Par efektīvāku Eiropas reaģēšanu katastrofu gadījumos

Eiropas Komisija ir spērusi vēl vienu būtisku soli, lai ES labāk, ātrāk un efektīvāk reaģētu katastrofu gadījumos. Tā pieņēma jaunu paziņojumu, lai stiprinātu Savienības spējas šajā jomā gan attiecībā uz civilo aizsardzību, gan humāno palīdzību. Jaunā stratēģija paredz divu veidu risinājumu. Pirmkārt, stiprinot pašreizējās Eiropas reaģēšanas spējas un dalībvalstu ārkārtas situāciju infrastruktūras iespējas. Otrkārt, izveidojot Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centru, tiek izveidota jauna platforma informācijas apmaiņai un labākai ES koordinācijai, reaģējot uz krīzes situācijām.

Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre Kristalīna Georgijeva teica: “Katastrofu skaits visā pasaulē kopš 1975.gada ir pieckāršojies. Pēc katastrofas katra minūte ir dārga, tādēļ Eiropas Savienībai ir vajadzīga sistēma, kas var garantēt svarīgāko līdzekļu pieejamību tūlītējai izmantošanai bez ieguldījumiem dārgā infrastruktūrā. Tādējādi mūsu reaģēšanas stratēģija būtu ne tikai efektīvi plānota, bet arī līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi. Nevajadzētu kavēties ar lēmumu pieņemšanu un gaidīt nākamo lielo katastrofu.”

26.oktobra priekšlikumu mērķis ir arī turpmāk stiprināt Eiropas Savienības spējas reaģēt uz katastrofu sekām Savienības teritorijā un ārpus tās. Lai sasniegtu efektivitāti un saskaņotību, Komisija ierosina izveidot Eiropas reaģēšanas spēju katastrofu gadījumos. Tā paredz izveidot labprātīgu rezervi, ko veido dalībvalstu piešķirtie līdzekļi, un izstrādāt ārkārtas rīcības plānu. Komisija arī paredz izveidot Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centru, kas būtu pilnvērtīgs centrs reaģēšanai ārkārtas situācijās, apvienojot Humānās palīdzības biroju (ECHO) un Civilās aizsardzības pārraudzības un informācijas centru (MIC). Šis centrs, darbojoties 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, uzkrās pieredzi un reālā laikā iegūs informāciju abās jomās. Jaunais Ārkārtas reaģēšanas centrs uzraudzīs apdraudējumus, nodrošinās agrīno brīdināšanu un koordinēs ES civilo reaģēšanu uz katastrofām.

Tādējādi reaģēšanas stratēģija ir balstīta uz informācijas un resursu koordinēšanu un nevis jaunu, visaptverošu struktūru veidošanu. Šādas pieejas uzdevums ir izvairīties no dublēšanās, kā arī maksimāli palielināt rentabilitāti. Labāka koordinācija arī stiprinās Savienības ieguldījumu Apvienoto Nāciju pasākumos, īpaši tas attiecas uz vajadzību novērtēšanu krīzes situācijā. Stratēģijas mērķis ir arī panākt lielāku ES darba pamanāmību katastrofu seku likvidēšanas operācijās. Tiek piedāvāti atbilstīgi pasākumi, piemēram, Eiropas simbolu izmantošana piemērotos gadījumos. Paredzēts arī nodrošināt, ka Komisijas partneri humānās palīdzības pasākumos pienācīgi demonstrē ES finansēto palīdzību. Labāka atpazīstamība nodrošinātu lielāku Savienības humāno pasākumu pārredzamību gan pilsoņiem, gan palīdzības saņēmējiem visā pasaulē.

Līdz šim Eiropas Savienības rīcībā bija divi galvenie instrumenti, kas nodrošināja ātru un efektīvu reaģēšanu krīzes situācijā, – humānā palīdzība un civilā aizsardzība. Saskaņā ar Lisabonas līgumu abiem minētajiem ir jauns tiesiskais pamats. 26.oktobra paziņojums ir pirmais solis, lai stiprinātu Savienības reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos. Minētā rīcība atbilst līgumam, un vienlaikus ir atbilde uz atkārtotiem aicinājumiem uzlabot reaģēšanu katastrofu gadījumos.