• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par resursu taupīšanu un solidaritāti ieroču eksportā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.2010., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/218636

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar Afganistānā dienošo karavīru tuviniekiem

Vēl šajā numurā

28.09.2010., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par resursu taupīšanu un solidaritāti ieroču eksportā

Aizsardzības ministrs Imants Lieģis 24.septembrī piedalījās diskusijās Eiropas Savienības aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē Ģentē, Beļģijā.

I.Lieģis, uzrunājot kolēģus, vēlreiz uzsvēra, ka visām Eiropas Savienības valstīm ir jāapspriežas, pirms pieņemt lēmumus par militārās tehnikas eksportu trešajām valstīm. Šis jautājums par ieroču eksportu 8.septembrī pēc Eiropas Tautas partijas grupas deputātu iniciatīvas tika izskatīts Eiropas Parlamenta Strasbūras sesijā.

“Viens no Lisabonas līguma pamatprincipiem ir dalībvalstu solidaritāte, veidojot attiecības ar trešajām valstīm,” sacīja aizsardzības ministrs. “Savukārt Francijas nodoms pārdot desantkuģi “Mistral” Krievijai ir pretrunā ar solidaritātes principu, jo tādējādi rodas precedents, kad vienas ES dalībvalsts ekonomiskās intereses var negatīvi ietekmēt citu dalībvalstu drošības situāciju un mainīt politisko spēku līdzsvaru reģionā.”

24.septembrī militārās tehnikas eksporta jautājumu ar kolēģiem Baltijas un Francijas ārpolitikas un drošības politikas seminārā pārrunāja arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Daloties pieredzē par aizsardzības resursu plānošanu un taupīšanu ekonomiskās krīzes laikā, I.Lieģis kā veiksmīgu piemēru minēja gaisa telpas patrulēšanas modeli, kas tiek izmantots Latvijā. Tā ietvaros NATO partneri, ik pēc sešiem mēnešiem mainoties, patrulē NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm, nodrošinot stabilitāti reģionā, savukārt Baltijas valstis var nepirkt miljoniem latu dārgas lidmašīnas šīs funkcijas nodrošināšanai. NATO ģenerālsekretārs jau paudis atbalstu šādam risinājumam līdz 2018.gadam. Ministrs arī uzsvēra, ka viens no nozīmīgākajiem aspektiem, lai stiprinātu ES un NATO sadarbību, ir saskaņota un sinhronizēta aizsardzības politikas plānošana.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!