Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 999 "Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.11.2010., Nr. 174 https://www.vestnesis.lv/ta/id/220561-dzelzcela-satiksmes-negadijumu-klasifikacijas-izmeklesanas-un-uzskaites-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1000

Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 14.oktobra noteikumos Nr.857 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.3.1.3.aktivitāti "Lielo ostu infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāļu" ietvaros""

Vēl šajā numurā

03.11.2010., Nr. 174

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 999

Pieņemts: 26.10.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.999

Rīgā 2010.gada 26.oktobrī (prot. Nr.55 30.§)

Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtība

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 40.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikas teritorijā notikušu dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikāciju, izmeklēšanas kārtību un uzskaiti. Noteikumi neattiecas uz Latvijas Republikas teritorijā notikušo dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanu, kuros iesaistīti trešo valstu vilcieni, ja izmeklēšanas kārtību nosaka starptautiskie tiesību akti par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem un ja starptautiskie tiesību akti nenosaka citādi.

2. Dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu veic, lai noskaidrotu visus dzelzceļa satiksmes negadījuma cēloņus un sekas, kā arī sniegtu ieteikumus līdzīgu dzelzceļa satiksmes negadījumu novēršanai.

3. Dzelzceļa satiksmes negadījumus neizmeklē un neuzskaita, ja tie ir radušies dabas stihiju, vandālisma vai terorisma akta dēļ.

4. Izmeklēšana ir informācijas apkopošana par dzelzceļa satiksmes negadījuma apstākļiem, tās analīze un secinājumu izdarīšana.

5. Izmeklēšanu veic neatkarīgi no tiesībaizsardzības un darba aizsardzības institūciju veiktās izmeklēšanas. Izmeklēšanā nenosaka personas vainu un atbildību.

6. Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, pārvadātājs un personas, kuras nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (turpmāk – pārvadātājs), vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, vai pārvadātājs kopīgi ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, nosakot prioritātes, plāno un veic pasākumus, lai novērstu līdzīgus dzelzceļa satiksmes negadījumus.

II. Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācija

7. Ir šādi dzelzceļa satiksmes negadījumu veidi:

7.1. smaga dzelzceļa avārija;

7.2. nopietns negadījums;

7.3. satiksmes drošības pārkāpums.

8. Smaga dzelzceļa avārija ir:

8.1. vilciena sadursme ar citu dzelzceļa ritošo sastāvu vai nobraukšana no sliedēm, kas izraisījusi vienu no šādām kaitīgām sekām:

8.1.1. gājis bojā uzreiz vai smagas avārijas rezultātā 30 dienu laikā pēc tās miris vismaz viens cilvēks;

8.1.2. nodarīti miesas bojājumi vismaz pieciem cilvēkiem, kuri negadījuma dēļ hospitalizēti ilgāk par 24 stundām;

8.1.3. nodarīts kaitējums ritošajam sastāvam, dzelzceļa infrastruktūrai vai videi vismaz EUR 2 000 000 apmērā pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā valūtas kursa dienā, kad noticis dzelzceļa satiksmes negadījums;

8.2. dzelzceļa satiksmes negadījums, kura sekas ir līdzīgas šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajām un kuram ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību.

9. Nopietns negadījums ir nevēlams vai neparedzēts pēkšņs notikums, kurā ir iesaistīts vismaz viens kustībā esošs ritošais sastāvs ar ātrumu, kas ir lielāks par 0 km/h, vai īpaša notikumu virkne ar vienu no šādām kaitīgām sekām:

9.1. gājis bojā cilvēks vai miris 30 dienu laikā pēc nopietnā negadījuma;

9.2. cilvēkam nodarīti miesas bojājumi, kuru dēļ viņš ir hospitalizēts ilgāk par 24 stundām;

9.3. radīti nopietni ritošā sastāva, sliežu ceļu, citu iekārtu bojājumi vai nodarīts kaitējums videi, kas ir ekvivalents EUR 150 000 vai vairāk pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā valūtas kursa dienā, kad noticis nopietns negadījums;

9.4. sešas stundas vai ilgāk pārtraukta vilcienu kustība pa galveno sliežu ceļu.

10. Ir šādi nopietnu negadījumu veidi, kas izraisījuši šo noteikumu 9.punktā minētās kaitīgās sekas:

10.1. vilcienu sadursme;

10.2. vilciena nobraukšana no sliedēm;

10.3. sadursme uz dzelzceļa pārbrauktuves;

10.4. nelaimes gadījums ar cilvēku ritošā sastāva kustības laikā;

10.5. ritošā sastāva ugunsgrēks un eksplozija;

10.6. citi nopietni negadījumi.

11. Vilcienu sadursme, ieskaitot sadursmi ar šķēršļiem, ir vilciena vai vilciena daļu frontāla sadursme ar otru vilcienu vai vilciena daļu, vilciena vai vilciena daļu sānu sadursme, vilciena vai vilciena daļu sadursme ar manevrējošu ritošo sastāvu vai vilciena vai vilciena daļu sadursme ar stacionāriem objektiem (tai skaitā ar strupceļa gala atbalstu) vai objektiem, kas īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļiem vai to tuvumā.

12. Par vilciena nobraukšanu no sliedēm uzskata negadījumu, ja vismaz viens vilciena ritenis novirzās no sliedes galviņas.

13. Sadursme uz dzelzceļa pārbrauktuves ir negadījums, kurā iesaistīts ritošais sastāvs un viens vai vairāki pārbrauktuvi šķērsojoši transportlīdzekļi, gājēji vai objekti, kas īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļiem vai to tuvumā pārbrauktuvi šķērsojoša transportlīdzekļa vai gājēja vainas dēļ.

14. Nelaimes gadījums ar cilvēku ritošā sastāva kustības laikā ir negadījums, kas noticis ar vienu cilvēku vai vairākiem cilvēkiem, kurus ir notriecis ritošais sastāvs vai tam piestiprināts vai no tā atdalījies priekšmets (tai skaitā uz gājēju pārejas) vai kuri izkrituši no ritošā sastāva, vai kuri krituši vai notriekti ar nenostiprinātiem objektiem, atrodoties ritošajā sastāvā.

15. Citi negadījumi ir negadījumi, kuri notikuši dzelzceļa infrastruktūrāmanevru, tās uzturēšanas vai būvniecības darbu laikā.

16. Negadījumu uzskata par nopietnu negadījumu arī tādā gadījumā, ja tā izraisītās sekas ir smagākas, nekā minēts šo noteikumu 9.punktā.

17. Ir šādi dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpumi (ja tie nav izraisījuši šo noteikumu 9.punktā minētās kaitīgās sekas):

17.1. ritošā sastāva nobraukšana no sliedēm vai sadursme;

17.2. vilciena neatļauta pieņemšana uz aizņemta ceļa;

17.3. vilciena neatļauta nosūtīšana uz aizņemtu starpstaciju posmu;

17.4. vilciena pieņemšana vai nosūtīšana pa nesagatavotu maršrutu;

17.5. dzelzceļa ritošā sastāva pabraukšana garām aizliedzošajam signālam, kad ritošais sastāvs veic neatļautu kustību garām:

17.5.1. aizliedzošajam gaismas signālam;

17.5.2. punktam (vietai), kas paziņots par beigu (gala) punktu ar noteikumos paredzētu mutisku vai rakstisku atļauju;

17.5.3. kontrolstabiņam (neskaitot strupceļus);

17.5.4. neievērojot rokas signālu;

17.6. darba vietu nenorobežošana uz sliežu ceļiem;

17.7. pārmijas pārlikšana, ja uz tās atrodas dzelzceļa ritošais sastāvs;

17.8. dzelzceļa ritošā sastāva aizripošana aiz stāvēšanas ceļa kontrolstabiņa, luksofora vai izolētām salaidnēm;

17.9. riteņu un asu būtisku detaļu lūzumi (ass, riteņpāra ass kakliņa vai riteņa lūzums) vai plaisas, kas rada nobraukšanas risku, vai bojājumi, kas varētu būt ritošā sastāva tālākas kustības pārtraukšanas iemesls un varētu radīt nopietna negadījuma risku;

17.10. ratiņu rāmja, virsatsperu sijas lūzums vai dzelzceļa ritošā sastāva nesošās sijas pārrāvums;

17.11. vilciena nosūtīšana, ja bremžu maģistrāles gala krāni sastāva vidū ir noslēgti;

17.12. vilciena sakabes patvaļīga pašatkabināšanās vai sakabes pārraušana;

17.13. pārmijas uzgriešana;

17.14. nepareizas signāluguns ieslēgšanās luksoforā jebkuras infrastruktūras vai ritošā sastāva signalizācijas sistēmas kļūmes dēļ (ieslēdzas vairāk atļaujoša signāluguns, kas samazina darbības ierobežojumus);

17.15. tāds pasažieru vai kravas vilciena vilces līdzekļa bojājums, kura dēļ nav iespējams veikt visu maršrutu līdz galapunktam un jāpieprasa palīdzības lokomotīve;

17.16. ritošā sastāva atkabināšana no pasažieru vai kravas vilciena bukses sasilšanas vai citu tehnisku iemeslu dēļ;

17.17. stacijas luksofora atļaujošā signāla pārslēgšanās uz aizliedzošo signālu, un pārslēgšanās dēļ dzelzceļa ritošais sastāvs pabrauc garām aizliedzošajam signālam;

17.18. kravas izkrišana no dzelzceļa ritošā sastāva braukšanas laikā, kas apdraud vilcienu kustības drošību;

17.19. kravas iekraušanas tehnisko noteikumu neievērošana, kas apdraud dzelzceļa satiksmes drošību un kuras dēļ jāatkabina vagons;

17.20. neparedzēts sliežu ceļa bojājums, kura dēļ jāpārtrauc vilcienu kustība vai jāierobežo kustības ātrums līdz 15 km/h, ja bojājuma iemesls ir bijis:

17.20.1. sliedes lūzums, sliedei sadaloties vismaz divos gabalos vai no sliedes atdaloties metāla gabalam, kas velšanās virsmā radījis defektu vairāk nekā 50 mm garumā un 10 mm dziļumā;

17.20.2. sliežu ceļa virsbūves ģeometrijas defekts (piemēram, izmetums, nosēdums);

17.21. dzelzceļa ritošā sastāva sadursme ar autoceļu satiksmes transportlīdzekli dzelzceļa speciālista vainas dēļ.

III. Pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja rīcība dzelzceļa satiksmes negadījumā

18. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai pārvadātājs, kas ir saistīts ar dzelzceļa satiksmes negadījumu, nekavējoties par to paziņo:

18.1. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam (turpmāk – izmeklēšanas birojs);

18.2. Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai;

18.3. Valsts policijai, ja ir notikusi smaga dzelzceļa avārija vai nopietns negadījums;

18.4. neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja dzelzceļa satiksmes negadījumā ir cietis cilvēks;

18.5. attiecīgajai pašvaldībai, ja ir notikusi smaga dzelzceļa avārija vai nodarīts nopietns kaitējums videi;

18.6. attiecīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam;

18.7. attiecīgajam pārvadātājam.

19. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs nosaka kārtību, kādā darbinieki ziņo par dzelzceļa satiksmes negadījumu, kā arī dzelzceļa satiksmes negadījumu reģistrācijas kārtību.

20. Ziņojumā par negadījumu norāda negadījuma datumu, vietu, laiku, negadījumā iesaistītos pārvadātājus vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus, notikuma aprakstu, sekas un institūcijas, kurām sniegta informācija par negadījumu.

21. Ja dzelzceļa satiksmes negadījumā cietis cilvēks, dzelzceļa darbinieks nodrošina:

21.1. palīdzības sniegšanu cietušajam;

21.2. atbilstoši šo noteikumu 19.punktam ziņojuma sniegšanu par notikuma vietu un apstākļiem, veiktajiem pasākumiem, lokomotīves brigādi un par negadījumā iesaistīto ritošo sastāvu un tā maršrutu šo noteikumu 18.punktā norādītajām atbildīgajām institūcijām.

22. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs pēc iespējas nodrošina dzelzceļa satiksmes negadījuma vietas saglabāšanu neskartā stāvoklī, lai varētu uzsākt izmeklēšanu.

23. Pārbaudi notikuma vietā veic iespējami īsā laikā, lai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot dzelzceļa infrastruktūru un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.

24. Ja dzelzceļa infrastruktūras stāvoklis to pieļauj, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pieņem lēmumu par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu. Šo lēmumu saskaņo ar Valsts policiju, ja tā veic izmeklēšanu dzelzceļa satiksmes negadījuma vietā.

25. Pārvadātājs vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši darba devēja un darbinieka noslēgtajam līgumam nodrošina darbinieka nosūtīšanu uz medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmes noteikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību, ja ir aizdomas, ka dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistītais darbinieks ir lietojis alkoholu vai psihotropās vielas.

IV. Smagas dzelzceļa avārijas izmeklēšanas organizēšana un nodrošināšana

26. Smagu dzelzceļa avāriju un jebkuru dzelzceļa satiksmes negadījumu, pēc kura dzelzceļa ritošais sastāvs ir svītrojams no inventāra parka, izmeklē izmeklēšanas birojs.

27. Izmeklēšanas birojs pēc ziņojuma saņemšanas par smagu dzelzceļa avāriju nekavējoties uzsāk tās izmeklēšanu. Septiņu dienu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas izmeklēšanas birojs par to informē Eiropas Dzelzceļa aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, Valsts policiju, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistīto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Informācijā norāda avārijas datumu, laiku un vietu, avārijas veidu un sekas – bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī bojājumu apmēru.

28. Izmeklēšanas birojs var pieņemt lēmumu par šo noteikumu 7.2. un 7.3.apakšpunktā minēto dzelzceļa satiksmes negadījumu, kā arī citu ar vilcienu kustību saistītu negadījumu izmeklēšanu, ja tiem ir nelabvēlīga ietekme uz kustības drošību. Šādā gadījumā negadījuma izmeklēšanā piemēro šo noteikumu 27., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37.punktā minētās normas.

29. Ja dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu uzsākusi šo noteikumu 38., 39. vai 47.punktā minētā komisija, bet lēmumu par tā izmeklēšanu pieņem izmeklēšanas birojs, šāda dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu pārņem izmeklēšanas birojs, bet attiecīgā komisija izmeklēšanu izbeidz.

30. Izmeklēšanu vada izmeklēšanas biroja direktors (turpmāk – izmeklēšanas vadītājs). Izmeklēšanas vadītājs dzelzceļa avāriju izmeklēšanai norīko atbildīgo izmeklētāju, kas organizē izmeklēšanas darbības, kā arī nodrošina to veikšanu un kontroli.

31. Izmeklēšanas birojs var lūgt citu Eiropas Savienības dalībvalstu izmeklēšanas iestāžu vai Eiropas Dzelzceļa aģentūras palīdzību, lai saņemtu ekspertu atzinumus vai novērtējumus vai veiktu tehniskās pārbaudes vai analīzes.

32. Izmeklēšanas birojs izmeklēšanā uzaicina piedalīties citas Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestādes pārstāvjus, ja smagā dzelzceļa avārijā vai nopietnā negadījumā ir iesaistīts pārvadātājs, kas reģistrēts un licencēts attiecīgajā dalībvalstī.

33. Ja nav iespējams noteikt, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī smaga dzelzceļa avārija vai nopietns negadījums noticis, vai ja smaga dzelzceļa avārija vai nopietns negadījums noticis Latvijas Republikas un citas dalībvalsts teritorijā, izmeklēšanas birojs ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestādi vienojas, kura no tām veiks izmeklēšanu, vai vienojas izmeklēšanu veikt kopīgi. Ja panākta vienošanās, ka smagu dzelzceļa avāriju vai nopietnu negadījumu izmeklē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestāde, izmeklēšanas birojs var piedalīties avārijas izmeklēšanā un pilnībā izmantot tās rezultātus.

34. Atbilstoši smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma raksturam piedalīties izmeklēšanā var pieaicināt kompetentus speciālistus, kuri nav izmeklēšanas biroja darbinieki.

35. Smagas dzelzceļa avārijas izmeklēšanā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs izmeklēšanas birojam un Valsts policijai nodrošina:

35.1. pieejamību ātrummērītāja, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu datiem, kā arī izziņas par bremzēm, brīdinājuma veidlapas, vilciena natūrlapas un lokomotīves tehniskā stāvokļa žurnāla iesniegšanu;

35.2. sliežu ceļa postījumu un dzelzceļa ritošā sastāva izvietojuma shēmas, kā arī pēdu shēmas izveidošanu. Shēmās atzīmē sākuma punktu, lokomotīves un vagonu atrašanās vietas, kā arī norāda, kurā kilometrā un piketā notikusi avārija;

35.3. seku kopskata, bojātā sliežu ceļa, dzelzceļa ritošā sastāva, lokomotīves vadības aparātu stāvokļa fotogrāfiju, kā arī, ja nepieciešams, nepareizi iekrauto vagonu, noslēgto bremžu maģistrāles gala krānu, uz sliežu ceļa atrasto nepiederošo priekšmetu un salauzto detaļu fotogrāfiju izgatavošanu;

35.4. vietas apskates akta un sliežu ceļa, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu, sakaru un citu ierīču tehniskā stāvokļa aktu sastādīšanu;

35.5. dzelzceļa speciālistu un citu liecinieku rakstisku paskaidrojumu sniegšanu.

36. Izmeklēšanas birojs par avārijas izmeklēšanas gaitu informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistīto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju, cietušos un viņu radiniekus, bojātās mantas īpašniekus, ražotājus, attiecīgos avārijas dienestus, personāla un lietotāju pārstāvjus un minētajām personām nodrošina iespēju sniegt atzinumus, komentārus un paust viedokli par pārskata projektos norādīto informāciju.

37. Izmeklēšanas birojs pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc avārijas sagatavo izmeklēšanas nobeiguma pārskatu (1.pielikums) un nosūta to Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, smagā dzelzceļa avārijā iesaistītajām personām, kā arī Eiropas Dzelzceļa aģentūrai. Izmeklēšanas nobeiguma pārskatu paraksta izmeklēšanas vadītājs un visi izmeklēšanas dalībnieki. Ja rodas domstarpības par pārskata saturu, izmeklēšanas nobeiguma pārskatu sagatavo izmeklēšanas vadītāja atbalstītajā redakcijā. Izmeklēšanas dalībnieks, kurš nepiekrīt izmeklēšanas nobeiguma pārskata saturam, to paraksta ar piezīmi par savu atšķirīgo viedokli un, to pamatojot, pievieno nobeiguma pārskatam. Izmeklēšanas nobeiguma pārskata parakstīšanas dienu uzskata par izmeklēšanas pabeigšanas dienu.

V. Nopietna negadījuma izmeklēšanas organizēšana un nodrošināšana

38. Šo noteikumu 10.1., 10.2., 10.5. un 10.6.apakšpunktā minētos nopietnos negadījumus izmeklē Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja izveidota komisija. Komisijas priekšsēdētājs ir Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis.

39. Šo noteikumu 10.3. un 10.4.apakšpunktā minētos nopietnos negadījumus izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja kopīgi izveidota komisija. Komisijas sastāvā ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja pārstāvji. Sadursmes uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, kurās iesaistīts ritošais sastāvs, izmeklē komisija, kuras priekšsēdētājs ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvis. Nelaimes gadījumus ar vienu vai vairākiem cietušajiem – cilvēkiem, kuri ir krituši vai notriekti ar nenostiprinātiem objektiem, tiem atrodoties ritošajā sastāvā tā kustības laikā, izmeklē komisija, kuras priekšsēdētājs ir pārvadātāja pārstāvis.

40. Ja ir noticis nelaimes gadījums ar cilvēku un pārvadātājs nav identificēts, šādu negadījumu izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

41. Ja nopietns negadījums saistīts ar pārvaldītāja veiktiem manevriem vai dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbiem, kā arī gadījumā, ja pārvaldītājs ir arī reizē pārvadātājs, šādu nopietnu negadījumu izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

42. Nopietnu negadījumu izmeklēšanā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs nodrošina:

42.1. ziņojumu sagatavošanu no notikuma vietas, apvidus teritorijas vai vilces līdzekļa, priekšmeta vai objektu apskates aktus;

42.2. sliežu ceļa postījumu un dzelzceļa ritošā sastāva izvietojuma shēmas, kā arī pēdu shēmas;

42.3. dokumentus, kas satur ziņas par faktiem (rakstiski vai citā formā).

43. Nopietnu negadījumu izmeklēšanas komisija 35 darbdienu laikā pēc negadījuma konstatēšanas sastāda negadījuma pārskatu (2.pielikums). Komisija triju darbdienu laikā pēc pārskata sastādīšanas to nosūta Valsts policijai, izmeklēšanas birojam, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, negadījumā iesaistītajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam.

VI. Dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma izmeklēšanas organizēšana

44. Šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4., 17.5., 17.6., 17.7., 17.8., 17.9., 17.10. un 17.11.apakšpunktā minētos satiksmes drošības pārkāpumus izmeklē Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja izveidota komisija. Komisijas priekšsēdētājs ir Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis.

45. Satiksmes drošības pārkāpumus, ar kuriem saistīts pārvadātājs (izņemot šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4., 17.5., 17.6., 17.7., 17.8., 17.9., 17.10. un 17.11.apakšpunktā minētos satiksmes drošības pārkāpumus), izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja kopīgi izveidota komisija. Komisijā ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja pārstāvji. Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Satiksmes drošības pārkāpumus, kuros pārvadātājs nav iesaistīts vai identificēts, izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

46. Lai sekmētu dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpumu izmeklēšanu, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs nodrošina visus datus un dokumentus, kuriem ir būtiska ietekme dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma cēloņu noskaidrošanā.

47. Dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma izmeklēšanas komisija piecu darbdienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas sastāda dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma pārskatu (3.pielikums). Ja attiecīgā pārkāpuma cēloņa noskaidrošanai ir nepieciešams izmeklēšanu pagarināt, komisija var pieņemt lēmumu par izmeklēšanas pagarināšanu līdz piecām darbdienām. Komisija triju darbdienu laikā pēc pārskata sastādīšanas to nosūta izmeklēšanas birojam, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, dzelzceļa satiksmes pārkāpumā iesaistītajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam.

VII. Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas rezultātu noformēšana un uzskaite

48. Lai novērstu smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma cēloņus un apstākļus, kā arī garantētu dzelzceļa satiksmes drošību, izmeklēšanas birojs, pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem, izstrādā drošības ieteikumus.

49. Drošības ieteikumos nekonstatē personas vainas vai atbildības prezumpciju saistībā ar dzelzceļa satiksmes negadījumu.

50. Izmeklēšanas birojs drošības ieteikumus nosūta Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, norādot drošības ieteikumu gala ieviesēju, kā arī atbilstošos gadījumos – iestādēm, kuras bija iesaistītas dzelzceļa satiksmes negadījuma seku likvidēšanas darbos. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izvērtē, vai ir nepieciešams paplašināt drošības ieteikumu gala ieviesēju loku, un, ja nepieciešams, nosūta drošības ieteikumus arī citiem dzelzceļa nozares uzņēmumiem.

51. Ja nepieciešams, izmeklēšanas birojs drošības ieteikumus var nosūtīt citas dalībvalsts dzelzceļa drošības iestādēm.

52. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga drošības ieteikumu ieviešanu.

53. Institūcijas, kurām ir adresēti drošības ieteikumi, pēc saskaņošanas ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju var veikt arī citus pasākumus, lai sasniegtu drošības ieteikumos minētos mērķus.

54. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs un citi dzelzceļa nozares uzņēmumi, kuri ir drošības ieteikumu gala ieviesēji, vismaz reizi gadā ziņo Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai par veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem saistībā ar drošības ieteikumiem.

55. Lai nodrošinātu dzelzceļa drošības stāvokļa novērtēšanu, uzraudzību un pilnveidošanu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nodrošina dzelzceļa satiksmes negadījumu uzskaiti.

56. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic pārbaudes un izmeklēšanas darbības, kas nepieciešamas dzelzceļa satiksmes negadījumu uzskaitei.

57. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija katru gadu publicē drošības pārskatu par dzelzceļa drošības pilnveidošanu, arī par dzelzceļa satiksmes negadījumiem. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija līdz kārtējā gada 30.septembrim nosūta minēto drošības pārskatu par iepriekšējo gadu Eiropas Dzelzceļa aģentūrai.

58. Ja pēc šo noteikumu 57.punktā minētā pārskata iesniegšanas atklājas jauni fakti vai tiek konstatētas kļūdas, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nekavējoties precizē dzelzceļa satiksmes negadījumu rādītājus un nosūta precizēto pārskatu Eiropas Dzelzceļa aģentūrai, bet ne vēlāk kā līdz nākamā pārskata iesniegšanai.

VIII. Noslēguma jautājums

59. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumus Nr.393 "Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 86.nr.; 2007, 56., 103.nr.; 2008, 171.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva);

2) Komisijas 2009.gada 27.novembra Direktīvas 2009/149/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 26.oktobra
noteikumiem Nr.999

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja nobeiguma pārskatā ietveramā informācija

1. Informācija par avāriju:

1.1. avārijas datums, precīzs laiks un vieta;

1.2. glābšanas un avārijas dienestu veikto pasākumu apraksts;

1.3. lēmums par izmeklēšanu, personas, kas veica izmeklēšanu, izmeklēšanas gaita;

1.4. ar avāriju saistītais pārvadātājs un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, dzelzceļa speciālisti, citas personas un liecinieki;

1.5. vilcieni un to sastāvs, ritošā sastāva sērija un reģistrācijas numurs;

1.6. dzelzceļa infrastruktūras un tās aprīkojuma apraksts;

1.7. avārijas vietā vai tās tuvumā veiktie darbi;

1.8. pārvadātāja un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja operatīvo rīcību atspoguļojošie dokumenti un ar to saistītie notikumi;

1.9. glābšanas dienestu, policijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības operatīvās rīcības plāns un ar to saistītie notikumi;

1.10. personas, kuras gājušas bojā vai guvušas miesas bojājumus;

1.11. mantiskie zaudējumi:

1.11.1. krava, bagāža un cita manta;

1.11.2. ritošais sastāvs, dzelzceļa infrastruktūra, videi nodarītais kaitējums;

1.12. laikapstākļi un ģeogrāfiskās norādes.

2. Dzelzceļa speciālistu un citu liecinieku liecību kopsavilkums.

3. Informācija par drošības pārvaldības sistēmu:

3.1. uzņēmuma struktūra, vadības norādījumi un to izpilde;

3.2. prasības personālam un to ievērošana;

3.3. iekšējo pārbaužu un revīziju programmas un rezultāti.

4. Satiksmes drošību reglamentējošie normatīvie akti un iekšējie dokumenti.

5. Ritošā sastāva, dzelzceļa infrastruktūras un tās aprīkojuma tehnisko stāvokli un darbību reģistrējošo ātrummēru un citu reģistrējošo ierīču dati.

6. Ekspluatācijas sistēmas darbības dokumentācija:

6.1. dzelzceļa darbinieku veiktie kustības vadības un signalizācijas pasākumi;

6.2. apmaiņa ar balss ziņojumiem par avāriju, ieskaitot sarunu ierakstu dokumentāciju;

6.3. aizsardzības un drošības pasākumi avārijas vietā.

7. Saskarnes "cilvēks un mašīna" organizēšana:

7.1. iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem noteiktais darba un atpūtas laiks;

7.2. ar veselības stāvokli saistītie un personiskie apstākļi, kas ietekmējuši notikušo, ieskaitot fizisku un psiholoģisku pārslodzi;

7.3. ierīču konstrukcija, kas ietekmē saskarni "cilvēks un mašīna".

8. Informācija par līdzīgiem iepriekš notikušiem gadījumiem.

9. Konstatēto faktu analīze, lai izdarītu secinājumus par avārijas cēloņiem un glābšanas dienestu darbu.

10. Secinājumi:

10.1. tiešie notikuma cēloņi, kā arī veicinošie faktori attiecībā uz iesaistīto personu rīcību vai ritošā sastāva un dzelzceļa infrastruktūras tehnisko iekārtu stāvokli;

10.2. pirmcēloņi, kas saistīti ar attiecīgajām procedūrām, ritošā sastāva un dzelzceļa infrastruktūras tehnisko iekārtu uzturēšanu un dzelzceļa darbinieku iemaņām;

10.3. pamatcēloņi, kas saistīti ar normatīvo aktu nosacījumiem un drošības pārvaldības sistēmu.

11. Izmeklēšanas gaitā konstatētie trūkumi un nepilnības, kas nav saistītas ar avārijas cēloņiem.

12. Veikto un paredzēto pasākumu apraksts.

13. Drošības ieteikumi.

Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 26.oktobra
noteikumiem Nr.999

Nopietna negadījuma izmeklēšanas pārskats

 
Sastādīts   Sastādīšanas datums  
 

(vietas nosaukums)

   
 
1. Negadījuma datums  
 

(datums, laiks)

2. Negadījuma vieta  
 

(stacija, posms)

3. Negadījuma klasifikācija  
 
 
 
 
4. Infrastruktūra  
4.1. galvenie sliežu ceļi (kilometrs un pikets)  
4.2. stacijas ceļi (ceļa Nr., pārmijas Nr.)  
4.3. pievedceļi (publiskās vai privātās)  
  (ceļa Nr., pārmijas Nr.)  
     
5. Negadījuma sekas  
5.1. persona gājusi bojā (personas dzimums, vecums)  
5.2. persona guvusi smagus miesas bojājumus (personas dzimums, vecums)  
 
5.3. ritošā sastāva bojājumi (apraksts)  
 
 
 
5.4. ritošā sastāva bojājumu izmaksas1 (summa)  
5.5. infrastruktūras bojājumi (apraksts)  
 
 
 
5.6. infrastruktūras bojājumu izmaksas2 (summa)  
5.7. citu iekārtu bojājumi (apraksts)  
 
 
 
 
5.8. citu iekārtu bojājumu izmaksas (summa)  
5.9. videi nodarītais kaitējums (apraksts)  
 
 
5.10. atjaunošanas izmaksas3 (summa)  
 
 
5.11. pārtraukta vilcienu kustība pa galveno sliežu ceļu (stundas, minūtes)  
 
 
5.12. aizkavēti vilcieni (vilciena Nr., kavējuma laiks)  
5.12.1. pasažieru  
5.12.2. kravas  
 
5.13. satiksmes kavējuma izmaksas (summa)  
 
6. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs
(komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs)
 
 
 
7. Pārvadātājs  
(komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs)
 
 
 
8. Negadījuma apraksts  
 
 
 
 
 
9. Cietušo personu kategorijas (vajadzīgo atzīmēt)
9.1. pasažieris4    
9.2. darbinieks5    
9.3. pārbrauktuves lietotājs6    
9.4. nepiederoša persona dzelzceļa teritorijā7    
9.5. cits8    
 
10. Ar negadījumu saistītā persona (vajadzīgo atzīmēt)
10.1. atradusies uz platformas    
10.2. atradusies uz gājēju pārejas    
10.3. radījusi aizdomas par pašnāvības9 nodomu, ko apliecina
10.3.1. atstāta vēstule      
10.3.2. izskriešana pirms braucoša vilciena      
10.3.3. nogulšanās uz sliedēm      
10.3.4. neadekvāta reakcija/nereaģēšana uz signāliem      
 
11. Kompensācijas personām (summa)  
 
12. Secinājumi par negadījuma cēloni  
 
 
 
 
13. Ieteikumi kustības drošības uzlabošanai  
 
 
 
 
14. Izmeklēšanu veica
komisijas priekšsēdētājs  
komisijas locekļi:  
   
   
   
   
15. Izmeklēšanas dokumentu saraksts  
 
 
 
 
 

Piezīmes.

1 Izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ritošo sastāvu tādā tehniskā stāvoklī atbilstoši tādām funkcijām, kādas tās bija pirms nopietna dzelzceļa satiksmes negadījuma.

2 Izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu infrastruktūru tādā tehniskā stāvoklī atbilstoši tādām funkcijām, kādas tās bija pirms nopietna dzelzceļa satiksmes negadījuma.

3 Atjaunošanas izmaksas ir bojātās teritorijas atjaunošana tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms nopietna dzelzceļa satiksmes negadījuma.

4 Persona, kura atrodas ritošajā sastāvā (izņemot vilces līdzekļu vadītājus) un veic braucienu pa dzelzceļu, vai persona, kura iekāpj ritošajā sastāvā vai izkāpj no tā.

5 Persona, kuras nodarbinātība ir saistīta ar dzelzceļu un kura laikā, kad notiek nopietns negadījums, ir savā darba vietā. Tiem pieskaitāmi vilciena apkalpes locekļi un personas, kas apkalpo ritošo sastāvu un infrastruktūras iekārtas.

6 Persona, kura izmanto pārbrauktuvi dzelzceļa līnijas šķērsošanai ar transportlīdzekli vai kājām.

7 Persona, kura atrodas dzelzceļa paaugstinātas bīstamības teritorijā un kuras atrašanās šajā vietā ir aizliegta.

8 "Cits" ir visas tās personas, kuras netiek definētas kā "pasažieri", "darbinieki (ieskaitot apakšuzņēmēju un pašnodarbināto personālu)", "pārbrauktuvju lietotāji" vai "nepiederošas personas dzelzceļa teritorijā".

9 Personas apzināta rīcība ar nodomu radīt sev miesas bojājumus.

Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 26.oktobra
noteikumiem Nr.999

Dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma izmeklēšanas pārskats

 
Sastādīts   Sastādīšanas datums  
 

(vietas nosaukums)

   
 
1. Pārkāpuma datums  
 

(datums, laiks)

2. Pārkāpuma vieta  
 

(stacija, posms)

 
3. Pārkāpuma klasifikācija  
 
 
 
 
 
 
4. Infrastruktūra  
4.1. galvenie sliežu ceļi (kilometrs un pikets)  
4.2. stacijas ceļi (ceļa Nr., pārmijas Nr.)  
4.3. pievedceļi (publiskās vai privātās)  
  (ceļa Nr., pārmijas Nr.)  
     
5. Pārkāpuma sekas  
5.1. ritošā sastāva bojājumi (apraksts)  
 
 
 
5.2. ritošā sastāva bojājumu izmaksas1 (summa)  
5.3. infrastruktūras bojājumi (apraksts)  
 
 
 
5.4. infrastruktūras bojājumu izmaksas2 (summa)  
5.5. citu iekārtu bojājumi (apraksts)  
 
 
 
5.6. citu iekārtu bojājumu izmaksas (summa)  
5.7. videi nodarītais kaitējums (apraksts)  
 
 
5.8. atjaunošanas izmaksas3 (summa)  
 
 
5.9. pārtraukta vilcienu kustība pa galveno sliežu ceļu (stundas, minūtes)  
 
 
5.10. aizkavēti vilcieni (vilciena Nr., kavējuma laiks)  
5.11. pasažieru  
5.12. kravas  
 
5.13. satiksmes kavējuma izmaksas (summa)  
 
6. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs  
(komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs)
 
 
7. Pārvadātājs  
(komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs)
 
 
 
8. Pārkāpuma apraksts  
 
 
 
 
 
9. Secinājumi par pārkāpuma cēloni  
 
 
 
 
10. Ieteikumi kustības drošības uzlabošanai  
 
 
 
 
11. Izmeklēšanu veica
komisijas priekšsēdētājs  
komisijas locekļi:  
   
   
   
   
12. Izmeklēšanas dokumentu saraksts  
 
 
 
 

Piezīmes.

1 Izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ritošo sastāvu tādā tehniskā stāvoklī un atbilstoši tādām funkcijām, kādas tās bija pirms dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma.

2 Izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu infrastruktūru tādā tehniskā stāvoklī un atbilstoši tādām funkcijām, kādas tās bija pirms dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma.

3 Atjaunošanas izmaksas ir bojātās teritorijas atjaunošana tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma.

Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!