Centrālā statistikas pārvalde

Informācija 1998.gada 16.novembrī

Par eksportu uz Krieviju

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 1998.gada janvārī—septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri—septembri ir pieaudzis. Preču eksports sasniedza 821,7 milj. latu, un tas ir par 16,3% lielāks nekā 1997.gada janvārī—septembrī. Importa kopapjoms ir pieaudzis par 26,0%, un šī gada janvārī—septembrī tā vērtība bija 1393,9 milj. latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies. 1997.gada janvārī—septembrī imports pārsniedza eksportu par 56,6% bet 1998.gada janvārī—septembrī bija 69,6%.

Šā gada janvārī—septembrī Latvija no ES valstīm importēja 55,5% no kopējā importēto preču apjoma (pagājušā gada janvārī—septembrī — 50,0%), bet no NVS — 15,6% (19,5%). Savukārt eksporta īpatsvars uz ES valstīm 1998.gada janvārī—septembrī veidoja 54,5% (50,0%) no visa Latvijas eksporta, bet īpatsvars uz NVS bija 20,9% (28,8%). 1997.gada deviņu mēnešu laikā Latvijas eksports uz Krieviju bija 142,2 miljoni latu, bet šā gada janvārī—septembrī tas ir krities par 21% un veidoja 113 miljonus latu. Savukārt šā gada septembrī Latvija uz Krieviju eksportēja preces 4,1 miljona latu vērtībā, kas ir par 79% mazāk nekā 1997.gada septembrī šī starpība (19,4 miljoni latu).

Nozīmīgākā Latvijas eksporta tirdzniecības partnere šā gada janvārī—septembrī bija Vācija. Preču eksports uz Vāciju bija 15,1% no kopējā preču eksporta (1997.g. janvārī—septembrī — 14,0%). Otro vietu ieņem Krievija — 13,8% no kopējā preču eksporta attiecas uz šo valsti (1997.g. janvārī—septembrī — 20,1%). Tai seko eksports uz Lielbritāniju — 13,2% (15,1%). Svarīga vieta Latvijas eksportā ir arī Zviedrijai un Lietuvai. Zviedrijas īpatsvars eksportā ir 10,0% (8,3%), bet Lietuvas — 7,4% (7,4%).

Importā svarīgākās tirdzniecības partneres ir Vācija un Krievija. Šā gada janvārī—septembrī Latvija no Vācijas importēja 16,9% no kopējā preču daudzuma (1997.g. janvārī—septembrī —15,9%), bet no Krievijas — 11,4% (15,3%). Tām sekoja Somija — 9,6% (9,9%), Zviedrija — 7,2% (8,0%) un Igaunija — 6,8% (6,4%).

1998.gada janvārī— septembrī nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi — tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 33,3%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 15,9%, metāli un to izstrādājumi — 9,9%, pārtikas rūpniecības produkcija — 7,5%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — 6,8%.

1998.gada janvārī—septembrī strauji pieauga koksnes un tās izstrādājumu eksports. Salīdzinot ar 1997.gada janvāri—septembri, tas palielinājās par 27,6% jeb par 59,3 milj. latu, metālu un to izstrādājumu eksports palielinājās par 33,1% jeb par 20,2 milj. latu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu — par 17,4% jeb par 19,4 milj. latu.

1998.gada janvārī—septembrī samazinājās šādu preču eksports: pārtikas rūpniecības produkcijas izvedums samazinājās par 15,4% (11,2 milj. latu), mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu — par 10,8% (6,8 milj. latu).

Importā nozīmīgāko vietu 1998.gada janvārī—septembrī ieņēma mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — to īpatsvars importa kopvērtībā bija 20,0%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija — 11,4%, transporta līdzekļi — 10,6%, minerālie produkti — 10,0%, metāli un to izstrādājumi — 8,6%, pārtikas rūpniecības produkcija — 7,5%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 7,5%.

1998.gada janvārī—septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri—septembri visstraujāk pieauga mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu imports — par 30,6% jeb par 65,2 milj. latu, transporta līdzekļu imports — par 72,4% jeb par 61,9 milj. latu, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcijas imports — par 27,8% jeb par 34,5 milj. latu, kā arī metālu un to izstrādājumu imports — par 33,9% jeb par 30,4 milj. latu.

1998.gada janvārī—septembrī samazinājās minerālo produktu imports — par 7,3% (10,9 milj. latu).

1) Šajā preču grupā ietilpst derīgie izrakteņi, nafta un tās produkti, dabasgāze, elektroenerģija.

Ārējās tirdzniecības statistikas daļa