• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 23.septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.2010., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/218614

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atklājot lielāko Latvijas mūzikai veltīto festivālu Eiropā

Vēl šajā numurā

28.09.2010., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 23.septembrī

AM: Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas sastāvu

23.septembrī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 13.novembra rīkojumā Nr.701 “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju””.

Grozījumi dos iespēju aizsardzības ministram izveidot komisiju valsts sekretāra un padotībā esošo iestāžu vadītāju ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanai.

Saskaņā ar šo rīkojuma projektu pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā tiek iekļauti citu ministriju valsts sekretāri un augsta ranga amatpersonas.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments



 

FM: Par valsts budžetā ieskaitāmo nenodokļu ieņēmumu uzskaites, uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošanu

Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus valsts budžetā ieskaitāmo nenodokļu (nodevu un maksas pakalpojumu) ieņēmumu uzskaites, uzraudzības un kontroles sistēmas uzlabošanai, un koncepcijas “Par valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un valsts nodevu plānošanas, uzskaites un kontroles sistēmas pilnveidošanu” projekts 23.septembrī ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 98 nodevu objektiem 2010.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ koncepcija piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus. Papildus jāprecizē nodevu objekti, jāizvērtē, vai kāda no šobrīd noteiktajām nodevām neatbilst nodokļa pazīmēm, kā arī jāsamazina maksājumu skaits, skaidri nosakot, ka par viena veida pakalpojumu (nodrošinājumu), par kuru ir noteikts maksāt nodevu, ir iekasējama tikai nodeva.

Sistēmiski uzlabojumi un sakārtošana ir nepieciešami arī nodevu maksas pakalpojumu administrēšanas sistēmā, vienlaikus nodrošinot to uzskaiti un kontroli, piemēram, noteikt vienotus nodevu summu iemaksas termiņus; nodrošināt, ka nodevu summas, kuras tiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontos, ir identificējamas, atklājot faktiskos nodevu maksātājus; noteikt vienotu kārtību kļūdaini ieskaitīto summu identificēšanai.

Ņemot vērā koncepcijā minēto problēmu kopumu, valdībai ir jāpieņem konceptuāls lēmums par to, vai nenodokļu ieņēmumu administrēšanas sistēmas pilnveidošana kā tāda ir nepieciešama un tā realizējama ar koncepcijā ietverto pasākumu palīdzību. Tie prasa fundamentālas izmaiņas nenodokļu ieņēmumu administrēšanas procesā un uzskaites veikšanā, un to īstenošanā nepieciešams papildu budžeta finansējums. Pretējā gadījumā saglabājams šobrīd esošais administrēšanas process, pieļaujot koncepcijā minētos riskus.



FM: Par Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejas sastāvu

23.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots noteikumu projekts par Eiropas Savienības (ES) fondu Uzraudzības komitejas nolikumu, paredzot paplašināt Uzraudzības komitejas sastāvu.

Lai atvieglotu banku aizdevumu piešķiršanu ES līdzfinansētiem projektiem un līdz 2010.gada oktobra beigām ieviestu regulāru komercbanku iesaisti jaunu ES līdzfinansētu programmu izveidē, kā arī novērtējumā par ES projektu dzīvotspēju pirms to apstiprināšanas valsts aģentūrās, Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts paredz Uzraudzības komitejas sastāvu papildināt ar Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvi.

Noteikumu projekts paredz Komitejas sastāvā turpmāk iekļaut arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi (pēc LTRK lūguma).

Viens no Komitejas galvenajiem uzdevumiem ir apstiprināt ES fondu aktivitāšu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus. Pēc šo kritēriju apstiprināšanas atbildīgā ministrija izstrādā MK noteikumu projektu, kas ir jāsaskaņo arī ar Tieslietu ministriju.

Lai kritēriju redakcija MK noteikumu projekta saskaņošanas laikā nemainītos, Komitejas sastāvā turpmāk tiek iekļauts arī Tieslietu ministrijas pārstāvis, lai sniegtu atzinumu vienlaikus ar Komitejas locekļiem un dalībniekiem.

Savukārt saskaņā ar Ārlietu ministrijas, kā arī dabas aizsardzības organizācijas “Pasaules Dabas fonds” pārstāvju lūgumu šie dalībnieki tiek izslēgti no Komitejas sastāva.

Uzraudzības komiteja izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši ES fondu darbības programmās noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Komitejā iekļauti pārstāvji no vadošās iestādes Finanšu ministrijas, atbildīgajām iestādēm, sadarbības iestādēm, maksājumu iestādes, revīzijas iestādes, sertifikācijas iestādes, kā arī sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri.

MK noteikumu projekts aizstās pašlaik spēkā esošos MK 2009.gada 6.oktobra noteikumus Nr.1155 “Uzraudzības komitejas nolikums”. MK noteikumu projektu vēl skatīs un par to lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa



 

RAPLM: Par grozījumiem kārtībā, kādā izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldības infrastruktūras attīstībai

Ņemot vērā pašvaldību lūgumu pagarināt termiņu neizlietotās dotācijas infrastruktūras attīstībai izmantošanai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi grozījumus tiesiskajā regulējumā, lai 15 novadu pašvaldībām, kuras mērķdotāciju saņēma 2008.gadā, būtu iespēja attīstīt infrastruktūras objektus līdz nākamā gada beigām.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem pašvaldībām piešķirto 200 000 latu dotāciju par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību jāizlieto 24 mēnešu laikā no piešķiršanas dienas. Neiekļaujoties noteiktajā termiņā, dotācija vai tās daļa novadu pašvaldībām jāatmaksā valsts budžetā.

RAPLM izstrādātie grozījumi noteikumos veikti, ņemot vērā šābrīža ekonomisko situāciju valstī, nelabvēlīgo pašvaldību budžeta stāvokli, kā arī sarežģīto iepirkuma sistēmu, kas atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai kavējis dotācijas izlietošanu noteiktajā termiņā. Tāpat iepirkuma konkursu rezultātu apstrīdēšanas dēļ lielākā daļa pašvaldību nepaguva apgūt dotāciju noteiktajā laikā.

RAPLM akcentē, ka šābrīža situācijā, kad pašvaldību ieņēmumi ir mazāki, nekā iepriekš tika plānoti, neizlietoto naudas līdzekļu atmaksa būtu papildu slogs pašvaldību budžetiem, kā arī tā atstās negatīvu ietekmi uz pašvaldību infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama pašvaldību iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai.

RAPLM uzskata, ka ieguldījumi infrastruktūrā ir labākais veids, kā sekmēt uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos un iedzīvotājiem nodrošināt gan tik nepieciešamās darba vietas, gan mūsdienīgu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

Dotācijas infrastruktūras attīstībai tika piešķirtas pašvaldības īpašumā esošu infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, kā arī līdzfinansējumam Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu pašvaldības infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai. Kopumā no 2005.gada novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai tika piešķirti 95,95 miljoni latu.

2009.gadā, izveidojot 109 novadus un deviņas republikas pilsētas, tika pabeigta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma. Turpinot atbalstu jaunizveidotajiem novadiem, ministrija dažādu pašvaldībām nozīmīgu infrastruktūras objektu sakārtošanai, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai piešķīra kopumā 4,11 miljonus latu.

Grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldības infrastruktūras attīstībai” 23.septembrī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa



 

VidM: Par finansējumu siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību apgaismojumā

23.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību apgaismojumā” nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību apgaismojumā” nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Konkursa īstenošanas mērķis ir energoefektīvas publiski lietojamo ielu, ceļu un teritoriju apgaismes infrastruktūras attīstība, lietojot tehnoloģijas un videi draudzīgus paņēmienus, kas ļauj efektīvi izmantot energoresursus vai samazināt esošo energoresursu patēriņu.

Noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumus varēs iesniegt Latvijas Republikas pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kā arī Latvijas Republikā reģistrēts komersants, kura bilancē ir apgaismojuma infrastruktūra, kurā ir plānots īstenot projektu.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 2 811 216 lati.

Par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija. Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa



 

ZM: Par grozījumiem atbalsta saņemšanas kārtībā meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1145 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai””, ko 23.septembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi noteikumos izstrādāti saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam grozījumiem.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz, ka turpmāk atbalstu jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai piemērotas jaunas tehnikas, inventāra, aprīkojuma un iekārtu iegādei varēs saņemt pretendenti, kuru īpašumā ir atbalsta saņemšanas nosacījumiem atbilstošas meža platības ar kopējo platību vismaz divi hektāri iepriekšējo trīs hektāru vietā.

Savukārt, lai meža īpašniekiem būtu iespēja iegādāties arī tikai vienu instrumentu, piemēram, krūmgriezi komplektā ar darba aizsardzības līdzekļiem, grozījumi nosaka, ka projekta minimālais apjoms ir 500 eiro iepriekšējo 1000 eiro vietā.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz atcelt prasību, ka viens pretendents vienā gadā var pretendēt uz atbalstu pasākuma aktivitātēm piemērotās platībās ne vairāk kā 50 hektāru.

Grozījumi noteikumos nodrošinās plašāku atbalsta saņēmēju loku.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!