ES Ministru padome: Par gaidamās Eiropadomes darba kārtības jautājumiem

13.septembrī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis piedalījās Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē.

Vispārējo lietu padomes ietvaros notika diskusijas par gatavošanos 16.septembra Eiropadomei, kā arī atsevišķiem 28. un 29.oktobra Eiropadomes darba kārtības jautājumiem.

Eiropadomē 16.septembrī plānotas valstu un valdību vadītāju diskusijas par ES globālās lomas stiprināšanu, tai skaitā turpmākām attiecībām ar ES stratēģiskajiem partneriem – Ķīnu, Indiju un Brazīliju. Ministri uzsvēra, ka ES ir jākļūst par spējīgāku, saskanīgāku un stratēģiskāku pasaules mēroga spēlētāju. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī ES stratēģiski svarīgu starptautisko pasākumu sagatavošanai. Oktobra Eiropadomē plānots noteikt ES nostāju G20 samitā, kas notiks Seulā 11.novembrī, politiskos vēstījumus ES–ASV samitam, kā arī izvērtēt Vides un Ekonomikas un finanšu padomes paveikto, gatavojoties Kankūnas konferencei decembrī par klimata pārmaiņām. Savukārt decembra Eiropadomē iecerēta diskusija par Rietumbalkāniem.

Komentējot ES attiecības ar stratēģiskajiem partneriem, valsts sekretārs A.Teikmanis uzsvēra, ka ir jāmeklē līdzsvars starp politiskajām, ekonomiskajām un drošības dimensijām, kā arī jāstiprina ES–NATO sadarbība. Tāpat valsts sekretārs aicināja lielāku uzmanību pievērst ES kaimiņu politikai, it īpaši Austrumu partnerībai.

16.septembra Eiropadomē paredzēta arī diskusija par ekonomikas politikas pārvaldību, balstoties uz Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompuja ziņojumu. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt Stabilitātes un izaugsmes pakta funkcionēšanu un paplašināt makroekonomisko nelīdzsvarotību uzraudzību. Savukārt 28. un 29.oktobra Eiropadomē paredzēts izvērtēt panākumus, kas gūti finanšu pakalpojumu regulējuma jomā, kā arī situāciju saistībā ar nodevu un nodokļu sistēmu ieviešanu finanšu iestādēm.

Tā kā šā gada jūlijā Pakistānu skāra vieni no postošākajiem plūdiem valsts vēsturē, kas nodarījuši ievērojamus postījumus valsts infrastruktūrai, netieši pasliktinot drošības un humāno situāciju valstī, Vispārējo lietu padomes laikā tika diskutēts par ES iesaisti.

Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā