Par uzlabojumiem Eiropas revīzijas tirgū

13.oktobrī Eiropas Komisija ir sākusi plašu apspriešanos par obligāto revīziju, kā arī par revīzijas sistēmu plašākā nozīmē. Ņemot vērā finanšu krīzi, ir jāuzdod jautājums, vai revidentu nozīmi var pastiprināt, lai nākotnē mazinātu jaunus riskus finanšu jomā. Finanšu krīze arī atklāja atsevišķus trūkumus revīzijas jomā, kuri ir jāizanalizē sīkāk. Šis darbs revīzijas jomā ir daļa no centieniem gūt mācību no krīzes un veikt reformas finanšu sektorā. Konkrēti, Komisija vēlas apspriest, vai revīzijas sniedz pareizu informāciju visiem finanšu nozares dalībniekiem, vai ir problēmas saistībā ar revīzijas uzņēmumu neatkarību, vai koncentrēts tirgus rada riskus, vai uzraudzība Eiropas līmenī būtu lietderīga un kā labāk ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības. Apspriešanā ir iespējams piedalīties līdz 2010.gada 8.decembrim.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Lai vairotu uzticību tirgū, finanšu pārskatu ticamībai ir centrālā loma. Visiem finanšu nozares dalībniekiem jāvar paļauties uz informāciju, kas atspoguļo uzņēmumu patieso finansiālo stabilitāti. Revidentiem ir nozīmīga loma, un tāpēc ir nepieciešamas pamatīgas un pilnīgi neatkarīgas revīzijas. Krīze atklāja nepilnības revīzijas jomā. Šīs nepilnības ir jāizanalizē un jānosaka, kādus uzlabojumus varētu veikt. Uzskatu, ka ir svarīgi atklāti un godīgi piedalīties šajā apspriešanā. Šeit nav vietas tabu.”

Kā noteikts ES tiesību aktos, obligātā revīzija ir uzņēmuma grāmatvedības revīzija. Revidentiem ar likumu ir uzticēta obligāto revīziju veikšana. Revīzijas mērķis ir pilnīgi neatkarīgi no pārbaudītā uzņēmuma sniegt atzinumu par šā uzņēmuma finanšu pārskatu patiesību un skaidrību. Tādējādi revidentu neatkarībai jābūt revīzijas sistēmas pamatā.

Jo īpaši banku krīzes rezultātā ir radušies vairāki jautājumi par to, vai revidentu nozīmi var pastiprināt, lai nākotnē mazinātu jaunus riskus finanšu jomā. Zaļās grāmatas mērķis ir uzsākt plašu apspriešanos, lai noteiktu, kādas izmaiņas vajadzīgas revīzijas politikā.

Komisija uzskata, ka vairākas jomas ir jāizanalizē sīkāk, konkrēti:

• revidentu neatkarība. Nav skaidrs, vai revidenti ir patiesi neatkarīgi un objektīvi, pārbaudot uzņēmuma finanšu pārskatus, ja tas pats uzņēmums ir esošais vai potenciālais ar revīziju nesaistītu pakalpojumu ņēmējs;

• cik lielā mērā ieinteresētās personas var paļauties uz pārbaudītajiem finanšu pārskatiem. Tāpēc ir jācenšas noskaidrot atšķirības, ja tādas ir, starp ieinteresēto personu cerībām un īstenību attiecībā uz revīzijas tvērumu un metodoloģiju;

• sistēmiska riska potenciāls saistībā ar izteiktu koncentrēšanos revīzijas sektorā (kādas sekas varētu būt plašā finanšu sistēmā, ja kāds no lieliem revīzijas uzņēmumiem pārtrauktu darbu?);

• uzraudzītāju loma, un vai valsts uzraudzība ir pilnībā efektīva;

• funkcionējoša iekšējā tirgus potenciāls revīzijas jomā un to šķēršļu novēršana, kas pašreiz nosaka, ka revīzijas tirgus ir galvenokārt valsts tirgus. Šajā sakarā ideja par Eiropas pasi revidentiem ir jāizanalizē sīkāk;

• mazo uzņēmumu īpašās vajadzības. Nodrošināt noteikumu proporcionālu piemērošanu MVU;

• globālais konteksts. Revīzija ir globāls tirgus, kurā uzņēmumi darbojas kā globāli tīkli. Tāpēc ir svarīgi koordinēt mūsu centienus starptautiskā līmenī.

Atbildes saistībā ar Zaļo grāmatu tiek gaidītas līdz 8.decembrim. Pamatojoties uz šīm atbildēm, Komisija izlems, vai ir vajadzīgi kādi pasākumi 2011.gadā. Komisija vēlas sadarboties un saskaņot savu nostāju ar to svarīgāko starptautisko partneru nostājām, kuri piedalās Finanšu stabilitātes padomē un G-20 valstu sanāksmēs.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa