Vadot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes pirmo sēdi

Vakar, 25.augustā, Ministru prezidenta Valda Dombrovska (attēlos no kreisās) vadībā notika Lielo un stratēģiski nozīmīgo projektu koordinācijas padomes pirmā sēde, kurā līdz ar citiem valdības un uzņēmumu pārstāvjiem piedalījās arī ārlietu ministrs Aivis Ronis, Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības departamenta direktors Juris Štālmeistars, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju projektu departamenta direktors Māris Ēlerts un LIAA direktors Andris Ozols Foto: Aivis Freidenfelds, Valsts kanceleja

Vakar, 25.augustā, uz pirmo sēdi pulcējās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, ko vada Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Pirmās sēdes laikā tās dalībnieki no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem ieguva vispusīgu un argumentētu informāciju par situāciju investīciju piesaistes jomā Latvijā un salīdzinoši Baltijas valstīs, par problēmām, kas kavē lielo investīciju ieplūšanu Latvijā, kā arī sēdes gaitā vienojās par turpmāko rīcību un padomes darbību, lai ievērojami aktivizētu lielo investīciju projektu piesaisti Latvijai.

“Cīņā par investīciju piesaisti Latvija neatrodas vienādu iespēju godīgas konkurences laukā. Šeit savā starpā konkurē nevis komercuzņēmumi, bet reģioni un valstis,” informējot par šābrīža situāciju investīciju piesaistē pasaulē, uzsvēra Māris Ēlerts.

Ministru prezidents uzsvēra, ka galvenajam Latvijas ekonomikas izaugsmes stimulam atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ir jābūt eksportam, kā arī spējai aizstāt daļu no importa ar pašmāju ražojumiem. Tādēļ Latvijai nepieciešamas eksportorientētas investīcijas, kas nodrošinātu valūtas ienākumus un uzlabotu tirdzniecības un maksājumu bilanci. Būtiska ir importa aizvietošana, kas samazinātu valūtas izdevumus, uzlabotu tirdzniecības un maksājumu bilanci, jaunas tehnoloģijas, kas celtu Latvijas komersantu konkurētspēju, paaugstinātu pievienoto vērtību un palielinātu strādājošo ienākumus, kā arī konkurences veicināšana, lai nodrošinātu iespējami zemāku cenu līmeni.

Savukārt investoriem būtiskākie faktori ir pieejams kvalificēts darbaspēks pietiekamā skaitā, kur Latvijā ir problēmas atsevišķās nozarēs; pietiekams tirgus apjoms, kas Latvijā vērtējams pozitīvi, jo mūsu valsts ir ES vienotajā tirgū; makroekonomiska stabilitāte un visiem vienādi nosacījumi; pozitīva attieksme no varas institūcijām, pašvaldībām un sabiedrības; vienkāršas procedūras, zems korupcijas līmenis; infrastruktūra; stabila nodokļu sistēma un investīciju stimuli, atbalsts uzņēmējdarbībai.

Identificējot problēmas lielo ārvalstu investoru piesaistei, padomes dalībnieki arī vienojās par nepieciešamo rīcību to risināšanai. Saistībā ar infrastruktūras pieejamību tika konstatēts, ka Latvijā ir rūpnieciska zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru. Šādi zonējumi ir pieejami tikai Ventspilī un Liepājā. Trūkst arī lielas jaudas elektroenerģijas pieslēgumu.

Lai to risinātu, jāpanāk ātrākas pārzonēšanas iespēja ar Ministru kabineta apstiprinājumu un stratēģiska rūpniecisko teritoriju ieplānošana reģionālajos centros, ņemot vērā “Latvenergo” jaudas; jāapsver pašvaldību budžeta struktūras maiņa, sadalot IIN starp dzīves un darbavietas pašvaldībām, vai līdzīgi sadalot UIN; jārod iespēja ieguldīt struktūrfondu līdzekļus industriālu teritoriju sakārtošanai, elementārās infrastruktūras izbūvei; jāizveido fonds atbalsta programmai infrastruktūras izbūvei.

Sēdes dalībnieki tika informēti: investori, kas jau darbojas Latvijā, atzīst, ka kvalificētus darbiniekus atrast ir grūti. Lai risinātu šo problēmu, jāattīsta izglītības sistēma (gan augstākā, it sevišķi profesionālā izglītība), sagatavojot speciālistus tieši virzienos, kas atbilst prioritāriem investīciju piesaistes sektoriem, kā arī jāuzlabo prakses iespējas profesionālajā izglītībā, sniedzot valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri nodrošina prakses vietas. Savukārt, lai piesaistītu investīcijas nozarēs, kurās nav augsta kapitālietilpība, bet tiek radīts liels skaits kvalificētu darba vietu (informācijas tehnoloģijas, biznesa procesu pakalpojumu centri), ir vēlams atbalsts darba vietu radīšanai no valsts puses. Vienlaikus investīcijām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem, būtu nepieciešami labvēlīgāki nosacījumi darba nodokļu (IIN, sociālā nodokļa) maksāšanā. Piemēram, algas griestu noteikšana, kurus pārsniedzot algas nodokļi nav jāmaksā.

Būtisks nosacījums ir arī “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” aktivitātes turpināšana samazinātākā apjomā – katru gadu realizējot 5–7 projektus, kā arī iekārtu un aprīkojuma iegādes atbalsts.

V.Dombrovskis atzinīgi novērtēja priekšlikumu par nodokļu atvieglojumu vai nodokļu atlaides atjaunošanu ieguldījumiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. “Šādi stimuli noteikti veicinātu ekonomikas ātrāku atveseļošanu un piesaistītu Latvijai investīcijas,” uzskata Ministru prezidents.

Lielo ārvalstu investīciju piesaistes padome tika izveidota ar mērķi koordinēt sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, infrastruktūras uzņēmumiem, speciālo ekonomisko zonu un brīvostu pārvaldēm, pašvaldību infrastruktūras uzņēmumiem, nodrošinot problēmjautājumu risināšanu, lai veicinātu Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu.

Padomei uzdots lemt par investīciju piesaistes stratēģiju, veidot vienotu investīciju projektu portfeli, analizēt projektu lietderību un ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību, kā arī atbilstoši savai kompetencei lemt par nepieciešamajiem pasākumiem konkrētu investīciju projektu virzīšanā.

Padomē darbojas Ministru prezidents, tā vietnieks – ekonomikas ministrs, kā arī finanšu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, satiksmes, vides, izglītības un zinātnes, zemkopības, kā arī ārlietu ministrs. Padomes sekretariāta funkcijas veic valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”.

Līga Krapāne,
Ministru prezidenta preses sekretāre