Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisijas - Latvijas valdības kopējais paziņojums par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm (Turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.02.1999., Nr. 50/51 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22003

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

23.02.1999., Nr. 50/51

PAR DOKUMENTU

Veids: paziņojums

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisijas - Latvijas valdības kopējais paziņojums par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm

Turpinājums. Sākums "LV" Nr.47., 18.02.1999.

Saturā

1. Pašreizējā ekonomiskā situācija un tās attīstības tendences

2. Vidēja termiņa makroekonomiskie mērķi

i. Politikas virzieni

ii. Makroekonomikas mērķi un prognozes

3. Makroekonomiskā politika un liberalizācija

i. Monetārā un maiņas kursa politika

ii. Fiskālā politika

iii. Nodokļu un valsts izdevumu politika

iv. Pensijas un sociālā drošība

v. Tirdzniecības politika

vi. Iekšējā tirgus liberalizācija

vii. Darba tirgus un ienākumu politika

4. Privātā sektora attīstības veicināšana

i. Privatizācija

ii. Atbalsts privātā sektora attīstībai

iii. Reģionālā attīstība

iv. Finansu sektora reforma

5. Makroekonomiskais scenārijs

i. Ekonomikas pieaugums un investīcijas

ii. IKP no izdevumu viedokļa

iii. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība,

bezdarbs, ienākumu politika

iv. Starptautiskās ekonomiskās attiecības

v. Fiskālā attīstība

vi. Inflācija

vii. Monetārais sektors

viii. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski

2. Vidēja termiņa makroekonomiskie mērķi

i. Politikas virzieni

Valdības ekonomiskās politikas mērķi ir sasniegt ilgstošu un stabilu ekonomisko izaugsmi, sabalansētu ekonomisko un sociālo attīstību, pakāpeniski mazināt esošās reģionālās, sociālās un citas nevienlīdzības (piemēram, atšķirības darba pieejamībā), nodrošināt vides aizsardzību un resursu efektīvu izmantošanu. Ekonomiskā politika, tiecoties sasniegt šos mērķus, sekmēs nosacījumu izpildi, lai Latvija iestātos Eiropas savienībā.

Mērķus sasniegšanai valdība īstenos šādu politiku un reformas:

* tā kā stabila makroekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums stabilai ekonomikas attīstībai, makroekonomiskās politikas saglabāšana ir galvenā prioritāte valdības ekonomiskajā politikā. Tādēļ tiks turpināta uzsāktā monetārā un fiskālā politika, kas tiecas uz stabila valūtas maiņas kursa un bezdeficīta budžeta saglabāšanu. Tā rezultātā inflācijas zemajam līmenim vajadzēt saglabāties;

* lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un palielinātu konkurētspēju, ļaujot Latvijai izpildīt atsevišķus ES iestāšanās nosacījumus, nepieciešams attīstīt konkurētspējīgu ekonomisko vidi. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, eksporta un investīciju veicināšana sekmēs mazā un vidējā biznesa attīstību, jaunu ārvalstu tirgu apgūšanu, ārvalstu investoru ienākšanu augstas tehnoloģijas nozarēs, kas gala rezultātā būs viens no noteicošajiem Latvijas konkurētspējas paaugstināšanas faktoriem. Tirdzniecības politikas mērķis ir palielināt ekonomikas atvērtību. Pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā pakāpeniski tiks pazemināta ievedmuita lauksaimniecības un pārtikas precēm. Iekšējā tirgus liberalizāciju sekmēs privatizācijas programmas pabeigšana, īpašuma tiesību nostiprināšanās un kontrolēto cenu atbrīvošanas pabeigšana. Vienlaicīgi tiks ieviests mehānisms tirgus nepilnību regulēšanai;

* tā kā resursu pārdalei pamatā jānotiek ar tirgus palīdzību, valsts loma tautsaimniecībā tiks samazināta līdz tirgus nepilnību labošanai un privātā sektora atbalstam. Tādēļ valsts galveno uzmanību pievērsīs dabīgo monopolu regulācijai, vides aizsardzībai, izglītībai un kultūrai, veselības aprūpei, pētījumiem un informācijas apgādei, aizsardzībai, sabiedriskajai kārtībai un tiesību aizsardzībai, valsts infrastruktūras uzlabošanai, ieskaitot ūdens apgādei, notekūdeņu attīrīšanai un sadzīves atkritumu apsaimniekošanai. Nodokļu politikā netiks pieļauti nevajadzīgi ekonomiski izkropļojumi, valsts izdevumu programma tiks pārskatīta, lai ierobežotu valsts iejaukšanos ekonomikā. Tiks turpināta valsts pārvaldes reforma;

* lai radītu ekonomisko vidi, kas stimulētu privāto sektoru, valdība uzlabos infrastruktūru, nostiprinās finansiālo sistēmu un attīstīs pasākumu kopumu privātā sektora atbalstam. Pensiju sistēma tiks reformēta tā, lai ne tikai nodrošinātu līdzsvarotu budžetu, bet arī attīstītu finansu tirgu;

* pārejas perioda laikā Latvijā ir pieaugusi nabadzība. Stabila ekonomikas attīstība pakāpeniski samazinās šo problēmu. Tomēr šajā jomā nepieciešami arī steidzīgi pasākumi. Tādēļ valdība atbalstīs reģionus, kuri visvairāk cietuši rūpniecības pārstrukturizācijā, strādās, lai paaugstinātu izglītības un veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, kā arī racionalizēs sociālās nodrošināšanas sistēmu.

ii. Makroekonomikas mērķi un prognozes

Latvijas ekonomikai ir savas stiprās puses un salīdzinošās priekšrocības, t.i., tās ģeogrāfiskais stāvoklis un izglītotais, ne pārāk dārgais darbaspēks. Tranzīta lielo nozīmi apliecina pakalpojumu eksports, kas ir apmēram piektā daļa no IKP. Tomēr pagātnes mantojums un pārejas perioda grūtības līdz šim nav ļāvušas Latvijai pilnībā izmantot savas iespējas. Situācija tiks uzlabota, turpinot ekonomikas liberalizāciju un īstenojot pasākumus, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas un veicinātu izaugsmi, vienlaicīgi saglabājot stabilu makroekonomisko vidi. To, ka Latvija ir uz pareizā ceļa, norāda 1997. gada makroekonomiskie sasniegumi, kad IKP pieaugums palielinājās līdz 6,5%, tajā pat laikā gada vidējā inflācija samazinājās līdz 8,4% (17,6% 1996. gadā). Makroekonomiskais scenārijs saskaņā ar šajā dokumentā izklāstīto politiku paredz stabilu IKP pieaugumu laikā no 1998. līdz 2003. gadam. Sakarā ar Krievijas krīzi tika samazināti sākotnēji prognozētie attīstības tempi. 1998. un 1999. gadā IKP pieaugumu paredz 4% apmērā. Nākošajos gados tas palielināsies un būs aptuveni 5-6% līmenī.

Saskaņā ar šo scenāriju, izaugsmi lielā mērā sekmēs eksporta pieaugums. Infrastruktūras modernizācija un uzlabojumi pakalpojumu sektorā radīs apstākļus pakalpojumu eksporta izaugsmei. Pašreiz uz ES valstīm galvenokārt eksportē preces ar zemu pievienoto vērtību, jo koksne, koksnes izstrādājumi un tekstilizstrādājumi ir apmēram 75% no Latvijas eksporta uz ES. Tomēr ražošanas modernizācija un stratēģisko investoru investīcijas var veicināt eksporta struktūras izmaiņas par labu augstas pievienotās vērtības precēm. Paredzams, ka preču eksports salīdzināmās cenās pieaugs apmēram par 8% gadā. Pēc eksporta pieauguma tempu krituma 1998-1999. gadā, pateicoties arī valdības eksporta veicināšanas pasākumiem, nākošajos gados tie atkal pieaugs. Importa ikgadējo pieaugumu salīdzināmās cenās plāno apmēram 6% sakarā ar investīciju nepieciešamību un pieaugošo ekonomikas atvērtību. Tomēr importa pieauguma tempi samazināsies sakarā ar iekšzemes pieprasījuma lēnāku pieaugumu. Tādējādi tekošā konta deficīts samazinātos no 10% no IKP 1999. gadā līdz apmēram 7% 2003. gadā. Šo deficītu paredzēts galvenokārt segt ar tiešo ārvalstu investīciju piesaisti. Tomēr nedrīkst aizmirst pagaidu sarežģījumu iespējas tekošā konta finansēšanā, tāpēc monetārā un valūtas maiņas kursa politika tiks turpināta tā, lai nepieciešamības gadījumā ļautu izlabot īslaicīgu nesabalansētību.

Makroekonomiskā stabilitāte tiks sasniegta ar:

* stabilu valūtas maiņas kursu (attiecībā pret SDR);

* inflācijas samazinājumu līdz 4% 2003. gadā; un

* ierobežotu budžeta deficītu apmēram 0,5% apmērā no IKP laika periodā no 1999. līdz 2003. gadam.

Ievērojot administratīvi regulējamo cenu atbrīvošanas ietekmi elektroenerģijas, gāzes saimniecībā, ūdens apgādē, transportā un dzīvokļu sektorā, inflācija (apmēram 4% 2003. gadā) varētu saglabāties augstāka nekā attīstītajās valstīs. Tādēļ reālais maiņas kurss attiecībā pret SDR turpinās pieaugt. Tomēr paredzams, ka darba pieaugošā produktivitāte un uzlabotā infrastruktūra pilnībā kompensēs konkurētspējas samazinājumu reālā maiņas kursa vērtības pieauguma dēļ.

Ekonomiskais pieaugums, kā arī demogrāfiskās tendences novedīs pie bezdarba samazināšanās vidēja termiņa skatījumā. Tomēr darba produktivitātes pieauguma un budžeta politikas, kas paredz ierēdņu skaita stabilizēšanu, rezultātā nodarbinātība pieaugs lēnāk nekā IKP. Tiek paredzēts, ka reģistrētais bezdarbs samazināsies no 7% 1997. gadā līdz 6% 2002. gadā un vidējais reālās algas pieaugums būs 1-2 procenta punktus zemāks nekā darba produktivitātes pieaugums.

Vidēja termiņa politika: makroekonomiskie rādītāji

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

novērtējums

Pieauguma tempi, % pret iepr. periodu
IKP 3,3 6,5 3,8 4,0 5,0 5,5 6,0 6,3
Nodarbinātība -2,7 1,9 0,8 -0,6 0,1 0,2 0,8 0,9
Reālā alga
tautsaimniecībā -6,2 12,2 6,7 4,7 4,5 4,5 4,4 4,4
Patēriņa cenu indekss 17,6 8,4 4,7 4,3 4,3 4,1 3,9 3,6
% no IKP
Tekošā konta deficīts -6 -6 -9 -10 -10 -9 -8 -7
Fiskālais deficīts (-)/
pārpalikums(+) -1,8 1,3 0,2 -0,5 -0,5 -0,5 -0,5 -0,5
Valsts ārējais parāds 8 7 7 7 6 5 5 4

 

3. Makroekonomiskā politika un liberalizācija

i. Monetārā un maiņas kursa politika

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", Latvijas Bankas galvenais mērķis ir cenu stabilitāte. Latvijas Banka izmanto Māstrihtas kritērijus Ekonomiskajai un monetārajai savienībai kā ilgtermiņa atskaites punktu un attiecīgi nosaka arī vidēja termiņa inflācijas mērķus. Cenu stabilitātes sasniegšana un uzturēšana ar zemu inflāciju ir sarežģīts uzdevums, jo sevišķi centrālai bankai mazā atvērtā ekonomikā, kurā notiek kompleksas institucionālas un strukturālas izmaiņas. Tā kā pārejas procesam ir raksturīga cenu liberalizācija un tuvināšanās pasaules cenām, inflāciju lielā mērā ietekmē nemonetārie faktori.

Lai noteiktu un īstenotu monetāro politiku, Latvijas Bankai ir atbilstoša tiesiskā un praktiskā neatkarība. Politikas mērķis ir uzturēt maiņas kursa stabilitāti un ierobežot pārmērīgu kreditēšanu, kontrolējot banku rezerves. Latvijas Bankas maiņas kursa politika darbojas līdzīgi valūtas padomei, t.i., naudas bāze ir pilnībā nodrošināta ar zelta un ārvalstu valūtas rezervēm. Centrālajai bankai ir izdevies iegūt uzticību bez formālas valūtas padomes sistēmas izmantošanas un pieredzi, vienlaicīgi izmantojot plašu tirgus orientētu monetāro instrumentu klāstu. Kopš lata ieviešanas brīža ir nodrošināta pilna nacionālās valūtas konvertējamība, un nepastāv ierobežojumi tekošā konta vai kapitāla konta darījumiem.

Monetārā politika līdz šim ir sasniegusi vairākus nozīmīgus rezultātus. Vidējā inflācija 1997. gadā samazinājās līdz 8,4 procentiem, bet 1998. gadā - līdz 4,7%. No 1994. gada tiek uzturēts fiksēts maiņas kurss attiecībā pret SDR. Kopš 1995. gada otrās puses Latvijas Bankas ārvalstu aktīvi ir nepārtraukti palielinājušies, 1998. gada jūnija beigās sasniedzot 531,2 milj. latu. Valdības īstermiņa parādzīmju diskonta likmes 1997. gadā kritās uz 3,5-5,5%, un starpbanku naudas tirgus likmes bija 3-4% intervālā (1998. beigās likmes pieauga attiecīgi uz 6-10% un 8%). Ievērojot kontrolēto cenu atbrīvošanu, vidējā termiņā inflācija var tikt samazināta līdz 4% gadā. Pašreizējā ekonomiskā attīstība neliecina par nepieciešamību mainīt maiņas kursa politiku. Tomēr pastāv iespēja, ka maiņas kursa piesaiste nākotnē tiks mainīta par labu eiro.

Latvijas Banka izmanto plašu instrumentu klāstu, kas ir pilnībā savietojams ar tiem monetārās politikas instrumentiem, kas pieejami Eiropas Centrālajai bankai. Galvenais monetārās politikas instruments ir ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana, arī caur swap operācijām. Tas atļauj Latvijas Bankai regulēt iekšzemes naudas tirgu ar ārvalstu valūtas rezervēm, neietekmējot procentu likmes politiku. Lai nodrošinātu banku likviditāti, Latvijas Banka izmanto atvērtās tirgus operācijas, un lombarda kredīti tiek izsniegti, lai nodrošinātu starpbanku norēķinu sistēmas efektivitāti. Latvijas Banka izmanto depozītus - banku termiņdepozītus Latvijas Bankā - lai samazinātu sistēmas likviditāti. Obligātās rezerves netiek aktīvi izmantotas iekšzemes finansu sektora likviditātes kontrolēšanai, tomēr tās nodrošina centrālās bankas līdzekļu pieprasījuma stabilitāti. 1997. gada aprīlī Latvijas Banka atcēla rezervju prasību saistībām pret ārvalstu bankām, lai uzlabotu vietējo banku pieeju ilgtermiņa kredītiem, bet rūpīga uzraudzīja ārējās aizņemšanās attīstību un bija gatava vajadzības gadījumā atjaunot šo rezervju veidošanas prasību.

Nepārtrauktais rezervju pieaugums pierāda to, ka nerezidentu kapitāla ieplūšana Latvijā pilnībā nosedz tekošā konta deficītu. 1997. gadā ārvalstu tiešo investīciju ieplūdums nosedza tekošā konta deficītu par 149,1 procentu.

Kapitāla konta pārpalikumam arī turpmāk jābūt lielākam nekā maksājumu bilances tekošā konta deficītam sakarā ar nerezidentu privātā kapitāla ieplūšanu ārvalstu tiešo investīciju veidā. Nākamajos piecos gados ārvalstu tiešo investīciju ieplūdums būs daļēji saistīts gan ar privatizācijas procesu, jo īpaši lielo valsts uzņēmumu privatizāciju, gan daļēji ar jaunām investīcijām ražošanas sektorā. Līdz ar Latvijas akciju tirgus tālāku paplašināšanos, vidējā termiņā ir paredzams portfeļinvestīciju pieaugums. Paredzēta izejošo portfeļinvestīciju samazināšanās, kas saistīta ar labām iekšzemes aizdošanas iespējām, paredzamo iekšzemes vērtspapīru tirgus paplašināšanos un peļņas starpības samazināšanos ieguldījumiem vērtspapīros citās pārejas ekonomikas valstīs.

Gadījumā, ja negatīva maksājumu bilances attīstība apdraudēs nacionālās valūtas stabilitāti, Latvijas Banka būs gatava padarīt stingrāku monetāro politiku, paaugstinot procentu likmes, vienlaicīgi tiks piemērota arī stingrāka fiskālā politika. Saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un likumdošanas aktiem Latvijas Bankai nav tiesību aizdod valdībai, un šis ierobežojums atbilst Māstrihtas līguma prasībām. Nesen pieņemtie labojumi likumā "Par Latvijas Banku" tagad izslēdz iespēju finansu ministram uz laiku apturēt Latvijas Bankas Padomes lēmuma izpildi.

ii. Fiskālā politika

Galvenais fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt stabilu ekonomisko izaugsmi, radot stabilu makroekonomisko vidi. Vidējā termiņā tas ietver kopbudžeta deficīta ierobežošanu saprātīgā līmenī. Tādējādi fiskālās politikas mērķis ir kopbudžeta deficīts 0,5% apmērā. Tomēr nelabvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā nevar izslēgt aktīvākas fiskālās politikas iespējamību.

Ieņēmumu daļā valdība ievēros rīcības plānu uzlabot nodokļu administrāciju. Nodokļu likmes, izņemot akcīzes nodokli, netiks mainītas, lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti. Daži nodokļu administrēšanas pasākumi jau ir īstenoti, un tuvākā laikā būs rezultāti. Tomēr valdības kopbudžeta ieņēmumiem noteikts samazinājums no gandrīz 43% no IKP 1997. gadā līdz 40% no IKP 2003. gadā. Šādu attīstību noteiks muitas nodokļa likmju samazinājums, sociālās apdrošināšanas iemaksu plānotais samazinājums no 2002. gada un nenodokļu ieņēmumu samazināšanās pēc privatizācijas procesa pabeigšanas.

Izdevumu daļā valdība finansēs palielināto valsts investīciju apjomu un ekonomisko reformu izmaksas, arī sociālās izmaksas. Vajadzēs palielināt valsts sektorā nodarbināto algas, lai pieņemtu darbā un saglabātu kvalificētu personālu. Tomēr valdība ir apņēmusies samazināt kopbudžeta tekošos izdevumus (ieskaitot procentu maksājumus par valsts parādu) no 41% no IKP 1997. gadā līdz 40% 2003. gadā. Lai to sasniegtu, valdība apņēmusies racionalizēt valsts funkcijas un novērst jebkādu to dublēšanos, kā arī uzlabot valsts izdevumu vadību.

Valdība finansēs deficītu iekšējā tirgū ar parādzīmju palīdzību (atsevišķi no izdevumiem, kas tiek finansēti caur projektu aizņēmumiem), tādējādi ārējā parāda līmenis pret IKP var samazināties no 7% no IKP 1997. gadā līdz 4% 2003. gadā.

iii. Nodokļu un valsts izdevumu politika

Nodokļu politika

Latvijas nodokļu politikas mērķis ir:

* izveidot nodokļu sistēmu, kas veicina efektīvu resursu izlietojumu;

* uzlabot nodokļu administrēšanu un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

1995. gadā tika sākta nodokļu reforma, kura atcēla vairākas nodokļu atlaides, apvienoja nodokļu likmes un deva skaidrāku nodokļu bāzes definīciju. Uzņēmumu ienākuma nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim tika ieviesta vienota likme (25%). Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) aizstāja agrāko apgrozījuma nodokli un tā standartlikme ir 18%. Pievienotās vērtības nodoklis ir saskaņots ar ES sestās pievienotās vērtības nodokļa direktīvas galvenajām prasībām (Padomes Direktīva 77/388/EEC). Pēdējie grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumdošanas aktos stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī, un tie paredz ieviest speciālu shēmu komisijas precēm un masu saziņas līdzekļu aplikšanai ar nodokli, atmaksāšanas shēmu ārvalstu tūristiem un atceļ atsevišķus priekšnodokļa atskaitījumu ierobežojumus.

Latvijā notiek akcīzes nodokļa saskaņošana ar ES prasībām. Ir noteikts, ka akcīzes nodokļa naftas produktiem likmes līdz 2001. gadam tiks pakāpeniski paaugstinātas, lai atbilstu attiecīgo ES likumdošanas aktu prasībām. Akcīzes nodoklis cigaretēm pagaidām ir noteikts zemākā līmenī (ap 30% no mazumtirdzniecības cenas) nekā attiecīgajās ES direktīvās. Augstākas nodokļa likmes pašreizējā situācijā izsauks kontrabandas palielināšanos. Ir noteikts, ka līdz 2003. gadam jāizstrādā attiecīgi grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", lai pilnībā saskaņotu noteiktās normas ar ES prasībām. Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, jau pašlaik atbilst ES prasībām. 1999. gadā plāno saskaņot ar ES prasībām arī akcīzes nodokli alum.

Sakarā ar tirdzniecības politikas liberalizāciju, kā arī brīvās tirdzniecības līgumu stāšanos spēkā muitas nodokļa likmes tika samazinātas, un 1997. gadā ieņēmumi kopbudžetā no muitas nodokļa bija 0,7% no IKP. Reģionālās attīstības nolūkos ir radītas divas speciālās ekonomiskās zonas un divas brīvostas, kurās tiek pielietoti nodokļu atvieglojumi. 1999. gadā tiks novērtēta šo zonu ietekme uz reģionālās attīstības mērķu sasniegšanu un budžetu.

Lai veicinātu ārvalstu investīcijas, Latvijai ir stājušies spēkā divpusējie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ar 16 valstīm, to skaitā ar 6 ES dalībvalstīm. Nodokļu līgumi vēl ar 5 ES dalībvalstīm ir dažādās sagatavošanas stadijās un drīzumā stāsies spēkā. Turpmākajos gados paredzēts noslēgt nodokļu līgumus ar pārējām ES dalībvalstīm.

Nodokļu administrācija

Lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu un piedzītu nodokļu parādus, ir veikti vairāki pasākumi, to skaitā uzlabota preču uzskaite un muitas dokumentu apstrāde un importa kontroles procedūra, reorganizēts Valsts ieņēmumu dienests (VID), kā arī noteikti nodokļu ieņēmumu mērķi VID teritoriālajām iestādēm. Kopš 1998. gada janvāra VID atbild par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšanu un apdrošināšanu. Tas dod iespēju vienlaikus veikt gan iedzīvotāju, gan sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pārbaudes, novērst apliekamā ienākuma slēpšanas gadījumus un veicināt šo nodokļu maksājumu veikšanas disciplīnas uzlabošanos. Sakarā ar nodokļu parādu iekasēšanu 1997. gadā trijās VID nodaļās veiksmīgi noritēja pilotprojekts, un līdz 1998. gada beigām tas tika ieviests visās nodaļās. 1997. gadā nodokļu parādi samazinājās no 40% no ikgadējiem valdības ieņēmumiem uz 30 procentiem. Sadarbībā ar Pasaules Banku un ES Phare ir izstrādāts VID modernizācijas projekts 1998.-2003. gadam, kas paredz izveidot trīs līmeņu struktūru atbilstoši pastāvošai pasaules nodokļu administrēšanas praksei un izstrādāt nodokļu administrēšanas metodiku, kas nodrošinātu pilnīgāku administrēšanas kontroli un līdz ar to arī veicinātu lielāku nodokļu maksātāju brīvprātīgu pakļaušanos nodokļu likumiem. Tiks izveidots vienveidīgs nodokļu maksātāju apkalpošanas serviss visā valstī.

Ar ES Phare programmas atbalstu tiek modernizēta muitas administrācija. Muitas modernizācijas programmā īpaša uzmanība ir veltīta muitas procedūru uzlabošanai atbilstoši ES prasībām. Pašreiz sekmīgi tiek īstenots projekts ES Vadlīnijas muitas jomā, kura ietvaros tiek saskaņoti Latvijas muitas darbības standarti ar ES noteiktajiem. Norit līguma Par Baltijas kopējo tranzīta procedūru ieviešana un sagatavošanas darbs, lai pievienotos ES EBTA Kopējā tranzīta konvencijai (Common Transit Convention). Austrumu robežas nostiprināšanas darbus paredzēts pabeigt 2000. gadā.

Valsts izdevumu politika

Lai efektīvāk izlietotu līdzekļus un nodrošinātu valsts izdevumu programmas atbilstību politikas prioritātēm, valdība veic izmaiņas valsts izdevumu programmā, kā arī uzlabo izdevumu vadību.

Pašreiz izdevumi izglītības un veselības sektoriem ir apmēram 8% no IKP. Lai palielinātu šo sektoru efektivitāti, valdība palielina budžeta iestāžu un pašvaldību lomu. Izdevumi valsts aizsardzībai tiks palielināti saskaņā ar ārpolitikas mērķi iestāties NATO.

Dotācijas, to skaitā dotācijas iedzīvotājiem, subsīdijas un transferti no valsts kopbudžeta, 1997. gadā bija 18,5% no IKP. Šis īpatsvars tiks pakāpeniski samazināts strukturālo pārkārtojumu rezultātā. Valdība gatavo visaptverošu pensiju sistēmas reformu un veselības apdrošināšanas reformu (sk. turpmāk).

Zemais algu līmenis civildienestā neveicina valsts sektora efektivitāti un apgrūtina kvalificētu darbinieku piesaisti. Lai uzlabotu civildienesta darba efektivitāti, saglabājot kontroli pār izdevumiem algām, valdība plāno reorganizēt valsts administrāciju un veikt civildienesta reformu. Ir pabeigta civildienesta uzskaite, un Valsts pārvaldes reformas padome un Valsts pārvaldes reformu birojs veic valsts pārvaldes funkciju pārskatīšanu. Saskaņā ar šī pārskata rezultātiem tiks īstenota valsts pārvaldes un civildienesta reforma. Tiek gatavoti arī noteikumu projekti par valsts sektora algu politiku. Nevajadzīgu amatu likvidēšana valsts sektorā dos iespēju palielināt algas ierēdņiem un citiem valsts sektorā nodarbinātajiem un radīt atalgojuma shēmu pēc padarītā darba. Uzņemoties funkcijas, kas ir paredzētas ES lauksaimniecības kopējo politiku realizēšanai, tiks sakārtota administratīvi institucionālā uzbūve. Reformas tiks īstenotas 1999. gadā un atspoguļotas 2000. gada valsts budžetā.

Katru gadu valdība sagatavo Valsts investīciju trīs gadu programmu. 1997.-1999. gada Valsts investīciju programmas prioritātes ir enerģija, transports un vides aizsardzība. Valsts investīciju programma tiek finansēta šādi: 60% no iekšzemes resursiem (valsts budžets, pašvaldību budžeti, neatkarīgu iestāžu un valsts uzņēmumu pašu līdzekļi) un 40% no ārējiem avotiem. Kopējās ikgadējās Valsts investīciju programmas izmaksas ir apmēram 5-6% no IKP. Nākotnē valdība paredz palielināt investīcijām atvēlēto līdzekļu īpatsvaru budžetā. 1998. gadā Valsts investīciju programmai no valsts budžeta tika atvēlēti 2,2% no IKP, 1997. gadā tikai 1,0 procenti. Vidējā termiņā mērķis ir palielināt investīcijām atvēlētos valsts budžeta līdzekļus līdz 2,5% no IKP. Lai palielinātu resursus investīcijām infrastruktūras sektorā, garantētu atbilstošu uzturēšanu un segtu jauno objektu darbības izmaksas, valdība plāno attīstīt valsts infrastruktūras koncesiju sistēmu. Jomās, kur iespējams, tiks meklēta privāta alternatīva valsts finansējumam investīcijām infrastruktūrā.

Valsts izdevumu vadība

Valdība uzlabo valsts izdevumu vadības sistēmu. No 1996. gada ir ieviesta vienota valsts kases sistēma, kas ietver visus ārpusbudžeta kontus. Budžeta process ir pārskatīts, lai realizējamās politikas prioritātes efektīvāk noteiktu izdevumu struktūru, ievērojot finansēšanas ierobežojumus. Ar divu gadu budžeta sagatavošanu un trīs gadu Valsts investīciju programmu ir ieviesta izdevumu plānošana vairākiem gadiem.

Tālākas reformas valsts izdevumu vadībā saistītas ar

* ministriju un neatkarīgo iestāžu atbildības precizēšanu saistībā ar to funkcijām un atskaišu sistēmas pārskatīšanu, lai uzlabotu kontroles sistēmu;

* iekšējā audita pastiprināšanu.

Līdz 1998. gada beigām ministriju iekšējais finansu audits tika paplašināts, ietverot arī vadību. Nākošo divu gadu laikā tiks veikts katras ministrijas iekšējais audits. Tādējādi tiks īstenotas specifiskas rekomendācijas, lai uzlabotu efektivitāti un sniegumu.

Daudzas pašvaldības ir pārāk mazas, administrācijas izdevumi pārāk augsti, un tādējādi tiek ierobežoti līdzekļi attīstības programmām. Valdība izskata pašvaldību struktūras reformu, kuras realizēšanas gaitā tiktu apvienoti mazie pagasti un pilsētas, lai iegūtu teritoriju ar vismaz 4000 iedzīvotājiem. Mērķis ir radīt finansiāli un ekonomiski neatkarīgas pašvaldības un palielināt to darbības efektivitāti.

iv. Pensijas un sociālā drošība

Pakāpeniska iedzīvotāju novecošanās rada nepieciešamību reformēt pensiju sistēmu. Valdība ir iecerējusi:

* veikt nekavējošus pasākumus, lai saglabātu līdzsvaru pensiju sistēmā;

* īstenot plašu un visaptverošu pensiju sistēmas reformu.

Šādi pasākumi jau ir īstenoti vai ieplānoti:

* kopš 1996. gada pensiju likmes ir saistītas ar izmaiņām patēriņa cenu indeksā;

* no 1998. līdz 2000. gadam netiks indeksētas pensijas, kuras pārsniedz trīs minimālās mēnešalgas;

* tiks palielināts pensijas vecums sievietēm, sasniedzot vienādu pensionēšanās vecumu - 60 gadus - abiem dzimumu pārstāvjiem pēc 2004. gada 1. jūlija;

* līdz 1999. gada beigām pensijas apjoms nevar pārsniegt maksimālo pensijas līmeni, kas aprēķināts no vidējās ikgada sociālās apdrošināšanas ienākumu robežas (patlaban - 12 000 latu gadā).

Tiek gatavota plašāka pensiju sistēmas reforma, kas tiks pakāpeniski ieviesta līdz 2002. gadam. Tiks radīta trīslīmeņu pensiju sistēma:

* tiks saglabāta esošā paaudžu solidaritātes sistēma ar noteiktu iemaksu likmi (NDC PAYG) - I līmenis;

* fondēto valsts pensiju shēma (II līmenis), kura noteiktos apstākļos var sākt darboties 2000. gadā; un

* brīvprātīga privāto pensiju fondu sistēma (III līmenis), kas reāli sāka darboties ar 1998. gada 1. jūliju.

Valdība paredz samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi no 37% no darba samaksas pašreiz līdz 33% 2002. gadā, izlīdzinot darba devēja un darba ņēmēja maksājumu daļas.

Ar Pasaules Bankas atbalstu tiek veikta veselības apdrošināšanas sistēmas reforma. Reformas mērķis ir palielināt pašvaldību un veselības aizsardzības iestāžu lomu sistēmas vadīšanā un izdevumu kontrolēšanā. Saskaņā ar šo jauno sistēmu Veselības apdrošināšanas fonds, kuru subsidē valsts budžets, piešķir līdzekļus vietējām veselības apdrošināšanas iestādēm atbilstoši objektīviem kritērijiem. Vietējām pašvaldībām ir iespēja papildināt šos resursus ar subsīdiju. Veselības aprūpes centri ir pakļauti stingram budžeta ierobežojumam.

1998.-2000. gadā tiks pārskatīti bezdarba apdrošināšanas likumdošanas akti, lai nodrošinātu speciālas programmas augsta riska grupām un uzlabotu sociālās palīdzības programmu formulēšanu.

v. Tirdzniecības politika

Latvijas ievērojamā priekšrocība ir tās atrašanās Austrumu un Rietumeiropas galveno tirdzniecības ceļu krustojumā. Latvijā ir liberāla tirdzniecības politika un ārējai tirdzniecībai ir nozīmīgs īpatsvars IKP. Tālāka tirdzniecības liberalizācijas veicināšana ir saistīta ar Latvijas ārpolitikas pamatprioritātēm - iestāšanos ES un dalību Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības politika ir šāda:

* tirdzniecības liberalizācija;

* Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspējas uzlabošana;

* integrācija Eiropas savienībā;

* līdzdalība Pasaules tirdzniecības organizācijā; un

* uzlabota reģionālā sadarbība un plašākas attiecības ar citām valstīm.

1998. gada oktobrī Latvija tika uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Latvija ir ratificējusi iestāšanās līgumu, un, sākot ar 1999. gada 11. februāri, kļūs par pilntiesīgu PTO dalībvalsti. Lai saskaņotu Latvijas likumus ar Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu principiem, Latvija ir reformējusi importa un eksporta licencēšanas sistēmu, ir atcelti kvantitatīvie ierobežojumi, garantēta tranzīta brīvība un izpildītas saistības attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību. Netarifu regulācijas jomā Latvija atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu prasībām attiecībā uz fitosanitārajām, sanitārajām normām un tirdzniecības tehniskajām barjerām. 1997. gadā pieņemtais Muitas likums saskaņoja preču muitas vērtības noteikšanas metodes ar Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām. Muitas tarifi daudzām precēm tika samazināti līdz 0% vai 1%, un vidējais muitas tarifs nelauksaimniecības precēm samazinājās līdz 3,5 procentiem. Lauksaimniecības precēm vidējais svērtais tarifs samazinājās līdz 40 procentiem. Tālākie liberalizācijas soļi ietekmēs:

* pakāpenisku protekcijas līmeņa samazināšanu lauksaimniecībā;

* specifisko tarifu aizstāšanu ar ad valorem tarifiem (izņemot cukuru);

* eksporta tarifu atcelšanu (izņemot antikvariātam).

Attiecībā uz pakalpojumu tirgu Latvijā arī ir liberāls tirdzniecības režīms. Ar dažiem izņēmumiem, kuri tika iekļauti specifisko saistību grafikā attiecībā uz pakalpojumiem Latvijas iestāšanās protokolā Pasaules tirdzniecības organizācijā. Valdība paredz tālāku pakalpojumu tirgus liberalizāciju starp Baltijas valstīm.

70% no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma ir brīvās tirdzniecības režīmā. Latvijai ir brīvās tirdzniecības līgumi ar 25 valstīm, kā arī Eiropas līgums ar ES. Pārējām 133 valstīm attiecības ar PTO dalībvalstīm regulē saistības ar PTO un noslēgtie līgumi par vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā. Latvijas ārējā tirdzniecība joprojām tiek pārorientēta uz Rietumeiropas valstīm. Pašreiz 56% no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma veido Eiropas savienības valstis, 17% - NVS valstis un 13% - Baltijas valstis.

Latvijas galvenais mērķis nākamajiem gadiem ir izpildīt ES uzņemšanas nosacījumus. Vienlaicīgi tiks:

* slēgti brīvās tirdzniecības līgumi ar citām valstīm, ievērojot ES politiku pret trešajām valstīm;

* padziļināta reģionālā integrācija starp Baltijas valstīm (vienotas ekonomiskās telpas izveide - brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustība); un

* meklēti veidi, kā uzlabot un attīstīt attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm.

vi. Iekšējā tirgus liberalizācija

Cenas

Lai nodrošinātu resursu efektīvu izlietojumu, cenas nosaka tirgus, bet dabīgā monopola cenām jāatspoguļo patiesās ekonomiskās izmaksas. Latvijā vairums cenu tika liberalizētas deviņdesmito gadu sākumā.

Saistībā ar regulētajām cenām enerģijas tarifi ir nepietiekami sektora attīstībai un pārstrukturizācijai. Dzelzceļa sektorā pasažieru pārvadājumi tiek subsidēti no ieņēmumiem par kravu pārvadājumiem. Tā rezultātā laika periodā no 1998.-2002. gadam tiek apsvērts pakāpenisks tarifu pieaugums.

Valdība īstenos efektīvu dabīgo monopolu regulēšanas mehānismu. Šo mehānismu mērķis būs:

* veicināt sektoru efektivitāti;

* aizsargāt patērētājus, nodrošinot tos ar augstas kvalitātes pakalpojumiem par saprātīgu cenu.

Valdība plāno pieņemt likumu par telekomunikāciju, pasta, dzelzceļa transporta, elektrības, gāzes saimniecības, centralizētas siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas, sadzīves atkritumu sektoru regulēšanu, veikt organizatoriskos pasākumus, lai izveidotu vienotu tarifu regulēšanas sistēmu minēto nozaru uzņēmumos. Vidējā termiņā regulētās cenas tiks pakāpeniski atbrīvotas, attīstoties konkurencei šajos sektoros.

Konkurence

Konkurences politikas mērķis ir:

* nepieļaut vienošanās starp uzņēmumiem, kas var negatīvi ietekmēt konkurenci;

* nepieļaut dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;

* kontrolēt saplūšanas un apvienošanās, arī privatizācijas procesa laikā, lai nepieļautu monopolu rašanos, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas tirgu;

* nepieļaut negodīgu konkurenci.

Šim mērķim 1997. gadā tika pieņemts gan jauns konkurences likums, gan noteikumi, kas saistīti ar šā likuma izpildi un kontroli. Likums nosaka Konkurences padomes un Konkurences biroja izveidi, kuri atbild par likuma pārkāpumu izmeklēšanu. Konkurences padome ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, bet ministrijai nav iespēju ietekmēt izmeklēšanu vai padomes pieņemtos lēmumus. Tomēr padomes lēmumu iespējams pārsūdzēt tiesā.

Valsts atbalsts

Valdība ir apņēmusies īstenot tādu valsts atbalsta politiku, kas ir savienojama ar valsts lomu tirgus ekonomikā un saskaņota ar Eiropas līguma un brīvās tirdzniecības līgumu starptautiskajām prasībām. Valsts atbalsts tiks virzīts konkrētu mērķu sasniegšanai, kas veicinās tādas darbības, kuras citādi netiktu uzsāktas.

1998. gada februārī pieņemtais likums par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli nodrošina Latvijas starptautisko saistību izpildi, nepieļauj valsts līdzekļu izšķērdēšanu un novērš konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū. Latvija ir pirmā asociētā valsts ar valsts atbalsta kontroles sistēmu.

Dažas valsts atbalsta programmas bija apstiprinātas pirms valsts atbalsta kontroles jumta likuma. Tas tiks atrisināts, pakāpeniski veicot grozījumus likumdošanas aktos, saskaņā ar Valsts atbalsta uzraudzības komisijas ieteikumiem. Valdība ir apņēmusies atturēties no jaunām palīdzības shēmām Krājbankai, ja tās nebūs saskaņotas ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Plānojot turpmāko valsts atbalstu, tiks stingri ievērots likums par valsts atbalsta kontroli, kā arī ES noteikumi par valsts atbalstu. Valdība ir apņēmusies nodrošināt augstu "caurskatāmības" līmeni valsts atbalsta projektiem un programmām attiecībā pret Latvijas tirdzniecības partneriem. Pašreiz aktuālākais ir jautājums par likumdošanas aktiem speciālo ekonomisko zonu jomā.

vii. Darba tirgus un ienākumu politika

Nodarbināto skaits Latvijā samazinās (vidēji par 75 800 cilvēkiem laikā no 1991. līdz 1996. gadam). Saskaņā ar oficiālo reģistrāciju bezdarba līmenis 1997. gada beigās bija 7%, bet pēc Darba spēka apsekojuma datiem 1997. gadā vidējais darba meklētāju līmenis bija 16 procenti. Augstākie oficiālā bezdarba līmeņi (no 22% līdz 28%) reģistrēti Balvu, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes rajonā. Vissmagāk bezdarbs ir skāris nekvalificētos strādniekus. 1998. gada pēdējos mēnešos bija vērojams straujāks bezdarba pieaugums (decembra beigās oficiālā bezdarba līmenis bija 9,2%), ko izsauca ražošanas samazināšanās nozarēs, kas cieši saistītas ar Krievijas tirgu.

Šī situācija rada nozīmīgu sociālo problēmu. Tās atrisināšana daļēji ir atkarīga no stabilas ekonomisko izaugsmi veicinošas politikas veiksmīgas īstenošanas. Tomēr, ņemot vērā bezdarba līmeņa atšķirības sociāldemogrāfiskajās grupās un dažādos teritoriālajos reģionos, nepieciešamas arī specifiskas darbības. Tās ietver:

* bezdarbnieku apmācības un kvalifikācijas celšanas programmu;

* reģionālās attīstības programmas;

* darba spēka mobilitātes palielināšanas pasākumu kopumu (esošās obligātā pieraksta sistēmas atcelšana, dzīvokļu īres tirgus liberalizācija, uzlabota informācija par darba iespējām);

* nelauksaimnieciskās nodarbinātības attīstīšana laukos;

Bez pasākumiem nodarbinātības uzlabošanai valdība plāno palielināt darba tirgus standartus, lai samazinātu atšķirību starp darba attiecībām valsts un privātajā sektorā, saskaņot darba likumdošanas aktus ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem un ES likumdošanas aktiem, turpināt attīstīt darba drošības un aizsardzības sistēmu.

Attiecībā uz ienākumu politiku, valdība regulāri pārskatīs un palielinās minimālo algu saskaņā ar inflācijas un produktivitātes izmaiņām, ņemot vērā makroekonomiskos ierobežojumus un algu palielinājuma ietekmi uz budžetu. Valdība plāno noteikt nabadzības izskaušanas stratēģiju. Tāpēc veic nabadzības pētījumus un veido datu bāzi, kurā būs dzimuma, vecuma un sociālās piederības uzskaite.

 

4. Privātā sektora attīstības veicināšana

i. Privatizācija

Latvijas valdība uzskata, ka valstij nav jāpatur īpašumā uzņēmumi un jāuzņemas to pārvaldīšana. Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un īpašuma formas maiņas galvenais mērķis ir samazināt valsts līdzdalību Latvijas ekonomikā (tautsaimniecībā) un radīt labvēlīgu vidi privātkapitālam. Pašlaik notiekošās privatizācijas programmas uzdevumi ir: pārdodot ievērojamu akciju daļu stratēģiskajiem investoriem, nodibināt konkurētspējīgus privātos uzņēmumus, tādējādi veicinot Latvijas uzņēmēju slāņa veidošanos un piesaistot ārvalstu investīcijas.

Mazo uzņēmumu lielākā daļa tika privatizēta pirms 1995. gada, bet lielo uzņēmumu privatizācija notiek gausi. Privatizācijas programma tika īstenota galvenokārt izmantojot iznomāšanu ar izpirkšanas tiesībām. Iedzīvotājiem tika izsniegti privatizācijas sertifikāti, par kuriem varēja iegādāties privatizējamos uzņēmumus. 1995.-1996. gadā privatizācija tika paātrināta, sakarā ar vairāku likumu pieņemšanu, kuri palielināja privatizācijas apjomus un veicināja ārzemju stratēģisko investoru piesaistīšanu. Kopš 1995. gada privatizējamo uzņēmumu akcijas tika pārdotas par privatizācijas sertifikātiem Rīgas Fondu biržā. 1996. gadā valdība pieņēma lēmumu palielināt privatizējamo uzņēmumu skaitu un iekļaut privatizācijā arī enerģētikas nozari. Latvijas likumi garantē vienādas tiesības vietējiem un ārvalstu investoriem.

Šīs programmas īstenošanas rezultātā 1997. gada beigās privātā sektora īpatsvars bija 62% no IKP un tajā tika nodarbināti 66% no Latvijas ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem. Tādās svarīgās nozarēs kā rūpniecība, lauksaimniecība, būvniecība un tirdzniecība privāto uzņēmumu saražotā pievienotās vērtības daļa sasniedza 90% līdz 98 procentus.

Valdības mērķis līdz 1998. gada vidum pabeigt uzņēmumu privatizācijas procesu būtībā ir sasniegts. 1998. gada oktobrī Latvijas Privatizācijas aģentūra pabeidza 970 valsts uzņēmumu privatizāciju. Turpinās 22 valsts uzņēmumu privatizācija, bet tikai sešos no tiem strādā vairāk par 50 cilvēkiem. Tika izstrādāta stratēģija sarežģīto nozaru (kuģniecības, enerģētikas, gāzes un apkures) privatizācijai. Valsts kapitāla daļa šajās nozarēs pakāpeniski samazinās. 1998. gadā oktobrī "Ventspils naftas" privātkapitāla daļa sasniedza 56,4 procentus. Uzņēmuma "Latvijas gāze" valsts kapitāla daļa ir samazināta līdz 42,5 procentiem. Nesen pieņemtais Enerģētikas likums ļauj sākt arī "Latvenergo" pārstrukturēšanu un privatizāciju. 1998. gada 13. oktobrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu privatizēt "Lattelekom" valsts kapitāla daļu.

Jaunā Latvijas valdība turpinās darbu pie lielo valstij piederošo monopoluzņēmumu privatizācijas, tādējādi izpildot nosacījumus, kas paredzēti Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas savienībā. Tas liecina par privatizācijas procesa stabilo un neatgriezenisko gaitu.

Valsts un pašvaldību dzīvojamo ēku privatizācijas tempi ir lēni. 1998. gada 1. aprīlī tikai 25,6% no dzīvojama fonda dzīvokļiem tika piedāvāti privatizācijai. Tāpēc valdība ir nolēmusi paātrināt šo procesu, lai līdz 1998. gada beigām privatizētu 40% no dzīvojama fonda.

1997. gada maijā zemes tirgus liberalizācija tika pabeigta. Zemes un īpašuma reģistrs vēl joprojām nav pabeigts. Īpašumu tiesību atjaunošanas process un zemes reģistrācija notiek strauji, gandrīz visi īpašumi ir reģistrēti Zemes grāmatā. 1997. gada beigās 130 000 īpašumu tika reģistrēti Zemes grāmatā. 1998. gada beigās reģistrēto īpašumu skaits sasniegs 200 000.

ii. Atbalsts privātā sektora attīstībai

Valdība ir nolēmusi atbalstīt privātos uzņēmējus ar pasākumiem, kas paredz: (i) ekonomiskai aktivitātei draudzīgas vides un labvēlīgas tiesiskas bāzes radīšanu; (ii) valsts investīciju palielināšanu infrastruktūrā, ņemot vērā valsts izdevumu politikas prioritātes; (iii) ārzemju tiešo investīciju veicināšanu; (iv) atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai; (v) eksporta veicināšanu; un (vi) Latvijas produkcijas kvalitātes uzlabošanas sekmēšanu.

Tiesiskais ietvars

Valdība atbalsta privātā sektora attīstībai labvēlīgas vides veidošanu. Tāpēc 1996.-1997. gadā tika pieņemti likumi, lai tuvinātu uzņēmumu maksātnespējas procesa regulēšanu Eiropas savienības direktīvām, izveidotu juridisko bāzi kustamā un nekustamā īpašuma ieķīlāšanai. Likumi arī paredz ārvalstu investīciju veicināšanas pasākumus.

Pakāpeniski tiek atcelti ekonomiskās darbības ierobežojumi. 1997. gadā licencējamo darbību skaits no 165 samazinājies līdz 67. Tika vienkāršotas importa un eksporta procedūras saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem VIII pantu. Tādējādi importa un eksporta licences iegādāšanās maksa samazinās līdz licences izsniegšanas pašizmaksai.

Lai arī valdība centīsies netraucēt ekonomisko darbību ar pārāk biežiem grozījumiem likumdošanas aktos, ir nepieciešami daži uzlabojumi tiesiskajā ietvarā. Ir izstrādāts un iesniegts Saeimā Komerclikums, kas atvieglos uzņēmumu reģistrēšanu, aizsargās uzņēmējus un kreditorus un tuvinās Latvijas likumdošanas aktus ES prasībām. Papildus Ministru kabineta noteikumi tiks izstrādāti tuvāko gadu laikā, lai tuvinātu Latvijas likumdošanas aktus ES direktīvām un starptautiskajiem līgumiem.

Tiešo ārvalstu investīciju veicināšana

Valdība pievērš ārvalstu tiešajām investīcijām īpašu uzmanību, jo tās papildina Latvijas ierobežotos resursus, nodrošina uzņēmumu lielāku efektivitāti sakarā ar jauno tehnoloģiju ienākšanu un pieeju starptautiskajiem tirgiem.

Valdība īsteno politiku, kas nodrošina vienlīdzīgus nosacījumus vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem. Nacionālais režīms tiks paplašināts, nosakot vienlīdzību starp vietējiem un ārvalstu investoriem valsts uzņēmumu privatizācijā un jauno uzņēmumu dibināšanā. Ārvalstu investoriem ir atļauts iegādāties privatizācijas sertifikātus.

Jebkura jauna likuma stāšanās spēkā gadījumā, ja tie ietekmē ārvalstu investoru darbības nosacījumus, likumi, kas bija spēkā uzņēmuma dibināšanas brīdī, tiek saglabāti vēl 10 gadus. Ārvalstu investoriem nav jāmaksā muitas nodoklis un PVN par precēm, kas tiek ieviestas kā daļa no investīciju projekta. Peļņas un kapitāla izvešana no Latvijas netiek ierobežota.

Latvija ir parakstījusi 22 divpusējās vienošanās par nodokļu dubultās aplikšanas novēršanu. Valdība arī plāno parakstīt OECD daudzpusējo vienošanos par investīcijām. Tiks īstenoti vairāki citi pasākumi, lai veicinātu investoru aktivitāti, piemēram, kravas sadales centra, tehnoloģijas centru un rūpniecības "parku" izveidošana. Latvijas Attīstības aģentūra piedāvā plašu pakalpojumu klāstu: kontaktus ar partneriem, palīdzību veikt labāko izvēli, formālo procedūru kārtošanu utt.

Latvijā strauji pieaugušas ārvalstu tiešās investīcijas, kas liecina, ka investīciju veicināšanas politika ir sekmīga. Investīciju apjoms dubultojās no 1994. līdz 1996. gadam, 1996. gada beigās tas sasniedza 936 milj. USD. 1997. gadā ārvalstu tiešo investīciju ieplūde bija 420 milj. USD un kumulatīvais investīciju apjoms sasniedza 1272 milj. USD. Centrālās un Austrumeiropas valstu vidū Latvija ir viena no pirmajām pēc ārvalstu tiešo investīciju līmeņa uz vienu iedzīvotāju - 208 USD uz vienu iedzīvotāju 1997. gadā, bet kumulatīvās investīcijas uz vienu iedzīvotāju šī perioda beigās bija 517 USD.

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstība

Pēdējo gadu laikā attīstījies ievērojams mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektors. 94% no visiem uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits ir mazāks par 250. Tajos strādā aptuveni 56% no visiem uzņēmumos nodarbinātajiem. Valdība plāno atbalstīt šī sektora turpmāko attīstību.

MVU veicināšanas pasākumi ietver Biznesa atbalsta centru veidošanu ar ES Phare programmas palīdzību, kā arī Latvijas Garantijas aģentūras veidošanu, kas dos garantijas banku kredītiem, kurus izsniedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mazie uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, iegūst 20% ienākuma nodokļa atvieglojumu un izmanto vienkāršotu pārskatu sistēmu.

Nacionālā MVU veicināšanas programma tika apstiprināta 1997. gadā, un tā paredz šādus pasākumus: (i) mazo uzņēmumu atbalsta organizāciju attīstību, (ii) labvēlīgas tiesiskās vides izveidošanu, arī atvieglojumus administratīvajās procedūrās, (iii) attīstības projektu (biznesa plānu) izstrādāšanu un īstenošanu, (iv) atbalstu tehnoloģijas attīstībai, (v) apmācības programmas. Izmantojot Phare catch-up facility projektu, tiks atbalstīta atsevišķu rūpniecības saimju ( clusters ) un aptuveni 12-15 uzņēmumu pārstrukturizēšana.

Ir izveidots Latvijas vides investīciju fonds, kurš atbalsta videi draudzīgas tehnoloģijas ieviešanu mazos un vidējos uzņēmumos.

Tiek diskutēts par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu MVU attīstības veicināšanai, kā arī Latvijas puses līdzfinansēšanas saistību pildīšanu nākotnes Phare catch-up projektu īstenošanai.

Eksporta veicināšana

Tirdzniecības līgumi, par kuriem tika runāts nodaļā "Tirdzniecības politika", ir daļa no valsts eksporta veicināšanas stratēģijas. Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) ir svarīga eksporta veicināšanas sistēmas sastāvdaļa. LAA sniedz atbalstu apkopojot un izplatot informāciju, organizējot tirdzniecības misijas un piedāvājot apmācību programmas. Latvijā darbojas arī citas organizācijas, kas nodarbojas ar eksporta veicināšanu. Latvijas Tirdzniecības centrs tika dibināts 1997. gadā, apvienojoties 62 ražošanas un pakalpojumu uzņēmumiem, lai veicinātu eksportu uz NVS valstīm. "Latvijas eksportkredīts" (LEK) piedāvā kredītus un garantijas eksporta operācijām, bet pagaidām LEK darbības apjomi nepārsniedz pat 1% Latvijas eksporta nepietiekamā statūtkapitāla dēļ.

1998. gadā valdība plāno attīstīt eksporta veicināšanas stratēģiju. Stratēģija paredz, ka eksporta veicināšanas institucionālā sistēma būs vienkāršota un institūciju pilnvaras precizētas. Tiks izveidota Eksporta veicināšanas padome, kurā strādās valsts un privātā sektora pārstāvji. Padome koordinēs eksporta veicināšanas projektus. Ar LAA (kura saņem Phare tehnisko palīdzību) starpniecību valdība sniegs privātajām kompānijām atbalstu, lai tās piedalītos starptautiskajās izstādēs un tirgos. Komercatašeju pilnvaras Latvijas vēstniecībās ārzemēs būs paaugstinātas. Tirdzniecības un Rūpniecības kamera būs pastiprināta un biznesa atbalsta centru reģionāla struktūra pilnveidota.

Tiks pieņemts likums par valsts atbalstu eksporta kreditēšanā un garantēšanā. Tas detalizēti regulēs LEK statusu un eksporta kredītu un garantiju nosacījumus un saistošas procedūras. Izstrādājot likuma projektu, tiks ņemti vērā OECD un ES noteikumi par oficiāli atbalstāmiem eksporta kredītiem.

Kvalitāte

Lai veicinātu Latvijas ražotāju konkurētspēju un iekļaušanos starptautiskajos tirgos no 1994. gada tiek realizēta Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma. Izveidota Eiropas savienības principiem atbilstoša likumdošana un izveidotas atbilstošas institūcijas. Tas nodrošinās atbilstību ES principiem preču un pakalpojumu drošības un kvalitātes jomā.

Atbilstoši nacionālajai programmai integrācijai ES tiek realizēta Latvijas likumdošanas aktu saskaņošana nozarēs. Noteiktas Latvijas prioritārās jomas Eiropas atbilstības novērtēšanas protokolam (ECAP) un 1998. gada 29. oktobrī uzsāktas sarunas par līguma noslēgšanu.

1998. gadā pieņemts Standartizācijas likums. Ministru kabinetā akceptēta valsts programma "Standartizācijas attīstība Latvijā", kura paredz visu Eiropas standartu adaptāciju Latvijas nacionālo standartu statusā līdz 2002. gadam. Pašlaik Latvijā darbojas 38 standartizācijas tehniskās komitejas un par nacionālajiem standartiem pielāgoti vairāk nekā 200 Eiropas standartu. Latvijas standartizācijas organizācija ir Eiropas standartizācijas organizācijas (CEN) un Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) afilētais biedrs.

1994. gadā izveidots Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs "LATAK", kurš dažādās jomās akreditējis 80 testēšanas laboratorijas, kalibrēšanas laboratorijas, 5 inspicēšanas institūcijas, 3 produktu sertifikācijas institūcijas, 1 kvalitātes sistēmu sertifikācijas institūciju, 1 personāla sertifikācijas institūciju.

Viena no prioritātēm ir efektīvas tirgus uzraudzības sistēmas izveidošana, lai nodrošinātu atbilstošu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Tādēļ tiek izstrādāta Tirgus uzraudzības Nacionālā programma, kuras ietvaros izveidots Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī izstrādātas mācību programmas, lai sagatavotu speciālistus dažādās nozarēs.

iii. Reģionālā attīstība

Reģionālās attīstības politikas uzdevumi ir šādi: radīt priekšnosacījumus labvēlīgu vides, dzīves un darba apstākļu nodrošināšanai visos Latvijas reģionos; samazināt un novērst nelabvēlīgās reģionālās atšķirības.

1998. gada martā izveidots Reģionālais fonds. To apsaimnieko valsts bezpeļņas organizācija Reģionu attīstība, kura dibināta 1998. gada februārī. 1998. gadā Reģionālā fonda līdzekļi bija 1,4 milj. latu, kas ir pieejami līdzfinansēšanai no starptautiskajām organizācijām. Lauku attīstības kredītlīnija 25 milj. USD apjomā tiks finansēta ar Pasaules bankas līdzekļiem. Šīs kredītlīnijas ietvaros lielāka uzmanība tiks piešķirta nelauksaimnieciskā biznesa attīstībai laukos. Turklāt, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti, nodokļu atvieglojumi tika piešķirti mazattīstītiem reģioniem. Tika izveidotas divas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ). (Ar SEZ saistītie jautājumi ir apskatīti iepriekš.)

Valdība finansiāli un tehniski atbalsta vietējās varas institūcijas, lai palielinātu to spēju plānot un īstenot reģionālas attīstības projektus. Tiek gatavota Latvijas Reģionālās attīstības nacionālā programma un administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz mazo pagastu apvienošanu. Valdība plāno sagatavoties līdzdalībai ES Pirmsstrukturālo fondu programmās no 2000. gada.

Turpinājums seko

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!