Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas drošību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.2001., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2154

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 23.janvāra sēdē

Vēl šajā numurā

24.01.2001., Nr. 13

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas drošību

Par Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas

plāniem šajā 2001. gadā

Vakar, 23. janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija rīkoja preses konferenci, kurā iepazīstināja ar komisijas darba plānu 2001. gadam. Par šajā gadā plānotajām sēdēm informēja komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums. Pirmajam pusgadam darba plāns ir sastādīts ļoti detalizēti, bet otrajā pusgadā ieplānotas apspriedes par valsts budžetu kārtējam un nākamajam gadam, pārējās tēmas tiks apstiprinātas jūnija vidū. Šajā gadā komisija darbu sākusi ar sēdi par integrāciju NATO, jo komisijas locekļi uzskata, ka tas ir prioritārs jautājums. Komisija darīs visu iespējamo, lai veicinātu šī mērķa sasniegšanu, uzsvēra Dz. Kudums. Šajā otrdienā komisijas darba kārtībā bija jautājums par iekšējo auditu un valsts pasūtījuma izpildi Aizsardzības un Iekšlietu ministrijā.

Par ārpolitiskām aktivitātēm ziņoja komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dalbiņš. Galvenais uzdevums ir sastrādāties ar izpildvaru un palīdzēt to jautājumu risināšanā, kas ir saistīti ar Latvijas virzību uz NATO, ar mūsu valsts iesaistīšanos Rietumu drošības sistēmās, atzina J. Dalbiņš. Būtiski, lai tās valstis, kuras seko mūsu attīstībai un kuras spriedīs par Latvijas uzņemšanu šajās drošības sistēmās, redzētu parlamenta ieinteresētību, kompetenci un līdzdalību visos procesos. Pagājušajā gadā komisija rīkoja 19 tikšanās ar dažāda ranga ārvalstu amatpersonām un delegācijām. Arī šogad plānots turpināt sadarbību. Pirmā tikšanās ar Latvijā akreditētajiem militārajiem atašejiem šogad plānota februāra sākumā. Viena tikšanās būs kopīga ar visiem militārajiem atašejiem, pēc tam noritēs sadarbība atsevišķi, dažādu projektu ietvaros, iesaistot arī attiecīgo valstu vēstniekus.

Pavasarī delegācija dosies vizītē uz Mičiganu pie ilggadējiem sadarbības partneriem – Mičiganas Nacionālās gvardes. Īsās vizītes laikā Latvijas delegāti vēlas tikties ne vien ar Mičiganas štata parlamentāriešiem un Nacionālās gvardes vadību, bet arī ar ASV Kongresa pārstāvjiem.

Sadarbība turpināsies ar Čehiju, uz kurieni jādodas atbildes vizītē, kā arī ar Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju, Somiju, Lielbritāniju. Komisijas pārstāvji ir gatavi, cik tas vien iespējams, iesaistīties delegācijās, kas dodas uz Briseli apspriest drošības jautājumus.

Par sabiedriski aktuālākajām problēmām iepriekšējā gada beigās un šī gada svarīgākajiem iekšlietu jautājumiem ziņoja Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Romāns Mežeckis. Saistībā ar smagajiem noziegumiem, piemēram, Daiņa Peimaņa slepkavību, nācās darboties arī komisijai. Turpmāk komisija sekos, lai politiķi nesaņemtu nepelnītus un arī pelnītus pārmetumus par tiesībsargājošo institūciju darba traucēšanu, apgalvoja R. Mežeckis.

Šogad komisijai būs jālemj par pasūtījumu slepkavību izmeklēšanas nodaļas izveidi, tomēr vispirms ir rūpīgi jāizvērtē, vai jaunas nodaļas izveidošana veicinās šādu slepkavību atklāšanu.

Otrs būtisks jautājums, kura risināšanas gaitai seko līdzi komisijas deputāti, ir austrumu robežas izbūve. Šobrīd neviens nevar pateikt, cik lietderīgi bija būvēt Bērziņu robežpunktu. Sākotnēji, runājot par austrumu robežas izbūvi, tika minēti 40 miljoni latu, tagad nepieciešamā summa samilzusi līdz 90 miljoniem latu. Komisija raudzīsies, lai atbildīgās institūcijas lietderīgi izmantotu lielās naudas summas.

Turpmāk aizvien lielāka uzmanība ir jāpievērš narkomānijas problēmai. Šobrīd mainās narkotiku plūsmas struktūra, arvien vairāk izplatās tā sauktās smagās narkotikas – heroīns un tam līdzīgās, līdz ar to palielinās atkarība no narkotiskajām vielām. Lai gan Latvijā tiek veikti izglītojoši pasākumi par narkotiku kaitīgumu, situācija kļūst jo dienas, jo sliktāka, tādēļ ka narkotikas straumēm gāžas iekšā valstī. Lai mazinātu šo problēmu, Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kas paredz, pirmkārt, paaugstināt apakšējo robežu narkotiku tirgotāju sodiem. Otrkārt, likumprojekts paredz paaugstināt sodu par narkotiku tirdzniecību nepilngadīgajiem sabiedriskās vietās. Likumprojektā ietverti ne vien deputātu, bet arī Iekšlietu ministrijas un Narkotiku apkarošanas biroja speciālistu ierosinājumi. Juridiskā komisija jau ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajam lasījumam Saeimā.

Turpinot sarunu par būtiskākajiem uzdevumiem, Dz. Kudums norādīja, ka komisija sekos līdzi tam, lai jaunais Kriminālprocesa likums Saeimā tiktu apstiprināts šī gada septembrī. Iespējams, kādam tas šķitīs ļoti ambiciozs mērķis, bet ir jāapvieno visi labākie spēki tā sasniegšanai, jo organizētā noziedzība zeļ un kuplo. Amerikāņi ir radījuši atsevišķu likumu cīņai pret organizēto noziedzību, par to būtu jādiskutē arī Latvijā.

Dz. Kudums uzsvēra, ka jāaktualizē jautājums par īpaša fonda, kurā tiktu ieskaitīti līdzekļi no konfiscētajām precēm un īpašumiem, izveidi. Fondā ienākusī nauda būtu jānovirza policijas darba atbalstam — aprīkojuma iegādei, policistu un izmeklētāju prēmēšanai u. tml. Policija ir nožēlojamā finansiālā stāvoklī. Ja valsts nevar piešķirt vairāk naudas, tad policisti paši ar savu darbu iegūtu papildu līdzekļus, ko izlietot sekmīgākā cīņā ar noziedzību. Tā būtu viena no iespējām, kā atbalstīt policiju, prokuratūru un tiesu.

J. Dalbiņš piekrita, ka nopietns finansējums ir nepieciešams tiesībsargājošo institūciju darbības nodrošināšanai. Policijas un Iekšlietu ministrijas primārais uzdevums ir nevis noķert noziedznieku, bet radīt situāciju, lai noziegums netiktu pastrādāts, tātad radīt drošu vidi. To sagaida gan pašu sabiedrība, biznesmeņi, gan ārvalstu sadarbības partneri. Par drošu vidi ir jāmaksā. Tādēļ viens no stratēģiski svarīgiem komisijas uzdevumiem šajā gadā, valsts budžetu plānojot, ir konkrētu procentu piešķiršana iekšējās drošības jautājumu risināšanai.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!