Zemkopības ministrijas dienesta vēstule Nr.5.1/154

1998.gada 29.maijā

Par Zemkopības ministrijas pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu iespējamo statusu

Saskaņā ar Ministru prezidenta 1998.gada 5.marta rīkojuma Nr.62 4.punktu Zemkopības ministrija iesniedz Ministru kabinetam darba grupas priekšlikumus par profesionālās izglītības iestāžu turpmāko iespējamo statusu saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

(Ministru prezidenta rīkojumu Nr.62 skat. "Latvijas Vēstnesis", 10.03.98., Nr.62/64.)

Priekšlikumi

"Par Zemkopības ministrijas pārziņā esošo

profesionālās izglītības iestāžu iespējamo statusu"

1. Ievads

Ar Ministru prezidenta 05.03.1998. rīkojumu Nr.62 izveidotā darba grupa Zemkopības ministrijas pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu izvērtēšanai veica 30 mācību iestāžu finansiālās situācijas un pedagoģiskā darba kvalitātes izvērtēšanu pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošās informācijas.

Darba grupa izbraukuma sēdēs Rēzeknē, Cēsīs, Valmierā un Dobelē, kā arī divās sēdēs Rīgā tikās ar rajonu pašvaldību vadītājiem vai to deleģētiem pārstāvjiem, rajonu lauksaimniecības departamentu vadītājiem un mācību iestāžu direktoriem un pārrunāja mācību iestāžu attīstības perspektīvu un vietu reģionā.

2. Situācijas raksturojums

Izskatot profesionālās izglītības iestāžu attīstības jautājumus, tika izvērtēta Ministru kabinetā izskatītā un akceptētā Lauksaimniecības attīstības koncepcija un lauku attīstības programma. Izstrādājot priekšlikumus, tika ņemti vērā izskanējušie viedokļi ministra A.Rāviņa tikšanās laikā ar mācību iestāžu vadītājiem (19.05.1998.), rajonu pašvaldību pārstāvjiem (22.05.1998.), kā arī Zemnieku federācijas ieteikumi un LR Saeimas Pieprasījumu komisijā (27.05.1998.) deputātu izteiktās domas.

Darba grupa secina, ka visas 30 izglītības iestādes, kuras netika pārveidotas par izglītības centriem, jāsaglabā kā mācību iestādes, kurās jāmāca lauku videi nepieciešamie arodi un specialitātes. Apzinoties, ka šīs mācību iestādes pašreizējā sociāli ekonomiskajā situācijā palīdz risināt izglītības jautājumus arī bērniem no trūcīgām un nelabvēlīgām ģimenēm (pieejams attālums līdz mācību iestādei, ikmēneša stipendija, medicīniskā aprūpe, lēta ēdināšana, internāts, daudzpusīgu izglītības programmu piedāvājums, iespēja iegūt vidējo izglītību u.c.), tika atbalstīts Zemkopības ministrijas uzskats, ka šīm mācību iestādēm jāpaliek tās pārziņā.

Paplašinoties Izglītības centru darbībai un nostiprinoties to materiālajai bāzei (dažādu investīciju veidā), arī citu mācību iestāžu audzēkņi lauksaimniecības modernās tehnoloģijas varēs apgūt tajos. Centri pārņems lauksaimniecības izglītības programmu metodisko vadību, eksaminācijas un kvalifikācijas piešķiršanas funkcijas.

Saprotot, ka šajā situācijā pārējām izglītības iestādēm jāpārorientējas tādu izglītības programmu izstrādei un ieviešanai, kas atbilst darba tirgus prasībām, prognozējot nodarbinātības struktūras izmaiņas laukos, reāli ir iespējama sistēmas decentralizācija, t.i., pāreja 2.līmeņa pašvaldību pārziņā. Šim procesam pašlaik nav virknes nobeigtu un sakārtotu nosacījumu: nav pabeigta administratīvi teritoriālā reforma, pašvaldību funkcijās nav paredzēta profesionālā izglītība, nav izstrādāti finansēšanas normatīvi, nav garantijas ilglaicīgai valsts budžeta mērķdotācijai, nav skaidrības par iespējamo metodisko pārraudzību u.c.

Atrisinot šos jautājumus, ir iespējams strādāt pie mācību iestāžu statusa maiņas. Reformas laikā tas var būt tikai brīvprātīgs process, savstarpēji vienojoties. Rezultātam jābūt tādam, lai pieaugtu pašvaldības loma un ietekme mācību iestādes pārvaldē, tiktu piesaistīti sociālie partneri, uzlabotos mācību kvalitāte.

Jau šodien, izmantojot esošos resursus, ir jāpalielina finansu piesaiste, izmantojot arī ārvalstu investīcijas, jāizstrādā efektīvāks mācību saimniecības modelis, jāmeklē neordināri ceļi nenoslogoto telpu izmantošanai u.c.

3. Priekšlikumi

Administratīvi teritoriālās reformas laikā līdz reģionālo pašvaldību izveidošanai nemainīt Zemkopības ministrijas profesionālās izglītības iestāžu pārziņu.

Perspektīvā risināmie jautājumi

1. Administratīvi teritoriālās reformas un pašvaldību apvienošanās noslēguma posmā iespējamā lauksaimnicības mācību iestāžu nodošana 2.līmeņa pašvaldībām (pēc savstarpējas vienošanās). Atbildīgā: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

2. Ministru kabinetā apstiprināt profesionālās izglītības valsts budžeta finansēšanas normatīvu uz 1 izglītojamo. Atbildīgā: Izglītības un zinātnes ministrija.

3. Ministru kabinetā apstiprināt ilglaicīgu valsts finansējuma kārtību profesionālajām mācību iestādēm neatkarīgi no pārziņas, juridiskā statusa vai īpašuma formas. Atbildīgā: Izglītības un zinātnes ministrija.

4. Izveidot darba grupu priekšlikumu izstrādei lauksaimniecības mācību iestāžu pārejai uz valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrības statusu. Atbildīgā: Ekonomikas ministrija.

5. Lauksaimniecības mācību iestāžu reformas nodrošināšanai izveidot vadības vienību ar atbilstīgu finansējumu. Atbildīgā: Zemkopības ministrija.

Tuvākajā laikā risināmie jautājumi

1. Profesionālo izglītības iestāžu nosaukumu maiņa, tuvinot tos iestādes profilam. Vārds "lauksaimniecība" jāizslēdz no iestādes nosaukuma, ja tajā lauksaimniecības programmu īpatsvars ir mazāks par 50%. Atbildīgā: Zemkopības ministrija.

2. Profesionālās izglītības iestādēm valsts budžeta finansējumu 1999.gadam plānot atbilstīgi Zemkopības ministrijā apstiprinātajiem pagaidnormatīviem. Atbildīgā: Zemkopības ministrija.

3. Izveidot mācību iestāžu konsultatīvās padomes, kuru sastāvā uzaicināt valsts, pašvaldību, darba devēju, ražotāju asociāciju, arodbiedrību un citu sociālo partneru pārstāvjus. Atbildīgā: Zemkopības ministrija.

4. Izveidot eksperimentālus projektus mācību iestāžu darbības efektivizēšanai, mainot to statusu vai pārziņu:

4.1. uz Rankas lauksaimniecības skolas bāzes sadarbībā ar Iekšlietu ministriju piedāvāt izveidot aresta izpildes nometinājuma vietu;

4.2. Mālpils lauksaimniecības tehnikumu skolu 01.01.1999. ar savstarpēju vienošanās līgumu starp Zemkopības ministriju un Rīgas rajona padomi nodot pašvaldības pārziņā, paredzot valsts budžeta finansējumu atbilstīgi Zemkopības ministrijas pagaidnormatīviem;

4.3. Piedāvāt Virķēnu un Ogres lauksaimniecības skolai ar 01.01.1999. izveidot valsts, jaukta vai privātā kapitāla izglītības bezpeļņas uzņēmējsabiedrību;

4.4. ar 01.01.1999. optimizēt: Smiltenes 29.arodskolas un Smiltenes lauksaimniecības tehnikuma darbību, Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma un Mežotnes lauksaimniecības skolas darbību, Saukas un Viesītes lauksaimniecības skolas darbību, izstrādāt iespējamos modeļus un noteikt pārziņu;

4.5. Jāņmuižas lauksaimniecības skolu iekļaut Priekuļu Izglītības centra sastāvā. Atbildīgā: Zemkopības ministrija.

Darba grupas vadītāja I.Pilvere