Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības nolīgums par jūras transportu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2000., Nr. 29/31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/217975

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par nosacījumiem Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam, izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru

Vēl šajā numurā

01.02.2000., Nr. 29/31

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 27.10.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības nolīgums par jūras transportu

 Latvijas Republikas valdība un Polijas Republikas valdība (turpmāk — Līgumslēdzējas Puses):

vēloties nostiprināt draudzīgas attiecības starp divām valstīm,

ņemot vērā sadarbības paplašināšanos jūras transporta jomā, pamatojoties uz tiesību vienlīdzības, savstarpēja izdevīguma un kuģošanas brīvības principiem,

saskaņā ar abām Līgumslēdzējām Pusēm saistošajiem starptautiskajiem līgumiem jūras transporta jomā,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Definīcijas

Šā Nolīguma nolūkā piemērotie termini nozīmē:

1) "Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes" :

a) Latvijas Republikā: Satiksmes ministriju un tās pilnvarotas institūcijas;

b) Polijas Republikā: Transporta un jūras ekonomikas ministru un viņa pilnvarotas iestādes.

2) "Līgumslēdzējas Puses kuģis" — jebkādu jūras tirdzniecības kuģi, kas ir reģistrēts kuģu reģistrā saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem un iet ar šīs valsts karogu, kā arī jebkuru jūras kuģi, ko izmanto Līgumslēdzējas Puses kuģniecības kompānija uz čartera līguma pamata. Šis termins nav piemērojams attiecībā uz kara kuģiem, krasta apsardzes un policijas kuģiem, zvejas kuģiem, valsts dienesta funkcijas veicošiem kuģiem un citiem kuģiem, kas paredzēti vai tiek izmantoti nekomerciālā nolūkā.

3) "Līgumslēdzējas Puses kuģniecības kompānija" — juridisku personu, kura savā vārdā nodarbina kuģus starptautiskajā kuģošanā un ir reģistrēta vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā saskaņā ar tās spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem.

Polijas Republikā atsauce uz kuģniecības kompāniju ietver arī atsauci uz fizisku personu.

4) "Apkalpes loceklis" — kapteini un jebkuru citu personu, kura ir nodarbināta uz kuģa un iekļauta apkalpes locekļu sarakstā.

5) "Osta" — jebkuru jūras ostu, tajā skaitā reidus, kas atrodas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā un kuru šī Līgumslēdzēja Puse ir atzinusi par atvērtu starptautiskajai kuģošanai.

2.pants

Nolīguma mērķis

Šī Nolīguma mērķis ir:

a) veicināt jūras transporta attīstību starp abām valstīm;

b) veicināt starptautisko tirdzniecības kuģošanu un paaugstināt drošību uz jūras;

c) izvairīties no pasākumiem, kas varētu kavēt jūras transporta attīstību starp abām valstīm un starp katru no tām un trešajām valstīm;

d) veicināt komerciālo un ekonomisko attiecību attīstību starp abām valstīm.

3.pants

Nolīguma piemērošanas sfēra

1. Šis Nolīgums ir piemērojams katras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ieskaitot teritoriālo jūru, saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un nacionālajiem likumiem un noteikumiem.

2. Šā Nolīguma noteikumi ir piemērojami starptautiskajā jūras satiksmē starp Līgumslēdzēju Pušu valstīm un uz trešajām valstīm un no tām.

3. Šā Nolīguma noteikumi neskar trešo valstu kuģu tiesības piedalīties jūras tirdzniecībā starp Līgumslēdzēju Pušu valstīm.

4.pants

Starptautiskās saistības

1. Šā Nolīguma noteikumi neietekmē Līgumslēdzēju Pušu tiesības un saistības, kas izriet no tām saistošajiem starptautiskajiem nolīgumiem vai to līdzdalības starptautiskajās organizācijās.

2. Līgumslēdzējas Puses tiecas pievienoties atbilstošajiem starptautiskajiem nolīgumiem par kuģošanas drošību, jūrnieku sociālajiem apstākļiem un apmācību un jūras vides aizsardzību.

3. Līgumslēdzējas Puses ievēro nediskriminācijas un brīvas konkurences nosacījumus starptautiskajā kuģniecībā un nodrošina kuģniecības kompānijas brīvas izvēles tiesības.

5.pants

Nacionālo likumu un noteikumu ievērošana

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģi, kā arī to apkalpes, pasažieri un krava, kamēr tie atrodas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ir pakļauti šajā valstī spēkā esošajiem atbilstošajiem likumiem un noteikumiem, it īpaši noteikumiem attiecībā uz jūras transporta drošību, apkalpju un pasažieru iebraukšanu, uzturēšanos un izbraukšanu un kravas importēšanu, eksportēšanu un uzglabāšanu, kā arī noteikumiem attiecībā uz izkāpšanu krastā, imigrāciju, muitu, nodokļiem un karantīnu.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģi, kamēr tie atrodas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ir pakļauti tādiem noteikumiem attiecībā uz kuģa aprīkojumu, iekārtām, drošības ierīcēm, mēru sistēmu un jūras spēju, kādi ir piemērojami, pamatojoties uz kuģa karoga valstij saistošajiem starptautiskajiem nolīgumiem.

6.pants

Izturēšanās pret kuģiem ostās un teritoriālajā jūrā

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm savās ostās, teritoriālajā jūrā un citos savai jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos izturas pret otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem tāpat kā pret saviem kuģiem. Tajā skaitā tas attiecas uz piekļūšanu ostai, ostas nodevu un maksājumu ievākšanu, izturēšanos kuģa stāvēšanas laikā ostās un tās atstājot, izmantojot ostu iekārtas kravas un pasažieru transportēšanai, kā arī uz pieeju visiem ostas pakalpojumiem.

2. Šā panta 1.punkta noteikumi neierobežo Līgumslēdzēju Pušu spēkā esošos likumus un noteikumus attiecībā uz:

a) savas valsts karoga privilēģijām attiecībā uz piekrastes kuģošanu, vilkšanu tauvā, loču pakalpojumiem un citiem ar jūras transportu saistītajiem pakalpojumiem, kas rezervēti šīs Līgumslēdzējas Puses valsts kuģošanas kompānijām vai citiem tās uzņēmumiem, kā arī tās pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem; tomēr tas neattiecas uz piekrastes kuģošanu, ja vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses kuģis, veicot pārvadājumus starp otras Līgumslēdzējas Puses ostām, izkrauj no trešās valsts atvestās kravas vai izlaiž krastā pasažierus, vai uzņem kravu vai pasažierus uz klāja un ved tos uz trešo valsti;

b) jūras zinātnisko izpēti.

7.pants

Kuģniecību pārstāvniecību dibināšana

Šā Nolīguma noteikumi ir piemērojami arī uz tiesībām abu Līgumslēdzēju Pušu kuģniecības kompānijām dibināt kuģniecību pārstāvniecības otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ievērojot tur spēkā esošos likumus un noteikumus.

8.pants

Neierobežots pārskaitījums

Viena Līgumslēdzējas Puse piešķir otras Līgumslēdzējas Puses kuģošanas kompānijām tiesības izmantot ienākumus no tās valsts teritorijā sniegtajiem kuģošanas pakalpojumiem maksājumu kārtošanai, kas izriet no tur veiktajām kuģošanas operācijām, vai arī nodrošina šo ienākumu neierobežotu pārskaitījumu konvertējamā valūtā saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem.

9.pants

Pasākumi jūras transporta atvieglošanai

Abas Līgumslēdzējas Puses savu valstu teritorijās spēkā esošo likumu un noteikumu ietvaros veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu un veicinātu jūras pārvadājumus, izvairītos no kuģu nevajadzīgas aizkavēšanās ostās, pēc iespējas paātrinātu un vienkāršotu muitas un citu ostas formalitāšu kārtošanu, kā arī lai atvieglotu piekļūšanu esošajām kuģu atkritumu uzņemšanas iekārtām.

10.pants

Kuģa dokumentu savstarpēja atzīšana

1. Uz kuģa esošos kuģa dokumentus, tajā skaitā dokumentus, kas attiecas uz apkalpes locekļiem, kurus izdevušas vai atzinušas vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes uz starptautisko noteikumu pamata, atzīst otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes.

2. Kuģi, kuriem ir derīgs tilpības sertifikāts, kuru izdevušas vai atzinušas vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes uz starptautisko noteikumu pamata, ir atbrīvoti no pārmērīšanas otras Līgumslēdzējas Puses ostās. Visas ostu nodevas un maksājumi tiek ievākti, pamatojoties uz šiem sertifikātiem.

11.pants

Jūrnieku identitātes dokumenti

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm atzīst otras Līgumslēdzējas Puses atbilstošo iestāžu izdotos oficiālos jūrnieku identitātes dokumentus, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, un piešķir šo dokumentu īpašniekiem 12.pantā minētās tiesības. Šie identitātes dokumenti ir:

a) Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem: "Jūrnieka grāmatiņa" ;

b) Polijas Republikas pilsoņiem: "Pase" vai "Jūrnieka grāmatiņa" .

2. Vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses oficiālos apkalpes locekļu dokumentus, kas izdoti pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā un kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, otra Līgumslēdzēja Puse atzīst ar paziņojumu, ar noteikumu, ka šie dokumenti atbilst starptautiskajām prasībām par jūrnieku grāmatiņām.

3. Apkalpes locekļiem, kuri ir trešās valsts pilsoņi un kuri ir nodarbināti uz vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses kuģa, valsts robežas šķērsošanai derīgie dokumenti ir tādi šo trešo valstu atbilstošo iestāžu izdotie atbilstošie dokumenti, kuri saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses valstī spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem var tikt atzīti kā pase.

4. Līgumslēdzējas Puses uzņemas saistības pieņemt atpakaļ bez liekām formalitātēm apkalpes locekļus, kuri, pamatojoties uz to izdotajiem šā panta 1.punktā minētajiem dokumentiem, ir ieradušās otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā un tur uzturas pretrunā ar 5.panta vai 12.panta noteikumiem, vai citas personas, kuras ir ieradušās otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kā transporta līdzekli nelegāli izmantojot Līgumslēdzējas Puses kuģi.

12.pants

Apkalpes locekļu iebraukšana, tranzīts un uzturēšanās

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm atļauj otras Līgumslēdzējas Puses kuģa apkalpes locekļiem, kuriem ir viens no 11.pantā minētajiem dokumentiem, izkāpt krastā un uzturēties ostas pilsētas rajonā bez vīzas, kamēr kuģis atrodas vienā no Līgumslēdzējas Puses ostām, saskaņā ar šajā valstī, kā arī šajā ostā spēkā esošajiem attiecīgajiem likumiem un noteikumiem.

2. Katrs apkalpes loceklis, kuram ir jebkurš no 11.pantā minētajiem dokumentiem, var šķērsot tranzītā otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, lai atgrieztos savā mītnes valstī, nokļūtu uz sava vai cita kuģa, vai ceļotu jebkurā citā nolūkā, ja to šīs Līgumslēdzējas Puses atbilstošajās iestādes ir atzinušas kā attaisnojošu.

3. Ja saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu valstīs spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem par ārvalstniekiem ir papildus nepieciešama tranzīta vīza, kā tas ir šā panta 2.punktā, tā ir izsniedzama nekavējoties.

4. Līgumslēdzēju Pušu atbildīgās iestādes atļauj katram apkalpes loceklim, kurš to valstu teritorijās ir uzņemts slimnīcā, tur uzturēties uz ārstēšanai nepieciešamo laiku.

5. Līgumslēdzējas Puses rezervē sev tiesības atteikt iebraukšanu savu valstu teritorijās nevēlamām personām arī tādos gadījumos, ja minētajām personām ir kāds no 11.pantā minētajiem dokumentiem.

6. Šā panta noteikumi neietekmē Līgumslēdzēju Pušu likumus un noteikumus attiecībā uz ārvalstnieku iebraukšanu, uzturēšanos un izbraukšanu.

13.pants

Jūras negadījumi

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis cieš negadījumā vai nokļūst citās briesmās otras Līgumslēdzējas Puses valsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā, otras Līgumslēdzējas Puses atbilstošās iestādes jebkurā laikā sniedz palīdzību un atbalstu tādā pašā mērā, kā savas valsts karoga kuģa, pasažieru un kravas gadījumā. Līgumslēdzējas Puses, kārtojot ar jūras negadījumiem saistītos jautājumus, rīkojas saskaņā ar to Starptautiskās Jūrniecības organizācijas konvenciju noteikumiem, kurām ir pievienojušās abas Līgumslēdzējas Puses.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses atbilstošās iestādes, kuru valsts teritorijā otras Līgumslēdzējas Puses kuģis ir cietis šā panta 1.punktā minētajā negadījumā vai nokļuvis citās briesmās, par notikušo pēc iespējas ātrāk informē otras Līgumslēdzējas Puses valsts tuvāko konsulāro pārstāvniecību.

3. Par negadījumu vai avārijas situāciju vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes nekavējoties informē otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes.

4. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis cieš negadījumā vai nokļūst citās briesmās otras Līgumslēdzējas Puses valsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā, šī otra Līgumslēdzēja Puse atbrīvo no visām muitas nodevām un nodokļiem kravu, aprīkojumu un citus īpašumus, ja tie netiek piegādāti komerciālam apgrozījumam tās valsts teritorijā.

5. Šā panta noteikumi neskar tiesības, kas izriet no jebkuras jūras prasības attiecībā uz jebkuru kuģim, tā pasažieriem, apkalpei un kravai sniegto palīdzību vai glābšanu.

14.pants

Tehniskā sadarbība

Līgumslēdzējas Puses mudina savu valstu jūras transporta kompānijas un jebkādas citas ar jūras transportu saistītās institūcijas attīstīt sadarbību visās iespējamajās jomās, it īpaši kuģu klasifikācijā, jūrniecības izglītībā, jūras vides aizsardzībā, īsjūras kuģošanā, glābšanā uz jūras un jūrniecības administrēšanā.

15.pants

Konsultācijas

1. Lai nodrošinātu šā Nolīguma pienācīgu piemērošanu, var tikt sasaukta Līgumslēdzēju Pušu kompetento iestāžu pārstāvju un Līgumslēdzēju Pušu noteikto ekspertu tikšanās.

2. Tikšanās notiek, kad ir nepieciešams, pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma trīs (3) mēnešu laikā pēc šā pieprasījuma saņemšanas.

16.pants

Strīdu izšķiršana

Jebkuru strīdu, kas saistīts ar šā Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju, apspriež un risina Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes.

17.pants

Nolīguma stāšanās spēkā un grozījumi

1. Šis Nolīgums stājas spēkā pēc trīsdesmit (30) dienām no dienas, kad saņemts pēdējais no rakstiskajiem paziņojumiem, ko Līgumslēdzējas Puses pa diplomātiskajiem kanāliem nosūta viena otrai par visu tiesisko formalitāšu izpildi, kas nepieciešamas lai šis Nolīgums stātos spēkā.

2. Šo Nolīgumu var grozīt, Līgumslēdzējām Pusēm savstarpēji vienojoties, un grozījumi ir uzskatāmi par šā Nolīguma neatņemamu sastāvdaļu.

18.pants

Līguma spēka zaudēšana

Dienā, kad šis Nolīgums stājas spēkā, zaudē spēku 1929.gada 12. februārī Rīgā parakstītā Latvijas un Polijas Tirdzniecības un kuģniecības līguma noteikumi attiecībā uz jūras transportu un glābšanu.

19.pants

Nolīguma darbības ilgums un denonsēšana

1. Šis Nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku.

2. Viena vai otra Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Nolīgumu, nosūtot pa diplomātiskajiem kanāliem otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstisku paziņojumu. Šādā gadījumā Nolīgums zaudē spēku pēc sešiem (6) mēnešiem no dienas, kad šādu paziņojumu ir saņēmusi otra Līgumslēdzēja Puse.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies savu attiecīgo valdību šim nolūkam pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Nolīgumu.

PARAKSTĪTS Rīgā 1999.gada 27.oktobrī divos eksemplāros, katrs latviešu, poļu un angļu valodā, visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Gadījumā, ja to interpretācija ir atšķirīga, izšķirošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Polijas Republikas valdības vārdā
Anatolijs Gorbunovs Andrezejs Grzelakowskiego
Satiksmes ministrs

Transporta un Jūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!