Eiropas Komisija: Par finanšu tirgiem un ārpusbiržas atvasinājumiem

Turpinot stabilākas finanšu sistēmas izveides darbu, Eiropas Komisija 15.septembrī izvirzījusi regulas priekšlikumu, kura mērķis ir ieviest lielāku drošību un pārredzamību ārpusbiržas atvasināto instrumentu (atvasinājumu) tirgū. Regulas projektā Komisija ierosina, ka informācija par ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem būtu jādara zināma darījumu reģistriem un ka uzraudzības iestādēm jābūt piekļuvei tai. Vairāk informācijas nonāks arī visu tirgus dalībnieku rīcībā. Komisija arī ierosina, ka standarta ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem būtu jāveic tīrvērte caur centrāliem darījumu starpniekiem. Tas samazinās darījumu partneru kredītrisku, t.i., risku, ka viena no darījuma pusēm nepilda saistības. Komisijas priekšlikums, kas pilnībā saskan ar ES G20 saistībām un ASV pieņemto pieeju, tagad tiek nodots Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm izsvēršanai. Pēc pieņemšanas šī regula būtu spēkā no 2012.gada beigām.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē uzskata: “Neviens finanšu tirgus vairs nevar atļauties būt Mežonīgie Rietumi. Ārpusbiržas atvasinājumi stipri ietekmē reālo ekonomiku, sākot ar hipotēkām un beidzot ar pārtikas cenām. Ārpusbiržas atvasinājumu tiesiskā regulējuma trūkums veicināja finanšu krīzi un tās ievērojamās sekas, no kurām mēs visi pašlaik ciešam. Šodien mēs ierosinām noteikumus, kas atvasinājumu tirgos palielinās pārredzamību un atbildību. Mēs zināsim, kas ko dara un kas kuram ko ir parādā. Bez tam mēs varēsim rīkoties tā, lai atsevišķu saistību neizpilde nedestabilizētu visu finanšu sistēmu, kā bija gadījumā ar Lehman bankrotu.”

Priekšlikuma galvenie elementi

• Labāka pārredzamība. Šobrīd ziņot par ārpusbiržas atvasinājumiem nav obligāti. Rezultātā politikas veidotājiem, regulatoriem un arī pašiem tirgus dalībniekiem nav skaidra priekšstata par to, kas norisinās tirgū. Atbilstīgi Komisijas priekšlikumam par darījumiem ar ārpusbiržas atvasinājumiem ES būs jāziņo centrāliem datu centriem, t.s. darījumu reģistriem. Regulatoriem ES būs piekļuve šiem reģistriem, kas tiem ļaus iegūt labāku pārskatu par to, kas, ko un kuram ir parādā, un laikus atklāt varbūtējās problēmas, piemēram, riska akumulāciju. Tajā pašā laikā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) atbildēs par darījumu reģistru pārraudzību un to reģistrācijas piešķiršanu/anulēšanu. Turklāt darījumu reģistriem būs jāpublicē pozīciju kopsavilkumi pa atvasinājumu šķirām, lai visiem tirgus dalībniekiem būtu skaidrāks priekšstats par ārpusbiržas atvasinājumu tirgu.

• Lielāka drošība – partneru riska samazināšana. Pašreizējos apstākļos ārpusbiržas atvasinājumu tirgus dalībnieki nepietiekami mazina partneru kredītrisku, proti, zaudējumu risku, ko rada termiņā neizdarītie vienas puses maksājumi. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu ārpusbiržas atvasinājumiem, kas ir standartizēti (t.i., tie atbilst iepriekš definētiem atbilstības kritērijiem, tādiem kā augsts likviditātes līmenis), būs jāveic tīrvērte caur centrāliem darījumu starpniekiem (CCP). CCP ir juridiskas personas, kas pašas ir starpnieki starp darījumu partneriem, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam. Tas novērsīs situāciju, kad viena tirgus dalībnieka bankrots izraisa citu tirgus dalībnieku bankrotu, tādējādi apdraudot visu finanšu sistēmu. Ja līgums nav pielaižams un tādējādi tam nevar veikt tīrvērti CCP, ir jāpiemēro citādas riska pārvaldības metodes (piemēram, prasība pēc lielāka kapitāla). Tā kā CCP ir jāuzņemas papildu riski, uz tiem attieksies stingri uzņēmējdarbības noteikumi un harmonizētas organizatoriskās un uzraudzības prasības, kas nodrošinās to drošību: iekšējie pārvaldes noteikumi, revīzijas kontroles, augstākas kapitāla prasības utt.

• Lielāka drošība – darbības riska samazināšana. Ārpusbiržasatvasinājumu tirgus pieļauj augsta līmeņa elastību, nosakot līgumu saimnieciskos un juridiskos noteikumus. Līdz ar to tirgū ir daudz klientu vajadzībām pielāgotu un sarežģītu līgumu, kuriem daudzos apstrādes posmos joprojām ir vajadzīga ievērojama manuāla iejaukšanās. Tas palielina darbības risku, t.i., risku, ko izraisa, piemēram, cilvēciska kļūda. Komisijas priekšlikums liks tirgus dalībniekiem mērīt, uzraudzīt un mazināt šo risku, piemēram, izmantojot elektroniskus līdzekļus ārpusbiržas atvasinājumu līgumu noteikumu apstiprināšanai.

• Darbības joma. Priekšlikums attiecas uz visu veidu ārpusbiržas atvasinājumiem. Tas attiecas gan uz finanšu sabiedrībām, kas lieto ārpusbiržas atvasinājumus, gan uz nefinansiāliem uzņēmumiem, kam ir plašas ārpusbiržas atvasinājumu pozīcijas. Tas attiecas arī uz CCP un darījumu reģistriem. Taču nefinansiāliem uzņēmumiem (piemēram, ražotājiem), kas izmanto ārpusbiržas atvasinājumus, lai mazinātu risku, ko rada viņu galvenā saimnieciskā darbība (komerciāla riska ierobežošana, ko izmanto, piemēram, aizsardzībai pret valūtas kursa svārstībām), ir atbrīvojums no prasībām veikt tīrvērti CCP.

Vispārīga informācija

Atvasinājums ir divpusējs līgums, kura vērtība ir atkarīga no instrumentam pamatā esošās garantijas (t.i., procentu likmes vai valūtas vērtības izmaiņām vai debitora iespējamā bankrota) turpmākās vērtības vai statusa. Ārpusbiržas atvasinājums ir atvasinājums, ko netirgo biržā, bet par kuru privāti vienojas divi līgumslēdzēji. Atvasinājumu izmantojums pēdējos desmit gados ir strauji pieaudzis, un pieaugumu visvairāk sekmē ārpusbiržasdarījumi. 2009.gada decembra beigās ārpusbiržas atvasinājumu tirgus lieluma nosacītā vērtība līdzinājās apmēram 615 triljoniem ASV dolāru, kas ir 12% pieaugums attiecībā pret 2008.gada beigām. Tomēr tas joprojām bija par 10% zemāks nekā 2008.gada jūnijā sasniegtais maksimums.

Bear Sterns 2008.gada martā gandrīz piedzīvotais bankrots, Lehman Brothers saistību neizpilde 2008.gada 15.septembrī un AIG finanšu glābšana nākamajā dienā sāka atsegt kļūmes ārpusbiržas atvasinājumu tirgus darbībā – un šajā tirgū tirgo 80% visu atvasinājumu. 2009.gada marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” Eiropas Komisija, balstoties uz ziņojumu par atvasinājumiem un citiem kompleksas struktūras produktiem, apņēmās izvirzīt piemērotas iniciatīvas, kas palielinātu pārredzamību un risinātu finanšu stabilitātes problēmas.