Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 12.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2010., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/219465

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi

Vēl šajā numurā

13.10.2010., Nr. 162

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 12.oktobrī

FM: Par 2009.gada valsts un pašvaldību budžetu izpildes pārskatu

Ministru kabinets 12.oktobrī akceptēja ziņojumu par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, lai likumā noteiktajā termiņā – līdz 15.oktobrim – to varētu iesniegt parlamentā.

Kopumā 2009.gada valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts bija 897,9 miljoni latu jeb 6,9% no IKP (pēc Latvijas metodikas jeb naudas plūsmas metodes. Savukārt pēc ESA metodikas deficīts bija 8,98% no IKP. Deficīta aprēķins pēc ESA metodikas varētu vēl tikt precizēts). Valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 2009.gadā būtiski ietekmēja valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta nodokļu ieņēmumu kritums un valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums. Savukārt pašvaldību konsolidētā budžeta deficīts samazinājās līdz 60,6 miljoniem latu, pateicoties būtiskiem pamatbudžeta izdevumu samazinājumiem.

Valsts konsolidētais parāds (pēc nomināla) uz 2009.gada 31.decembri ir 4327,5 miljoni latu jeb 33,1% no IKP, kas vēl joprojām ir vērtējams kā neliels, salīdzinot ar Māstrihtas kritēriju – 60% no IKP.

Valsts budžeta izpildes rādītājus 2009.gadā būtiski ietekmēja situācija vietējā un starptautiskajā finanšu tirgū un Latvijas ekonomikas lejupslīdes tendences, ko pastiprināja globālā ekonomiskā un finanšu krīze. Pasaules kopējais iekšzemes kopprodukts samazinājās par 0,6%, savukārt Latvijā IKP salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 18%. Latvijā IKP kritumu pamatā noteica apjomu samazinājums rūpniecībā un valsts pārvaldē, kā arī nozarēs, kuras apkalpo iekšējo pieprasījumu – mazumtirdzniecībā un būvniecībā.

Valstī 2009.gadā mērķtiecīgi tika īstenota ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kuras ietvaros stingra fiskālā politika izvirzīta kā priekšnoteikums ekonomikas stabilizācijai un starptautiskā aizņēmuma programmas finansējuma saņemšanai.

Valdības īstenotā fiskālo risku uzraudzība noteica nepieciešamību 2009.gadā veikt grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā divas reizes (2009.gada 28.janvārī un 16.jūnijā), pārskatot valsts budžeta ieņēmumu plānu un veicot fiskālās konsolidācijas pasākumus.

Kopumā Latvijas Republikas 2009.gada valsts budžets sekmīgi izpildīts atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” un tā grozījumos noteiktajām galvenajām prioritātēm: veikt pamatotu, samērīgu nozaru izdevumu samazinājumu, nodrošināt finansējumu nozaru prioritārajiem pasākumiem, 2007.–2013.gada programmēšanas perioda Eiropas Savienības fondu finansēto projektu īstenošanai un pieaugošos izdevumus sociālajai aizsardzībai, nepārsniedzot budžeta deficīta maksimāli pieļaujamo līmeni.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam uzdevumi makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai paredz stingru fiskālo disciplīnu, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidāciju atbilstoši fiskālajam mērķim, fiskālās atbildības palielināšanu un efektīvu pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi. Latvijas valdība ir panākusi nozīmīgu vienošanos ar starptautiskajiem partneriem par būtiskām investīcijām tautsaimniecībā jau 2010.gadā, palielinot finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem un finansējumu lauksaimniekiem. Līdz šim paveiktie un plānotie darbi ilgtspējīgas fiskālās politikas nodrošināšanā un valsts ekonomikas stabilizēšanā veido stabilu pamatu tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanai nākamajos gados.

Pārskatā iekļauts pārskats un skaidrojumi par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi 2009.gadā, valsts konsolidētā grāmatvedības bilance uz 2009.gada 31.decembri un pārskats par valsts konsolidēto parādu ar skaidrojumiem, valsts un pašvaldību budžeta iestāžu grāmatvedības bilanču kopsavilkumi, valsts budžeta finanšu bilance ar pielikumiem, ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finanšu bilance ar pielikumiem, valsts un pašvaldību 2009.gada budžeta izpildes pārskatu kopsavilkumi.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa



 

LM: Par mikrouzņēmumu brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai

Mikrouzņēmuma nodokli maksājošie mikrouzņēmumu darbinieki papildus obligātajām iemaksām valsts sociālajai apdrošināšanai varēs pievienoties brīvprātīgi, tādējādi palielinot valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus un tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus – pensijas, pabalstus, atlīdzības.

To paredz 12.oktobrī valdībā apstiprinātie “Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai”. Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieki, kuri vienlaikus nestrādā pie cita darba devēja (kas nav mikrouzņēmums), varēs brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, iesniedzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā reģistrācijas lapu.

Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs mikrouzņēmumu darbiniekiem ir 500 lati mēnesī.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!