Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 2. novembra rīkojums Nr. 643 "Grozījumi Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013.gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.11.2010., Nr. 176 https://www.vestnesis.lv/ta/id/220712

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.385

Par O.Augustovskas atbrīvošanu no Ministru prezidenta biroja vadītāja amata

Vēl šajā numurā

05.11.2010., Nr. 176

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 643

Pieņemts: 02.11.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.643

Rīgā 2010.gada 2.novembrī (prot. Nr.56 24.§)

Grozījumi Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013.gadam

1. Izdarīt Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 28.maija rīkojumu Nr.296 "Par Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānu 2008.–2013.gadam") šādus grozījumus:

1.1. izteikt 6.3.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"6.3. Rekomendētā zvejas flotes kapacitātes samazināšana Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2008.–2013.gadā

Lai novērstu zvejas flotes darbības ekonomisko rādītāju turpmāku pasliktināšanos, katram flotes segmentam aprēķināts rekomendētais 2008.–2013.gadā sasniedzamais kapacitātes līmenis saskaņā ar Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plāna (2008.–2013.gadam) 2008.gada shēmas izvērtējumu un 2010.gada 18.jūnija Zivsaimniecības konsultatīvajā padomes sēdē nolemto.

Prognozētajām zvejas iespējām atbilstošas flotes kapacitātes aprēķinā pieņemts, ka zvejas flotes darbības ieņēmumu un izdevumu bilancei jābūt pozitīvai. Aprēķinātais pieļaujamais flotes kapacitātes līmenis nodrošinātu relatīvi līdzsvarotu ieņēmumu un izdevumu bilanci.

Aprēķinos iegūtā zivju resursiem atbilstošas zvejas flotes kopējā tilpība un kuģu skaits 2013.gadam jāuzskata par sasniedzamo līmeni, kas panākams, samazinot zvejas kapacitāti, ja neņem vērā pārmaiņas flotē, kas radušās bez Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta izmantošanas.

Tā kā flotes segmenti galvenokārt ir piesaistīti noteiktam zvejas veidam (zveja ar traļiem vai tīkliem) vai zvejas rajonam (Baltijas jūrai vai Rīgas jūras līcim) un nodrošina noteiktas zivju resursu daļas izmantošanu, lai panāktu harmonisku zivju resursu izmantošanu, flotes sabalansēšanai jānotiek katrā segmentā atsevišķi.

Nosakot rekomendēto samazinājumu, ir ņemtas vērā flotes zvejas jaudas rezerves, kas, zvejas iespējām palielinoties un pārsniedzot prognozētās, pilnībā nodrošinātu nozvejas kvotu apgūšanu arī ar samazinātu zvejas kapacitātes līmeni.

Rekomendētais zvejas kapacitātes līmenis pa zvejas flotes segmentiem un flotei kopā 2008.–2013.gada perioda beigās dots 23.tabulā, bet šo līmeņu sasniegšanai nepieciešamais zvejas flotes kapacitātes samazināšanas apjoms – 24.tabulā.

23.tabula. Rekomendētais zvejas flotes kapacitātes līmenis Baltijas jūrā, kas sasniedzams no 2008.gada līdz 2013.gadam

Nr. p.k.

Flotes segments

Kapacitātes rādītāji

kuģu skaits

kopējā bruto tilpība, GT

1. Flote aiz piekrastes zonas kopā*

69

8033

1.1. Traleri 12–24 m

12

530

1.2. Traleri > 24 m

42

6165

1.3. Tīklu zvejas kuģi > 24 m

15

1338

2. Piekrastes zvejas flote**

95

287

* Izņemot zvejas kuģus, kuri zvejo arī piekrastē un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

** Ieskaitot zvejas kuģus, kuri zvejo arī aiz piekrastes zonas un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

24.tabula. Rekomendētais zvejas flotes kapacitātes samazināšanas apjoms no 2008.gada līdz 2013.gadam (neņemot vērā pārmaiņas flotē, kas radušās bez Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta izmantošanas)

Nr. p.k.

Flotes segments

No zvejas izņemamās kapacitātes rādītāji

kuģu skaits

kopējā bruto tilpība, GT

1. Flote aiz piekrastes zonas kopā*

68

5752

1.1. Traleri 12–24 m

20

661

1.2. Traleri > 24 m

29

3604

1.3. Tīklu zvejas kuģi > 24 m

19

1487

2. Piekrastes zvejas flote**

81

407

* Izņemot zvejas kuģus, kuri zvejo arī piekrastē un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

** Ieskaitot zvejas kuģus, kuri zvejo arī aiz piekrastes zonas un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

23. un 24.tabulā norādītas tikai tās piekrastes zvejas flotē iekļautās laivas, kuras iesaistītas piekrastes komerciālā zvejā un kurām ir stacionāri dzinēji.";

1.2. papildināt plānu ar 7.1 nodaļu šādā redakcijā:

"7.1 kuģu ekspluatācijas pastāvīgas pārtraukšanas shēma 2011.–2012.gadam

Saskaņā ar Regulas Nr.1198/2006 23.pantu kuģu ekspluatācijas pastāvīgas pārtraukšanas shēma tiek izstrādāta ne ilgāk kā diviem kalendāra gadiem. Šī shēma aptver 2011.–2012.gadu.

7.11. Kuģu ekspluatācijas pastāvīgas pārtraukšanas pasākumi

Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) piekrastes zonā vai aiz piekrastes zonas zvejojošo kuģu ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumi ir to nodošana sadalīšanai (tai skaitā sagriešanai metāllūžņos) vai nodošana (pārdošana vai dāvināšana) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību.

Atbilstoši šajā plānā rekomendētajai zvejas flotes kapacitātes samazināšanai Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) līdz 2013.gadam sasniedzamajam zvejas flotes kapacitātes līmenim zvejas flotes segmentos 2011.–2012.gadā tiek noteikts šāds zvejas kapacitātes samazinājums, pastāvīgi pārtraucot ekspluatēt noteiktu skaitu zvejas kuģu:

26.1 tabula. Rekomendētā no zvejas izņemamā kapacitāte 2011.–2012.gadā

Nr.p.k.

Zvejas flotes segments

Kopējā bruto tilpība, GT

Kuģu skaits

1. Zvejas flote aiz piekrastes zonas*

2355

25

1.1. Traleri 12–24 m

162

6

1.2. Traleri > 24 m

1488

10

1.3. Tīklu zvejas kuģi > 24 m

705

9

2. Zvejas flote piekrastes zonā**

180

40


* Izņemot zvejas kuģus, kuri zvejo arī piekrastē un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

** Ieskaitot zvejas kuģus, kuri zvejo arī aiz piekrastes zonas un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

Saskaņā ar Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plāna (2008.–2013.gadam) 2008.gada shēmu zvejas flotē aiz piekrastes zonas iespējama kapacitātes pārdale starp segmentiem, nepārsniedzot zvejas flotes aiz piekrastes zonas kopējo kuģu bruto tilpību un kopējo kuģu skaitu.

7.2. Nosacījumi izņemšanai no zvejas

Uz Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu var pretendēt zvejas kuģa īpašnieks, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

7.2.1. ja zvejas kuģis, kurš zvejo Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) aiz piekrastes ūdeņiem, kura garums ir vismaz 12 metri un kura dzinēja jauda ir vismaz 75 kilovati, tiek sadalīts (arī sagriezts metāllūžņos) vai nodots (dāvināts vai pārdots) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību:

7.2.1.1. zvejas kuģis ir reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas uz viena un tā paša īpašnieka vārda;

7.2.1.2. zvejas kuģis ir iekļauts zvejas kuģu sarakstā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, neskaitot gadu, kurā projekta iesniegums iesniegts;

7.2.1.3. ir noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju, un ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;

7.2.1.4. zvejas kuģis katrā no iepriekšējiem diviem kalendāra gadiem pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir atradies jūrā un zvejojis:

7.2.1.4.1. vismaz 75 zvejas dienas;

7.2.1.4.2. vai vismaz 80 % apmērā no noteiktā zvejas dienu limita, ja zvejas kuģim ir noteikts zvejas dienu skaita ierobežojums;

7.2.1.4.3. vai mazāk par 75 zvejas dienām vai mazāk par 80 % no noteiktā zvejas dienu limita, ja tajās izzvejots viss zvejas kuģa īpašniekam piešķirtais nozvejas limits un ja zvejas kuģa īpašniekam divus iepriekšējos kalendāra gadus pēc kārtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir piederējis tikai viens zvejas kuģis, un šajā laikā zvejošanai nav nomāts cits zvejas kuģis;

7.2.1.5. zvejas kuģis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir vismaz 23 gadus vecs (atbilstoši kuģa būves gadam);

7.2.1.6. zvejas kuģis var tikt sadalīts (arī sagriezts metāllūžņos) vai nodots (pārdots vai dāvināts) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, tikai Latvijas teritorijā;

7.2.1.7. nodotajam zvejas kuģim tiek anulēta zvejas licence un papildu pilnvarojums (īpašā zvejas atļauja), ja tāds ir izsniegts;

7.2.1.8. atbalsts katram zvejas kuģa īpašniekam var tikt sniegts par vienu zvejas kuģi šīs shēmas darbības laikā saskaņā ar šīs shēmas 7.2.1.punkta nosacījumiem;

7.2.1.9. zvejas kuģa īpašniekam, kura īpašumā ir vairāki zvejas kuģi, aizliegts aizstāt no zvejas izņemto kuģi, par kuru saņemts finansējums, ar citu zvejas kuģi (arī nomātu zvejas kuģi), izņemot zvejas kuģi, kas iekļauts zvejas kuģu sarakstā;

7.2.1.10. zvejas kuģa īpašnieks, kura īpašumā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir tikai viens zvejas kuģis, pēc projekta iesnieguma iesniegšanas nedrīkst aizstāt to ar citu zvejas kuģi vai turpināt zvejot ar nomātu zvejas kuģi;

7.2.1.11. zvejas dienas atbilstoši šai shēmai ir visas tās diennaktis, kuru laikā zvejas kuģis atradies jūrā un zvejojis. Zvejas kuģa iziešana jūrā un ienākšana ostā tiek uzskaitīta par vienu zvejas dienu. Zvejas dienu uzskaitē neiekļauj tās jūrā pavadītās dienas, kurās zvejas kuģis:

7.2.1.11.1. kāda iemesla dēļ bijis spiests pārtraukt zveju (zvejas kuģa mehānismu iziešana no ierindas, zvejas rīku bojājums vai pazaudēšana, nelabvēlīgi ledus vai meteoroloģiskie apstākļi), un par to izdarīts ieraksts zvejas žurnālā;

7.2.1.11.2. zvejo vai veic attiecīgas darbības valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" pētījumu nodrošināšanai un šī zveja notiek atbilstoši Latvijas kvotai, bet ārpus zvejniekam iedalītā nozvejas limita saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts";

7.2.2. ja zvejas kuģis, kurš zvejo Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē un kura dzinēja jauda mazāka par 75 kilovatiem, tiek sadalīts (arī sagriezts metāllūžņos) vai nodots (dāvināts vai pārdots) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību:

7.2.2.1. zvejas kuģis ir aprīkots ar stacionāru dzinēju un reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas uz viena un tā paša īpašnieka vārda;

7.2.2.2. zvejas kuģis ir iekļauts zvejas kuģu sarakstā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, neskaitot gadu, kurā projekta iesniegums iesniegts;

7.2.2.3. ir noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju, ar zvejas kuģi ir zvejots vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;

7.2.2.4. zvejas kuģis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir vismaz 13 gadus vecs (atbilstoši kuģa būves gadam);

7.2.2.5. zvejas kuģis var tikt sadalīts (arī sagriezts metāllūžņos) vai nodots (pārdots vai dāvināts) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, tikai Latvijas teritorijā;

7.2.2.6. nodotajam zvejas kuģim tiek anulēta zvejas licence un papildu pilnvarojums (īpašā zvejas atļauja), ja tāds ir izsniegts;

7.2.2.7. atbalsts katram zvejas kuģa īpašniekam var tikt sniegts ne vairāk kā par diviem zvejas kuģiem šīs shēmas darbības laikā saskaņā ar šīs shēmas 7.12.2.punkta nosacījumiem;

7.2.2.8. zvejas kuģu īpašniekam, kura īpašumā ir vairāki zvejas kuģi, aizliegts aizstāt no zvejas izņemto kuģi, par kuru saņemts finansējums, ar citu zvejas kuģi (arī nomātu zvejas kuģi), izņemot zvejas kuģi, kas iekļauts zvejas kuģu sarakstā;

7.2.2.9. zvejas kuģa īpašnieks, kura īpašumā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir tikai viens zvejas kuģis, pēc projekta iesnieguma iesniegšanas nedrīkst aizstāt to ar citu zvejas kuģi vai turpināt zvejot ar nomātu zvejas kuģi;

7.2.2.10. ja zvejas kuģa īpašnieks nodod pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi, attiecīgā pašvaldība nepārdala citiem zvejas tiesību nomniekiem zvejas rīku limitu par to daļu, kāda pirms projekta iesnieguma iesniegšanas bija piešķirta attiecīgajam zvejas tiesību nomniekam, kas zvejoja ar nododamo zvejas kuģi."

2. Zemkopības ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānu 2008.–2013.gadam Valsts kancelejā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!