• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministrija: Par izglītības un zinātnes nozares finansējumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.09.2010., Nr. 152 https://www.vestnesis.lv/ta/id/218493

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labklājības ministrija: Par atbalstu ģimenēm ar apgādībā esošu personu

Vēl šajā numurā

24.09.2010., Nr. 152

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministrija: Par izglītības un zinātnes nozares finansējumu

Nākamā gada budžetā samazinājums izglītībai un zinātnei nav ne iespējams, ne pieļaujams – šādu nostāju Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauda 22.septembrī, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem LIZDA padomes atklātajā sēdē. IZM atkārtoti uzsvēra, ka arī sarunās ar Pasaules Banku ir sniegti pārliecinoši argumenti šai nostājai un IZM to aizstāvēs, sākoties darbam pie 2011.gada budžeta izstrādes.

Vispārējā izglītībā strādājošo pedagogu atalgojumam paredzētais finansējums, neskatoties uz sarežģīto situāciju 2009.gada pēdējos četros mēnešos, sākot no 2010.gada ir mērķtiecīgi palielināts – no 2010.gada 1.janvāra finansējums pedagogu algām uz vienu skolēnu bija vidēji 650 latu gadā, bet no 2010.gada 1.septembra – vidēji 678 latu gadā.

IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks uzsvēra, ka IZM no Finanšu ministrijas saņēmusi un saskaņojusi nākamā gada budžeta bāzi, kurā IZM 2011.gada budžeta apjoms kopumā ir šā gada līmenī, tāpēc šobrīd nav pamata runāt par iespējamu budžeta samazinājumu. Viņš piebilda, ka Valsts kancelejas veiktajā funkciju auditā arī netiek norādīts uz iespējamo mērķdotāciju pedagogu algām samazinājumu.

IZM uzskata, ka augstākajai izglītībai un zinātnei tālāks līdzekļu samazinājums draudētu ar kvalitātes pasliktināšanos, tāpēc kopējais augstākās izglītības un zinātnes finansējums jāsaglabā esošajā līmenī vismaz tuvākos divus gadus, bet turpmāk jāpalielina, 2015.gadā sasniedzot 1,2% no iekšzemes kopprodukta. Šāda nostāja atbilst arī informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai” un “Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam” noteiktajam mērķim.

“Gada laikā izglītība ir pārdzīvojusi lielus izaicinājumus – ir piedzīvots ievērojams finanšu līdzekļu samazinājums, veiktas drosmīgas reformas izglītībā. Man ir patiess prieks, ka ikviens no jums – pedagogu interešu aizstāvji, skolotāji, pašvaldību vadītāji – pret šiem lēmumiem esat izturējušies ar lielu atbildības sajūtu, izprotot valsts kopējo situāciju. Tas nebūtu iespējams bez kopīgā dialoga, jo spējām lietas izrunāt un par tām diskutēt, nevis izteikt savstarpējus pārmetumus. Paldies jums par to!” teica IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics.

22.septembrī LIZDA padomes atklātajā sēdē piedalījās IZM parlamentārais sekretārs R.Broks, valsts sekretārs M.Gruškevics, valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere, Finanšu departamenta direktore Inga Štāle un citi speciālisti, kuri atbildēja uz sēdes dalībnieku jautājumiem par pedagogu darba samaksas principiem un kārtību, speciālo izglītības iestāžu finansēšanu, situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē un daudziem citiem jautājumiem.

IZM savā darbībā īsteno atbildīgu sociālā dialoga politiku. LIZDA ir viens no ministrijas nozīmīgākajiem partneriem, kas vienmēr tiek aicināts iesaistīties izglītībai aktuālu jautājumu risināšanā, normatīvo aktu izstrādē un saskaņošanā, tāpat LIZDA pārstāvji piedalās regulārajās iknedēļas IZM vadības sanāksmēs, kur ir iespēja gūt nepastarpinātu informāciju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!