Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 4. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Runāšu par trim lietām. Pirmkārt, šodien apstiprinājām pēdējo valdības ministru. Ko tas deva? Tas deva to, ka valdība kļuvusi stabilāka, vairāk var rēķināties ar Saeimas atbalstu, un nākotne rādīs, kā šāda valdība strādās. Cerēsim, ka tomēr kaut kas uz labo pusi mainīsies arī lauksaimniecības sistēmā, tāpēc gaidīsim, kā tiks strādāts pie budžeta otrā lasījuma. Šajā sakarā gribētu novēlēt Pēterim Salkazanovam darba prieku un veiksmi.

Otrkārt, runājot par likumprojektiem, kas saistīti ar budžetu, ir ļoti patīkami secināt, ka arī šajā virzienā darbs pagājis uz priekšu, tāpēc šādu projektu pieņemšana uzlabo visu to, kas saistīts ar darbu pie budžeta pieņemšanas galīgajā lasījumā.

Treškārt — jā, te nu ir mūsu valsts mužīgā locīšanās, klanīšanās un nezin kā solīšana visai pasaulei, neapzinoties, vai var šos solījumus pildīt, vai ne. Runa ir par nāvessoda atcelšanu. Latvijas pilsoņu lielākā daļa neapšaubāmi šodien ir pret nāvessoda atcelšanu, tomēr nezin kāpēc šad un tad ar šo pašu pilsoņu palīdzību Saeimā ievēlētie deputāti pauž kaut kādu savu īpatnēju parlamenta attieksmi pret to, ko pavisam citādā gaismā redz Latvijas sabiedrība. Runa par to, ka nu tas ir jāizdara, jo tad ar mums vairāk rēķināsies... nekā nebija — tik pieredzes bagātas valstis kā Beļģija un Grieķija, kas ir gan NATO, gan Eiropas Savienības locekles, tāpat kā Latvija parakstījušas 6.protokolu, bet nebūt nesteidzas ar tā ratificēšanu. Tātad tās domā, ciena sevi un nemēģina skriet pakaļ citiem. Mums diemžēl šī valstiskā cieņa pašiem pret sevi nav sevišķi attīstīta. Es te gribētu saskatīt zināmu līdzību ar to milzīgo un raudulīgo klaigāšanu pirms tautas nobalsošanas, kad mums arī teica — nobalsojiet, un tūlīt visas durvis jums būs vaļā! Kā zināms, dzīve mums parādīja pavisam ko citu. Man tomēr gribētos atgādināt, ka latvietim nav jāpadodas un tas mugurkauls kaut kā jāsaglabā. Un, acīmredzot, mūsu medicīnas darbiniekiem vēl daudz būs jāstrādā pie tā, lai mūsu muguras būtu pietiekami taisnas.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Es daudz nerunāšu par nāvessoda jautājumu, jo nāvessoda saglabāšana vai atcelšana patiešām ir lieta, par kuru pat partijās dažādiem politiķiem ir dažādi viedokļi, tātad — tas nav viennozīmīgs jautājums. Bet, protams, situācija un cilvēku skaits, kas ir gatavi atbalstīt vai noliegt nāvessoda nepieciešamību valstī, ļoti strauji mainās. Un man arī kā iepriekšējās Saeimas deputātei ir fascinējoši vērot, kādas bija debates par nāvessoda jautājumu pirms vēlēšanām, kad politiķi, kā zināms, daudz vairāk cenšas izpatikt vēlētājiem un mazāk aizstāvēt savu viedokli, un cik nospiedošs pārsvars bija šodienas balsojumā un kā mainījies Saeimas un līdz ar to, domājams, arī vēlētāju viedoklis šajā jautājumā.

Bet, manuprāt, tieši šodienas situācijai un politisko spēku samēram Saeimā raksturīgi ir divi citi notikumi. Pirmkārt, tas, ka šonedēļ tika parakstīta Ministru prezidenta un Sociāldemokrātu frakcijas atsevišķā vienošanās par sadarbību valdības deklarācijā plānoto mērķu izpildei; otrkārt, lēni un grūti, bet nenovēršami uz priekšu virzās tās lietas, kas saistītas ar šī gada valsts budžeta pieņemšanu.

Kas attiecas uz Ministru prezidenta un sociāldemokrātu vienošanos, tad gribētu uzsvērt, ka tā ir īpaša un līdz šim nebijusi lieta jaunāko laiku Latvijas politikā. Tas ir līgums, kurā viena frakcija nevis pievienojas koalīcijai, bet ar Ministru prezidentu kā starpnieku uzņemas atbalstīt valdību konkrētos jautājumos. Mehānisms, manuprāt, ir godīgs pret abām pusēm, jo sociāldemokrātiem nav a priori paredzētas tiesības Koalīcijas padomē balsot par visiem jautājumiem, bet gadījumos, kad koalīcijas partneri iebilst pret šādām sociāldemokrātu tiesībām piedalīties balsošanā, viņiem jārēķinās ar to, ka sociāldemokrāti patur sev tiesības Saeimā un Saeimas komisijās neatbalstīt valdību. Cik veiksmīgs šis līgums izrādīsies turpmāk, to mēs redzēsim, un tas lielā mērā būs atkarīgs gan no jaunieceltā zemkopības ministra darba, gan no tā, kā sociāldemokrāti varēs saprasties ar pārējām valdību veidojošām frakcijām. Un tomēr — ir skaidrs, ka šī vienošanās kaut nedaudz, tomēr atvieglos budžeta pieņemšanu un stiprinās valdību, radot lielāku stabilitāti valstī. Tāpēc ilgtermiņā tas ir izdevīgs mums visiem.

Vēl tikai daži vārdi par budžetu pavadošajiem likumprojektiem. Tie ir ļoti daudz kritizēti gan mazuta, gan citu lietu sakarā. Tomēr gribu teikt, ka lai gan kritika ir ārkārtīgi dzēlīga un skarba un jūs tādu dzirdēsiet vēl šovakar, rīt un parīt, neviens nav piedāvājis jebkādu alternatīvu. Ir pilnīgi skaidrs, ka Finansu ministrija izdarījusi labāko, ko tā spēj, lai mēs turpmāk varētu indeksēt pensijas un palielināt algas valsts budžeta iestādēs strādājošajiem, un tas, kā zināms, prasa arī upurus.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Sākšu ne tik daudz ar apskatu par šodien plenārsēdē notikušo un atsevišķiem balsojumiem, bet gribētu informēt plašāku sabiedrību par to, ko šīs nedēļas laikā pārrunājām frakcijā.

Viens no svarīgākajiem šīs nedēļas notikumiem, mūsuprāt, bija konference par korupcijas problēmām Latvijā, ko rīkoja Korupcijas novēršanas padome, Valsts administrācijas skola un Pasaules banka. Šajā konferencē tika spriests par Pasaules bankas pētījumu, kā arī apkopoti viedokļi par korupciju mūsu valstī. Kopumā tika novērtēts, ka Latvija ir diezgan korumpēta un galvenie korupcijas iecirkņi, ja tā varētu teikt, ir ceļu policija, muita, tiesu sistēma un pašvaldības. Konferences otrajā daļā visi tās dalībnieki sadalījās darba grupās, kurās piedalījās arī minēto institūciju ierēdņi un sabiedrības pārstāvji. Šīs konferences iznākums ir piecdesmit divi priekšlikumi, kas uzlabotu situāciju valstī likumdošanas jomā, gan arī dažādi organizatoriskie pasākumi, kurus uzreiz varētu īstenot, tādējādi ierobežojot korupciju. Diemžēl masu mediji par šīs konferences norisi informēja ļoti maz.

Bet runājot par šodienas sēdi, mēs uzskatām, ka liels panākums Jaunās partijas frakcijai ir tas, ka Saeima gandrīz vienbalsīgi atbalstīja mūsu priekšlikumus izmaiņās likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli. Šie priekšlikumi paredzēja, ka tie nodokļu maksātāji, kas saņēmuši dotācijas no budžeta pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai, varētu saņemt papildus uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumus, ņemot vērā vēl arī to, ka šie uzņēmumi veidotu rezerves jaunu autobusu iegādei. Kā mēs zinām, pašreiz autobusu parki lieto apmēram 70% vecu autobusu, jo izdevīgāk pēc esošās likumdošanas ir no diviem veciem autobusiem izveidot jaunu, nevis iegādāties autotransportu, kas varētu pilnvērtīgi pārvadāt gan skolēnus, gan arī citus cilvēkus. Vēl mēs iesniedzām dažus priekšlikumus izmaiņām likumā par akcīzes nodokli, galvenokārt precizējot likuma tekstu, jo bieži vien notiek tā, ka neprecizitāšu dēļ likumu nav iespējams izmantot. Nobeidzot gribētu teikt, ka mēs piedalījāmies arī balsojumā par savas attieksmes izteikšanu par nāvessodu. Šis balsojums bija brīvs, un pieci Jaunās partijas frakcijas deputāti nobalsoja par šīs konvencijas atzīšanu, bet trīs nobalsoja pret. Mēs balsojām, ne tikai ņemot vērā to, ka mums jāiestājas Eiropas Savienībā, bet arī mūsu priekšvēlēšanu programmā izteiktos apgalvojumus, ka mūsu sabiedrībā būtu jādomā par kristīgo vērtību atgūšanu.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

No vienas puses, sociāldemokrātiem visā Latvijā šodien ir vēsturiska un ļoti nozīmīga diena. Kā mēs zinām, vēstures faktos raugoties, 1928. gadā bija pēdējā sociāldemokrātu valdība, kurā ietilpa arī sociāldemokrāts Rainis. Pēc 71 gada pārtraukuma sociāldemokrātiem Latvijā beidzot atkal ir savs valdības ministrs, proti, zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs.

Tajā pašā laikā sociāldemokrāti apzinās, cik ārkārtīgi grūts ir iecirknis, kurā būs jāstrādā. Šai nozarei — lauksaimniecībai un zemkopībai — Latvijā ir ļoti daudz problēmu. Un, ja nebūs valdības koalīcijas kopējā atbalsta, tad diemžēl sociāldemokrāti vieni paši neko nevarēs izdarīt.

Runājot par vienošanos ar valdošo koalīciju, sociāldemokrāti vēlreiz uzsver, kas savas programmatiskās nostādnes un pirmsvēlēšanu solījumus vēlētājiem pildīs arī pēc vēlēšanām. Sociāldemokrāti saglabās brīvu un neatkarīgu iespēju gan iesniegt paši savus priekšlikumus, gan nākt klajā ar iniciatīvām, piedaloties kopējos balsojumos. Mēs ļoti labi saprotam, ka zemkopības ministra amats ir liels risks, tomēr mēs negribam pievienoties viedoklim, ka tā ir sociāldemokrātu pašnāvība. Tā tas nebūt nav, jo sociāldemokrāti pie šīs nozares pārstrukturēšanas strādā jau pusgadu, un zemkopības problēma sociāldemokrātu priekšvēlēšanu programmā ieņem ļoti svarīgu vietu.

Par šīsdienas sēdi — gribu uzsvērt divus likumprojektus, kuros sociāldemokrāti konsekventi ieņēma savu nostāju un palika pie sava viedokļa.

Viens ir jautājums par nāvessodu. Tā ir smaga problēma, kā jau tas šeit vairākas reizes tika uzsvērts. Sociāldemokrāti joprojām ir pret pievienošanos 6. protokolam šādu iemeslu dēļ. Mēs zinām, ka Eiropas Savienības valstis uz šo nāvessoda aizliegšanu gāja 30–40 gadus. Šajā laikā ne tikai pārveidojās sabiedriskā apziņa, bet arī mainījās un uzlabojās tiesu sistēma. Galvenais — cietumu drošība, kuras nostiprināšanai tika veikts ļoti daudz dažādu pasākumu. Protams, arī sociāldemokrāti ar laiku saskata iespēju nāvessodu Latvijā atcelt. Bet, manuprāt, būtu jāgaida vismaz 4–5 gadi, lai būtu garantijas, ka Latvijā no cietumiem nevar izbēgt noziedznieki. Šajā gadījumā mēs redzam, ka nav neviena, kas aizstāv upuru tiesības, jo tie cilvēki, kas ir noslepkavoti, nomocīti un izvaroti, diemžēl viņu vairs nav mūsu vidū, un viņu tiesības neviens neaizstāv. Nav balsu, kas paceļas viņiem par labu. Tātad, kamēr Latvijā noziedzība nebūs ievērojami samazināta, diemžēl nāvessods ir vienīgais regulējošais mehānisms, kas noziedzniekiem liek domāt par savu eksistenci. Gribu teikt, ka arī Eiropas Savienības prasība Latvijai par nāvessoda aizliegšanu nav kategoriska.

Vēl bija viens jautājums, kas skar sabiedrisko raidorganizāciju, kurā mēs pašlaik runājam, proti Latvijas sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija. Šodien Saeimā tika izskatīts grozījums Radio un televīzijas likumā par inflācijas koeficienta izņemšanu. Sociāldemokrāti atkārtoti aicināja balsot pret radio un televīzijas nozares finansējuma samazināšanu turpmākajā periodā, jo mēs zinām, ka sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija pēc Eiropas Savienības gara un nostādnēm, kurā mēs taču vēlamies ieiet, neapšaubāmi, tiek finansēta no sabiedriskajiem līdzekļiem. Abonentu maksas vēl pašlaik neeksistē, tātad vienīgā iespējamā ir valsts budžeta dotācija. Ja tās nebūs, radio un televīzija komercializēsies, un to mēs neviens negribam.

J. Šņepsts (Tautas partijas frakcija):

Šīsdienas sēde faktiski parādīja, ka tautas kalpi jau iepriekš panāk zināmas vienošanās, respektīvi, mēs nonākam pie tā, ka deputātu balsis iespējams prognozēt. Kā piemērs tam bija balsojumi par akcīzes nodokļiem gan dārgmetāliem, gan arī mazutam. Pārsteidza tieši sociāldemokrātu balsojums, kurā viņi visaktīvāk aizstāvēja akcīzes nodokļa samazinājumu dārgmetāliem, tajā pašā laikā diezgan lielā vienprātībā nobalsojot par to, lai ar akcīzi apliktu mazutu.

Tautas partija kategoriski iestājas pret šādu jautājuma risinājumu, jo mēs uzskatām, ka energoresursu akcīzes nodoklis mums jau tā ir pietiekami liels un tas paaugstina pašizmaksu pārstrādes uzņēmumu saražotajai produkcijai, kas padara šo produkciju mazāk konkurētspējīgu gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Tāpat paaugstinās arī apkures tarifi. Un par to visvairāk nākas maksāt trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Vēl šīsdienas sēdē mēs apstiprinājām jaunu ministru. Neesmu par to tik lielā sajūsmā kā sociāldemokrātu pārstāvji, jo pirmajā balsojumā, atbalstot akcīzi mazutam, jaunais zemkopības ministrs demonstrēja savu nostāju pret lauksaimniecību kā tādu, jo kas tad to akcīzes nodokli mazutam maksās? Protams, lielākā daļa tie būs zemnieki, kas nodod pienu, gaļu un graudus pārstrādes uzņēmumiem, kuriem savukārt galvenais un lielākais energoresursu avots ir mazuts.

Ja runājam par nāvessodu, tad domas dalījās, bet te varbūt derētu atgriezties pie jautājuma, kas un kurā laikā šīs saistības ir uzņēmies un kāpēc tad neskanēja argumenti "pret" vai "par". Jebkurā gadījumā mums kā valstij, kas uzņēmusies zināmas starptautiskas saistības, tās jāpilda.

Saeimas preses dienests