ATSAUCĒ IETVERT:
Grāmata: par Ungurmuižu kultūrā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.02.1999., Nr. 34/35 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21545
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Grāmata: par Ungurmuižu kultūrā
Sevišķo grāmatu grupā par
trešo labāko aizvadītā gada izdevumu atzīts zinātniskais katalogs
"Muiža zem ozoliem. Ungurmuiža un fon Kampenhauzenu dzimta
Vidzemē". Šī grāmata ar 379 lappusēm teksta, 182 melnbaltiem un
53 krāsainiem attēliem ir pats apjomīgākais zinātniskais muzeja
katalogs Latvijā un neatpaliek no šādu izdevumu labākajiem
paraugiem pasaulē. Teksti sniegti paralēli latviešu un vācu
valodā. Grāmatas zinātniskais redaktors ir Rundāles pils muzeja
direktors Imants Lancmanis.
Katalogu var
uzskatīt par enciklopēdiju, kurā ir viss par Ungurmuižu — tās
tapšanas vēsturi un arī cilvēkiem, viņu centieniem, aizrautību un
sarežģītajiem likteņiem. Reizē šis krāšņais izdevums var pievērst
sabiedrības un iespējamo investoru uzmanību, lai glābtu unikālo
Ungurmuižas arhitektūras un dabas pieminekli no iznīcības.
Pati izstāde pagājušā gada otrajā pusē bija skatāma Rundāles pils muzejā. Tās eksponāti stāstīja par Ungurmuižas kungu māju, parādot to kā unikālu XVIII gadsimta koka arhitektūras pieminekli, un reizē atainoja veselu Latvijas vēstures, mākslas un garīgās kultūras parādību kopumu, kas saistās ar šo vietu. Tur ietilpst gan muižas īpašnieka Baltazara fon Kampenhauzena hernhūtisma idejas un interese par skolu attīstību, gan muižas kompleksa ilgā un sarežģītā tapšana, kas atspoguļo tiem laikiem modernās celtniecības tendences Vidzemē, gan Ungurmuižas slavenie sienu gleznojumi.
Izstādes virsuzdevums bija vērst sabiedrības uzmanību uz šo tikpat izcilo, cik arī laika zoba skarto un iznīcības apdraudēto kultūras mantojuma objektu. 1999. gada pavasarī to paredzēts parādīt arī Herdera institūtā Mārburgā, vēl paplašinot Ungurmuižas glābšanas akcijas vērienu.
Labs pavadonis izstādei būs šis zinātniskais katalogs, kas atspoguļo visus izstādē parādītos eksponātus, papildinot to ar rakstiem, kas sīkāk analizē izstādes tēmas. To autori ir speciālisti, kas ilgstoši saistīti ar Ungurmuižas ansambļa izpēti (Ilmārs Dirveiks — kungu māja, Pārsla Pētersone — arhīvu materiāli, Dace Ķibilda — muižas ansambils, Ieva Lancmane — sienu gleznojumi, Imants Lancmanis — dzimtas kapenes, Dace Puķīte — atjaonošanas darbi pēckara laikā).
Katalogu var
uzskatīt par enciklopēdiju, kurā ir viss par Ungurmuižu — tās
tapšanas vēsturi un arī cilvēkiem, viņu centieniem, aizrautību un
sarežģītajiem likteņiem. Reizē šis krāšņais izdevums var pievērst
sabiedrības un iespējamo investoru uzmanību, lai glābtu unikālo
Ungurmuižas arhitektūras un dabas pieminekli no iznīcības.
Aina Rozeniece,
"LV" nozares redaktore
Ungurmuižas parks, un tā Tējas namiņš
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"