Par Eiropā veidotu darbu rādīšanu ES televīzijā

No datiem, kas iekļauti Eiropas Komisijas 23.septembrī publicētajā pārskatā par 2007.–2008.gadu, izriet, ka ES televīzijas raidorganizācijas aptuveni 63% no sava ētera laika atvēl ES veidotām programmā, turklāt 35% – Eiropas producentu radītiem neatkarīgiem darbiem. Komisija ik pēc diviem gadiem publicē ziņojumu par to, kā tiek pārraudzīta Eiropā veidotu darbu sekmēšana televīzijā ES, kas ir viens no ES Audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu direktīvas īstenošanas mērķiem.

ES Audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu (AVINP) direktīvā ir iekļauti noteikumi par to, kādai jābūt mazākajai ES veidoto vai neatkarīgu Eiropas producentu veidoto darbu proporcijai, kas ikvienai Eiropas raidorganizācijai ir jāiekļauj to programmās. Direktīva nosaka, ka dalībvalstīm jāgādā par to, lai vairāk nekā 50% no raidlaika tiktu atvēlēti Eiropā veidotiem darbiem un lai 10% no šā laika vai šo programmu budžeta tiktu atvēlēti neatkarīgu producentu veidotiem darbiem. Ziņojumā norādīts, ka 2007.gadā Eiropā veidotiem darbiem tika atvēlēti vidēji 62,6% raidlaika, bet 2008.gadā – 63,2%. Vidējie raidlaika rādītāji dažādās dalībvalstīs atšķiras diapazonā no 27,9% Kiprā līdz 85% Polijā 2007.gadā un no 30% Kiprā līdz 83,11% Polijā 2008.gadā. Lielākajā daļā dalībvalstu televīzijas kanālos Eiropā veidotajiem darbiem atvēlēts vairāk laika par minimumu, kas paredzēts ES noteikumos.

Trīs dalībvalstīs (Kiprā, Slovēnijā un Zviedrijā) neizdevās raidlaikā ietvert noteikto minimālo ES veidoto programmu skaitu. Komisija aicina šīs valstis vērsties pie savām raidorganizācijām, lai tās raidītu vairāk Eiropā veidotu darbu un īpašu uzmanību atvēlētu maziem, specializētiem TV kanāliem, kuriem sasniegt šo noteikto proporciju nav vienkārši.

Pārraidīto neatkarīgo producentu veidoto darbu vidējā daļa visās dalībvalstīs kopā bija 35,3% 2007.gadā, bet 34,1% – 2008.gadā. Vidējie rādītāji dalībvalstīs atšķiras, variējot no 10,9% Slovēnijā līdz 61,7% Vācijā 2007.gadā un no 15,1% Grieķijā līdz 62,3% Vācijā 2008.gadā. Tādējādi AVINP direktīvā paredzēto 10% slieksni ir izdevies sasniegt visās dalībvalstīs.

Liela joprojām bija tā raidlaika daļa, kas atvēlēta nesen veidotiem neatkarīgu Eiropas producentu darbiem (kas raidīti ne vēlāk kā piecus gadus pēc to izveidošanas), proti, 63% un 62,4% attiecīgi 2007.un 2008.gadā.

Kopš 2009.gada beigām AVINP direktīvā arī noteikts, ka Eiropas izcelsmes darbi ir jāsekmē tādos pieprasījuma pakalpojumos kā, piemēram, video pēc pieprasījuma vai atkārtojumu TV, nenosakot konkrētas minimālās prasības. Tomēr direktīva aicina pieprasījuma pakalpojumu operatorus sekmēt Eiropā veidotos darbus, vai nu sniedzot finansiālu ieguldījumu to veidošanā un tiesību uz to iegūšanā, vai arī vienkāršojot lietotāju piekļuvi šiem darbiem. Dalībvalstis līdz 2011.gada beigām sagatavos pirmo ziņojumu par šīs direktīvas noteikumu piemērošanu, bet nākamo ziņojumu – līdz 2012.gadam, tajā iekļaujot informāciju par Eiropas izcelsmes darbiem pieprasījuma pakalpojumos.

Priekšvēsture

1989.gadā pieņemto direktīvu par televīziju bez robežām atjaunināja 2007.gadā, kad tika pieņemta AVINP direktīva, lai tādējādi atspoguļotu jaunākās norises apraides nozarē. Direktīvas 4.pantā ir noteikts: ja vien iespējams, dalībvalstis ar pienācīgiem līdzekļiem nodrošina, lai to teritorijā reģistrētās raidorganizācijas lielāko daļu sava raidlaika atvēl Eiropas darbiem.

Līdzīgi 5.pantā ir noteikts, ka raidorganizācijas 10% sava raidlaika vai 10% programmu budžeta rezervē Eiropas darbiem, ko veidojuši neatkarīgi producenti un no kuriem pienācīga daļa ir jāpārraida ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šo darbu izveidošanas.

Abos gadījumos šie noteikumi neattiecas uz laiku, kurš paredzēts ziņām, sporta pasākumiem, spēlēm, reklāmai, teleteksta un TV veikalu pakalpojumiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa