Vācu amatnieki un Rīgas pieminekļi

Rīgas Domā pulcējas Latvijas interesenti, lai iepazītos ar Vācijas Amatniecības un pieminekļu centra (VAPC) darbību, investīcijām Latvijā un konkrētiem projektiem pieminekļu saglabāšanā.

Vācijas amatniecības un pieminekļu centrs ir reģistrēta biedrība, kas tika dibināta, lai amatniekiem mācītu vēsturiskās, aizmirstās darba tehnikas. Visdažādāko nozaru amatnieki centrā var iegūt restauratora izglītību. Centrs rīko arī pēcdiploma izglītības kursus gandrīz visās restaurācijas nozarēs.

Otrs ļoti plašs uzdevumu lauks centram ir sanēšanas projektu vadīšana Eiropā un Āzijā. Centram ir labas attiecības ar ministrijām un dažādām organizācijām, lai iegūtu finansiālus līdzekļus īpašu kultūrvēstures objektu saglabāšanai. Tā arī pašlaik Latvijā ar Vācijas Iekšlietu ministrijas atbalstu norisinās darbi divos objektos — Sv. Trīsavienības baznīcā Liepājā un Rīgas Domā.

Projekti neaprobežojas ar būvpasākumu vadīšanu, bet ir arī zinātnisks ieguldījums. Tāpēc papildus tiek rīkoti semināri Rīgas Tehniskajā universitātē, Amatniecības kamerā, Pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Nākotnē Latvijā paredzēti vairāki projekti — Jēzus baznīcas torņa restaurācija, sienu glezniecības konservācija Rīgas Domā, Doma baznīcas ziemeļu sānjoma drenāžas sistēmas rekonstrukcija.

Galvenais uzdevums Rīgas Doma baznīcā ir jauna speciāla apmetuma uzlikšana uz ziemeļu sānjoma iekšsienas. Agrākos laikos šai sienai tika uzklāts pilnīgi izolējošs apmetuma slānis, kurš veicināja sāļu izraisīto bojājumu veidošanos. Pēc divu gadu ilgiem priekšpētījumiem un analīzēm ir izstrādāta metodika sienu konservācijai. Būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmēji, apmetums tiek vests no Vācijas. Otrs projekts Rīgas Doma baznīcā ir vidusjoma jumta konstrukciju pagaidu nostiprināšana. VAPC ir jau veicis esošā stāvokļa fiksāciju un izstrādājis nostiprināšanas pasākumu plānu. Lielākoties ir bojātas jumta konstrukcijas dienvidu pusē — mūrlata, balstu pēdas, jumta krēsli — vairāku metru garumā. Atsevišķas spāru pēdas ir izbīdījušās uz āru vairāk nekā par pieciem centimetriem. Tādēļ jārēķinās ar to, ka atsevišķi savienojumi ir zaudējuši savu nestspēju. Stipro bojājumu cēlonis ir paaugstināts mitrums, kas rodas kondensāta, kapilāri kāpjošo, lietus un sniega ūdeņu ietekmē. Šie koku noārdošām sēnēm labvēlīgie apstākļi veicināja to izplatīšanos koka konstrukcijās. Bojājumi ir ārkārtīgi bīstami, jo tie ir redzami tikai pēc koka detaļu pārlūšanas. Pamatojoties uz rezultātiem, ir izstrādāts pagaidu nostiprinājuma plāns, kas paredz koka konstrukciju savilkšanu ar metāla savilcēm un uzlikām, lai pasargātu jumtu no turpmākās formas maiņas. Sākotnējā stāvokļa atjaunošana nav projekta mērķis.

Lai precīzi novērtētu Doma jumta konstrukciju kopējo stāvokli, ir nepieciešama arī sānjomu un torņa koka konstrukciju papildu izpēte. Ņemot vērā plašos bojājumus dienvidu pusē, ar pagaidu nostiprināšanu var tikt novērsti tikai bīstamākie. Tas nozīmē, ka nepietiek līdzekļu Rīgas Doma jumta konstrukciju pagaidu nostiprināšanai, lai veiktu kompleksu jumta konstrukciju nostiprināšanu.

Klāra Radziņa, Rīgas Vēstures

un kuģniecības muzeja direktore