Eiropas Komisija: Par datu aizsardzības noteikumu uzlabošanu

Kas notiek ar jūsu personas datiem, kad jūs iekāpjat lidmašīnā, atverat bankas kontu vai apmaināties ar fotogrāfijām tiešsaistē? Kā šos datus izmanto, un kas to dara? Kā var pilnībā izdzēst profila informāciju sociālo kontaktu vietnēs? Vai iespējams pārnest kontaktus un forogrāfijas uz citiem pakalpojumiem? Kontrole pār personīgo informāciju, piekļuve datiem, iespējas labot vai dzēst datus – tās ir pamattiesības, kas ir jāgarantē mūsdienu digitālajā pasaulē.

Lai risinātu šos problēmjautājumus, Eiropas Komisija 4.novembrī pieņēma stratēģiju personas datu aizsardzībai visās politikas jomās, tostarp arī tiesībaizsardzības jomā, vienlaikus samazinot birokrātiskās prasības uzņēmumiem un garantējot datu brīvu apriti ES.

Šajā politikas pārskatīšanas procesā Komisija izmantos sabiedriskās apspriešanās rezultātus par Eiropas Savienības 1995.gada Datu aizsardzības direktīvas pārskatīšanu. Pēcāk 2011.gadā Komisija ierosinās tiesību aktus.

“Personas datu aizsardzība ir viena no pamattiesībām,” teica priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības ES komisāre Viviena Redinga. “Lai garantētu šīs tiesības, mums ir nepieciešami skaidri un konsekventi datu aizsardzības noteikumi. Turklāt mums vajag panākt, lai likumi būtu pietiekami moderni un atbilstu jauno tehnoloģiju un globalizācijas radītajām problēmām. Nākamajā gadā Komisija ierosinās tiesību aktus, kuru mērķis būs stiprināt indivīdu tiesības, tajā pašā laikā likvidējot arī birokrātiskos ierobežojumus, lai nodrošinātu brīvu datu plūsmu ES Vienotajā tirgū.”

4.novembrī pieņemtā stratēģija ietver priekšlikumus, kā modernizēt ES datu aizsardzības tiesisko regulējumu, nosakot vairākus galvenos pamatmērķus.

• Indivīda tiesību stiprināšana, lai personas datu vākšana un izmantošana būtu ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam. Indivīdi ir skaidri saprotamā un caurskatāmā veidā jāinformē par to, kādā veidā, kāpēc, kas un cik ilgi vāc un izmanto viņu datus. Cilvēkiem ir jādod iespēja sniegt apzinātu piekrišanu personas datu apstrādei, piemēram, uzturoties tiešsaistē, un viņiem ir jābūt “tiesībām tikt aizmirstiem”, ja dati vairs nav nepieciešami vai viņi vēlas, lai datus izdzēš.

• Vienotā tirgus lomas stiprināšana, samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem un nodrošinot patiesi vienādus spēles noteikumus. Eiropas Savienības datu aizsardzības noteikumu dažāda īstenošana un skaidrības trūkums par to, kādas valsts tiesības ir piemērojamas, kaitē personas datu brīvai plūsmai ES un sadārdzina to.

• Datu aizsardzības noteikumu pārskatīšana policijas un krimināltiesību jomā, lai indivīdu personas dati būtu aizsargāti arī šajās jomā. Saskaņā ar Lisabonas līgumu ES tagad var noteikt vispusīgus un saskaņotus datu aizsardzības noteikumus visās nozarēs, tostarp arī policijas un krimināltiesību jomā. Protams, ir jāņem vērā šo nozaru specifika un īpašās vajadzības. Pēc pārskatīšanas jaunajam tiesiskajam regulējumam būtu jāattiecas arī uz datiem, ko glabā tiesībaizsardzības nolūkos. Komisija pārskata arī 2006.gada Datu saglabāšanas direktīvu, saskaņā ar kuru uzņēmumiem bija jāsaglabā komunikācijas plūsmas datus laikposmā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem.

• Augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšana datiem, kas tiek nosūtīti ārpus ES, uzlabojot un saskaņojot datu starptautiskas nosūtīšanas procedūras. ES sadarbībā ar trešajām valstīm ir jācenšas panākt tādu pašu aizsardzības līmeni un jāizplata augsti datu aizsardzības standarti visā pasaulē.

• Noteikumu efektīvāka izpilde, stiprinot un saskaņojot datu aizsardzības iestāžu lomu un pilnvaras. Uzlabota sadarbība un koordinācija ir ļoti nepieciešamas, lai nodrošinātu datu aizsardzības noteikumu konsekventāku piemērošanu Vienotā tirgus ietvaros.

Nākotnes perspektīvas

Komisijas uzsāktais politikas pārskatīšanas process kalpos par pamatu turpmākām diskusijām un novērtējumam. Komisija aicina visas ieinteresētās personas un sabiedrību izteikt savu viedokli par pārskatīšanas priekšlikumiem līdz 2011.gada 15.janvārim.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija 2011.gadā iesniegs priekšlikumus jaunam vispārīgam datu aizsardzības tiesiskajam regulējumam, par ko tad būs jāvienojas un kas jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei.

Turklāt Komisija izpētīs citus pasākumus, piemēram, iespējas rosināt izpratnes veicināšanas pasākumus par datu aizsardzības tiesībām un nozaru pašregulācijas mehānismus.

Priekšvēsture

ES datu aizsardzības noteikumu mērķis ir aizsargāt fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz datu aizsardzību, un nodrošināt datu brīvu plūsmu. Šo vispārīgo datu aizsardzības direktīvu papildina citi tiesību akti, piemēram, e-privātuma direktīva komunikācijas nozarē. Īpaši noteikumi par datu aizsardzību ir paredzēti arī jomā, kas saistīta ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nepārprotami atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8.pantā un Lisabonas līgumā. Līguma 16.pantā noteikts juridiskais pamats datu aizsardzības noteikumiem visām darbībām ES tiesību piemērošanas jomas ietvaros.

Komisija 2009.gadā sāka datu aizsardzības tiesiskā regulējuma pārskatīšanas procesu, sarīkojot augsta līmeņa konferenci 2009.gada maijā, kam sekoja sabiedriskā apspriešanās, kas turpinājās līdz 2009.gada beigām.

Visa 2010.gada laikā notika mērķtiecīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Komisijas plānu modernizēt Eiropas Savienības datu aizsardzības noteikumus priekšsēdētāja vietniece Viviena Redinga paziņoja 2010.gada janvārī ar runu par godu Datu aizsardzības dienai, kad viņa vēl bija Informācijas sabiedrības komisāre. 4.novembra paziņojums ir saskaņots ar ES digitalizācijas programmas komisāri Nēlī Krūsu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa