai ir informācija par to, kā tiek likvidēti uzņēmumi, un par administratoru nelikumīgu rīcību, proti, par to, ka darbiniekiem netiek izmaksātas algas un sociālie nodokļi. Vai arī ar šādiem jautājumiem kāds ir griezies prokuratūrā?

J.Maizītis: — Uzreiz nevaru konkrēti atbildēt par visām prokuratūras iestādēm, bet, ja tas attiecas uz mūsu kompetenci, tad prokuratūra izskatīs šādus iesniegumus. Tomēr gribētu atgādināt, ka prokuratūras galvenā funkcija ir darbs ar likumpārkāpumiem.

— Šobrīd ir pabeigta pirmstiesas izmeklēšana Ilonas Skadiņas slepkavībā. Tas laikam ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad lieta ir atklāta pilnībā. Kā jūs domājat — kāpēc šo lietu tomēr izdevās atklāt pilnībā? Bieži tiek runāts par pasūtījuma slepkavībām, kuras tā arī paliek neatklātas. Tāpēc veidojas priekšstats, ka šādas lietas nav iespējams atklāt.

J.Maizītis: — Šī konkrētā lieta pierāda to, ka šādus noziegumus ir iespējams atklāt. Šādas kategorijas lietas iespējams atklāt tikai tad, ja ir laba prokuratūras un policijas savstarpējā sadarbība. Gribētu vēlreiz uzsvērt, ka mēs par atklātām slepkavībām vai arī par citiem noziegumiem varam runāt tikai tad, ja ir uzrādītas apsūdzības un ja šīs apsūdzības teksts atšifrē visu, tātad sākot ar pasūtīšanas, atbalstīšanas, organizēšanas brīdi līdz pat izpildīšanai. Ļoti bieži tiek runāts par it kā atklātām lietām, bet, ja nav šīs juridiski precīzi apsūdzošās puses... Mēs tikai no šādām pozīcijām varam analizēt konkrēto krimināllietu.

— Šī gada sākumā presē bija informācija, kurā jūs atskaitījāties par pagājušā gada darbu prokuratūrā un teicāt, ka aizvadītā gada laikā no darba prokuratūras iestādēs atbrīvots 91 darbinieks, no tiem 48 atbrīvoti pēc pašu vēlēšanās, jo devušies pensijā pēc Pensiju likuma grozījumu stāšanās spēkā. Iedomājos, ka tie ir pieredzējuši cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un devušies pensijā. Gribētu jums vaicāt par pieredzes apmaiņu prokuratūrā. Skaidrs, ka skolas solā, proti, augstskolā, jauni cilvēki nevar iemācīties visu, piemēram, kaut vai pareizi uzrakstīt protokolu.

J.Maizītis: — Prokuratūrā tā nu diemžēl ir izveidojies, ka šī paaudžu maiņa notiek diezgan strauji. Prokuratūrai ir problēma — un mēs nekad to neesam slēpuši — ar vidējās paaudzes kolēģiem, kuriem darba stāžs būtu no pieciem līdz desmit, varbūt 15 gadiem. Šī paaudžu maiņa notiek tiešām ļoti strauji, bet nu prokuratūrā ir pietiekami daudz pieredzējušu kolēģu, kuri arī pašreiz savas zināšanas nodod tālāk jaunajiem kolēģiem, kas sāk darbu. Pašos pamatos tas ir valsts politikas un valsts attieksmes rezultāts attiecībā uz prokuratūru un tiesību sargājošām iestādēm, jo bija laiks, kad nevarēja nokomplektēt prokuroru štatu ļoti zemā atalgojuma, lielās spriedzes un atbildības dēļ.

— Kā jūs vērtējat — vai šobrīd prokuratūras prestižs ir cēlies?

J.Maizītis: — Tas būtu jājautā sabiedrībai. Domāju, ka prokuratūras prestižs nemainās strauji un nevar mainīties strauji. Ļoti strauji var graut tikai prokuratūras prestižu. Domāju, ka tas arī mūsu iepriekšējā pieredzē ir bijis gan ārējās iedarbības rezultātā, protams, arī mūsu pašu iekšējo problēmu dēļ. Tomēr ceru — ja saņemsim valsts atbalstu, tad paši tiksim galā ar savām problēmām un pamazām, pamazām šim prestižam būtu jāmainās.

— Jūs domājat arī finansiālu valsts atbalstu?

J.Maizītis: — Tā nu tas ir, ka bez naudas nav nekas iespējams. Es jau vairākkārt esmu teicis, ka šādu nopietnu valsts spēka atzaru nevar balstīt uz entuziasmu. Ir jābūt, protams, augstām prasībām pret prokuroriem, un es tādas prasības esmu gatavs izvirzīt gan sev, gan arī prokuroriem, bet ir jābūt arī adekvātam ieguldījumam. Valstij noteikti atmaksāsies šis materiālais ieguldījums, un mēs visi kopā tikai iegūsim no tā.

— Vai ir tiesa, ka prokuratūrā joprojām uz sešiem prokuroriem ir viens dators?

J.Maizītis: — Šogad valdība mums ir iedalījusi 70 tūkstošus, un tagad katrai prokuratūras iestādei būs pa vienam datoram vairāk, bet tas būtiski nemaina situāciju.

— 11. maijā jūs atzīmējāt pirmo gadu, ko esat nostrādājis šajā amatā. Kā jūs jūtaties tagad, uzsākot jau otro gadu?

J.Maizītis: — Sākums vienmēr ir ļoti saspringts. Šis amats varbūt atšķiras ar to, ka tā spriedze, kas ir sākumā, nevienu brīdi nemazinās. Visu laiku šī spriedze ir stipri sakāpinātā līmenī, tādas man iepriekšējā dzīvē noteikti nav bijis, tā ka šajā ziņā nekas nemainās.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!